Paplašinātā meklēšana
Meklējam nož.
Atrasts vārdos (171):
- nož:1
- noža:1
- noža:2
- noži:1
- nožs:1
- nožāt:1
- nožūt:1
- nožaut:1
- nožēla:1
- nožīgs:1
- nožiks:1
- nožogs:1
- Kunoža:1
- nenožs:1
- nožabīt:1
- nožagot:1
- nožakāt:1
- nožarīt:1
- nožavēt:1
- nožāvēt:1
- nožēlas:1
- nožēlāt:1
- nožēlot:1
- nožibēt:1
- nožīgot:1
- nožilbt:1
- nožilīt:1
- nožirbt:1
- nožirīt:1
- nožļāgt:1
- nožņūgt:1
- nožogāt:1
- nožogot:1
- nožulīt:1
- nožūpot:1
- nožūrāt:1
- beznoža:1
- nožaudēt:1
- nožaudīt:1
- nožēlums:1
- nožļeibt:1
- nožļiebt:1
- nožmaugt:1
- nožmiegt:1
- nožņacīt:1
- nožņaigt:1
- nožņaugt:1
- nožņeigt:1
- nožņiebt:1
- nožņurīt:1
- nožuknīt:1
- nožurbīt:1
- nožurgāt:1
- nožurnīt:1
- nožuvums:1
- nožvīgāt:1
- nožvīgot:1
- nožvīkāt:1
- padnožka:1
- trinožka:1
- viennoži:1
- nožagarēt:1
- nožagarot:1
- nožārdzēt:1
- nožauties:1
- nožekstēt:1
- nožibināt:1
- nožīkstēt:1
- nožmekšēt:1
- nožņaugāt:1
- nožņurcīt:1
- nožņurkāt:1
- nožubināt:1
- nožulināt:1
- nožurdzīt:1
- nožurknīt:1
- nožvadzēt:1
- nožvaršēt:1
- nožveirāt:1
- nožveirēt:1
- nožvidzēt:1
- nožvīkšēt:1
- kinožanrs:1
- nožadzināt:1
- nožagoties:1
- nožakāties:1
- nožāvāties:1
- nožāvēties:1
- nožāvoties:1
- nožegoties:1
- nožēlnieks:1
- nožēlojams:1
- nožēlošana:1
- nožēloties:1
- nožļabināt:1
- nožļāgties:1
- nožļakstēt:1
- nožļākstēt:1
- nožļebināt:1
- nožmīkstēt:2
- nožmīkstēt:1
- nožmiukšēt:1
- nožņaudzīt:1
- nožņurdzīt:1
- nožogojums:1
- nožogoties:1
- nožūpoties:1
- nožvakstēt:1
- nožvākstēt:1
- nožvakšķēt:1
- nožvarkšēt:1
- nožvaršķēt:1
- nožverkšēt:1
- nožvibināt:1
- nožvikstēt:1
- nožvīkstēt:1
- nožvindzēt:1
- basanožkas:1
- nožārbīties:1
- nožaudīties:1
- nožļankstēt:1
- nožļarkstēt:1
- nožļerkstēt:1
- nožļirkstēt:1
- nožļurgžņāt:1
- nožļurkstēt:1
- nožmaugties:1
- nožmidzināt:1
- nožmiukstēt:1
- nožņaugties:1
- nožņerkstēt:1
- nožņirkstēt:1
- nožņiukstēt:1
- nožurgāties:1
- nožvadzināt:1
- nožvāļoties:1
- nožvankstēt:1
- nožvargzdēt:1
- nožvarkstēt:1
- nožvārkstēt:1
- nožvarkšķēt:1
- nožvaukstēt:1
- nožverkstēt:1
- nožverkšķēt:1
- nožvidzināt:1
- nožvingzdēt:1
- nožvinkstēt:1
- nožvirkstēt:1
- nožviukstēt:1
- kinožurnāls:1
- nožekstēties:1
- nožļakstināt:1
- nožļurgāties:1
- nožurdzīties:1
- nožvīkstināt:1
- nožarbināties:1
- nožārbināties:1
- nožerbināties:1
- nožļarkstināt:1
- nožļaudzīties:1
- nožļerkstināt:1
- nožļurkstināt:1
- nožņaudzīties:1
- nožvakstēties:1
- nožvākstēties:1
- nožvakšķēties:1
- nožvarkstināt:1
- pašnožēlošana:1
- kinožurnālists:1
- kinožurnālistika:1
- aizsargnožogojums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (177):
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī).
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- nožvidzināt Ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt.
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
- žēli Bēdīgi, nožēlojami.
- nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
- bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
- aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
- aizgārda Dēļu nožogojums kūtī.
- aizgārde Dēļu nožogojums kūtī.
- nožēlojams Divd. --> nožēlot.
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- noša Dzīvības spēks; noža 1.
- vilkt dienas dzīvot nožēlojamu dzīvi.
- sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas.
- pakota grēku nožēlošana.
- pakuta grēku nožēlošana.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- sadrātēt Ierobežot, nožogot visapkārt ar stieplēm.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- iežāvāties Īsi nožāvāties.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- pažogs Koka nožogojums vistām.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- ai-ai-ai Lieto, lai izteiktu pastiprinātas šaubas, nožēlu, bailes u. tml.
- sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties.
- kost (vai) mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- gadriņi Margas, režģveida nožogojums; skadriņi.
- apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt.
- repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
- sociālā gadījuma apspriede metode, kas tiek pielietota sociālajās institūcijās, kad tiek sapulcināti profesionālās komandas locekļi klienta problēmas, mērķu, iejaukšanās veidu un prognožu apspriešanai.
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
- Angst nemiers; vainas apziņa vai nožēla; (psihoanalīzē) patoloģiskas bažas.
- atgriezīgs No grēkiem atgriezies, nožēlas pilns.
- nodūmināt Nodūmot; nožāvēt.
- sapt nokrist, nožūt (par šķidrumu).
- nosapt Nokrist, nožūt (tikai par šķidrumu); noplakt.
- nožārdzēt Noskanēt, nožvadzēt.
- aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt.
- nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
- nosust Nosusēt; nožūt (1).
- nozvadzēt Nošķindēt, nožvadzēt.
- nozvādzēt Nošķindēt, nožvadzēt.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- (vai) mēli nokost nožēlot izteikto.
- kost sev vai mēlē nožēlot izteikto.
- nokost sev vai mēli nožēlot izteikto.
- grauzt nagus nožēlot.
- koku dārzs nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokmateriāliem.
- lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- pelude nožogota vieta kūtī, kur nogāž lopbarību no kūtsaugšas.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu).
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- stakets Pāļu žogs, nožogojums.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
- kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu, trūkumiem.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1).
- magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
- eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu.
- veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
- Grifice Pilsēta Polijā, Riepumonožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- nožāvēties Refl. --> nožāvēt (1); tikt nožāvētam.
- nožāvēties Refl. --> nožāvēt (2); tikt nožāvētam.
- nožņaugties Refl. --> nožņaugt.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- grēku piedošana reliģisks rituāls kristietībā, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem cilvēkam, kas nožēlo un lūdz piedošanu
- treliņi Režģveida nožogojums; režģi.
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
- kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts.
- grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu.
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
- kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
- žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas.
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.
- kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
- kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- (kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
- (kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
- pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata); samērā, arī mazliet nabadzīgs.
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
- bulveris Sēta, nožogojums.
- pašnožēlošana Sevis nožēlošana.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
- zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu.
- šķedēnu žogs stāvžoga variants, visbiežāk izmantots augļu dārzu nožogošanai.
- sūpstīties Sūkstīties, nožēlot.
- nopūderēšana Svaigu, nenožuvušu iespiedumu apputināšana ar pulverizētu talku vai magnēziju, lai novērstu iespieduma nosēšanos.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu.
- trelliņains Tāds, kam ir margas, režģveida nožogojums.
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cietprātīgs Tāds, kas neko nenožēlo.
- aizgaldīt Taisīt dēļu nožogojumu.
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- nožogojums Tas, ar ko nožogo; arī žogs.
- penitenciārs Tas, kas attiecas uz grēku nožēlošanu un labošanos.
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- zudumi Uzņēmējdarbības procesā radušies materiālo vērtību nožuvumi, atgriezumi u. c.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli), norobežot, nožogot (ar ko).
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
- nožagot Vienu reizi nožagoties.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- dekalēt Zaudēt svaru nožuvuma dēļ.
- vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
- vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem.
- sētiņa Zems (kā) nožogojums.
- meteoroloģiskais ZMP ZMP Zemes mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.
- sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
- kā ubags pie baznīcas žēlabaini, nožēlojami.
nož citās vārdnīcās:
MEV