Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam raz.

Atrasts vārdos (315):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1772):

novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā.
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums.
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
Alcatraz Alkatrazs.
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
Cinclus leucocephalus Andu ūdensstrazds.
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
kosuls Apaļkoka strazdu būris.
ķozars Apaļkoka strazdu būris.
ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
ķozis Apaļkoka strazdu būris.
kozuls Apaļkoka strazdu būris.
kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mazstrazde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Saulīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Annasciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas.
apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
Turdus torquatus apkakles mežastrazds.
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti).
Cinclus schulzi Argentīnas ūdensstrazds.
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām".
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā.
frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
haimamoiba Asiņu parazīts.
ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem.
Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
Ascochyta pinodes askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
Ascochyta pisi askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
ķuza Atkritumi, gruži, draza.
Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^.
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns.
histozoisks Audos dzīvojošs (parazīts).
helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
ektofīts Augu valsts ektoparazīts.
endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
fitoparazīts Augu valsts parazīts.
filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem.
Sturnus sturninus Austrumāzijas strazds.
Sialia sialis austrumu zilstrazds.
enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
Cinclus pallasii Āzijas ūdensstrazds.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
Artamus leucorhynchus baltkrūšu bezdelīgstrazds.
Monticola gularis baltrīkles akmeņstrazds.
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
Mimus saturninus baluzacu zobgaļstrazds.
Creatophora cinerea bārdstrazds.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus").
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus").
lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus").
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
Turdus pallidus blāvais mežastrazds.
ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās.
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors.
elbors Borazons - bora nitrīda alotropija; kubonīts.
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
brazdavāks Brazdaiķis.
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
vakeiro brazīliešu gans.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
braz. Brazīliešu-.
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
BR Brazīlija, valsts divburtu kods.
BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
andiroba Brazīlijas sarkankoks.
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē.
aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
Molothrus ater brūngalvas govjustrazds.
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
Molothrus badius brunspārnu govjustrazds.
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
Turdus migratorius ceļotājstrazds.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
Grallina bruijni cielavveida strazdulis.
serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
Mimus polyglottos daudzbalsu zobgaļstrazds.
shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
plerocerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā.
nefrofagiāze Dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija.
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru.
Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle.
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos.
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
biparazīts Divkāršs parazīts, parazīts uz parazīta.
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs.
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem.
Quoscalus mexicanus dižastes strazdvālodze.
Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā.
lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji.
Riudosi Dosi, upe Brazīlijā.
razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
draznas Drazas.
dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā.
hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa.
gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds.
hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
mačiņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums.
Turdus philomelos dziedātājstrazds.
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
entozojs Dzīvnieks, kas parazitē otrā dzīvniekā.
akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
zooparazīti Dzīvnieku parazīti.
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām.
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi.
epizojs Dzīvnieku valsts parazīts, kas dzīvo uz cita dzīvnieka.
zooparazīts Dzīvnieku valsts parazīts.
infestācija Dzīvnieku valsts parazītu iekļūšana organismā.
dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība.
dezinfestācija Dzīvnieku valsts parazītu iznīcināšana.
Eimeria carpellii eimēriju suga, kas arī parazitē karpu zarnu epitēlijā.
Eimeria perforans eimēriju suga, kas arī parazitē trušu zarnu epitēlijā.
Eimeria subepithelialis eimēriju suga, kas parazitē karpu zarnu epitēlijā.
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
Eimeria magna eimēriju suga, kas parazitē trušu zarnu epitēlijā.
Eimeria tenella eimēriju suga, kas parazitē vistās.
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā.
ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
ārējie parazīti ektoparazīti.
metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
iekšējie parazīti endoparazīti.
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
gamazīdas Ērču dzimta, kuras parazitē uz putniem un dzīvniekiem.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā.
Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos.
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi.
frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē.
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
Nesomimus trifasciatus Galapagu zobgaļstrazds.
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
Scaphidura oryzivora govju strazdvālodze.
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
našis Gruži, netīrumi, drazas.
niši Gruži, netīrumi, drazas.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā.
Razdana Hrazdana, upe Armēnijā.
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
entoparazīti Iekšējie parazīti.
entozoji Iekšējie parazīti.
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
iemesties Ieviesties (par parazītiem).
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā.
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
bakaīri Indiāņu cilts Brazīlijā.
botokudi Indiāņu cilts D Brazīlijā, valoda pieder pie geesas valodu saimes.
kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
verminācija Infestācija ar parazītiskiem tārpiem.
abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
Turdus cardis Japānas mežastrazds.
Sturnus philippensis Japānas strazds.
ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
strazdēns Jauns strazds.
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
endobioze Kāda organisma (simbionta vai parazīta) attīstīšanās cita organisma ķermenī.
pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Dumetella carolinensis kaķu zobgaļstrazds.
Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē.
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
Donacobius atricapillus kapuces zobgaļstrazds.
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia").
Vidua regia karaliskais parazītaudējs jeb karaliskais parazītputns.
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā.
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis.
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
timalia Krūmājstrazdi.
timaliinae Krūmājstrazdu apakšdzimta.
alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens").
sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_).
didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
Sturnus sinensis Ķīnas strazds.
Pelecotoma fennica ķirmju parazītvabole.
Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole.
Catharus guttatus lāsumainais māņstrazds.
fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
Grandala coelicolor lazūrstrazds.
frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
cestodes Lenteņi - zarnu parazīti.
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
Railettiana cesticillus lenteņu suga, kas parazitē vistās un tītaros.
šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem.
Brunchorstia pini leptostromu suga, kas parazitē uz priežu skujām.
triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu.
epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem.
parazitocīds Līdzeklis, kas iznīcina parazītus.
vermicīds Līdzeklis, kas nonāvē parazītiskos tārpus.
antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem.
Amazones līdzenums līdzenums ap Amazones upi, gk Brazīlijā, nedudz ietverot arī Peru teritoriju.
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
čapus Liekēdis, parazīts.
Artamus maximus lielais bezdelīgstrazds.
terkšens Lielais pelēkais strazds.
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
pakaļkārši Liellopu zarnu parazītu grupa.
beļeg Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
blad Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadz Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļaģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļe Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļē Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļeģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļīīīn Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļiņ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļini Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļins Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļjads Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahui Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nāhuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
Sturnus vulgaris māju strazds; melnais jeb mājas strazds.
sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza.
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās.
enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
catharus Māņstrazdi.
lāsumainais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus guttatus").
mazais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus minimus").
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus").
Catharus aurantiirostris māņstrazdu suga.
Catharus bicknelli māņstrazdu suga.
Catharus dryas māņstrazdu suga.
Catharus frantzii māņstrazdu suga.
Catharus fuscater māņstrazdu suga.
Catharus fuscescens māņstrazdu suga.
Catharus gracilirostris māņstrazdu suga.
Catharus mexicanus māņstrazdu suga.
Catharus occidentalis māņstrazdu suga.
callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta.
callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints.
creadion Maoristrazdu dzimtas ģints.
heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints.
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus").
mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris").
Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā.
lepēšana materiāla smalkā apstrāde ar šaržētu leperi vai ar abrazīvo pastu vai suspensiju, ko ievada starp apstrādājamo virsmu un leperi.
Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā.
Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā.
Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā.
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
Catharus minimus mazais māņstrazds.
Creadion carunculatus mazais maoristrazds.
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
helmintoloģija Medicīnas nozare par parazītiskajiem tārpiem.
parazitotropija Medikamenta afinitāte pret parazītiem.
toxostoma Mēdītājstrazdi.
mēdītājputns Mēdītājstrazds.
abrazīvā apstrāde mehāniskā apstrāde ar abrazīva pulveri, pastu vai suspendiju.
Melampsora tremulae melampsoru suga, kas parazitē uz apsēm.
Melampsora euphorbiae melampsoru suga, kas parazitē uz dievkrēsliņiem.
Melampsora ribesii-viminalis melampsoru suga, kas parazitē uz jāņogām, vītoliem.
Melampsora rostrupii melampsoru suga, kas parazitē uz kaņepēm.
Melampsora larici-populina melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, apsēm.
Melampsora larici-caprearum melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, vītoliem.
Melampsora lini melampsoru suga, kas parazitē uz liniem.
Melampsora allii-populina melampsoru suga, kas parazitē uz sīpoliem, apsēm.
svelpīte Melnais meža strazds ("Turdus merula").
melnais meža strazds melnais mežastrazds ("Turdus merula").
Turdus merula melnais mežastrazds.
lakstīgalas pusbrālis melnais purva strazds ("Turdus merula").
melnstrazds Melnais strazds ("Sturnus").
melstrazds Melnais strazds ("Sturnus").
preisis Melnais strazds.
Corcorax melanorhamphos melnais strazdulis.
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis").
tumšrīkles mežastrazds melnrīkles mežastrazds.
Turdus ruficollis atrogularis melnrīkles mežastrazds.
šņagot Mēslot, drazāt.
slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina").
Hylocichla mustelina meža māņstrazds.
baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
turdus Mežastrazdi.
turdinae Mežastrazdu apakšdzimta.
chaimarrornis Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
erythropygia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
grandala Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
hylocichla Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
irania Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
monticola Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
myadestes Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
myiophoneus Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
sialia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints.
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”).
baltuzacu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Irania gutturalis”).
rhyacornis Mežastrazdu dzimtas ģints.
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
reiss Monēta Portugālē līdz 1911. g. un Brazīlijā līdz 1942. g.
govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās.
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni.
Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā.
Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda").
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi.
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos.
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē.
Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā.
Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
kruzeiro Naudas pamatvienība Brazīlijā 1942.-1986. g., vienāda ar 100 sentavo.
kruzado Naudas pamatvienība Brazīlijā 1986.-1990. g.
reāls Naudas vienība Brazīlijā.
ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts.
spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
analgīns Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, pirazolona atvasinājums.
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
nutalioze Nepārnadžu (gk. zirgu) transmisīva invāzijas slimība, ko ierosina specifisks parazīts, kuru pārnēsā ērces.
Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
čūslējs Netīra, piedrazāta vieta.
abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
kulcenis No koka bluķa gatavota strazdu māja.
nobrazdēt Nobrazdinēt 1.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts.
Turdus obscurus olīvmuguras mežastrazds.
hidrazoni Organiski savienojumi, kas veidojas aldehīdu vai ketonu mijiedarbībā ar hidrazīnu vai tā atvasinājumiem.
obligātais parazīts organisms, kam ir bioloģiska nepieciešamība parazitēt.
fakultatīvais parazīts organisms, kam ir tendence parazitēt.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
saimnieks organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
oidijas Ovālas parazitāro miltrasas sēnīšu bezdzimuma vairošanās sporas (konīdijas).
Ozasku Ozašku, pilsēta Brazīlijā.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja.
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
Sturnus pagodarum pagodu strazds.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea").
Vidua paradisaea paradīzes parazītaudējs jeb paradīzes parazītputns.
Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju.
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu.
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju.
Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā.
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
Acridotheres tristis parastais siseņstrazds.
ūdensstrazds Parastais ūdensstrazds.
lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas.
saimniekspecifiskums Parazīta vai simbionta spēja sadzīvot tikai ar vienu partnera sugu, rasi vai šķirni.
pedikuloze parazitāra slimība, kuras izraisītājs ir utis; utainība; utainums.
ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo.
endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs.
paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
kustoņa Parazitējoši insekti.
liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
parazitēmija Parazīti (piem., malārijas) asinīs.
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
intrafetācija Parazītiska augļa attīstība autozīta ķermenī.
Xerocomus parasiticus parazītiskā samtbeka.
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius".
somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne.
muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas.
plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības.
plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus.
sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes.
hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā).
kustoņi Parazītiski kukaiņi.
organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība.
verminācija Parazītisko tārpu vairošanās.
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
kustonis Parazītisks kukainis.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms.
paratrofija Parazītisks mīkroorgansmu barošanās veids.
eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai.
citozojs Parazītisks protozojs, kas dzīvo šūnā.
paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
gregarinaria Parazītisku pirmdzīvnieku kārta.
dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia").
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
psithyrus Parazītkamenes.
parazītkrāteri Parazītkonusi.
ksenoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī attiecības starp parazītiem un to saimniekiem (starpsaimniekiem, definitīvajiem saimniekiem).
arahnoentomoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī ērces un kukaiņus.
nematoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī veltņtārpus.
parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā.
endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem.
patogēnais parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
patogēns parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
makroparazīts Parazīts, kas redzams ar neapbruņotu aci.
pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
veltēdājs Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
veltēdējs Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
veltēdis Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis.
ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
lebia Parazītskrejvaboles.
zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
cīņa Parazītu iznīcināšana, apkarošana.
parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
rhipiphoridae Parazītvaboļu dzimta.
metoecus Parazītvaboļu dzimtas ģints.
pelecotoma Parazītvaboļu dzimtas ģints.
lapseņu parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Metoecus paradorus").
ķirmju parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Pelecotoma fennica").
parazoa Parazoji.
E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
WFP Pasaules Parazitologu federācija (angļu "World Federation of Parasitologists").
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo").
pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā.
Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā.
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē.
Artamus fuscus pelēkais bezdelīgstrazds.
Callaeas cinereus pelēkais maoristrazds.
pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris").
Turdus pilaris pelēkais mežastrazds.
Myadestes unicolor pelēkais stabuļstrazds.
Sturnus cineraceus pelēkais strazds.
Struthidea cinerea pelēkais strazdulis.
Alcippe abyssinica pelēkkrūšu timālijstrazds.
Turdus hortulorum pelēkmuguras mežastrazds.
pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem.
Pernambuka Pernambuku, štats Brazīlijā.
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
drašķīt Piedrazāt, piemēslot.
piedrizgāt Piedrazāt.
čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā.
Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grāca Pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.).
Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas.
Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.).
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos.
Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā.
Akrelandija pilsēta Brazīlijā (_Acrelândia_), Akri štata austrumos.
Akreuna pilsēta Brazīlijā (_Acreūna_), Gojasas štatā.
Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā.
Afogadosa da Ingazeira pilsēta Brazīlijā (_Afogados da Ingazeira_), Pernambuku štatā.
Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā.
Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā.
Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā.
Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā.
Agvaslindasa de Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Lindas de Goiás_), Gojasas štatā pie federālā distrikta rietumu robežas.
Aimoresa pilsēta Brazīlijā (_Aimorés_), Minasžeraisas štata austrumos.
Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos.
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā.
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē.
Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā.
Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā.
Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
Alenkera pilsēta Brazīlijā (_Alenquer_), Paras štatā.
Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā.
Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā.
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē.
Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos.
Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altuparaizu di Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso de Goiás_), Gojasas štata ziemeļu daļā.
Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā.
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas.
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā.
Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā.
Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā.
Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos.
Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā.
Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā.
Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
Amaranti du Maraņauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maraņaunas štata rietumu daļā.
Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā.
Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos.
Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
Andrelandija pilsēta Brazīlijā (_Andrelándia_), Minasžeraisas štatā.
Angra dus Reisa pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā.
Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā.
Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā.
Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā.
Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā.
Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā.
Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā.
Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā.
Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos.
Arakrusa pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā.
Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos.
Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos.
Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos.
Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā.
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā.
Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā.
Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā.
Arapongasa pilsēta Brazīlijā (_Arapongas_), Paranas štatā.
Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā.
Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos.
Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.).
Ararasa pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā.
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā.
Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos.
Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā.
Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā.
Arkusa pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā.
Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā.
Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā.
Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā.
Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.).
Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā.
Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē.
Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā.
Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos.
Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos.
Aruanana pilsēta Brazīlijā (_Aruanā_), Gojasas štata rietumos.
Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos.
Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos.
Asisa pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā.
Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā.
Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos.
Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā.
Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā.
Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā.
Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā.
Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā.
Anapolisa Pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.).
Baramansa Pilsēta Brazīlijā ("Barra Mansa"), Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.).
Blumenava Pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.).
Boavista Pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.).
Kampinagrandi Pilsēta Brazīlijā ("Campina Grande"), Paraibas štatā, 355000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kampugrandi Pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kanoasa Pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.).
Karuara Pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.).
Konseļeirulafajeti Pilsēta Brazīlijā ("Conselheiro Lafaiete"), Minasžeraisas štatā 931 m vjl., 126400 iedzīvotāju (2016. g.).
Korumba Pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.).
Kujaba Pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.).
Diamantina Pilsēta Brazīlijā ("Diamantina"), Minasžeraisas štatā, Espiņasas grēdās, 1130 m vjl., 45000 iedzīvotāju (2007. g.).
Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.).
Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.).
Florianopolisa Pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.).
Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.).
Gvaruļuša Pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.).
Iļeusa Pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.).
Itabira Pilsēta Brazīlijā ("Itabira"), Minasžeraisas štatā, 118500 iedzīvotāju (2015. g.).
Itabuna Pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.).
Žuaunpesoa Pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.).
Žoinvili Pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.).
Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.).
Žuazeiru Pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā.
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
Žundiai Pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lažisa Pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.).
Limeira Pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.).
Manausa Pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.).
Marilija Pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.).
Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.).
Nilopolisa Pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.).
Olinda Pilsēta Brazīlijā ("Olinda"), Pernambuku štatā, Atlantijas okeāna krastā, 389500 iedzīvotāju (2015. g.).
Pakaraima Pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Palmasa Pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pasufundu Pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.).
Pelotasa Pilsēta Brazīlijā ("Pelotas"), Riugrandi du Sula štatā, 306200 iedzīvotāju (2010. g.).
Petropolisa Pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.).
Pirasikaba Pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.).
Pontagrosa Pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.).
Portuveļu Pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.).
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.).
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.).
Riuklaru Pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.).
Riunegru Pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju.
Santamarija Pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.).
Santarena Pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.).
Teofiluotoni Pilsēta Brazīlijā ("Teifilo Otoni"), Minasžeraisas štatā, 105600 iedzīvotāju (2010. g.).
Uberaba Pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.).
Uberlandija Pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.).
Vitorija Pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.).
Voltaredonda Pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.).
Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā (port. val. "Belo Horizonte"), Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. G.).
Kuritiba Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Curitiba"), Kubatanas plato 908 m vjl., Paranas štata administratīvais centrs, 1797000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fortaleza Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Gojanija Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.).
Riubranku Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Rio Branco"), Akri štata administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.).
Sabara Pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju.
Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos.
Ipatinga Pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, 237000 iedzīvotāju (2007. g.).
Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
Maringa Pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 321000 iedzīvotāju (2007. g.).
Londrina Pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 483000 iedzīvotāju (2007. g.).
Paranagva Pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, Paragvajas brīvosta Atlantijas okeāna krastā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
Anapu pilsēta Brazīlijā, Paras štatā.
Terezina Pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.).
Nova Igvasa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro piepilsēta, 787600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanžuana di Meriti pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, 234300 iedzīvotāju (2010. g.).
Sangonsala Pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Gvanabaras līča austrumu krastā, 337300 iedzīvotāju (2010. g.).
Bauru Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.).
Sankarlusa Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.).
Taubate Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ribeiraunpretu Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sorokaba Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.).
Santuandrē Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ozašku Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kubatana Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tubarauna Pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.).
Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā.
Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kampinasa Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju.
Riodežaneiro Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.).
Portualegri Pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
Natala Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.).
Resifi Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Salvadora Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Parnaiba Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju.
Normandija Pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs.
Makapa Pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.).
Niteroja Pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.).
Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Letisija Pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.).
Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē.
Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā.
Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
Lasaraza Pilsēta Šveicē ("La Sarraz"), Vo kantonā, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
Piraziza Pilsēta Turcijā ("Piraziz"), Giresunas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās.
Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu.
arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
Piauji Pjaui, štats Brazīlijā.
asoms Placentārs parazīts ar rudimentāru vidukli un bezveidīgu galvu; asinsvadi iet no galvas uz placentu; omfalositijas retākā forma.
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus").
petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
Portovelju Portuveļu, pilsēta Brazīlijā.
lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
Pr Prazeodīms (ķīm. elements).
praseodims Prazeodīms.
Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
hemocitozojs Protozojs, kas parazitē eritrocītos, piem., malārijas plazmodijs.
apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās.
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts.
būķis Putnu būris; strazdu būrītis.
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis.
amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā.
drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
Monticola saxatilis raibais akmeņstrazds.
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
Ramularia traxaci ramulāriju suga, kas parazitē uz ārstniecības pienenes.
Ramularia beticola syn. Ramularia betae ramulāriju suga, kas parazitē uz biešu lapām.
Ramularia calcea ramulāriju suga, kas parazitē uz efeju sētložņas.
Ramularia coriandri ramulāriju suga, kas parazitē uz koriandru lapām.
Ramularia urticae ramulāriju suga, kas parazitē uz lielās nātres lapām.
Ramularia armoraciae ramulāriju suga, kas parazitē uz mārrutku lapām.
Ramularia rhei ramulāriju suga, kas parazitē uz rabarberu lapām.
Ramularia grevilleana syn. Ramularia tulasnei ramulāriju suga, kas parazitē uz zemeņu lapām.
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Pernambuka Resifi, pilsēta Brazīlijā.
Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā.
Ribeiranpreta Ribeiraunpretu, pilsēta Brazīlijā.
grozānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozi" (arī "Grozas" un "Grazas") iedzīvotāji.
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
Riodežaneira Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā.
Dolichonyx oryzivorus rīsustrazds.
Riodežaneira Rodežaneiro, Brazīlijas štats.
Ronura Ronuro, upe Brazīlijā.
Ronuru Ronuro, upe Brazīlijā.
trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
Turdus naumanni rudais mežastrazds.
Timalia pileata rudgalvas krūmājstrazds.
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji.
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas.
phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas).
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
Maražo Sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km.
Bananala Sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km.
Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri).
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija.
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
Sanfransiska Sanfransisku, upe Brazīlijā.
Euphangus carolinus sarkanbrūnā strazdvālodze.
Buphagus erythrohynchus sarkanknābja vēršstrazds.
Heterophasia annectens sarkanmuguras timālijstrazds.
Turdus ruficollis ruficollis sarkanrīkles mežastrazds.
Sturnus roseus sārtais strazds.
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē.
toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina.
brazda Savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
brizdu Savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
brizgu Savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
samesties Saviesties (parasti par parazītiem).
Kabubranku rags Seišaša rags ("Ponta du Seixas") - Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā, Atlantijas okeāna krastā ("Cabo Branco").
hiperparazīts Sekundārs parazīts, parazīta parazīts.
piepe sēne, kas parazitē uz kokiem.
makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū.
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
Septoria aegopodii septoriju suga, kas bieži parazitē uz podagras gārsas.
Septoria piricola septoriju suga, kas parazitē uz bumbierēm.
Septoria trientalis septoriju suga, kas parazitē uz Eiropas septiņstarītes lapām.
Septoria phlogis septoriju suga, kas parazitē uz flokšiem.
Septoria gladioli septoriju suga, kas parazitē uz gladiolām.
Septoria graminum septoriju suga, kas parazitē uz graudzālēm.
Septoria cucurbitacearum septoriju suga, kas parazitē uz ķirbjaugiem.
Septoria chelidonii septoriju suga, kas parazitē uz lielās strutenes.
Septoria urticae septoriju suga, kas parazitē uz nātrēm.
Septoria ribis septoriju suga, kas parazitē uz ogu krūmiem.
Septoria berberidis septoriju suga, kas parazitē uz parastās bārbeles.
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes.
Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša.
Septoria lycopersici septoriju suga, kas parazitē uz tomātiem.
Septoria pisi septoriju suga, kas parazitē uz zirņiem.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
mikoaglutinīns Seruma aglutinīns, kas izraisa homogenizētu parazītisko sēņu aglutināciju.
Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē.
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
Mensona shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē apzarņa vēnās un vārtu vēnā; izplatīti Āfrikā, Dienvidamerikā un Rietumindijā.
Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni.
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
Catharus ustulatus sīkais māņstrazds.
spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
smidži Sīki, uz dzīvniekiem parazitējoši kukaiņi (tautas nosaukums); arī citi sīki insekti.
skutala Sīks parazīts (parasti kašķa ērce vai uts) dzīvnieka apspalvojumā, apmatojumā.
nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu.
sila strazds sila mežastrazds ("Turdus viscivorus").
Turdus viscivorus sila mežastrazds.
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
drīksna Skaida, draza.
driksne Skaida, draza.
parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
fitoze Slimība, ko ierosina augu valsts parazīti.
bionoze Slimība, ko ierosina dzīvi organismi (mikrobi, parazīti).
zooze Slimība, ko ierosina dzīvnieku valsts parazīti.
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju.
askaridoze Slimība, ko izraisa cilvēka un dzīvnieku organismā parazitējošās askarīdas (cērmes).
parazitofobija Slimīgas bailes no parazītiem.
Vidua macroura smailastes parazītaudējs.
Heteralocha acutirostris smailknābja maoristrazds.
skrejsmidži Smidžu dzimta, augu parazīti.
Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
spirochetas Spiriloses izraisītājs parazīts.
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi.
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti.
haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
sakņvēži Sprogkājvēžu kārta ar \~120 sugu; vēži, kas parazitē krabjos, omāros un garnelēs, gk. silta klimata zonās.
ekozīts Stacionārs parazīts, pret kuru tā saimnieks ir imūns.
ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
parazītisms Stāvoklis, kad augs, dzīvnieks parazitē vai mēdz parazitēt uz cita organisma vai citā organismā.
acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus").
strazdulēns Strazda mazulis.
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Dzegužu kalns Strazdes pilskalns Strazdes pagastā.
sturnus Strazdi.
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā.
špaks Strazds.
spiedze Strazds.
spiedzīte Strazds.
strads Strazds.
stragzds Strazds.
trekšķis Strazds.
gurba Strazdu būris.
kozavs Strazdu būris.
pulcenis Strazdu būris.
puņķis Strazdu būrītis kokā.
aule Strazdu būrītis.
gurbs Strazdu būrītis.
sturnidae Strazdu dzimta.
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
acridotheres Strazdu dzimtas ģints.
aplonis Strazdu dzimtas ģints.
buphagus Strazdu dzimtas ģints.
creatophora Strazdu dzimtas ģints.
gracula Strazdu dzimtas ģints.
parastais siseņstrazds strazdu dzimtas suga ("Acridotheres tristis").
zaigojošais salustrazds strazdu dzimtas suga ("Aplonis metallica").
dzeltenknābja vēršstrazds strazdu dzimtas suga ("Buphagus africanus").
sarkanknābja vēršstrazds strazdu dzimtas suga ("Buphagus erythrorhynchus").
pauguru maina strazdu dzimtas suga ("Gracula religiosa").
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
strazdene Strazdu mātīte.
strazdiene Strazdu mātīte.
stradulēns Strazdu mazulis.
sārtais strazds strazdu suga ("Sturnus roseus"), kas Latvijā ieceļo ļoti reti.
mājas strazds strazdu suga ("Sturnus vulgaris").
grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta.
corcorax Strazduļu dzimtas ģints.
grallina Strazduļu dzimtas ģints.
struthidea Strazduļu dzimtas ģints.
melnais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Corcorax melanorhamphos").
cielavveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina bruijni").
žagatveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina cyanoleuca").
pelēkais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Struthidea cinerea").
āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos.
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
diplostomuls Sūcējtārpu ģints ("Diplostomulum"), kuru kāpuri parazitē zivju acīs.
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
piecmute Suņu zarnu parazīts ("Pentastomum tasnivides").
Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām.
svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
šviļpāt Svilpot (parasti par strazdu).
kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
labulbēnija Šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti.
brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
pukcīnija Šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas.
saprolegnija Šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja.
varžu opalīna šīs ģints suga ("Opalina ranarum"), kas parazitē parastās vardes un parastā krupja resnajā zarnā.
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds.
apkakles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus torquatus"), Latvijā rets caurceļotājs; apkakles strazds.
sila mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus viscivorus"); sila strazds.
Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm.
Ceratophyllus garei šīs ģints suga, kas arī parazitē vismaz uz 8 dažādām putnu sugām.
Ancylistes closterii šīs ģints suga, kas parazitē aļģes "Closterium delpontii" šūnās.
Ceratophyllus farreni šīs ģints suga, kas parazitē uz čurkstēm.
Ceratophyllus hirundinis šīs ģints suga, kas parazitē uz čurkstēm.
Fabraea ranunculi šīs ģints suga, kas parazitē uz Kašūbijas gundegas lapām.
Ceratophyllus styx šīs ģints suga, kas parazitē uz krasta čurkstes.
Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa.
Albugo bliti šīs ģints suga, kas parazitē uz liektā amaranta.
Ceratophyllus columbae šīs ģints suga, kas parazitē uz mājas baloža.
Gremmeniella abietis šīs ģints suga, kas parazitē uz priežu dzinumiem.
Darluca filum šīs ģints suga, kas parazitē uz rūsas sēņu sporu spilventiņiem.
Bremia lactucae šīs ģints suga, kas parazitē uz salātiem.
Ceratophyllus gallinae šīs ģints suga, kas parazitē vismaz uz 8 dažādām putnu sugām.
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža.
Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem.
Serotainia tricuspis šīs ģints suga, kuras kāpuri parazitē bitēs un kamenēs.
Dexiosoma caninum šīs ģints suga, kuras kāpuri parazitē maijvabolēs.
hitrīdija Šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām.
vāleņstromsēne Šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
kukaiņpelējums Šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu.
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu.
Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
Espiritu Santu štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.).
Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.).
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.).
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.).
Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.).
Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.).
Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.).
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.).
Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.).
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu.
Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.).
Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju.
mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
ķipa Tā kā; it kā; apmēram; bieži lieto kā parazītvārdiņu.
vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai.
eksotrofisks tāds (organisms), kas parazitē uz citu organismu virsmas.
apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū.
melnsvārcis Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
abrazīvs Tāds, kas izgatavots no abrazīviem; abrazīviem raksturīgs.
pretparazītu Tāds, kas iznīcina parazītus.
parazītisks Tāds, kas parazitē (1).
parazitārs Tāds, kas parazitē (par dzīvniekiem, augiem); saistīts ar parazītiem, tiem raksturīgs.
endoparazītisks Tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
celozoisks Tāds, kas parazitē ķermeņa iekšējos dobumos.
ektoparazītisks Tāds, kas parazitē uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas.
pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
parazitogēns Tāds, ko ierosinājuši parazīti.
parazītisks Tāds, ko izraisa parazīti; tāds, kurā izpaužas parazīta iedarbība.
prettārpu Tāds, ko lieto parazītisko tārpu ierosinātu invāzijas slimību (helmintožu) ārstēšanai.
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji.
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji.
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums.
strazdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
Aulijeata Taraza - pilsētas nosaukums 1864.-1936. g.
Mirzojana Taraza, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1936.-1938. g.
porocefāļi Tārpveida posmkāju ģints; dažas sugas parazitē cilvēka iekšējos orgānos.
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji.
značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne.
pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
Teofilu Otoni Teofiluotoni, pilsēta Brazīlijā.
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns.
spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas.
bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
shistosoma Trematožu ģints, kas parazitē asinīs.
fasciolopse Trematožu ģints, kuras parazitē cilvēka un cūku zarnās.
endotrikss Trihofīts, kas parazitē mata iekšienē.
ektotrikss Trihofits, kas parazitē uz matu virsmas.
bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu".
kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē).
kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā.
kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos.
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas.
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas.
Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m.
Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
Cinclus cinclus ūdensstrazds.
cinclidae Ūdensstrazdu dzimta.
cinclus Ūdensstrazdu dzimtas ģints.
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus").
Ziemeļamerikas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus mexicanus").
Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii").
Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi").
Cinclus cinclus cinclus ūdensstrazdu sugas nominālpasuga, kas konstatēta arī Latvijā.
Dablmauntinforka Upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe.
Soltforka Upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe.
Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka.
Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī.
Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā.
Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe.
Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka.
Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe.
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē.
Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos.
Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka.
Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka.
Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka.
Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka.
Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā.
Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe.
Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka.
Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka.
Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka.
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā.
Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka.
Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka.
Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka.
Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka.
Iriri Upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka.
Katrimani Upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Balsasa Upe Brazīlijā ("Rio das Balsas"), Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
Fresku Upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka.
Mukažai Upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
Paranapaneima Upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km.
Ronuro Upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka.
Surumu Upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka.
Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
Urarikuera Upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe.
Verdi Upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
Kašueira Upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa.
Piranga Upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe.
Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
Korumba Upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
Itui Upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka.
Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka.
Gurgeja Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Kaninde Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Urusuipretu Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
Itakvaji Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Kurusa Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka.
Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna.
Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana.
Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka.
Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe.
Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
Anhilāra Upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera.
Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka.
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns.
karpu uts uz zivīm parazitējošs vēzis.
Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
daudznozīmīgums vairāku savstarpēji saistītu nozīmju piemitība vienai valodas vienībai (morfēmai, vārdam, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam); polisēmija.
profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas.
sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
frazeoloģija Valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus.
neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas.
Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns.
Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns.
frazeoloģijas vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti vienas vai vairāku valodu frazeoloģismi.
frazeoloģismu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti vienas vai vairāku valodu frazeoloģismi.
rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
ķip Vārds bez nozīmes, parazītvārds.
drazgas Veci, nederīgi, nevajadzīgi priekšmeti, sīkumi; drazas, atliekas.
angiostomīdas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnas.
angiostomas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnās.
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka.
hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija.
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā.
leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
kreigijas Vicaiņu ģints, kuras divas sugas parazitē zarnās un rada dizentērijai līdzīgus simptomus.
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
tripanozomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti; tripanosomas.
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
ekoloģiskie faktori vides apstākļi, kas, atrazdamies savstarpējā mijiedarbībā, ietekmē indivīda, populācijas vai ekosistēmas eksistenci un mainās to darbības rezultātā.
pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu.
piesārņojošas vielas vielas, kas, atrazdamās dabas vidē - gaisā, ūdenī, zemē, augos un dzīvniekos -, nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību.
plektomicētes Viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu.
patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
mikoplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci.
araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
Turdus unicolor vienmuļais mežastrazds.
Sturnus unicolor vienmuļais strazds.
sulfatīds Viens no cerebrozīdu un sērskābes esteriem; cerebronu un kerazīnu sērskābes esteri kavē asinsreci.
autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c).
tripanozomoze vienšūņu izraisīta parazitāra slimība, ko ierosina tripanosomas; tripanosomoze.
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi.
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
kuskūta Vija, āboliņa zīds, parazītiska ziemojoša nezāle.
pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus.
Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m.
Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m.
Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā.
ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
parazītiskums Vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Aplonis metallica zaigojošais salustrazds.
Lebia chlorocephala zaļgalvas parazītskrejvabole.
piroplazmīns Zaļgani dzeltens pulveris, viegli šķīst ūdenī, 1% šķīdumā lieto asins parazitāro slimību profilaksei un ārstēšanai.
Balantidium coli zarnu balantīdija, kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
enterozīts Zarnu parazīts.
borts zemas kvalitātes dimants, ko izmanto abrazīviem materiāliem.
Cinclus mexicanus Ziemeļamerikas ūdensstrazds.
Monticola solitarius zilais akmeņstrazds.
Myiophoneus caeruleus zilais svilpējstrazds.
Melanotis caerulescens zilais zobgaļstrazds.
anoplocefalidoze Zirgu, ēzeļu un mūļu slimība, ko izraisa zarnu traktā parazitējošie lenteņi.
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
daktilogiroze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Dactylogyrus" ģints sūcējtārpu vairākas sugas, kas parazitē gk. karpu žaunās.
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
girodaktiloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina vairāku sugu sūcējtārpi, kas parazitē uz zivju ķermeņa virsmas, retāk žaunās.
arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās.
trihodinoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti ("Trichdinella" un "Trichodin") sugu vienšūņi.
eubotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, cestodes ("Eubothrium crassum").
piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra").
difilobotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, lenteņi ("Diphyllobothrium dendriticum" un "Diphyllobothrium ditremum").
filometroidoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, nematodes ("philometroides cyprini").
diplostomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, sūcējtārpi ("Diplostomum spathaceum").
lerneoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vēžveidīgie ("Lernaea cyprinacea").
apiosomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Apiosoma").
hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha").
hloromiksoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chloromyxum truttae").
heksamitoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Hexamita salmonis").
ihtioftirioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Ichthyophthirius multifillis").
mimidae Zobgaļstrazdu dzimta.
donacobius Zobgaļstrazdu dzimtas ģints.
dumetella Zobgaļstrazdu dzimtas ģints.
melanotis Zobgaļstrazdu dzimtas ģints.
mimus Zobgaļstrazdu dzimtas ģints.
nesomimus Zobgaļstrazdu dzimtas ģints.
kapuces zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Donacobius atricapillus").
kaķu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Dumetella carolinensis").
zilais zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Melanotis caerulescens").
daudzbalsu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus polyglottos").
baltuzacu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus saturninus").
baltsvītru zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus triurus").
Galapagu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Nesomimus trifasciatus").
helmintoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī parazītiskos tārpus.
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
Grallina cyanoleuca žagatveida strazdulis.
sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste.
Žuana Pesoa Žuaunpesoa, pilsēta Brazīlijā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa raz.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: