Paplašinātā meklēšana
Meklējam kolā.
Atrasts vārdos (36):
- kolā:1
- kolārs:1
- kolāža:1
- skolāt:1
- akolāde:1
- kolācija:1
- kolāties:1
- dekolāža:1
- inkolāts:1
- izskolāt:1
- izškolāt:1
- paskolāt:1
- šokolāde:1
- akolāzija:1
- brikolāža:1
- narkolāns:1
- neškolāts:1
- skolāties:1
- školātājs:1
- iekolāties:1
- izkolāties:1
- sakolāties:1
- kolārkrekls:1
- diakolācija:1
- izskolāties:1
- paskolāties:1
- perkolācija:1
- protokolārs:1
- hipokolāzija:1
- Sintnikolāsa:1
- reperkolācija:1
- iešokolādēties:1
- uraniskolālija:1
- inprotokolācija:1
- etiltioglikolāts:1
- gliceriltioglikolāts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (434):
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- aktene Aktu zāle (skolā).
- griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
- tantiņa Apkopēja (skolā).
- protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
- astoņklasīgs Ar astoņām klasēm (par skolām).
- četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
- septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
- sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- kliņģeris Astoņnieks (atzīme skolā).
- high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
- uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto).
- lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- reperkolācija Atkārtota perkolācija.
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
- cepināt Atprasīt uzdoto mācību vielu skolā.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- gulošais policists ātruma ierobežošanas valnis pie skolām, dzīvojamos masīvos un citviet.
- karēna Atstāšana bez pusdienas skolās.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- sensejs Austrumu cīņu skolās - skolotājs.
- mācībnieks autovadītājs, kurš vēl mācās autoskolā un brauc ar instruktoru.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā).
- budžets budžeta grupa (augstskolā) - studentu grupa, kuras studiju izmaksas apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- česītis četrinieks (atzīme skolā).
- krāģītis četrinieks (atzīme skolā).
- čeiris Četrinieks (atzīme skolā).
- čeķorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čēris Četrinieks (atzīme skolā).
- četiri Četrinieks (atzīme skolā).
- četjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- četrītis Četrinieks (atzīme skolā).
- četvergs Četrinieks (atzīme skolā).
- četvjora Četrinieks (atzīme skolā).
- četvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- četvorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čičņiks Četrinieks (atzīme skolā).
- čiekurs Četrinieks (atzīme skolā).
- cīķis Četrinieks (atzīme skolā).
- čiķis Četrinieks (atzīme skolā).
- čiks Četrinieks (atzīme skolā).
- čīlis Četrinieks (atzīme skolā).
- čitaks Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvjorkins Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čoris Četrinieks (atzīme skolā).
- čors Četrinieks (atzīme skolā).
- čotka Četrinieks (atzīme skolā).
- čovoks Četrinieks (atzīme skolā).
- čučela Četrinieks (atzīme skolā).
- čulis Četrinieks (atzīme skolā).
- čūlis Četrinieks (atzīme skolā).
- čūris Četrinieks (atzīme skolā).
- čurķis Četrinieks (atzīme skolā).
- fierciks Četrinieks (atzīme skolā).
- fir Četrinieks (atzīme skolā).
- fīreris Četrinieks (atzīme skolā).
- for Četrinieks (atzīme skolā).
- franis Četrinieks (atzīme skolā).
- ķeblis Četrinieks (atzīme skolā).
- ķieģelis Četrinieks (atzīme skolā).
- krēsliņš Četrinieks (atzīme skolā).
- stuļķis Četrinieks (atzīme skolā).
- ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem.
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
- bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība.
- čiriks Desmitnieks (atzīme skolā).
- gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- dikšķis Direktors (skolā).
- dvīnīši Divnieki (atzīmes skolā).
- tū Divnieks (atzīme skolā, angļu "two").
- āķis Divnieks (atzīme skolā).
- baķis Divnieks (atzīme skolā).
- banāns Divnieks (atzīme skolā).
- banis Divnieks (atzīme skolā).
- bonifacija Divnieks (atzīme skolā).
- bonis Divnieks (atzīme skolā).
- cāberis Divnieks (atzīme skolā).
- cīpars Divnieks (atzīme skolā).
- coberis Divnieks (atzīme skolā).
- coļs Divnieks (atzīme skolā).
- cuņķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāberis Divnieks (atzīme skolā).
- cvābis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāģeris Divnieks (atzīme skolā).
- cvai Divnieks (atzīme skolā).
- cvaibaks Divnieks (atzīme skolā).
- cvaiķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvaiņāgs Divnieks (atzīme skolā).
- cvainers Divnieks (atzīme skolā).
- cvainieks Divnieks (atzīme skolā).
- cvainis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvēbaks Divnieks (atzīme skolā).
- cveibers Divnieks (atzīme skolā).
- cvo Divnieks (atzīme skolā).
- cvoibāns Divnieks (atzīme skolā).
- cvoibers Divnieks (atzīme skolā).
- cvulis Divnieks (atzīme skolā).
- danis Divnieks (atzīme skolā).
- dvaiņiks Divnieks (atzīme skolā).
- dvaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- dvīnītis Divnieks (atzīme skolā).
- dvobelis Divnieks (atzīme skolā).
- dvoička Divnieks (atzīme skolā).
- dvoika Divnieks (atzīme skolā).
- dvoikins Divnieks (atzīme skolā).
- dvoiņiks Divnieks (atzīme skolā).
- dvoka Divnieks (atzīme skolā).
- dvolis Divnieks (atzīme skolā).
- dvopsis Divnieks (atzīme skolā).
- dvubulis Divnieks (atzīme skolā).
- dvulis Divnieks (atzīme skolā).
- gulbis Divnieks (atzīme skolā).
- gulbītis Divnieks (atzīme skolā).
- jājamzirgs Divnieks (atzīme skolā).
- kabans Divnieks (atzīme skolā).
- kabāns Divnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris Divnieks (atzīme skolā).
- kraķis Divnieks (atzīme skolā).
- kuprainītis Divnieks (atzīme skolā).
- mīkstais Divnieks (atzīme skolā).
- pālis Divnieks (atzīme skolā).
- pūkainais Divnieks (atzīme skolā).
- šķībais Divnieks (atzīme skolā).
- svaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- tranis Divnieks (atzīme skolā).
- tvaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura.
- glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā.
- personālais dators "Apple II" firmas "Apple"personālo datoru saime, kas tiek uzskatīta par mikrodatoru attīstības pirmsākumu un ko plaši lietoja skolās un sadzīvē.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā.
- perkolators Garš piltuvveida trauks perkolācijai.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- guļene Guļamtelpa (internātskolā).
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu).
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- iešokolādēties Iegūt šokolādes krāsas (brūnās) iedegumu.
- ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
- pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
- kologrāfija Iespiedgrafika kolāžas tehnikā.
- iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
- saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
- atskolnieks Jaunietis, kas iet atskolā.
- tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- kārums Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums.
- zavals Kontroldarbs (skolā).
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie.
- liecene Liecība (skolā).
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- miglene Lietuvā ražota šokolādes konfekte _Migle_.
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- izraidīt Likt iet (skolā).
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- litkabs Literatūras kabinets (skolā).
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā.
- mācenis Mācību daļas vadītājs (skolā).
- lekciju nauda mācību nauda (parasti augstskolā).
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika.
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
- atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- apmeklēšana mācīšanās (kursos, skolā), būšana skolas audzēknim, kursu dalībniekam
- apmeklējums mācīšanās kursos, skolā
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- kolārkrekls Mācītāja amata krekls ar kolāru.
- apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
- kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža.
- matene Matemātika (priekšmets skolā).
- mīna Mīnuss (pie atzīmes skolā, piem., 3-).
- aste Mīnuss (pie atzīmes skolā).
- ļipa Mīnuss (pie atzīmes skolā).
- tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- spiedējs Norakstītājs (parasti skolā).
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
- pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā).
- pasene Pasākums (skolā).
- čods Pašiesvētīšanās rituāls dažās Tibetas budisma skolās, kas norisinās kapos vai citā vientuļā vietā.
- peldene Peldēšanas apmācība (skolā).
- eksekutors Pērējs skolās, muižās, karaspēka daļās u. c.
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- drop-out Persona, kas priekšlaicīgi pārtrauc kādu nodarbošanos, piem., mācības skolā.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- faif Piecnieks (atzīme skolā).
- faifaks Piecnieks (atzīme skolā).
- faifiņš Piecnieks (atzīme skolā).
- faifs Piecnieks (atzīme skolā).
- faifuks Piecnieks (atzīme skolā).
- faiv Piecnieks (atzīme skolā).
- faivs Piecnieks (atzīme skolā).
- fiksais Piecnieks (atzīme skolā).
- finfķis Piecnieks (atzīme skolā).
- fuksis Piecnieks (atzīme skolā).
- funf Piecnieks (atzīme skolā).
- lepnais Piecnieks (atzīme skolā).
- pēcis Piecnieks (atzīme skolā).
- pečorka Piecnieks (atzīme skolā).
- peķis Piecnieks (atzīme skolā).
- peķorka Piecnieks (atzīme skolā).
- petjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picene Piecnieks (atzīme skolā).
- picjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picņiks Piecnieks (atzīme skolā).
- picons Piecnieks (atzīme skolā).
- pičorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picorkins Piecnieks (atzīme skolā).
- picuļa Piecnieks (atzīme skolā).
- pieciks Piecnieks (atzīme skolā).
- piecītis Piecnieks (atzīme skolā).
- piķene Piecnieks (atzīme skolā).
- pikeris Piecnieks (atzīme skolā).
- piķeris Piecnieks (atzīme skolā).
- pīķis Piecnieks (atzīme skolā).
- piķka Piecnieks (atzīme skolā).
- piķorka Piecnieks (atzīme skolā).
- piķorkins Piecnieks (atzīme skolā).
- piķuks Piecnieks (atzīme skolā).
- piķulis Piecnieks (atzīme skolā).
- pimbers Piecnieks (atzīme skolā).
- pismennieks Piecnieks (atzīme skolā).
- pitaks Piecnieks (atzīme skolā).
- pitjora Piecnieks (atzīme skolā).
- pitjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- pitorka Piecnieks (atzīme skolā).
- pjoris Piecnieks (atzīme skolā).
- kvinta Piektā klase vidusskolā.
- pastilla Plācenītis, zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
- polene Politinformācija (skolā).
- politene Politinformācija (skolā).
- propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā).
- pulcene pulciņa nodarbība (skolā).
- rakstene Rakstīšanas stunda skolā; glītrakstīšana.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets.
- peroradia Retorikā runas beigas; klaja mēģinājuma runa skolās.
- domraksts Sacerējums (skolā).
- cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- trīsi Sekmju novērtējums, atzīme skolā: apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trijnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trīs.
- desmitnieks Sekmju vērtējums, atzīme "izcili" (parasti skolā); desmit
- divnieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divi.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); viens.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai.
- sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu.
- seksta Sestā klase skolā.
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
- kripšot Skolā nogaršot savu skolas biedru ēdienu.
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola.
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- ceturtziemnieks Skolnieks, kas ceturto gadu iet skolā; ceturtās klases skolnieks.
- pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
- melameds skolotājs ebreju skolā.
- melammeds Skolotājs ebreju skolās.
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolā vai kādā iestādē).
- šokbulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
- šokulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
- konduīts Sodu žurnāls, kurā ierakstīja skolēnu pārkāpumus; ieviests 19. gs. vidū Vācijas skolās.
- arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
- specis Specialitāte (mācību priekšmets augstskolā).
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (Mākslas augstskolā), ko vada izcils mākslinieks pedagogs.
- kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci.
- brīvstunda Starpbrīdis (skolā); pārtraukums (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- starpstunda Starpbrīdis (skolā).
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- izsūtīt Sūtīt (mācīties, skolā), līdz pabeidz (mācīšanos, skolu).
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
- šoķenīte šokolāde.
- čoklits Šokolāde.
- šočene Šokolāde.
- šocīte Šokolāde.
- šoklāde Šokolāde.
- šokolads Šokolāde.
- trifele Šokolādes konfekšu šķirne.
- kinders Šokolādes ola "Kinder Surprise".
- melanžērs Šokolādes ražošanā lietojama mašīna.
- braunijs Šokolādes sacepums.
- trijziemnieks Tāds skolnieks, kas trešo ziemu iet skolā.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- starpaugstskolu Tāds, kas pastāv, noris starp augstskolām.
- starpskolu Tāds, kas pastāv, noris starp skolām.
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- konditorejas tauki tauki, kurus izmanto šokolādes, konfekšu un miltu izstrādājumu ražošanai.
- nationes Tautību grupas, kas 12. gs. sākumā izveidojās Boloņas skolā un vēlāk ieguva korporāciju formu.
- dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi.
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām.
- apaļais Trijnieks (atzīme skolā).
- drai Trijnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris Trijnieks (atzīme skolā).
- kronītis Trijnieks (atzīme skolā).
- tifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trajbančiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trambulis Trijnieks (atzīme skolā).
- treibāns Trijnieks (atzīme skolā).
- treknulis Trijnieks (atzīme skolā).
- tričņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trifelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trinītis Trijnieks (atzīme skolā).
- trobelis Trijnieks (atzīme skolā).
- troiberis Trijnieks (atzīme skolā).
- troika Trijnieks (atzīme skolā).
- troiķis Trijnieks (atzīme skolā).
- troikuns Trijnieks (atzīme skolā).
- troiņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojaks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojba Trijnieks (atzīme skolā).
- troka Trijnieks (atzīme skolā).
- troška Trijnieks (atzīme skolā).
- trubelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trubulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trulais Trijnieks (atzīme skolā).
- truļka Trijnieks (atzīme skolā).
- truļņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trumbulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trumulis Trijnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris ar rozīnēm trijnieks ar plusu (atzīme skolā).
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
- no skolas sola tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā
- immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata.
- censors Vidus laiku skolās vecākais skolēns, kuram bija jāuzrauga jaunāko skolēnu uzvešanās.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika.
- mīmānsa Viena no 6 ortodoksālajām senindiešu filozofijas skolām, kas balstīta uz vēdām.
- mālikīti Viena no četrām ortodoksālā islāma likumu skolām, kas dibināta 8. gs.
- hanafīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji.
- hanbalīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
- mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
- kagjudpa Viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu.
- vaibašika Viena no lielākajām agrīnā budisma hinajanas skolām.
- prokulieši Vienas no divām Romas tiesību skolām audzēkņi un absolventi.
- adiņočka Vieninieks (atzīme skolā).
- banāns Vieninieks (atzīme skolā).
- biete Vieninieks (atzīme skolā).
- bonis Vieninieks (atzīme skolā).
- garais Vieninieks (atzīme skolā).
- irbulis Vieninieks (atzīme skolā).
- īsais Vieninieks (atzīme skolā).
- kāsis Vieninieks (atzīme skolā).
- kāsītis Vieninieks (atzīme skolā).
- kāts Vieninieks (atzīme skolā).
- ķeģītis Vieninieks (atzīme skolā).
- kols Vieninieks (atzīme skolā).
- kruķis Vieninieks (atzīme skolā).
- leņķis Vieninieks (atzīme skolā).
- miets Vieninieks (atzīme skolā).
- pāvs Vieninieks (atzīme skolā).
- stabiņš Vieninieks (atzīme skolā).
- stabs Vieninieks (atzīme skolā).
- štohs Vieninieks (atzīme skolā).
- štokelis Vieninieks (atzīme skolā).
- štoks Vieninieks (atzīme skolā).
- taisnais Vieninieks (atzīme skolā).
- vājiņais Vieninieks (atzīme skolā).
- vientuļnieks Vieninieks (atzīme skolā).
- vizuāli plastiskās mākslas terapija viens no mākslu terapijas veidiem, kurā tiek izmantotas dažādas mākslas tehnikas, piemēram, zīmēšana, gleznošana, grafika, kolāža, veidošana no māla.
- sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
- zēnu istaba zēnu tualete (parasti skolā); zēnistaba.
- zēnistaba Zēnu tualetes istaba (parasti skolā); zēnu istaba.
- snikers Zīmols: salds batoniņš šokolādes apvalkā; vispārīgs apzīmējums ārzemju saldajiem batoniņiem, saldajām uzkodām.
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās.
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
kolā citās vārdnīcās:
MEV