Paplašinātā meklēšana
Meklējam traukties.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (102):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- dašaut Aiztraukties.
- zudināties Apmulst, uztraukties.
- zudīties Apmulst, uztraukties.
- lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- baiļāties Bažīties, uztraukties.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
- traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
- pūst Drāzties, traukties.
- sanīkt dusmoties, satraukties.
- šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
- ietraukt Ietraukties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
- iztraukt Iztraukties.
- pajoņot Kādu brīdi steigties, traukties.
- bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- joņot Ļoti ātri skriet; traukties.
- žirbt Ļoti satraukties.
- izlēkt no biksēm ļoti uztraukties.
- ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
- mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā.
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības.
- saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties.
- norūpināties Norūpēties, uztraukties.
- notraukt Notraukties (1).
- notraukt Notraukties (2).
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- ņemt galvā (retāk pierē) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pierē (biežāk galvā) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- pārtraukt Pārtraukties.
- izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties).
- pietraukt Pietraukties (2).
- zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
- bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
- zudināties Rūpēties, uztraukties.
- zudīties Rūpēties, uztraukties.
- safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt.
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
- hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties.
- drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam.
- greļāties Satraukties, kļūt nemierīgam.
- budināties Satraukties, uzbudināties.
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties.
- petriķ Satraukties.
- satrukt Satraukties.
- trauktin Savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- judēt Skriet, traukties.
- angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā.
- plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
- kūsnīties Steigties, traukties.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
- uztraucīgs Tāds, kas ātri sāk uztraukties.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- dristāt Uztraukties, būt nemierīgam.
- lēkt uz ecēšām uztraukties, dusmoties.
- uzvārīties Uztraukties, rājoties uz kādu.
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
- satracināties Uztraukties, sadusmoties.
- sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties.
- uzbust Uztraukties, uzbudināties.
- pirkšāt uztraukties; ātri dusmoties.
- pirkšēt Uztraukties; ātri sadusmoties.
- flammēties Uztraukties; iekaist.
- izatraukties Uztraukties.
- nervēt Uztraukties.
- rūgaļāt Uztraukties.
- satraukāties Uztraukties.
- satrūkāties Uztraukties.
- uzkraukāties Uztraukties.
- uzmusināties Uztraukties.
- uztraukāties Uztraukties.
- efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties.
- trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties.
traukties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV