Paplašinātā meklēšana
Meklējam runīgs.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (113):
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
- mīkstmēlis cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks
- elokvents Daiļrunīgs
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
- mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks
- mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks
- mēlīgs Izmanīgs, daiļrunīgs
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis
- mutains liels runātājs, runīgs
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks
- mazrunīgi Mazrunīgs
- čīča Mazrunīgs cilvēks
- klusētājs Mazrunīgs cilvēks
- mēmulis Mazrunīgs cilvēks
- stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks
- strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks
- mustaps mazrunīgs, vientiesīgs cilvēks
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi
- bezvārdīgs Nerunīgs
- kluscietīgs Nerunīgs
- nerunātnīgs Nerunīgs
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā
- bezrunīgs Nerunīgs, noslēgts
- mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags
- mēmiķis Nerunīgs, vārdos skops
- atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
- samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks
- melnesīgs pļāpīgs, runīgs
- rāzīgs pļāpīgs, runīgs
- ļerkšīgs Pļāpīgs, runīgs
- lorīgs Pļāpīgs, runīgs
- lorzīgs Pļāpīgs, runīgs
- tarkšīgs Pļāpīgs, runīgs
- terkšīgs Pļāpīgs, runīgs
- loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks
- plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs
- pretišķīgs Pretējs (2); arī pretrunīgs
- kontradiktorisks Pretējs, pretrunīgs
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
- kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž
- mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs
- mīksta mēle saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs
- kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis
- klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
- klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs
- pakluss samērā mazrunīgs; arī samērā noslēgts, apvaldīts
- parunīgs samērā runīgs
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam
- vēss tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs
- mutelnieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
- mutinieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
- noslēgts tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus
- mēms tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs
- nesavienojams tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu); tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu)
- mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
- mēms kā zivs tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
- garlaicīgs tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunu biedrs
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzrunība vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums
- daudzrunīgums vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība
- mazrunīgums vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība
- mazrunība vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums
- nerunīgums vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība
- nerunība vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums
- pretrunīgums vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretrunīgums vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- runīgums vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība
- runība vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums
runīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV