rubulis2
rubulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rubulis | rubuļi |
| Ģen. | rubuļa | rubuļu |
| Dat. | rubulim | rubuļiem |
| Akuz. | rubuli | rubuļus |
| Lok. | rubulī | rubuļos |
Rubenis ("Tetrao tetrix").
Avoti: EH, TWN
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl tālāk — skolas grāmatas, skaņu plates, burtnīcas, rakstāmpiederumi, pastmarku albumi, nozīmīšu lērums, kaklā karams rubulis: trešā vieta skolnieku spartakiādē.
- P i e z ī m e: Kam kritis augšā teiktais rubulis,
- Tik tad ļaušos saukt tā, ja rubulis
- Viņas vīram paliek žēl , tas projām ejošam Brenčam iespiež rubuli saujā
- Nāburgs pastāv uz pillu rubuli , jo viņam tikdaudz naudas vajadzīgs