Paplašinātā meklēšana
Meklējam spīt.
Atrasts vārdos (49):
- spīt:1
- spīts:1
- spītēt:1
- spītls:1
- spītars:1
- spīters:1
- spītība:1
- spītīgs:1
- spītiņš:1
- spītrāt:1
- spītums:1
- atspīte:1
- iespīte:1
- puspīts:1
- spītenis:1
- spītināt:1
- spītnība:1
- spītnīca:1
- spītnīgs:1
- spītulis:1
- spītūzis:1
- atspītēt:1
- iespītēt:1
- izspītēt:1
- nospītēt:1
- paspītēt:1
- saspītēt:1
- spīteklis:1
- spītespēc:1
- spītēties:1
- spītīgums:1
- spītīties:1
- spītmanis:1
- spītnieks:1
- aizspītēt:1
- iespītība:1
- iespītīgs:1
- paspītīgs:1
- spītestība:1
- spītgalvji:1
- nospītināt:1
- spītavnieks:1
- atspītēties:1
- iespītēties:1
- izspītēties:1
- paspītēties:1
- saspītēties:1
- uzspītēties:1
- aizspītēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (107):
- spītespēc Aiz spītības.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
- stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
- apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
- pukāt Bārt, sadusmot, spītēt.
- pukot Bārt, sadusmot, spītēt.
- biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
- iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
- satītīt Iespītēt.
- satītīties iespītēties.
- iebilsties Iespītēties.
- iekosties Iespītēties.
- saspīlēties Iespītēties.
- iespīte Iespītība.
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
- timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
- tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
- iestīvēties Ietiepties, iespītēties.
- ietirvēties Ietiepties, iespītēties.
- ietītīties Ietiepties, iespītēties.
- satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
- izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
- iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
- spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt.
- spīvāt Izsmiet, spītēt.
- iztītīties Izspītēties, izniķoties.
- iztirvēties Izspītēties, iztielēties.
- pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- uzspītēties Kļūt spītīgam.
- iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
- hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
- dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs.
- paspītīgs Nedaudz spītīgs.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
- nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
- iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
- ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- nelūkojot uz par spīti.
- spīt Par spīti.
- patītīties Paspītēties.
- kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
- spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
- mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
- cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
- krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
- kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
- aizspītēties Sākt spītēties.
- sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
- strieties Saslieties pretī, spītēt.
- sasplītēt saspītēt.
- satimmēties Saspītēties.
- sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
- āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- smaule spītīgs.
- spicīgs spītīgs.
- spītestība spīts, ietiepība.
- latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
- iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs.
- smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
- iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs.
- iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
- kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
- stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
- tītība Tiepība, spītība.
- lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
- tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
- čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
- tītīties Tiepties, spītēties; tītēties.
- tītēties Tiepties, spītēties; tītīties.
- tīšot Tīšām darīt, spītēt.
- šukstināt Turēties pretī, spītēt.
- ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
- spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa spīt.