Paplašinātā meklēšana
Meklējam ti dau.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (281):
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
- mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
- saskriet ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt
- pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz
- Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
- Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
- atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- cik vien tik ādā lien cik vien gribas; ļoti daudz
- literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots)
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz
- izēdājs cilvēks, kas ļoti daudz ēd
- celmlauzis cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu
- rīļa cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
- rīma cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz
- pietaurēt daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē)
- cik Daudz, ļoti daudz
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu
- pļumpēt Dzert (parasti daudz)
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības
- tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1)
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
- lopņīt Ēst (parasti daudz)
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
- vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi
- cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
- Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
- piemācīt Iemācīt ļoti daudz
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama)
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot)
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
- izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi)
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt
- entais Kārtējais (no ļoti daudziem)
- ntais Kārtējais (no ļoti daudziem)
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz
- gals Lielā daudzumā; ļoti daudz
- sinklinorijs liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām
- bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz
- bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz
- strādināt likt (parasti daudz) strādāt
- plēst likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz)
- noplēst likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz)
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu)
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi)
- atkravām ļoti daudz
- biezs ļoti daudz
- čumā ļoti daudz
- lops ļoti daudz
- milns ļoti daudz
- milzumis ļoti daudz
- bez jēga ļoti daudz
- bez jēga, bez mēra ļoti daudz
- ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) ļoti daudz
- vesela kaudze ļoti daudz
- ka lūst ļoti daudz
- kā mells ļoti daudz
- tīri mells ļoti daudz
- kā mells mākonis ļoti daudz
- par neziņu ļoti daudz
- pa pilnam ļoti daudz
- bez skaita ļoti daudz
- kā melnais tūkstotis ļoti daudz
- bez gala (un) bez malas ļoti daudz
- ka biezs ļoti daudz
- kā gružu ļoti daudz
- kā ķēpas ļoti daudz
- kā malkas ļoti daudz
- kā melns ļoti daudz
- kā suņam blusu ļoti daudz
- pasaulīgi daudz ļoti daudz
- nezcik ļoti daudz
- sausman ļoti daudz
- šausmas ļoti daudz
- sausmeņ ļoti daudz
- šausmeņ ļoti daudz
- sausmenēm ļoti daudz
- šausmenēm ļoti daudz
- sausmeņiem ļoti daudz
- simtdaudz ļoti daudz
- pārpilnām ļoti daudz (būt kam)
- (kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
- kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi
- čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās)
- zmiegt ļoti daudz bez vajadzības smieties
- pārdzert ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu)
- ēd kā zirgs ļoti daudz ēst
- pārkulstīt ļoti daudz izkulstīt
- pārkūpināt ļoti daudz izsmēķēt
- piestāstīt ļoti daudz izstāstīt
- pārgāzt ļoti daudz iztērēt (līdzekļus)
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
- balta nauda ļoti daudz naudas
- naudas kā spaļu ļoti daudz naudas
- rubļi kā dubļi ļoti daudz naudas
- naudas kā pelu ļoti daudz naudas
- naudas kā salmu ļoti daudz naudas
- barga nauda ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa
- pāraust ļoti daudz noaust
- muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
- runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
- pārsmalīt ļoti daudz sadedzināt (kurināmā)
- pārsnaikāties ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties
- darba pilnas rokas ļoti daudz steidzamu darbu
- pārdarīt ļoti daudz strādāt (visu mūžu)
- piepļurkšēt ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus
- milzumdaudz ļoti daudz, ārkārtīgi daudz
- līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- ievērojams ļoti daudz, lielā mērā
- kā lauzums ļoti daudz, lielā skaitā
- kā melna nakts ļoti daudz, lielā skaitā
- kā lauza ļoti daudz, lielā skaitā
- gubu gubām ļoti daudz, lielā vairumā
- baigs ļoti daudz, ļoti intensīvi
- plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- aizgūtnēm ļoti daudz, ļoti lielos apmēros
- kā līdums ļoti daudz, no vienas vietas; nekārtībā
- kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert)
- rauties vai pušu ļoti daudz, pārmērīgi strādāt
- vai cik ļoti daudz, pārpilnām
- rekorddaudz ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums
- bez ziņas ļoti daudz; ļoti
- pohujenno ļoti daudz; ļoti stipri
- dafiga ļoti daudz; pārāk daudz
- dahujā ļoti daudz; pārāk daudz
- ar kalnu ļoti daudz; pārpilnām
- sieku siekiem ļoti daudz; pārpilnām
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu
- simt (arī simts) un viens ļoti daudzi
- simts (arī simt) un viens ļoti daudzi
- simtēji ļoti daudzi
- krusa ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam
- pārbagāts ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem)
- melnais tūkstotis ļoti liels skaits, ļoti daudz
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
- līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz)
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
- pa vienam norāda uz kā skaitu, secību; ļoti daudzi
- par norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī
- pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks
- plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu
- raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
- raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
- saputot panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu
- pārlasīties pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā)
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
- ar kaudzi pārpilnām; ļoti daudz
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama)
- pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem
- iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei)
- nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus)
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
- magnifikācija process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas
- reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni
- shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas
- dūkt radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem)
- izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
- sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
- fleitēt runāt (parasti daudz)
- leijerēt runāt (parasti daudz)
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi
- sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz
- omnibuss Sabiedriskā [transporta līdzeklis]{e:57035} – regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā
- strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
- dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā)
- ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā)
- nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika
- darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba
- varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu
- karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba
- darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
- kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz
- rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu
- kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
- (mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā
- kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā
- uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz
- pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz
- ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām
- ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku
- ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā
- kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku
- kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku
- plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
- sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
- kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku
- saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības
- liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem
- samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga)
- samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama)
- samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga
- piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
- piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
- apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem)
- gametangiogāmija Sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
- pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
- strādā kā zirgs smagi, grūti, ļoti daudz strādāt
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz)
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības
- iegāzt strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz)
- sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
- panika šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums
- par daudz goda tādā veidā, ka ir pievērsts nepelnīti daudz vērības vai atzinības
- bezsātīgs tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu
- dzīvs tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma
- pārbagāts tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu
- pārpilns tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām)
- daudzpusējs tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki
- rijīgs tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rijīgs tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tūkstošbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm
- milzīgs tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
- milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
- milzīgs tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2)
- pārbagāts tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu)
- pārpilns tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu)
- pārtraukumains tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes
- iepirkums tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> [iepirkt]{s:2395}
- izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot
- pieplūst tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem)
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
- pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz
- šķaidīt vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2)
- gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem
- meka vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku
- no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ti dau.