Paplašinātā meklēšana
Meklējam skarties.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (141):
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
- dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam.
- peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- noglāstīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
- piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas).
- bāzt Likt klāt, pieskarties.
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sasaskrieties Pārvietojoties skart ko, arī saskarties.
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
- kart Pastāv tikai savienojumos "aizkart" un "pieskarties".
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- dasadurties Piedurties, pieskarties.
- dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst.
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
- grūst (arī piegrūst) pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
- aizķibināt Pieskarties, aizskart.
- aizkart Pieskarties, aiztikt, skart.
- aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
- piegrasīties Pieskarties, piedurties.
- dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku.
- aizskart Pieskarties.
- piegramstīt Pieskarties.
- piekārties Pieskarties.
- piesadurties Pieskarties.
- pieskārties Pieskarties.
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- plītēties Plandoties skarties (klāt).
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
- piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties.
- pamudžēties Sakrustoties, saskarties.
- nākt saskarsmē saskarties (2).
- sadurties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
- nākt saskarē saskarties.
- sasadurties Saskarties.
- saskārties Saskarties.
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- laist Savienojumā ar "klāt": ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- apskramstīties Savstarpēji pieskarties ar zobiem, iekost.
- piebikstīties Savstarpēji saskarties.
- dorafobija Slimīgas bailes pieskarties dzīvnieka ādai.
- metalofobija Slimīgas bailes pieskarties metāla priekšmetiem.
- hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piemesties Strauji pieskarties.
- tvert Strauji skarties (pie kā).
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
- melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
- pietaustīt Taustot pieskarties.
- iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- knakstīt Uzmācīgi, netikli pieskarties.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
- skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
- sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
- dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
skarties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV