Paplašinātā meklēšana
Meklējam runīgs.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (113):
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
- elokvents Daiļrunīgs.
- mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks.
- mēlīgs Izmanīgs, daiļrunīgs.
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis.
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks.
- mutains Liels runātājs, runīgs.
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
- čīča Mazrunīgs cilvēks.
- klusētājs Mazrunīgs cilvēks.
- mēmulis Mazrunīgs cilvēks.
- stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks.
- strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks.
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
- mazrunīgi Mazrunīgs.
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks.
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- bezrunīgs Nerunīgs, noslēgts.
- mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags.
- mēmiķis Nerunīgs, vārdos skops.
- bezvārdīgs Nerunīgs.
- kluscietīgs Nerunīgs.
- nerunātnīgs Nerunīgs.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks.
- plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks.
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza.
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks.
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks.
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs.
- loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- rāzīgs pļāpīgs, runīgs.
- ļerkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
- lorīgs Pļāpīgs, runīgs.
- lorzīgs Pļāpīgs, runīgs.
- tarkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
- terkšīgs Pļāpīgs, runīgs.
- pretišķīgs Pretējs (2); arī pretrunīgs.
- kontradiktorisks Pretējs, pretrunīgs.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
- mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs.
- mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
- kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
- klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
- klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- pakluss Samērā mazrunīgs; arī samērā noslēgts, apvaldīts.
- parunīgs Samērā runīgs.
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- mutelnieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
- mutinieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
- mēms Tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu); tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- (kluss, arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- kluss (arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- mēms kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- garlaicīgs Tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunu biedrs.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
- daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
- mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
- mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
- nerunīgums Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība.
- nerunība Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- runīgums Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība.
- runība Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums.
runīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV