Paplašinātā meklēšana

Meklējam līte.

Atrasts vārdos (463):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1013):

ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei
dzirnums Acs zīlīte
pupilla Acs zīlīte
zirnulis Acs zīlīte
zirnums Acs zīlīte
raudiņš Acu zīlīte
redzūklītis Acu zīlīte
seka Acu zīlīte
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte
Aster alpinus Alpu miķelīte
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte
Circaea alpina Alpu raganzālīte
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena
alpenes Alpu vijolītes
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte
zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija
apakle Apkaklīte
krēdziņa Apkaklīte
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte
brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
Sanguisorba officinalis ārstniecības brūnvālīte
aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
Matricaria recutita ārstniecības kumelīte
kumeliņš Ārstniecības kumelīte
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
Anisus vortex asā ūdensspolīte
Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte
Paramecium caudatum astainā tupelīte
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai
čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
Viola elatior augstā vijolīte
Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms
efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
ramoļi augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
ramuliņi augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
čaucīte Aušanai satīta spolīte
Luzula pallescens bālganā zemzālīte
disene Ballīte
plēsiens Ballīte
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes
publons ballīte, viesības
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus")
Panurus biarmicus bārdzīlīte jeb bārdas zīlīte
Luzula luzuloides birztalu zemzālīte
Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
Parus lugubris blāvā zīlīte
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Viola mirabilis brīnumainā vijolīte
Discus ruderatus brūnā rievspolīte
sanguisorba Brūnvālītes
leptobryum Bumbiervācelītes
roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo"
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte
cekulzīle Cekulainā zīlīte
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte
cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
ophioglossum Čūskmēlītes
Geoglossum ophioglossoides čūsku zemesmēlīte
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
dailonīte Dailulīte
barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte
Luzula multiflora daudzziedu zemzālīte
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei
gliters dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
Aquilegia caerulea debeszilā ozolīte
rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai
celītiņa dem. --> celīte
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā
verpele Diegspolīte, saivīte
čauce Diegu spolīte šujmašīnā
Pedicularis sceptrum-carolinum dižā jāņeglīte
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte
krapata Drusciņa, pilīte
kraps Drusciņa, pilīte
Planorbis planorbis dūkstāja ūdensspolīte
Viola uliginosa dūkstu vijolīte
Viola stagnina dumbrāja vijolīte
Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms
slīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Slītere" iedzīvotāji
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
Parus flavipectus dzeltenkrūšu zīlīte
Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica")
ķauze Dzijas spolīte atspolē
saivīte dzijas spolīte, no kuras aužot izveido audus
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Dianthus deltoides dzirkstelīte
asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
Parus songarus eglāju jeb Džungārijas zīlīte
Džungārijas zīlīte eglāju zīlīte
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte
eglītes Eglīte
jaglīte Eglīte
žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai
stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers
didereinis Eglītes veida trideksnis
somzīlīte Eirāzijas somzīlīte
Remiz pendulinus Eirāzijas somzīlīte jeb somzīlīte
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
apkubeklis Ērkšķis, dzelonis; sprādzes mēlīte
Planorbis varinatus ezera ūdensspolīte
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers
Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes
Plagiothecium laetum gaišā šķībvācelīte
Parus cyanus gaišzilā zīlīte
līts Gāle, ledus gabals; līte
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz)
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
trematodon Garkaklītes
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
Anisus laevis gludā ūdensspolīte
goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms
erodium Grābeklītes
vārneļi Grābeklītes
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte)
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Brachythecium glareosum grants īsvācelīte
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
gyroweisia Gredzenvācelītes
Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji
zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums
akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
ežektors ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai
pupillometrs ierīce zīlītes diametra noteikšanai
oftalmodiafanoskops ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs
svipastis Iesauka zīlītei
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem
koreometrs instruments zīlītes mērīšanai
pupillogrāfs Instruments, ar ko noteic acs zīlītes reakciju
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums
kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu
īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte)
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
Weissia brachycarpa īsvācelītes veisija
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
brukstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes
brūkstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes
brukstuli Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes
brukstuļi Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
begans Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
begona Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
begonis Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
begons Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
begune Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
beguns Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
purveglītes Jāņeglītes
pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints
pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis")
Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte
Aster novae-angliane Jaunanglijas miķelīte
Aster novi-belgii Jaunbeļģijas miķelīte
jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars
slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
Aster tripolium jūrmalas miķelīte
Viola littoralis jūrmalas vijolīte
nobīle kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem)
Herniaria gabra kailā trūkumzālīte
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
gotiņa Kalmes ziedvālīte
Erithacus pectoralis kalnu rubīnrīklīte
Viola montana kalnu vijolīte
Parus rufonuchalis kalnu zīlīte
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte
kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Anthoscopus minutus Kapzemes somzīlīte
oncophorus Kārpvācelītes
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte
seta Kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte
tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot
haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot
kulēna Kulīte
kulītiņa Kulīte
panars Kulīte, auzu tarba
kumeline Kumelīte
kumelīns Kumelīte
kumelītes Kumelīte
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria")
kumeles Kumelītes
matricaria Kumelītes
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria")
kumele Kumelītes ("Matricaria")
kumelene Kumelītes ("Matricaria")
kumelenes Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kumelis Kumelītes ("Matricaria")
kumelišes Kumelītes ("Matricaria")
kumelīši Kumelītes ("Matricaria")
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria")
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria")
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria")
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria")
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria")
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria")
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuņele Kumelītes ("Matricaria")
rembulīte Kumelītes ("Matricaria")
romulene Kumelītes ("Matricaria")
romuleņi Kumelītes ("Matricaria")
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria")
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā)
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām
braģis Kūts silīte
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī)
kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga
Viola labradorica Labradoras vijolīte
Typha laxmanii Laksmaņa vilkvālīte
Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte
Luzula campestris lauka zemzālīte
Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms
bička Lēta ballīte
Velna krāsns Lielā Ellīte Liepas pagastā
Velna ceplis Lielā Ellīte Liepas pagastā
Vella ala Lielā Ellīte Liepas pagastā
Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā
Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā
Circaea lutetiana lielā raganzālīte
Planorbis corneus lielā ūdensspolīte
Parus major lielā zīlīte
tauku zīlīte lielā zīlīte
taukzīlīte Lielā zīlīte
speķzīle Lielā zīlīte; tauku zīlīte
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte
kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem)
Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
zī lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte
ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
Anisus spirorbis lūpainā ūdensspolīte
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
Phoxinus phoxinus mailīte
ķipars Mailīte
maiglīte Mailīte
maile Mailīte
mailene Mailīte
mailīna Mailīte
mailis Mailīte
mailītis Mailīte
taims Mailīte
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
Erodium x variable mainīgā grābeklīte
kuluška Maisiņš; kulīte
koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta)
māma Māmiņa, māmulīte
māmoliņa Māmulīte
māmuniņa Māmulīte
cūku kumelīte maura kumelīte
Matricaria discoidea maura kumelīte
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
tulliņa Maza caurulīte
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra
Typha minima mazā vilkvālīte
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms
makainīte Mazulīte
makanīte Mazulīte
sīkolīte Mazulīte
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta
ligula Mēlīte - lapas orgāns dažiem augiem
ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm
Tortula lingulata mēlītes vijzobe
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka
Catoscopium nigritum melnējošā sīkvācelīte
Parus atricapillus melngalvas zīlīte
punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus")
Parus bokharensis melnpelēkā zīlīte
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
Pedicularis sylvatica meža jāņeglīte
Plagiothecium nemorale meža šķībvācelīte
Viola reichenbachiana meža vijolīte
Luzula sylvatica meža zemzālīte
Parus ater meža zīlīte
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte
spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes paplašinātājmuskuļa spazma
paralītiski spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes sašaurinātājmuskuļa atslābums un paplašinātājmuskuļa spazma
hymenostylium Mietvācelītes
mikrocaurulīte Mikrocaurulītes
miķelnīca Miķelīte
miķiļnīca Miķelīte ("Aster tripolium")
asterene Miķelīte ("Aster")
ziemastere Miķelīte ("Aster")
miķelīši Miķelītes
Brachythecium mildeanum Mildes īsvācelīte
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns)
paralītiskā mioze mioze kā zīlītes paplašinātājmuskuļa paralīzes sekas
spastiskā mioze mioze kā zīlītes sašaurinātājmuskuļa kontrakcijas sekas
vecuma mioze mioze, kuras cēlonis ir saistaudu savairošanās un hialinizācija zīlītes sašaurinātājmuskulī
segmentina nitida mirdzošā ūdensspolīte
metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija
Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka
Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka
Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
akomodācijas iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz akomodāciju
reflektoriskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz gaismu vai ādas kairinājumu
pilnīga iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz jebkuru kairinājumu
simpātiskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz otras acs apgaismošanu vai ādas kairinājumu
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
neglītelis Neglītenis
neglītēns Neglītenis
nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
vaiglis Neglītenis, riebeklis
nejaucelis Nejaucenis, neglītenis
Brachythecium salebrosum nelīdzenā īsvācelīte
flakons neliela (parasti smaržu) pudelīte
prīpenīte neliela caurulīte
piropatrona neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes
Plagiothecium latebricola nemanāmā šķībvācelīte
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte
mikrokorija Nenormāli mazas zīlītes
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
tīruma suņkumelīte nesmaržīgā suņkumelīte
Tripleurospermum perforatum nesmaržīgā suņkumelīte
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms
strelles Nīšu sienamās stellītes
skuolis nīšu stellītes
stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos
pļērpis no alkšņa gatavota stabulīte
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
homatropīns no mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā
ņiedra no niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai
ņiedre no niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai
atskarba no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskarbe no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskārbala no salma taisītas svilpītes mēlīte
spīdzene no salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu
Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte
Brachythecium albicans noras īsvācelīte
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai
dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām
Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte
alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā
bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra
izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē
otainīte Otrdienā dzimusi telīte
ozolītes Ozolīte
aklenīte Ozolīte ("Aquilegia")
ozoliņš Ozolīte ("Aquilegia")
aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
Viola collina pakalnu vijolīte
chrysosplenium Pakrēslītes
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini
Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
ilze Papirosa čaulīte
stiebrs Papirosu čaulīte
ģilzes Papirosu čaulītes
hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā
Leptobryum pyriforme parastā bumbiervācelīte
Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte
Brachythecium curtum parastā īsvācelīte
Aquilegia vulgaris parastā ozolīte
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
Entosthodon fascicularis parastā stāvvācelīte
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms
ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
pasiģelka pasēdēšana ar draugiem; ballīte
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā
ģilzes Patronu čaulītes
Ricciocarpus natans peldošā ričijvācelīte
Parus montanus pelēkā zīlīte
piltiņa Pelīte
pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām
pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām
Isothecium myosuroides peļastu vienādvācelīte
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
krellīte Pērlīte
eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte
Erodium guttatum plankumainā grābeklīte
iridocistektomija Plastiska zīlītes operācija, ja tā aizaugusi pēc traumas vai kataraktas operācijas
brukstaliens Plašāks laukums skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes
Typha latifolia platlapu vilkvālīte
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
lingulektomija Plaušu mēlītes izgriešana
pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris")
puregles Pļaveglītes, purvāju pļaveglītes
neīstā polikorija polikorija, kad varavīksnenē ir vairākas zīlītes acī, kurām katrai ir savs sfinkters
metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu
Retinella nitidula prāvā gludspolīte
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
butelīte Pudelīte
Viola hirta pūkainā vijolīte
Luzula pilosa pūkainā zemzālīte
Anthoceros punctatus punktainā ragvācelīte
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
Pedicularis palustris purva jāņeglīte ar 2 pasugām
Pedicularis palustris subsp. opsiantha purva jāņeglītes pasuga
Pedicularis palustris subsp. palustris purva jāņeglītes pasuga
Aulacomnium palustre purva krokvācelīte
vālītis purva niedres zieds un vālīte
Hottonia palustris purva sermulīte
ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris")
Viola palustris purva vijolīte
Parus palustris purva zīlīte
purveglīte Purvāju pļaveglīte
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
Kaufmaņa jāņeglīte pušķainā jāņeglīte
Pedicularis kaufmannii pušķainā jeb Kaufmaņa jāņeglīte
Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums
Viola cornuta ragainā vijolīte
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds
circaea Raganzālītes
Parus varius raibā zīlīte
gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu
raudziņš redzoklis, acs zīlīte
melnums Redzoklis, acs zīlīte
rauda Redzoklis, acs zīlīte
rauds Redzoklis, acs zīlīte
raudzītis Redzoklis, acs zīlīte
raugs Redzoklis, acs zīlīte
Erodium reichardii Reiharda grābeklīte
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu
ricciocarpus Ričijvācelītes
krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli)
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem
Bryum turbinatum ripvācelītes samtīte
Viola riviniana Rivina vijolīte
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte
saulīšnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
saulītnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
Brachythecium velutinum samtainā īsvācelīte
tusiņš Sarīkojums, ballīte
tusis Sarīkojums, ballīte
tusīte Sarīkojums, ballīte
tusons Sarīkojums, ballīte
tusovka Sarīkojums, ballīte
tuss Sarīkojums, ballīte
tussiņš Sarīkojums, ballīte
tusene Sarīkojums, ballīte, saviesīgs pasākums
tusonis Sarīkojums, viesības, ballīte
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu
māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai
sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula")
sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula")
Erithacus rubecula sarkanrīklīte jeb rietumu sarkanrīklīte
erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
či savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
čī savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
hottonia Sermulītes
pelītieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Pelītes" iedzīvotāji
elatine Sīkeglītes
microglosuum Sīkmēlītes
pūpiņš sīks vates gabaliņš, ko izmanto kā eglītes rotājumu
Plagiothecium dentculatum sīkzobu šķībvācelīte
Aster cordifolius sirdslapu miķelīte
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
bembidion Skrejvabolītes
SNP Slīteres nacionālais parks
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
kajaks Smailīte
pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm
Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes
Viola odorata smaržīgā vijolīte
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes
Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte
Viola rupestris smiltāja vijolīte
Luzula nivea sniegbaltā zemzālīte
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros
speķzīlīte Speķa zīlīte - lielā zīlīte, tauku zīlīte
psathyrella Spīgulītes
kabe Spīlīte, knaģis
katuška Spole, spolīte
stiģelis Spolīte šaudeklē
ķauce Spolīte, kuru ar uztītu dziju liek atspolē
ostiņš Sprādzes mēlīte
zolens Sprādzes mēlīte
zosene Sprādzes mēlīte
zosine Sprādzes mēlīte
zosinīte Sprādzes mēlīte
zosīte Sprādzes mēlīte
zosle Sprādzes mēlīte
zoslens Sprādzes mēlīte
zoslēns Sprādzes mēlīte
zosliņs Sprādzes mēlīte
zosne Sprādzes mēlīte
zoste Sprādzes mēlīte
zostiņa Sprādzes mēlīte
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte
Aphanorhegma patens spurainā apaļvācelīte
Brachythecium reflexum spurainā īsvācelīte
flautīna Stabulīte
pīkste Stabulīte no spalvas stobra
Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka
viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū
Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte
elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē
Sanguisorba obtusa strupā brūnvālīte
Brachythecium rutabulum struplapu īsvācelīte
Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte
Viola epipsila sūnāja vijolīte
burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum")
tripleurospermum Suņkumelītes
Viola canina suņu vijolīte
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
festiņš Svētki; ballīte
svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš
Typha angustifolia šaurlapu vilkvālīte
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ostiņš Šautenes mēlīte
Acrolepiopsis betulella šīs ģints suga, kas sastopama Slīteres rezervātā
Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte
plagiothecium Šķībvācelītes
metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia")
chorispora Šķirsēklītes
čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai
postlingvāls tāds, kas atrodas aiz mēles vai mēlītes
iridomotorisks tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos
midriātisks tāds, kas paplašina zīlītes
Erithacus colliope taigas rubīnrīklīte
Parus cinctus taigas zīlīte
takale Takalīte
aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm)
velnaģīmis tas, kas atgādina velnu; neglītenis
Viola papilionacea tauriņziedu vijolīte
spiedulis Taustiņš, mēlīte
svipaste Tautas dziesmu epitets ķēvei un zīlītei
talīte Telīte
Gyroweisia tenuis tievā gredzenvācelīte
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei
acābola iekšējais apvalks tīklene, kurā atrodas fotoreceptori - nūjiņas un vālītes
Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte
Viola arvensis tīruma vijolīte
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā
Hepatica transsylvanica Transilvānijas vizbulīte
tīruma atraiknīte trejkrāsu vijolīte
lauka atraitnīte trejkrāsu vijolīte
šiepline trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraitnītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārenīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārinīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bezdelīgactiņas Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bezdelīguactiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bratuškeņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
ģīmiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
ģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukatraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukpamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamāmiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamātīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santapuķīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sautene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sēda Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sērdienīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
šķīkmuterīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
šķīkmuterītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
stīfmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
stikmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
štīpmuters Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
tīrumatraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
vārnactiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
Viola tricolor trejkrāsu vijolīte (arī atraitnīšu izejforma)
tritomaria Trejsmailītes
triplokorija Trīs zīlītes vienā acī
trūkumzāle Trūkumzālīte ("Herniaria")
herniaria Trūkumzālītes
tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
paramecium Tupelītes
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami
Elatine hydropiper ūdenspiparu sīkeglīte
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem
grieta Vabolīte, mārīte
grietiņa Vabolīte, mārīte
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā)
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes
polikorija Vairākas zīlītes acī
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks
vālītes Vālīte
Scleranthus annuus vasaras žultszālīte
ģevčatņiks Vecmeitu ballīte
Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā
Erodium cicutarium velnarutku grābeklīte
juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium")
Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms
veļas kabe veļas spīlīte
Circaea x intermedia vidējā raganzālīte
mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu
isothecium Vienādvācelītes
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos)
hausepartī Viesības, ballīte
tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Saintpaulia ionantaha vijolīšu sanpaulija jeb Uzambāras vijolīte
vijole Vijolīte ("Viola")
vijoles Vijolīte ("Viola")
vijolīši Vijolīte ("Viola")
vijolītes Vijolīte ("Viola")
zilactiņas Vijolīte ("Viola")
viola Vijolītes
vālīna Vilkvālīte
vālīte Vilkvālīte
bungu vāle vilkvālīte ("Typha")
bunguvāle Vilkvālīte ("Typha")
bungvāles Vilkvālīte ("Typha")
doņi Vilkvālīte ("Typha")
vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha")
vilku vāle vilkvālīte (1)
vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte vilkvālīte (1)
typha Vilkvālītes
ērkuļi Vilkvālītes ("Typha")
ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha")
madžgales Vilkvālītes ("Typha")
vālītes Vilkvālītes ("Typha")
vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha")
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
peipulītis vīriešu loceklis; peipulīte
Aster amellus virsāja miķelīte
sotka vismazākā degvīna pudelīte (100 g)
peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus")
precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius")
kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti
vizbule Vizbulis ("Anemone"); arī vizbulīte
spīgulīte vizbulīte
žibacteņa vizbulīte
vizbulis Vizbulīte
hepatica Vizbulītes
zilgalvītes Vizbulītes
Paramecium bursaria zaļā tupelīte
tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte
poterium Zaļvālītes
Aquilegia viridiflora zaļziedu ozolīte
žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte
kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem
Aquilegia chrysantha zeltziedu ozolīte
geoglossum Zemesmēlītes
luzula Zemzālītes
luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām
vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte)
Scleranthus perennis ziemas žultszālīte
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem
egle Ziemsvētku, Jaungada eglīte
Hepatica nobilis zilā vizbulīte
šeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis", senāk "Anemone hepatica")
ēnulīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
mežpuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdene Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palegzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
piparlapas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
šķeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīaces Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīdacis Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
štukmarītes Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vējotne Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vēžupuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbalīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbals Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbula Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbulīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņa Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilvizbule Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilziedīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
Parus caeruleus zilā zīlīte jeb zilzīlīte
zilās puķītes zilās vizbulītes
zilpuķītes Zilās vizbulītes
lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte
zeltzīlīte Zīlīte
zīle Zīlīte 1 (2)
zīle Zīlīte 2
parus Zīlītes
korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis
koreometrija Zīlītes mērīšana
koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu
koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu
korediastāze Zīlītes paplašināšanās
midriāze Zīlītes patoloģiska paplašināšanās
koreoplastika Zīlītes plastiska operācija
koroftīze Zīlītes progresējoša sašaurināšanās
hipuss Zīlītes ritmiska, mainīga sašaurināšanās un paplašināšanās neatkarīgi no gaismas
korestenoma Zīlītes sašaurinājums (anatomisks)
ķī Zīlītes sauciens
iridoplēģija Zīlītes slēdzējmuskuļa paralīze; zīlītes rigiditāte
zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas
Slīteres Zilie kalni Zilo kalnu Slīteres krauja Dundagas pagastā
Erithacus svecicus zilrīklīte
cyanosylvia Zilrīklītes
ķencele Zirgiem auzu kulīte, zebenieks
ķenzeķe Zirgiem auzu kulīte, zebenieks
peristoms Zobiņi sūnu sporu vācelītes atveres malā
zolmanis Zolītes spēlētājs
mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu
Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte
žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus")
scleranthus Žultszālītes
žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus")

līte citās vārdnīcās:

MEV

līte