Paplašinātā meklēšana

Meklējam spīt.

Atrasts vārdos (49):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (110):

spītespēc aiz spītības
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt
pukot Bārt, sadusmot, spītēt
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
satītīt Iespītēt
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti
satītīties iespītēties
iebilsties Iespītēties
iekosties Iespītēties
saspīlēties Iespītēties
iespīte Iespītība
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
iestīvēties Ietiepties, iespītēties
ietirvēties Ietiepties, iespītēties
ietītīties Ietiepties, iespītēties
satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
spīvāt Izsmiet, spītēt
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt
iztītīties Izspītēties, izniķoties
iztirvēties Izspītēties, iztielēties
pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
uzspītēties kļūt spītīgam
iecirsties kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties
spītēties kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu)
spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
saspurāties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
saspuroties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns
sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs
paspītīgs nedaudz spītīgs
paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā"
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
nelūkojot uz par spīti
spīt par spīti
patītīties Paspītēties
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
aizspītēties sākt spītēties
strieties Saslieties pretī, spītēt
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties
sasplītēt saspītēt
satimmēties Saspītēties
sacirsties savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku)
splītēt spītēt
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
smaule spītīgs
spicīgs spītīgs
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis
spītestība spīts, ietiepība
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
smaulainīca tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga
iecirtīgs tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs
iespītīgs tāds, kas iespītējas, ietiepjas
kavals tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs
trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
smaulainis tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs
stabausis tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks
tītība Tiepība, spītība
tītīgs Tiepīgs, spītīgs
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties
tīšot Tīšām darīt, spītēt
šukstināt Turēties pretī, spītēt
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties
iespītība vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītība vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
spītīgums vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība

spīt citās vārdnīcās:

MEV

spīt