Paplašinātā meklēšana

Meklējam suk.

Atrasts vārdos (198):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (231):

suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
sucināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt.
sukināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!".
aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
Atkasuka apdzīvota vieta ASV (_Atqasuk_), Aļaskas pussalas ziemeļos
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt.
apmuit Apēst, nosukāt.
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
apklepsīt Aprīt, nosukāt.
apklesēt Aprīt, nosukāt.
apkluit Aprīt, nosukāt.
Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija
citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts.
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
skrule Beržamā suka; birste.
šrubis Beržamais; beržamā suka.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
biršts Birste, suka.
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms
apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus).
kārstuve Darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai.
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
suciņa Dem. --> suka.
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
ševelīra Galvas mati, viņu uzsukājums.
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku.
Jozupupe Grīva, upes paralēls nosukums lejpus Dārtas.
iekumerēt Iesaukt, sasukt.
izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1).
atsukāt Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
izēķelēt Izsukāt (linus).
izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem).
izaķemmēties Izsukāt sev matus.
nokārst Izsukāt, izkārst (vilnu).
saiva izsukāta linu sauja
saive izsukāta linu sauja
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
izķemmēties Izsukāties (2).
griezinis Izsukātu un savītu linu sauja.
gurste Izsukātu un savītu linu sauja.
izbirstēt Iztīrīt ar suku.
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta.
česaķ Kasīt, sukāt.
nekrišķāns Kaslis, suka.
Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā)
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
skāte Ķemme, matu suka.
grebines Ķemme; matu suka.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
ķemmēties Ķemmēt sev matus; sukāties.
izķemmēt Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt (1).
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes.
bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes.
lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
plese Linu suka ar koka vai dzelzs zariem.
ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele").
atsukājums Linu sukāšanas atdalījumi, spaļi.
linu sauja linus sukājot, saujā saņemtie lini
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
Dorotheanthus criniflorus mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheanthus belldiformis" nosukuma sinonīms
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem.
suķis matu suka, ķemme
suceklis Matu suka, ķemme; arī linu suka.
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
suseklis No cūku sariem darināta matu suka.
aparātdzija No īsām šķiedrām un ķemmdzijas vērpšanas atsukām izstrādāta dzija.
linu trose no linšķiedras vai kaņepāju izsukām izgatavota trose
nošukas Nosukas.
noskrāpt Nosukāt (1).
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt.
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
nobirstēt Notīrīt ar suku.
nočotkavāt Notīrīt ar suku.
adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
pācneņas pakulas pēc linu sukāšanas
smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
suk Parasti savienojumā "suk, suk!" aicinājums dzīvniekiem.
E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
pabirstēt Patīrīt ar suku.
atsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> atsukāt (1).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2).
uzsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt.
apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
linkrāsa Pelēcīgi balta krāsa (kādā ir izsukātu linu šķiedra).
singularsukcesors Persona kura pārņem kādas atsevišķas tiesības vai pienākumus singularsukcesijā.
lazdāt Pērt, sukāt.
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
Asuke pilsēta Japānā (_Asuke_), Aiči prefektūrā
Hiracuka Pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.).
Jokosuka Pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.).
plegzna Plāksne uz kuras kārš (sukā) vilnu.
anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās.
atskarbi sukāt pret spalvu sukāt
Rana terrestris purva vardes "Rana arvalis" nosukuma sinonīms
aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums.
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants.
suseklis Rīks linu pogaļu sukāšanai.
Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”).
gluds Rūpīgi izsukāts (par liniem, kaņepājiem).
galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms.
garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli.
galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati
aizsukāt Sākt sukāt (linus) un pārtraukt.
saķemmēties Saķemmēt sev matus; sasukāties.
borstele Saru suka.
nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
sasuka Sasukājums.
apķemmēt Sasukāt (no visām pusēm).
sasukāties Sasukāt sev matus.
uzsukāties Sasukāties, uzķemmēties.
glumināties Sasukāties, uzposties.
sasaķemmēties Sasukāties.
sasasukāties Sasukāties.
uijāt Saukt, sassukties.
sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi
pompadūra Savāds matu uzsukājums.
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
sukot sukāt (1)
stopāt sukāt (vilnu)
sukāt galvu sukāt matus
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
dasukāt Sukāt un pabeigt sukāt.
sukoties sukāties
sikrums sukrums
šeķerēt sukstīt, meklēt
Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte
portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
gludgalvis Tas, kam ir gluds matu sukājums.
atsukas Tas, kas atbirst, sukājot (ko).
izsukas Tas, kas izbirst, sukājot (parasti linus).
niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām).
iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
izsukāties Tikt izsukātam.
čotkavāt Tīrīt ar suku.
birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku.
laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas
fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu
Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
uzbirstēt Uzspodrināt (apavus) ar suku.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
sasukināt vairākkārtīgi saucot "suk!, suk!" aicināt
gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats).
sukātnes vilnas apstrādes darbnīca; vilnas sukājamā mašīna
kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
zābaku birste zābaku spodrināmā suka
nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
zobu birste zobu suka

suk citās vārdnīcās:

MEV

suk