Paplašinātā meklēšana
Meklējam paļa.
Atrasts vārdos (36):
- paļa:1
- paļas:1
- paļaut:1
- paļava:1
- izpaļa:1
- kupaļa:1
- nopaļa:1
- pāpaļa:1
- tāpaļa:1
- tāpaļa:2
- paļaude:1
- paļauns:1
- laipaļa:1
- pampaļa:1
- pempaļa:1
- pompaļa:1
- pumpaļa:1
- tiepaļa:1
- apaļais:1
- izpaļas:1
- nopaļas:1
- Faņipaļa:1
- strīpaļa:1
- svampaļa:1
- pompaļas:1
- spaļains:1
- paļauties:1
- straipaļa:1
- paļaušanās:1
- apaļakmens:1
- pompaļains:1
- rempaļains:1
- spaļainība:1
- spaļainums:1
- paļaunoties:1
- pašpaļaušanās:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (322):
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
- bole Apaļa cepure bez naga.
- bonere Apaļa cepure bez naga.
- bane Apaļa cepure, berete.
- banīca Apaļa cepure, berete.
- bānīca Apaļa cepure, berete.
- banīte Apaļa cepure, berete.
- banītis Apaļa cepure, berete.
- bānītis Apaļa cepure, berete.
- bolīte Apaļa cepure.
- rumbene Apaļa cepure.
- rumbenīca Apaļa cepure.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- bundulis Apaļa dzijas šķetere.
- bubļička Apaļa filca cepurīte.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- runte apaļa grope, rante.
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
- gaityns apaļa josta.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- rubulis apaļa medaļa.
- ķurķis Apaļa nūja.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene.
- puķu riņķis apaļa puķu dobe.
- rundulēts apaļa puķu dobe.
- kļomba Apaļa puķu dobe.
- puķrunda Apaļa puķu dobe.
- rundulis Apaļa puķu dobe.
- polis Apaļa sēne.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
- buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- apaļvīle Apaļa vīle.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- runcka Apaļa, resna meita.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
- bunce Apaļa, vēderaina pudele.
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
- Neogobius melanostomus apaļais jūrasgrundulis.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- garais sortiments apaļais kokmateriāls, kas ir garāks par 6 metriem.
- Omophron limbatum apaļais resnulis.
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
- bočka Apaļas formas ēka.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- vildīt Cerēt, paļauties.
- vildīties Cerēt, paļauties.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- okstiņš Cieta, apaļa platmale.
- oktoberis Cieta, apaļa platmale.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- palīte Dem. --> paļa 1.
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
- tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
- dzelains Ērkšķains, dzeloņains, raupjš, spaļains (par audumu).
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis; Gerlaha ezers; Gerlaku ezers.
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
- Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
- Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
- Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
- bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
- kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
- plaucekņains Grumbuļains, spaļains (par audumu).
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
- kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- taras klucis īss, tievs apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto plānu zāģmateriālu - taras dēlīšu - ražošanai.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm.
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
- oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
- iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī.
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- sērkociņu klucis lapkoku apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto lobskaidas iegūšanai sērkociņu ražošanā.
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- apuris Liela (sevišķi apaļa) puķudobe.
- talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas.
- bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole.
- raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- vīcītis Maza, apaļa kārbiņa.
- ripele Maza, apaļa koka ripa.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- kroķi Mazas, apaļas dzeltenās plūmes.
- smičuks Mice, neliela, apaļa cepure.
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
- konkrēcija Minerālu veidojums, sakopojums, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā.
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi.
- ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
- ķimeņmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
- bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- niecinājums Nievas, paļas.
- pulgojums Nievas, paļas.
- stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mčadi No kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize.
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- zirņpika No vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika.
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
- nopaļas Nopaļa.
- nopelīte Nopelta meita; nopaļa.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- sasiet sieru pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, cerot uz veiksmi.
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- paļājums Paveikta darbība, rezultāts --> paļāt; paļas.
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas.
- likt uz kādu visas kārtis pareti pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- likt uz kādu visas kārtis pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- disks plakana, apaļa (ierīces) detaļa; arī ripa.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- boņķis Priekšmets, kam ir apaļa, strupa forma, veids.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- pāze Pusapaļa baļķu grope.
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļa, ieapaļa, daļa.
- rempelains rempaļains (par zirga dzimumlocekli).
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- rumbainīca Rumbene - apaļa cepure.
- rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets.
- maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
- savildīties Sajust paļāvību, paļauties.
- palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu.
- Montekristo Sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, gandrīz apaļa ar izrobotām malām, diametrs - \~3 km.
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
- tempols Saviļāta apaļa pika.
- penkols Savīļāta apaļa pika.
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā.
- kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis.
- kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai.
- odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai.
- statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts.
- balstenis Skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai, stutmalka.
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
- sprauslains Spaļains, plūksnains.
- sprausls Spaļains, plūksnains.
- spalains Spaļains.
- spaļāts Spaļains.
- spaļots Spaļains.
- strogulains Spaļains.
- svīksnains Spaļains.
- vērķaiņš Spaļains.
- zīdains Spaļains.
- fiška Spēle ar apaļajiem, bilžainajiem žetoniem.
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
- strīpala Strīpaļa.
- ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
- lāse Šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa.
- vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- globocelulārs Tāds, kam apaļas šūnas; apaļšūnu-.
- vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- neuzticams Tāds, kam nevar uzticēties (2), uz kuru nevar paļauties.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- neuzticīgs Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.
- uzticīgs Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem.
- paļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas (uz kādu, uz ko).
- pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.).
- iezīdains Tāds, no kura grūti atdalās spaļi; mazliet spaļains.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties; uzticams.
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- stiprā pils tas, uz ko var paļauties.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
- sīkbaļķis tievs, slaids apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto zāģmateriālu ražošanai un būvkonstrukciju veidošanai.
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- ritināt Tīt (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- ritēt Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- belveders Tornītis, ēkas virsbūve (parasti apaļa), dārza celtne (paviljons vai lapene).
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- trifeļi Trifeles - zem zemes augošas, apaļas vai bumbuļveidīgas sēnes, lapu koku mežos, sevišķi ozolājos, 15-20 cm dziļumā.
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
- plakanspārnu kompresors uzbūvē un darbībā plakanspārnu sūknim līdzīgs kompresors; atšķiras ar to, ka kompresors gāzi ne tikai pārvieto, bet arī saspiež (tāpēc statora dobumam ir apaļa cilindra veids).
- racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
- spaļainība Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainums Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa paļa.