rubulis1
rubulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rubulis | rubuļi |
Ģen. | rubuļa | rubuļu |
Dat. | rubulim | rubuļiem |
Akuz. | rubuli | rubuļus |
Lok. | rubulī | rubuļos |
1.Rublis.
PiemēriProtams tēvs dod dēlam skolas naudu līdza, starp kuru arī šis lepnais rubulis bija.
- Protams tēvs dod dēlam skolas naudu līdza, starp kuru arī šis lepnais rubulis bija.
- Samaksājām pa rubulim un braucām.
1.1.Nauda.
PiemēriŠķiet Jānītim sievas nav un nebija, vai nu arī tā pati sev iztiku pelnīja un pa retam arī Jānītim kādu rubuli aizdeva pie nebaltām dienām...
- Šķiet Jānītim sievas nav un nebija, vai nu arī tā pati sev iztiku pelnīja un pa retam arī Jānītim kādu rubuli aizdeva pie nebaltām dienām...
2.Apaļa medaļa.
Avoti: ViV, TWN
Korpusa piemēri:šeit