Paplašinātā meklēšana
Meklējam klīst.
Atrasts vārdos (29):
- klīst:1
- atklīst:1
- daklīst:1
- ieklīst:1
- izklīst:1
- noklīst:1
- paklīst:1
- saklīst:1
- uzklīst:1
- aizklīst:1
- pieklīst:1
- klīsterēt:1
- klīsterēt:2
- klīsteris:1
- klīsteris:2
- klīstīties:2
- klīstīties:1
- noklīsterēt:1
- saklīsterēt:1
- uzklīsterēt:1
- aizklīsterēt:1
- pārklīsterēt:1
- pieklīsterēt:1
- klīsterveidīgs:1
- pārklīsterizēt:1
- aizklīsterēties:1
- pārklīsterēties:1
- pieklīsterēties:1
- pārklīsterizēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (217):
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst.
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku).
- novazāties Aizklīst projām.
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- kležot Aizklīst, aizklaiņot.
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust.
- aizšlenderēt Aizklīst.
- aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
- šudīties Apmaldīties, noklīst.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atkļūdīties Atklīst, nonākt pa apkārtceļu.
- uzsirot Atklīst, uzklīst.
- uzmuldēt Atklīst.
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
- aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
- atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- bubelēt Diedelēt, ubagot, klīst bez darba.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa.
- slapstene govs, kas noklīst krūmos.
- pieceļot Ieceļojot papildināt, ieklīst.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa.
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
- iemuldēt Ieklīst, iemaldīties.
- iemuldēties Ieklīst, iemaldīties.
- iemulst Ieklīst.
- iemuldēties Iemuldēt, ieklīst.
- duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
- dolzāt Iet projām, klīst apkārt.
- klincīt Iet, klīst.
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- izplēvēt Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplēvēties Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplīst Izgaist, izklīst.
- izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem).
- izaklajāties Izklīst (par mākoņiem).
- izbēgalēt Izklīst (skriešus).
- izplavāt Izklīst uz vairākām, visām pusēm (par dzīvniekiem).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izklīdināties Izklīst, izkliedēties.
- izplāvāt Izklīst, izšķirties.
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust.
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust.
- krītāties Izklīst, nozust, pazust.
- paplīt Izklīst, pašķirties.
- pārplīst izklīst.
- izidrāt Izklīst.
- izklaist Izklīst.
- klīdināties Izklīst.
- pārsaškurstīties Izklīst.
- pārsatīrīties Izklīst.
- izplīkšķēt Izlīt, izklīst, pāriet.
- uzgarot Iztvaikot, izklīst.
- lavēties Izvairīties, aizklīst.
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- slieperis kāds, kurš klīst apkārt bez darba.
- noplāvāt Kādu laiku klīst apkārt.
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā.
- zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
- melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
- resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti.
- klenderis Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot.
- aizslenderēt Klaiņojot aiziet; aizklīst.
- atžaustīties Klaiņojot apkārt atklīst.
- atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot.
- uzslenderēt Klaiņojot nokļūt uz; uzklīst.
- atsirot Klaiņojot vai ubagojot atklīst (atnākt).
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- maisīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- klaistīt Klejot, klīst.
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- klirst Klimst, klīst (par dzīvniekiem).
- klajāt klīst, klaiņot apkārt.
- žautīs klīst.
- organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme.
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā); noklīst.
- piesirot klīstot, ubagojot savākt.
- plānēt Kļūt plānākam, izklīst, izretināties.
- lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- aizavilkties Lēnā gaitā aizklīst.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- klīsterēt Līmēt ar klīsteri.
- aizlaidelēt Ļaut izklīst.
- alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
- iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
- damaldīties Maldoties pieklīst.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
- noklupties Noklīst, nomaldīties, kļūdīties.
- paklīst Noklīst, nomaldīties.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
- noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt.
- izplīkšēt Nozust, izklīst.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārklīsterizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- ispleikst Parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd.
- pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
- pārklīsterizēties Pārveidoties par klīsteri.
- piesisties Pieklīst (par dzīvniekiem).
- daklīst Pieklīst pie cita bara (par dzīvniekiem).
- pieblandīties Pieklīst.
- pieklejot Pieklīst.
- pieklenderēt Pieklīst.
- pieklimst Pieklīst.
- pieklimt Pieklīst.
- piekulties Pieklīst.
- piesasisties Pieklīst.
- pieklīsterēt Pielīmēt, pielipināt ar klīsteri.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
- sablandīties Saklīst kopā.
- saklīsterēt Salīmēt ar klīsteri.
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- takāls Suns, kas klīst apkārt.
- lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
- iesirot Ubagojot ieklīst.
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzkuļināties Uzklīst, uzrasties.
- uzblandīties Uzklīst.
- uzdauzīties Uzklīst.
- uzjukt Uzklīst.
- uzklaiņāt Uzklīst.
- uzklejot Uzklīst.
- uzklimst Uzklīst.
- uzklūgāt Uzklīst.
- uzklīsterēt Uzlīmēt ar klīsteri.
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
- sablandīties Zināmu laiku klīst apkārt.
- Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā.
klīst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV