Paplašinātā meklēšana

Meklējam spīt.

Atrasts vārdos (49):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (109):

spītespēc Aiz spītības.
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt.
pukot Bārt, sadusmot, spītēt.
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
satītīt Iespītēt.
satītīties iespītēties
iebilsties Iespītēties.
iekosties Iespītēties.
saspīlēties Iespītēties.
iespīte Iespītība.
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
iestīvēties Ietiepties, iespītēties.
ietirvēties Ietiepties, iespītēties.
ietītīties Ietiepties, iespītēties.
satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt.
spīvāt Izsmiet, spītēt.
iztītīties Izspītēties, izniķoties.
iztirvēties Izspītēties, iztielēties.
pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
uzspītēties Kļūt spītīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs
paspītīgs Nedaudz spītīgs.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
nelūkojot uz par spīti
spīt Par spīti.
patītīties Paspītēties.
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
aizspītēties Sākt spītēties.
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
strieties Saslieties pretī, spītēt.
sasplītēt saspītēt
satimmēties Saspītēties.
sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
smaule spītīgs
spicīgs spītīgs
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis
spītestība spīts, ietiepība
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs.
smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
tītība Tiepība, spītība.
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties.
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties.
tīšot Tīšām darīt, spītēt.
šukstināt Turēties pretī, spītēt.
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties.
iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.

spīt citās vārdnīcās:

MEV

spīt