Paplašinātā meklēšana

Meklējam rene.

Atrasts vārdos (272):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1062):

mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium").
Polygonum amphibium abinieku sūrene.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums.
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene.
Polygonum alpinum alpīnā sūrene.
migla Alpu vērene.
Ribes alpinum Alpu vērene.
sarkanā vilkune Alpu vērene.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
Geranium rotundifolium apaļlapainā gandrene.
Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā.
Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā).
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
Polygonatum officinale ārstniecības mugurene.
Polygonum oxispermum asaugļu sūrene.
Geranium sanguineum asinssārtā gandrene.
atkalatdzimšana Atjaunošana; atdzīvināšana; renesanse.
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers.
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas dienvidos, Pireneju kalnos, izveidots 1967. g., platība - 457 km^2^.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji.
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale").
Polygonum orientale austrumu sūrene.
Trollius asiaticus Āzijas saulpurene.
svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum").
Geranium columbinum baložu gandrene.
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
sērgdienīte Bārene, sērdienīte.
bāraine Bārene.
bārinīte Bārene.
rūdaliņa Bārene.
Encalypta ciliata bārkstainā cepurene.
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants.
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Polygonum bellardii Bellarda sūrene.
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
biedrine Biedrene, biedre.
upes perlamutrene biezā perlamutrene.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Poa nemoralis birztalas skarene.
Cephalozia pleniceps blivgalviņas pumpurzarene.
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
Polygonum persicaria blusu sūrene.
Geranium bohemicum Bohēmijas gandrene.
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Polygonum vaccinifolium brūkleņlapu sūrene.
boldurjānis Buldurene.
Geranium tuberosum bumbuļu gandrene.
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišku ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Čabišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
encalypta Cepurenes.
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants.
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa.
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
Poa crispa cirtainā skarene.
Poa bulbosa ssp. crispa cirtainās skarenes "Poa crispa" nosaukuma sinonīms.
oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju.
Grifola umbellata čemurainā čemurene.
grifola Čemurene.
grifola Čemurenes.
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu.
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha.
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā.
Grifola frondosa daivainā čemurene.
Geranium dalmaticum Dalmācijas gandrene.
ganību airene daudzgadīgā airene.
Lolium perenne daudzgadīgā jeb ganību airene.
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas).
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene.
Reynoutria polystachium daudzvārpu dižsūrene.
Lolium multiforum daudzziedu airene.
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum").
Polygonatum multiflorum daudzziedu mugurene.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Polygonum aviculare dažādlapu sūrene.
urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā.
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
bārenīte Dem. --> bārene.
purenīte Dem. --> purene.
renīte Dem. --> rene.
sarenīte Dem. --> sarene.
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
Dictyophora duplicata divkāršā plīvurene.
Cephalozia bicuspidata divsmaiļu pumpurzarene.
bozene Divstobrene.
divstrobene Divstobrene.
dujstobrene Divstobrene.
tozene Divstobrene.
tulene Divstobrene.
blaķene Divstobru bise; divstobrene.
Calliergon megalophyllum dižlapu dumbrene.
reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria").
krūmsūrene Dižsūrene.
reynoutria Dižsūrenes.
Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums.
zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji.
Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums.
calliergon Dumbrenes.
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Isoetes echinospora dzeloņsporu ezerene.
parastā kliņģerene dzeltenā kliņģerene.
Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dzestrupīte Dzestrenes augšteces paralēls nosaukums.
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
paludella Dzīparenes.
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Trollius europaeus Eiropas saulpurene.
sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus").
Geranium endresii Endresa gandrene.
isoetes Ezerenes.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha.
Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers.
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Diņģeļkalna ezers ezers Bebrenes pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 2 ha
Lunas ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 1,5 ha; Dziļais ezers.
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
Dagu ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 4,5 ha; Dzenišķu ezers.
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Ružu ezers ezers Īles un Zebrenes pagastā, platība - 7 ha.
Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers.
Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha.
Brenkūzis Ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers.
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers.
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Žarenes ezers; Rogas ezers.
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers.
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos.
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags.
Polygonum capitatum galviņu sūrene.
deguns Gandrene ("Geranium").
gandrknābis Gandrene ("Geranium").
geranija Gandrene ("Geranium").
gerānija Gandrene ("Geranium").
mežrozīte Gandrene ("Geranium").
nagliņi Gandrene ("Geranium").
neļķes Gandrene ("Geranium").
gandra Gandrene.
ģeranijas Gandrenes ("Geranium").
rānija Gandrenes ("Geranium").
geranium Gandrenes.
vārnaskājas Gandrenes.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene.
Isoetes lacustris gludspotu ezerene.
Glušaku ezers Glušika ezers Bebrenes pagastā.
pro Golfa treneris.
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
rine Grope; rene.
bundega Gundega; saulpurene.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.).
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
iegrobe Iedobums, rene.
lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
Orthotrichum gymnostomum ierotītā pūkcepurene.
ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene.
Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina.
bebrenieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
bebrišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
Ilzes ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
Ilziņas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
Ilzumuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
Rūķu ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
Ilzmuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas.
Setaria italica Itālijas sarene.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē.
Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis.
Polygonum patulum izplestā sūrene.
Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas.
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā.
mīklenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
miklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
mīklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
sustari Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilcenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilienāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkogas Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
vilkune Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
bubere Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberene Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
buberenes Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene.
Reynoutria japonica Japānas dižsūrene.
jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji.
vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji.
jērenīca Jērādas cepure; jērene 1(1).
jēraine Jērene - jērādas ziemas cepure.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m.
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m.
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m.
Polygonum calcatum kaļķu sūrene.
Kamenčas Kamenčas ezers - Kaminčas ezers Bebrenes pagastā.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
Pandernieku ezers Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
Kāmeņu Kāmeņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
Geranium clarkii Klārka gandrene.
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
Hydnum repandum kliņģerene, adateņu dzimtas suga.
kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
koučings konsultatīva atbalsta forma ar individuālo izaugsmes treneri jeb kouču, kurš palīdz privāto, biznesa un komandas mērķu sasniegšanā.
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam.
Scutellaria costaricana Kostarikas ķiverene, arī Kostarikas skutelārija.
Sarcoscypha coccinea košā agrene jeb sarkoscifa.
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m.
Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
Unio tumidus ķīļveida perlamutrene.
Trollius chinensis Ķinas saulpurene.
Ledebūra saulpurene Ķīnas saulpurene.
skutelārija Ķiverene.
galerina Ķiverenes 1.
scutellaria Ķiverenes.
Orthotrichum lyelli Laiela pūkcepurene.
Cephalozia lammeriana Lammersa pumpurzarene.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
purņot Lasīt purva purenes.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
gaujmaliete Latvijas Universitātes studenšu korporācijas "Gaujmaliete" biedrene.
Alberti Leons Batista Alberti (_Leon Battista Alberti_, 1404.-1472. g.) - itāļu arhitekts, viens no renesanses aizsācējiem arhitektūrā.
Orthotrichum striatum lēverzobu pūkcepurene.
Calliergon giganteum lielā dumbrene.
Orthotrichum speciosum lielā pūkcepurene.
Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
Geranium magnificum lieliskā gandrene.
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
Geranium machrorrhizum lielsakņu gandrene.
Cephalozia macrostachya lielvārpu pumpurzarene.
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Cephalozia connivens līksmaiļu pumpurzarene.
Līkuma Līkuma ezers - atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, platība - 8,7 ha; Linkinu ezers.
Linkinu ezers Līkuma ezers Bebrenes pagastā.
pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene.
glaumes Linu airene ("Loliumremontum"), arī linu rudzīši.
Lolium remotum linu airene.
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
Barbarea arcuata lokaugļu zvērene.
sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
Dziļais ezers Lunas ezers Bebrenes pagastā.
ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
Polygonum mite maigā sūrene.
Polygonatum commutatum mainīgā mugurene.
Cephalozia macounii Makouna pumpurzarene.
Geranium malviflorum malvziedu gandrene.
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m.
maura Maura skarene ("Poa annua").
maurzāle Maura skarene ("Poa annua").
Poa annua maura skarene.
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
Polygonum arenastrum maura sūrene.
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
Galerina mniophila mazā ķiverene.
Polygonum minus mazā sūrene.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
lužinka Mēslu rene fermā.
Geranium nodosum mezglainā gandrene.
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum").
mežrozīte Meža gandrene ("Geranium silvaticum").
garziedis Meža gandrene ("Geranium sylvaticum").
Geranium sylvaticum meža gandrene.
mīkla Meža jāņogas bez skābes (hip.: Alpu vērene "Ribes alpinum").
Pulsatila patens meža silpurene.
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
Setaria verticillata mieturainā sarene.
Polygonatum verticillatum mieturu mugurene.
Calliergon cordifolium mīkstā dumbrene.
redavene Mīkstā gandrene ("Geranium molle").
Geranium molle mīkstā gandrene.
Grifola gigantea milzu čemurene.
oniscoidea Mitrenes.
mugurkauļi Mugurenes ("Polygonatum").
polygonatum Mugurenes jeb melmeņu zāle.
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai.
Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni.
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
urtikācija Nātrenes izsitumu rašanās.
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m.
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
lāsteka Noteka; rene.
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
Polygonum neglectum novārta sūrene.
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji.
ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu.
ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts.
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja.
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja.
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas.
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu.
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja.
Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja.
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
Encalypta vulgaris parastā cepurene.
bruņu ķiverene parastā ķiverene.
Scutellaria galericulata parastā ķiverene.
Pulsatila vulgaris parastā silpurene.
Poa trivialis parastā skarene.
Schistidium apocarpum parastā šķeltcepurene.
Barbarea vulgaris parastā zvērene.
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
E203 Pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas.
E210 Pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
E214 Pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
E212 Pārtikas uzlabotājs - kālija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģijas, astma, nātrene, ekzēma.
E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
E120 Pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene.
E180 Pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
E218 Pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
E222 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - bronhiālā astma, nātrene, ādas kairinājums, mutagēns.
E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
E219 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene.
E110 Pārtikas uzlabotājs - saulrieta dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - vemšana, siena drudzis, astma, nātrene, kancerogēns.
E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai.
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai.
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem.
Geranium cinereum pelēkā gandrene.
protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
unio Perlamutrenes.
koučs Personiskās izaugsmes treneris (angļu "coach").
spējraisis personiskās izaugsmes treneris.
pogainis Pēterene.
pēterpuķes Pēterenes ("Knautia").
knautia Pēterenes.
Albī pie Šerānas Pilsēta Francijā ("Albi"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.).
Anglē Pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
Oša Pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Blaņaka Pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaora Pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kastra Pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kolomjē Pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.).
Mijo Pilsēta Francijā ("Millau"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
Montobāna Pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.).
Mirē Pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Po Pilsēta Francijā ("Pau"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 81200 iedzīvotāju (2010. g.).
Perpiņāna Pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.).
Rodēza Pilsēta Francijā ("Rodez"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tarbe Pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba.
Tūrnefei Pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.).
Baijonna Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Bayonne"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.).
Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
Lurda Pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta.
Pioņerska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene.
Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m.
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
Geranium pyrenaicum Pireneju gandrene.
Ibērijas pussala Pireneju pussala.
Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā.
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais.
galemys Pireneju vihuholi.
Galemys pyrenaicus Pireneju vihuhols.
iejājējs Pirmais zirgu treneris zirgu apmācības procesā.
Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale).
ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana.
Poa compressa plakanā skarene.
Orthotrichum obtusifolium plakanlapu pūkcepurene.
Geranium divaricatum plašā gandrene.
Polygonatum latifolium platlapu mugurene.
Geranium platypetalum platvainaglapu gandrene.
dictyophora Plīvurenes.
Geranium pratense pļavas gandrene.
bundaga Pļavas puķe ar dzeltenu ziedu, saulpurene.
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis").
Pulsatila pratensis pļavas silpurene.
Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
Poa pratensis pļavas skarene.
Pulsatila x wolfgangiana pļavas un meža silpurenes hibrīds.
čikste Pļavu skarene.
manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu.
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
orthotrichum Pūkcepurenes.
eubria Pūkdumbrenes.
cephalozia Pumpurzarenes.
purenes Purene ("Caltha").
puriņi Purenes ("Caltha").
pureņzieds Purenes zieds.
bambaliņi Purenes.
caltha Purenes.
purnavas Purenes.
spurenes Purenes.
Geranium palustre purva gandrene.
balbuki Purva purene ("Caltha palustris").
bulbuki Purva purene ("Caltha palustris").
bulenes Purva purene ("Caltha palustris").
bullenes Purva purene ("Caltha palustris").
bumbuļi Purva purene ("Caltha palustris").
bumbulis Purva purene ("Caltha palustris").
burbule Purva purene ("Caltha palustris").
cūkausis Purva purene ("Caltha palustris").
govpurenes Purva purene ("Caltha palustris").
govpurne Purva purene ("Caltha palustris").
govpurni Purva purene ("Caltha palustris").
govpurniņi Purva purene ("Caltha palustris").
govspurne Purva purene ("Caltha palustris").
govspurņi Purva purene ("Caltha palustris").
konnspurnis Purva purene ("Caltha palustris").
konspurnis Purva purene ("Caltha palustris").
plūmene Purva purene ("Caltha palustris").
plunčene Purva purene ("Caltha palustris").
pluncenes Purva purene ("Caltha palustris").
plunčenes Purva purene ("Caltha palustris").
plunčeņi Purva purene ("Caltha palustris").
pogane Purva purene ("Caltha palustris").
porenes Purva purene ("Caltha palustris").
porens Purva purene ("Caltha palustris").
pormītes Purva purene ("Caltha palustris").
porms Purva purene ("Caltha palustris").
porniņ Purva purene ("Caltha palustris").
porniņa Purva purene ("Caltha palustris").
porniņas Purva purene ("Caltha palustris").
porns Purva purene ("Caltha palustris").
porpurens Purva purene ("Caltha palustris").
pura Purva purene ("Caltha palustris").
purainīte Purva purene ("Caltha palustris").
purans Purva purene ("Caltha palustris").
pureni Purva purene ("Caltha palustris").
pureņi Purva purene ("Caltha palustris").
purenis Purva purene ("Caltha palustris").
purenītes Purva purene ("Caltha palustris").
purens Purva purene ("Caltha palustris").
pūri Purva purene ("Caltha palustris").
purines Purva purene ("Caltha palustris").
purini Purva purene ("Caltha palustris").
puriņi Purva purene ("Caltha palustris").
pūriņi Purva purene ("Caltha palustris").
purins Purva purene ("Caltha palustris").
purmi Purva purene ("Caltha palustris").
purms Purva purene ("Caltha palustris").
purna Purva purene ("Caltha palustris").
pūrna Purva purene ("Caltha palustris").
purnas Purva purene ("Caltha palustris").
pūrnas Purva purene ("Caltha palustris").
purnava Purva purene ("Caltha palustris").
purne Purva purene ("Caltha palustris").
purnene Purva purene ("Caltha palustris").
purnes Purva purene ("Caltha palustris").
purņi Purva purene ("Caltha palustris").
purnīni Purva purene ("Caltha palustris").
purniņš Purva purene ("Caltha palustris").
purnis Purva purene ("Caltha palustris").
purnīši Purva purene ("Caltha palustris").
purnpuķe Purva purene ("Caltha palustris").
purns Purva purene ("Caltha palustris").
purvainīte Purva purene ("Caltha palustris").
purvene Purva purene ("Caltha palustris").
spurksna Purva purene ("Caltha palustris").
spurna Purva purene ("Caltha palustris").
spurnas Purva purene ("Caltha palustris").
spurne Purva purene ("Caltha palustris").
spurņi Purva purene ("Caltha palustris").
spurnis Purva purene ("Caltha palustris").
spurnīši Purva purene ("Caltha palustris").
spurns Purva purene ("Caltha palustris").
traukšīns Purva purene ("Caltha palustris").
ūdeņpurenes Purva purene ("Caltha palustris").
Caltha palustra purva purene.
Poa palustris purva skarene.
Cephalozia lunulifolia pusmēness pumpurzarene.
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
Polygonum cognatum radniecīgā sūrene.
ciklokeratīts Radzenes un starenes iekaisums.
keratoiridociklīts Radzenes, varavīksnenes un starenes iekaisums.
Polygonum affine raibā sūrene.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
raiblēšanas zāle reibuma airene ("Lolium temulentum"), arī daudzgadīgā airene ("Lolium perenne"); koriandrs.
ciesis Reibuma airene ("Lolium temulentum").
ciši Reibuma airene ("Lolium temulentum").
glaumes Reibuma airene ("Lolium temulentum").
Lolium temulentum reibuma airene.
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
Geranium renardii Renāra gandrene.
agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā.
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Unio crasus resnā perlamutrene.
Calliergon richardsonii Ričardsona dumbrene.
Lodes ezers Rijas ezers Taurenes pagastā.
gandrknābis Roberta gandrene ("Geranium robertianum").
mežrozītes Roberta gandrene ("Geranium robertianum").
Geranium robertianum Roberta gandrene.
miroņu taurene rudens taurene.
Cratarellus cornucopioides rudens taurene.
Reinoutria sachalinensis Sahalīnas dižsūrene.
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
renegātisks Saistīts ar renegātismu, tam raksturīgs.
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
Calliergon stramineum salmu dumbrene.
Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
setaria Sarenes.
Geranium phaeum sarkanbrūnā gandrene.
alani Sarmatu izcelsmes nomadu ciltis, kas 1. gs. apmetās starp Donu un Kaukāzu, ap 375. g. pakļāva huņņi un lielas grupas devās uz Kaukāzu, Galliju un Pireneju pussalu.
leucoagaricus Sārtsporenes.
bandaga Saulpurene ("Trollius").
cāļagalva Saulpurene ("Trollius").
poga Saulpurene ("Trollius").
saules purene saulpurene.
sviesta bumba saulpurene.
cāļgalviņa Saulpurene.
cāļgalvīna Saulpurene.
sviestbumba Saulpurene.
sviestene Saulpurene.
sviestenīte Saulpurene.
sviestpurene Saulpurene.
saules purenes saulpurenes.
trollius Saulpurenes.
betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
Mellēni Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Krolīši" otrs nosaukums.
sērenieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērene" iedzīvotāji.
talsinieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Talsiņi" iedzīvotāji.
Serenskaja Sērenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Geranium sibiricum Sibīrijas gandrene.
Geranium pusillum sīkā gandrene.
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
anemone Silpurene ("Pulsatilla").
salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla").
silmalītes Silpurene ("Pulsatilla").
silpureni Silpurene ("Pulsatilla").
sila purenes silpurenes.
pulsatilla Silpurenes.
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene.
Polygonatum falcatum sirpjveida mugurene.
Polygonum lapathifolium skābeņlapu sūrene.
Polygonum pulchellum skaistā sūrene.
Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms.
vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum").
smilgas Skarene ("Poa").
poa Skarenes.
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers.
Slīcena ezers Skolas ezers Taurenes pagastā.
Slīcenis Skolas ezers Taurenes pagastā.
Poa remota skrajziedu skarene.
Unio pictorum slaidā perlamutrene.
urtikārija Slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze; nātrene.
Polygonatum odoratum smaržīgā mugurene.
Hesperis matronalis smaržīgā vakarene.
mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem.
Ribes lucidum spožā vērene.
ciklodialīze Starenes atdalīšana no sklēras, lai samazinātu intraokulāro spiedienu dažos glaukomas gadījumos.
ciklektomija Starenes daļas izgriešana.
ciklodiatermija Starenes daļas piededzināšana ar diatermiju.
ciliektomija Starenes daļēja izgriešana.
izolēts ciklīts starenes iekaisums, kas neskar varavīksneni.
ciklīts Starenes iekaisums.
miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju.
cikloplēģija Starenes muskuļa paralīze; akomodācijas paralīze.
ciklospazma Starenes muskuļa spazma.
ciliotomija Starenes nervu pārgriešana.
strutainais ciklīts starenes sastrutojums.
ciklohorioidīts Starenes un dzīslenes iekaisums.
Barbarea stricta stāvaugļu zvērene.
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
Galerina hypnorum sūnu ķiverene.
sūrine Sūrene ("Polygonum").
ugunspuķes Sūrene ("Polygonum").
sūra sūrene, rūgta zāle.
bilberdikija Sūrene.
sīvene Sūrene.
paleja Sūrenes ("Mentha pulegium").
bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums.
polygonum Sūrenes.
griķene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
griķenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
juduri Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
kaulenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
kazkriķi Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
rūgtene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
rūgtines Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sētzāle Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sinepes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūrele Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūreles Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūrgans Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūriči Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūriņa Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūriņas Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
sūrine Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum").
susteri Sustarenes.
sustrenes Sustarenes.
Polygonum amplexicaule svečveida sūrene.
Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā.
Svētezers Svētes ezers Zebrenes pagastā.
sviedri sviedrene (2).
Poa angustifolia šaurlapu skarene.
Poa chaixii Šeksa skarene.
sarkoscifa Šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene.
Geranium dissectum šķeltā gandrene.
schistidium Šķeltcepurenes.
Scutellaria hastifolia šķēplapu ķiverene.
Hispania Tā romieši sauca Pireneju pussalu.
nazociliārs Tāds, kas attiecas uz acīm, uzacīm un deguna sakni vai deguna un starenes nervu.
pēcrenesanses Tāds, kas ir sācies, pastāv, noris (neilgi) pēc renesanses.
sūrenains Tāds, kur ir nezāles - sūrenes.
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle.
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums.
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums.
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums.
Nēķena pagasts Taurenes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
pieterītis Tīruma pēterene ("knautia arvensis").
bezgale Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
dadzīši Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
dzelzene Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
knaucija Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
miķelītis Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
miroņpoga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
miroņpogas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
miruzāle Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterīši Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterpoga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterpogas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterpuķe Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterpuķes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pētersaknīte Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pēterzāle Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
podziņš Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
poga Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pogaiņi Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
pumpiņš Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
rozītes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
skabioza Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
skabiozas Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
snauška Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
vectēvgalviņa Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
vilkmēles Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
zilpodzene Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
zilpodzenes Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
Knautia arvensis tīruma pēterene.
svēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); zvērene.
coach Treneris, mājskolotājs, komandas vadītājs.
trainers Treneris.
treners Treneris.
trenētājs Treneris.
trenieris Treneris.
Mežrijas strauts ūdenstece Taurenes pagastā, ietek Taurenes ezerā.
Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha.
Iudrines ezers Ūdrenes ezers Tilžas pagastā.
Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos.
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
Adūra Upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta.
Garonna Upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m).
Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu.
Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā.
Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla.
Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS).
mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes.
Polygonum viviparum vairvasiņu sūrene.
vairpumpuru sūrene vairvasiņu sūrene.
hesperis Vakarenes.
Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
iridodialīze Varavīksnenes atraušanās no starenes.
iridociklektomija Varavīksnenes un starenes izgriešana.
iekšējā oftalmoplēģija varavīksnenes un starenes muskuļu paralīze.
Bryum warneum Vārenes samtīte.
bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
nēķinieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Nēķins" iedzīvotāji.
taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji.
Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
mīklene Vērene, jāņogu suga.
verenīca Verene.
Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
Bearne Vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta - Po.
Benjamiņu nams viena no greznākajām savrupmājām bulvāru lokā Rīgā, atrodas Kr. Barona ielā 12, celta 1876. g. neorenesanses stilā.
vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
serozs ciklīts vienkāršs starenes iekaisums.
neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
facētija Viens no epikas žanriem - joku stāsts, kas bija izplatīts Rietumeiropā renesanses laikmetā, bet Krievijā - 17. gs. beigās.
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene.
vienstobreniece Vienstobrene.
vienstobrine Vienstobrene.
bezradu bārenīte vientuļa bārene bez radiem.
Bebrine Vietējo iedzīvotāju lietots apdzīvotās vietas "Bebrene" nosaukuma variants.
smiltāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola rupestris", arī "Viola areneria").
Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
Torreserredo virsotne Kantabrijas Kordiljerā, Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā, augstums - 2648 m.
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m.
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
vīgrieži Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
zalšas Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
zalšusakne Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
Polygonum bistorta zalkšu sūrene.
Setaria viridis zaļā sarene.
sūnu ķiverene zaļsūnu ķiverene.
Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
Orthotrichum pumilum zemā pūkcepurene.
Trollius pumilus zemā saulpurene.
Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma.
Aho rags zemesrags Spānijā (_Ajo, Cabo de_), Kantabrijā, Pireneju pussalas ziemeļos, izvirzījums Biskajas līcī.
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
Garonnas zemiene zemiene Garonnas lejtecē, starp Pirenejiem dienvidos un Centrālo masīvu ziemeļaustrumos, garums — \~200 km, zems, akumulatīvs līdzenums, mežainākais rajons Francijā; Akvitānija.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene.
Setaria glauca zilganā sarene.
Poa subcaerulea zilganā skarene.
Setaria pumila zilganās sarenes "Setaria glauca" nosaukuma sinonīms.
Poa irrigata zilganās skarenes "Poa subcaerulea" nosaukuma sinonīms.
Poa pratensis ssp. subcaerulea zilganās skarenes "Poa subcaerulea" nosaukuma sinonīms.
Poa pratensis ssp. irrigata zilganās skarenes "Poa subcaerulea" nosaukuma sinonīms.
kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
barbarea Zvērenes - krustziežu dzimtas ģints.
parastā zvērene zvēreņu suga ("Barbarea vulgaris"), ko daži sistemātiķi nodala no lokaugļu zvērenes kā atsevišķu sugu.
Žarenes ezers Žūrenes ezers Zvārtavas pagastā.
Rogas ezers Žūrenes ezers Zvārtavas pagastā.

rene citās vārdnīcās:

MLVV

rene

LLVV

rene

MEV

rene