Paplašinātā meklēšana
Meklējam kana.
Atrasts vārdos (119):
- kana:2
- kana:1
- kanaj:1
- kanaķ:1
- kanaks:1
- kanaļa:1
- kanapē:1
- kanaps:1
- kanats:1
- kanava:1
- kanavs:1
- dūkana:1
- pīkana:1
- Takana:1
- Uļkana:1
- Urkana:1
- kanapis:1
- kanapka:1
- kanauri:1
- Abakana:1
- Bajkana:1
- Dankana:1
- Junkana:1
- Kankana:1
- paskana:1
- Rjūkana:1
- Spokana:1
- Tirkana:1
- Vulkana:1
- dokanaķ:1
- kanabīns:1
- kanabiss:1
- kanadīns:1
- kanadols:1
- kanamari:1
- kanapejs:1
- kanapene:1
- kanavāle:1
- Amnokana:1
- Andukana:1
- araukana:1
- Kalakana:1
- katakana:1
- Marakana:1
- smalkana:1
- Sulakana:1
- Eskanaba:1
- Kokanada:1
- podkanaķ:1
- prokanaķ:1
- Rekanati:1
- sarkanas:1
- šalkanas:1
- škanarjs:1
- kanabisms:1
- kanalizēt:1
- kanaraugs:1
- kanareika:1
- kanastero:1
- kanatņiks:1
- kanavmala:1
- Adraskana:1
- Gerbikana:1
- Kalookana:1
- Kovsakana:1
- Kuljakana:1
- Maimakana:1
- Sandakana:1
- Tutrakana:1
- Vojmakana:1
- alkanauts:1
- atkanatiņ:1
- Kačkanara:1
- kankanaji:1
- plakanans:1
- plaskanas:1
- sarkanace:1
- sarkanais:1
- tirškanas:1
- kanaānieši:1
- kanabīnols:1
- kanabīnons:1
- kanamicīns:1
- kanangeļļa:1
- kanavalīns:1
- kanavracis:1
- Kirovakana:1
- Kitvenkana:1
- Ļeņinakana:1
- Teksārkana:1
- Pakanačeta:1
- priekanams:1
- sarkanacis:1
- sarkanains:1
- zārkanagla:1
- Čimalvakana:1
- Ripablikana:1
- Teotivakana:1
- Balkanabata:1
- orangkanaki:1
- sarkanastis:1
- kanadianisms:1
- kanalikulīts:1
- kanalizācija:1
- Malijabakana:1
- Gvadalkanala:1
- sarkanacains:1
- sarkanastītis:1
- Viljakanalesa:1
- kanabinomānija:1
- kanadianistika:1
- fenolsarkanais:1
- rekanalizācija:1
- sarkanarmietis:1
- tripānsarkanais:1
- kanalikulizācija:1
- interkanalikulārs:1
- intrakanalikulārs:1
- tetrahidrokanabinols:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (631):
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- Amaranthus cruentus asinssarkanais amarants.
- Swida sanguinea asinssarkanais grimonis.
- Potentilla atrosanguinea asinssarkanais retējs.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls.
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem).
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
- Thripophaga dorbignyi bālkrūšu kanaestro.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- sarce brūna vai sarkana govs.
- punika Brūnas vai sarkanas govs vārds.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
- rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona.
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- labiekārtots dzīvoklis dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta siltumapgāde un gāze.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
- eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
- ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa.
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
- vicenis Gana rīkste; lokana rīkste.
- spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
- planārs grafs grafs, kam ir plakana realizācija.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
- ūdensslēgs Ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos.
- sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- kanalizēt Ierīkot kanalizāciju (1).
- Sphagnum rubellum iesarkanais sfagns.
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena.
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem.
- IS starojums infrasarkanais starojums.
- vantušs Instruments kanalizācijas tīrīšanai.
- iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu).
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu.
- kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
- plāce Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
- plācis Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- suktene Kabatā nēsājama plakana pudele.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- neceža Kāda plakana, ar asakām bagāta zivs.
- gostene Kāda sarkana puķe.
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
- radiācijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē ar infrasarkanajiem stariem.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
- dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam).
- plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
- nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana.
- ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- lipēt Kļūt biezi šķidram vai valkanam.
- apkaist Kļūt kvēlojošam (sarkanam).
- iesalocīties Kļūt lokanam strādājot, vingrojot.
- izplakt Kļūt plakanam.
- norudēt Kļūt rudam, iesarkanam, palsam.
- norūzēt Kļūt sarkanam kā lapsa.
- nosarkt Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
- pietvīkt Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda.
- Pericrocotus ethologus košsarkanais dzelkņspalvenis.
- Anthyllis coccinea košsarkanais pērkonamoliņš.
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- uvahromija Krāsainās fotogrāfijas paņēmiens ar trīs uzņēmumiem, dzeltena, sarkana un zila, kuru kopijas saskaņo citu ar citu un malās salipina, iegūstot krāsainu diapozitīvu.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- rūst krāsoties rudam, iesarkanam.
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
- Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
- gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
- LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts.
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
- lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām.
- Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos.
- kaņavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
- kanuvāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- gūlija lietusūdens uztvērējs, kas savāc lietusūdeni no ielu tekņu un laukumu zemākajām vietām un ievada kanalizācijas vados.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
- slīksns Lokana kārts.
- sutenice Lokana rīkste, pātaga.
- lūtaga Lokana rīkste.
- mīkstenīca Lokana rīkste.
- sutēns Lokana stiba pēršanai.
- stupure Lokana, slaida vica.
- locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos.
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
- lūksna Lokanas šķiedras dažādu koku mizā.
- gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu.
- ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
- Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
- videoieraksta iekārta magnetofons televīzijas attēla un skanas ierakstam un reproducēšanai; videomagnetofons.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
- kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs.
- plikanis Maza, plakana zivs, plicis.
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- Thripophaga humicola melnastes kanaestro.
- Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva.
- mezoteliocīts Mezotēlijšūna, plakana, poligonāla šūna.
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- villemīts Minerāls, sarkanas vai zaļas krāsas, cinka savienojums ar kramskābi.
- prustīts minerāls; gaiši sarkana sudraba rūda.
- spineli Minerālu, oksīdu grupa; sarkanais spinels ir dārgakmens.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi.
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- aktīvā optika optiskā sistēma, kurā tiek kompensēta gravitācijas un temperatūras izmaiņu radītā optisko virsmu deformācija; izmanto optiskajos teleskopos, infrasarkanajos teleskopos, ultravioletajos teleskopos.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā).
- balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai.
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam.
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- E129 Pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E124 Pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi.
- E128 Pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi.
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1).
- tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns.
- infrasarkanā spektroskopija pētīšanas metode vielas kvalitatīvai vai kvantitatīvai analīzei spektra infrasarkanajā daļā.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
- pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle.
- Teksārkana Pilsēta ASV ("Texarkana"), Ārkanzasas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teksārkana Pilsēta ASV ("Texarkana"), Teksasas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē.
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
- Mansaniljo Pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
- Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Morelija Pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Urvapana Pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taungou Pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stadskanāla Pilsēta Nīderlandē ("Stadskanaal"), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balkanabata Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga.
- Serdara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata.
- Tirkmenbaši Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hazara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā.
- Bereketa Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Andidžona Pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilojata administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana.
- Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
- blašķis Plakana (kareivju) pudele.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
- platicefālija Plakana galva, kuras vertikālais indekss <70.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- mente Plakana koka lāpsta kā airis.
- plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā.
- plakanķēde Plakana ķēde.
- plekste Plakana pāksts.
- plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- ploška Plakana svece trauciņā.
- kraujplakne plakana virsma kravas izvietošanai.
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- disks plakana, apaļa (ierīces) detaļa; arī ripa.
- ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
- uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- plāksne Plakana, plāna detaļa.
- atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
- Bitoma crenata plakanais spraugložņa.
- dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta.
- dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum").
- kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
- nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
- momentānais paātrinājumu centrs plakanas figūras punkts, kura paātrinājums dotajā laika momentā plakaniskajā kustībā ir vienāds ar nulli.
- neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei.
- liesmu mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- celostats plakans spogulis, kas griežas saskaņā ar diennakts kustību un novirza astronomiskā objekta gaismu (tieši vai ar otra plakana spoguļa palīdzību) teleskopa objektīvā.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
- plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
- plakanais ekrāns plāns displeja ekrāns, ko vispirms lietoja klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanais displejs.
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- Allium atropurpureum purpursarkanais sīpols.
- Cytisus purpureus purpursarkanais slotzaris.
- vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai.
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
- fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
- rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
- čaunānieši Riebiņu novada Sīļukana pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji.
- Abūelkīzāns rifs Sarkanajā jūrā (_Abū el Kīzān_), Ēģiptes piekrastē.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
- dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene.
- ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
- aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- štrauss Samērā plakanas formas ziedu pušķis (likšanai uz kapa); liels ziedu pušķis.
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- saplāties saplacināties, kļūt plakanam.
- sarkanāda sarkana āda, sarkana kažokāda.
- madženta Sarkana anilīnkrāsa.
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- benzopurpurīns Sarkana azokrāsa, ko lieto kā papildkrāsu krāsojumam ar hematoksilīnu vai citām zilām krāsvielām.
- cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai.
- chechia Sarkana cepurīte ar zīda pušķi.
- sarkani Sarkana debess mala pēc saules rieta.
- rudele Sarkana govs.
- sarkanrīkste Sarkana josla, kas kļūst redzama strauji griežot kvēlojošu ogli.
- filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā.
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
- Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā.
- Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0.
- Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli.
- klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu.
- eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3.
- sārtpuķe Sarkana puķe.
- dūce Sarkana rāva uz ūdens.
- sarkanroze Sarkana roze.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka.
- sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
- eritrozīns Sarkana viela, kas rodas, slāpekļskābei iedarbojoties uz tirozīnu.
- oinīns Sarkana vīna krāsviela; onīns.
- onīns Sarkana vīna krāsviela.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- erythromma Sarkanaces.
- Vireo olivaceus sarkanacu vireons.
- Erythromma najas sarkanaču suga.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- zirgu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
- sarkanais ābuliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais amoliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- galvas ābulinis sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dāboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavas āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais ābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- dābols Sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem.
- medoks Sarkanais Bordo vīns.
- Leptura melanula sarkanais celmgrauzis.
- Iris setosa sarkanais īriss.
- Trifolium pratense sarkanais jeb pļavas āboliņš.
- kroča Sarkanais kardināla mētelis.
- purpurkārkls Sarkanais kārkls ("Salix purpurea").
- Corallium rubrum sarkanais korallis.
- Pulmonaria rubra sarkanais lakacis.
- Quercus rubra sarkanais ozols.
- krūkle Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenāji Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenājs Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenes Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūkļi Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pliederis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- plušķene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pusirbene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- saldoksne Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- Sambucus racemosa sarkanais plūškoks.
- Ampedus sanguineus sarkanais sprakšķis.
- Carpodacus puniceus sarkanais svilpis.
- Piranga rubra sarkanais tangars.
- Phleum paniculatum sarkanais timotiņš.
- tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus.
- Dicaeum cruentatum sarkanais ziedputniņš.
- Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
- māraļa Sarkanas govs vārds.
- māraliņa Sarkanas govs vārds.
- asinsakmens Sarkanas krāsas ahāts.
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
- rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela.
- sarkansamts sarkanas krāsas samta audums.
- sārtlūpas Sarkanas lūpas.
- sarkanogas sarkanas ogas.
- sirķis Sarkanas spalvas zirgs.
- sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds.
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
- siltās krāsas sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas, kas it kā rada siltuma sajūtu telpā.
- Setophaga ruticilla sarkanastes kokķauķis.
- Aethopyga ignicauda sarkanastes nektārputniņš.
- Saūda Saūda Arābijas Karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "As Su'ūdīyah"), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
- sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste.
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
- eritrofobija Slimīgas bailes no sarkanas krāsas.
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers.
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla.
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos.
- Myzomela sanguinolenta šarlaksarkanais medusputns.
- jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
- plekste Šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam).
- izaklausīties Šķist skanam kā, līdzīgi kam.
- tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas.
- prismaļāts Tāds, kam ir cieta, asa, iesarkana šķiedra (par liniem).
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
- plakandibena Tāds, kam ir plakana pamatne.
- plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
- plakanvirsmas tāds, kam ir plakana virsma.
- saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
- sarkansprāklis Tāds, kam ir sarkana kājstarpe; rudastainais erickiņš.
- sarkansekstains Tāds, kam ir sarkana sekste.
- sarkanbiksis Tāds, kam ir sarkanas bikses.
- sarkankājains Tāds, kam ir sarkanas kājas.
- sarkankrūtis Tāds, kam ir sarkanas krūtis.
- sarkanlapains Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem); sarkanlapu.
- sarkanlapu Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem).
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkanspurains Tāds, kam ir sarkanas spuras.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanzīļu tāds, kam ir sarkanas zīles; rotāts ar sarkanām zīlēm.
- kusmenis Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
- kusmens Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
- intrakorpuskulārs Tāds, kas atrodas ķermenītī, sevišķi sarkanajā asins ķermenītī.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
- zilbaltsarkans Tāds, kas sastāv no trijām krāsu joslām: zilas, baltas un sarkanas.
- zaļbaltsarkans Tāds, kas sastāv no trīs krāsu joslām: zaļas, baltas un sarkanas.
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana.
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
- turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini.
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas.
- centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes.
- stupīte Tieva, lokana rīkste; rīkstīte.
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas.
- trikolors Trīskrāsu karogs, sevišķi zilbaltsarkanais franču karogs un zaļbaltsarkanais itāļu karogs, ar stateniskiem krāsu laukiem.
- granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- tumšsarķe Tumši sarkana (govs).
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- Rhodochiton atrosanguineum tumšsarkanais rodohitons.
- Rūdolfa ezers Turkanas ezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos.
- Anate Ugaritiešu (kanaāniešu) auglības dieviete, auglības dieva Baala kareivīgā māsa un galvenā palīdze.
- Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
- Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis.
- Jarihs Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - mēness dievietes Nikalas laulībām un viņu dēla piedzimšanu.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- Mots Ugaritiešu (kanaāniešu) nāves dievs, pirmatnēja dievība, kas simbolizē zemi.
- Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- Bandama Upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
- Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- oriflamma V-laikos Francijas karaļu standarts no sarkana zīda auduma, uz kura attēlotas zelta zvaigznes vai liesmas.
- kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
- primārā varavīksne varavīksne, kuras ārējā mala ir sarkana, iekšējā - violeta, pārējās krāsas izvietojas atbilstoši viļņu garumam; leņķiskais rādiuss 42°.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- drākanieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Drākana" iedzīvotāji.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- muleta Vēršu cīņu dalībnieka sarkanais lakats.
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli.
- aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā).
- fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
- diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C.
- Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa.
- planisfēra Zemes vai debess globusa attēls uz plakanas kartes pusložu veidā.
- aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi; skābā vidē krāsojas sarkana, bet bāziskā vidē - zila, izmanto laboratorijās par indikatoru.
- zemtecis Zilganais kārkls ("Salix starkana").
- vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
- Šeats zvaigzne Pegaza zvaigznājā (β), sarkanais milzis un neregulāra maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,1-3,0.
- Etamins zvaigzne Pūķa zvaigzājā (γ), sarkanais milzis, vizuālais zvaigžņlielums 2,22.
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly.
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kana.