Paplašinātā meklēšana
Meklējam kab.
Atrasts vārdos (322):
- kab:1
- kaba:1
- kabe:1
- kabe:3
- kabe:2
- kabu:1
- kabat:1
- kabes:1
- kabis:1
- kable:1
- kabrs:1
- kabrs:2
- Akaba:1
- skaba:1
- Skabi:1
- kababi:1
- kabači:1
- kabaks:1
- kabala:1
- kabala:2
- kabans:1
- kabāns:1
- kabarē:1
- kabaro:1
- kabata:1
- kabele:2
- kabele:3
- kabele:1
- kabene:2
- kabene:1
- kabila:1
- kabili:1
- kabiļi:1
- kabīne:1
- kabins:1
- kabiri:1
- kabīte:1
- kablēt:1
- kablis:1
- kablīt:1
- kabrēt:1
- kabris:1
- kabuki:1
- kaburs:1
- kabūze:1
- kabzec:1
- bakabi:1
- Hekabe:1
- iekabe:1
- Jēkabs:1
- Sakaba:1
- sakabe:1
- skabīt:1
- skabrs:1
- uzkabe:1
- vīkaba:1
- kabacis:1
- kabadze:1
- kabekls:1
- kabelis:1
- kabenis:1
- kabernē:1
- kabināt:2
- kabināt:1
- kabjols:1
- kaburka:1
- kabūzis:1
- kabzeķe:1
- cūkabra:1
- litkabs:1
- makabrs:1
- Markabs:1
- piekabe:1
- skabars:1
- skabene:1
- skabini:1
- skablīt:1
- skabori:1
- kababiši:1
- kabaleta:1
- kabareči:1
- kabarejs:1
- kabarets:1
- kabazahs:1
- kabeklis:1
- kabinets:1
- kabīnīte:1
- kabīties:1
- kabnesis:1
- kabošons:1
- kabotāža:1
- kabriola:1
- kabriole:1
- alkabala:1
- apskabīt:1
- ārkabata:1
- Bekabada:1
- dekabris:1
- Jākabiņš:1
- makabēji:1
- niekabis:1
- noskabīt:1
- pakablis:1
- pakablīt:1
- paskabīt:1
- saskabīt:1
- skabarda:2
- skabarda:1
- skabarde:1
- skabārde:2
- skabārde:1
- skabarga:1
- skabargs:1
- skabarna:1
- skabarns:1
- skabināt:1
- skabināt:2
- skabiņas:1
- skabioza:1
- skabioze:1
- skabiozs:1
- skablīca:1
- skabrums:1
- skabūzis:1
- Sorokaba:1
- Sukabumi:1
- kabardīņi:1
- kabestāns:1
- kabynōtis:1
- kabošieši:1
- kabošjeni:1
- kabrēšana:1
- kabrēties:1
- kabucītis:1
- apkabināt:1
- apkabināt:2
- atkabināt:1
- atskabene:1
- cukabānis:1
- dakabināt:1
- divkabeļu:1
- gakaborts:1
- garkabata:1
- iekabināt:1
- izkabināt:1
- Jēkabpils:1
- kukaburra:1
- latkabata:1
- lūckabiņa:1
- ļekabiksa:1
- makabieši:1
- nokabināt:1
- pakabacīt:1
- pakabināt:1
- piekablis:1
- rekabieši:1
- sakabināt:1
- sānkabata:1
- sāņkabata:1
- skabārdis:1
- skabārdze:1
- skabargāt:1
- skabargot:1
- skabarzda:1
- skabarzds:1
- skabārzna:1
- skabicīds:1
- skabiozas:1
- skabīties:1
- uzkabināt:1
- vokabulis:1
- kabalauska:1
- kabardieši:1
- kabatdrāna:1
- kabatiella:1
- kabatnazis:1
- kabelēties:1
- kabeļdiegi:1
- kabeļtauva:1
- kabeļtīkls:1
- kabilauska:1
- kabilnieki:1
- kabināties:1
- kabriolets:1
- kabristāns:1
- kaburščiks:1
- aizkabināt:1
- apskabināt:1
- atskabarda:1
- atskabarga:1
- atskabarna:1
- Balamakabs:1
- bankabrošs:1
- bekabungas:1
- cūkabuliņš:1
- dekabrists:1
- diskabelis:1
- iekškabata:1
- ieskabināt:1
- Jēkabkalns:1
- Jēkabmuiža:1
- jēkabniece:1
- jēkabnieki:1
- Jēkabnieki:1
- Jēkabštats:1
- Jēkabvalks:1
- krūškabata:1
- ļurkabiksa:1
- ļurkabikse:1
- narikabura:1
- niekabīlis:1
- pārkabināt:1
- paskabrīgs:1
- piekabelēt:1
- piekabināt:1
- Pirasikaba:1
- puskabenis:1
- puspiekabe:1
- rifkabilis:1
- sakabīties:1
- saskabināt:1
- skabānieši:1
- skabardojs:1
- skabārdzis:1
- skabargots:1
- vienkabeļa:1
- virskabata:1
- vokabulārs:1
- kabalistika:1
- kabaļjērija:1
- kabatdators:1
- kabatlakats:1
- kabatzaglis:1
- kabeļkanāls:1
- kabeļlīnija:1
- kablogramma:1
- atskabargāt:1
- autopiekabe:1
- Jēkabmiests:1
- komunikabls:1
- laikabiedre:1
- laikabiedrs:1
- lentkabelis:1
- ļurkabiksis:1
- radiokabīne:1
- saskabargāt:1
- saskabargot:1
- sildkabelis:1
- skabardains:1
- skabardzīgs:1
- skabardziņa:1
- skabargains:1
- skabārznāts:1
- šerikablers:1
- vokabulāris:1
- kabalistisks:1
- kabamīnskābe:1
- kabardīnieši:1
- kabatasnauda:1
- kabatgrāmata:1
- kabatzādzība:1
- kabeļcaurule:1
- kabeļceltnis:1
- kabeļplaukts:1
- kabeļtunelis:1
- kabinetklase:1
- apkabināties:1
- atkabināties:1
- atskabardzes:1
- atzarkabelis:1
- izkabināties:1
- Jakabagdarja:1
- jēkabpilieši:1
- minangkabavi:1
- pakabināties:1
- pratjekabuda:1
- sakabelēties:1
- sakabinātāja:1
- sakabinātājs:1
- sakabināties:1
- skabargāties:1
- skabargoties:1
- skabarsnains:1
- skabiofobija:1
- uzkabināties:1
- kabataslakats:1
- kabatlakatiņš:1
- aizkabināties:1
- aizsargkabīne:1
- apskabināties:1
- atskabargains:1
- atskabargaiņš:1
- piekabinājums:1
- piekabinātājs:1
- piekabināties:1
- Puertokabeljo:1
- sakabināšanās:1
- signālkabelis:1
- skabargainība:1
- skabargainums:1
- sliekabinieki:1
- kabeļmeklētājs:1
- atsakabināties:1
- atskabargāties:1
- atskabargoties:1
- autokabriolets:1
- baltskabardzis:1
- cisternpiekabe:1
- dasakabināties:1
- iesakabināties:1
- jēkabmuižnieki:1
- kempingpiekabe:1
- Puertokabesasa:1
- sasakabināties:1
- savācējpiekabe:1
- traktorpiekabe:1
- kabeļtelevīzija:1
- atskabargainums:1
- Barrankabermeha:1
- kabeļsavienojums:1
- komunikabilitāte:1
- Umasjasjikabihikodzi:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1601):
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizkapināt Aizkabināt.
- aizkacēties Aizkabināties.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
- Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
- Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
- Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
- Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Laši Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Antūži Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Bancāni Apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- ārkabata Apģērba ārējā kabata.
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai.
- divkabeļu ar diviem kabeļiem veidots (savienojums).
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
- Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā.
- atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
- kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- izāķēties Atkabināties (no āķa).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- atsakabināties Atkabināties.
- atskarpains Atkarpains, atskabargains.
- atskarpe Atkarpe, atskabarga; atskarbis.
- atskarbis Atkarpe, atskabarga.
- atskarpis Atkarpe, atskabarga.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- klapis Atloks (uz kabatām).
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
- Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- campylium Atskabardzes.
- Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
- starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
- atskabarda Atskabarga.
- atskabarna Atskabarga.
- atskarbe Atskabarga.
- atkarpjains Atskabargains, dzeloņains.
- šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains.
- šķerbelains Atskabargains, negluds.
- šķerbeļains Atskabargains, negluds.
- atskabargaiņš Atskabargains.
- atskarbīgs Atskabargains.
- šķerpslīgs Atskabargains.
- atskabargoties Atskabargāties.
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam.
- Aphelandra squarrosa atskabargu afelandra.
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
- Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
- Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
- Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- kabeļkanāls Betonā vai citā materiālā veidots kanāls kabeļu instalācijai tajā.
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
- Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
- gruzčiks Bikšu aizmugures kabata.
- gužaks Bikšu aizmugures kabata.
- nažopņiks Bikšu aizmugures kabata.
- očko Bikšu aizmugures kabata.
- okno Bikšu aizmugures kabata.
- žopņiks Bikšu aizmugures kabata.
- zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa.
- piston Bikšu pulksteņkabata.
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai.
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
- piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.).
- suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē.
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- fallstūris Buras augšējais stūris, kurā iekabina falli.
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas.
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā.
- valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis.
- sakabe Darbība --> sakabināt (2).
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam.
- optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija).
- šķiedru optika datu pārraides tehnoloģija, kas informācijas pārsūtīšanai izmanto optiskos kabeļus.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km.
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m.
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- Jākabiņš Dem. --> Jēkabs.
- Jākapiņš Dem. --> Jēkabs.
- Jākopiņš Dem. --> Jēkabs.
- Jāpaciņš Dem. --> Jēkabs.
- Jekupeņa Dem. --> Jēkabs.
- kabīte Dem. --> kabe 2.
- kabīnīte Dem. --> kabīne.
- skabardziņa Dem. --> skabarga.
- spīlīte Dem. --> spīle; kabe 2(3).
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes.
- viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām.
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
- Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- Scabiosa ochroleuca dzeltenā skabioza jeb dzeltenā krievpoga.
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- brēktuve Dziedāšanas kabinets.
- hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
- elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
- kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers.
- Dumblis ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbles ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
- Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha.
- Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers.
- Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha.
- Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha.
- Viču ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - <1 ha.
- Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers.
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers.
- Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha.
- Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha.
- Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers.
- Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers.
- Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers.
- Lakstiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1,7 ha.
- Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers.
- Namiķu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 5,2 ha.
- Nesaules ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 6,1 ha.
- Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha.
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
- Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha.
- Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 1,5 ha
- Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers.
- Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha.
- Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers.
- Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
- Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
- Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
- Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
- Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha.
- Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
- Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
- Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha; Luljas ezers.
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
- Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
- piskars Fiskara firmas kabatas nazis.
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe.
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- klebecis Grabošs kabatas nazis.
- kleburis Grabošs kabatas nazis.
- grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
- Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic.
- Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
- Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
- virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne.
- diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
- kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām.
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2).
- grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
- iesakabināties Iekabināties.
- iemetināt Iekarināt, iekabināt.
- uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
- iekšķeša Iekškabata.
- Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli.
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes.
- remontuars Ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa.
- automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru.
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
- ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās.
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- datu komunikācija informācijas pārsūtīšana no viena datora otram, izmantojot kabeļus vai telefona līnijas un modemus, atbilstoši izvēlētajam protokolam.
- infrasarkanā pirts infrasakano staru kabīne.
- infrasarkanā sauna infrasakano staru kabīne.
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
- argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants.
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
- bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū.
- kleberis Izdilis, izļodzījies kabatas nazis.
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
- hermētiskā kabīne izolēts lidaparāta tilpums ar regulējamu pārspiedienu un temperatūru; ir ventilācijas, skābekļa ventilācijas, reģenerācijas tipa kabīnes.
- uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
- ķēžu dūrieni izšuvuma tehnikas paņēmiens, ar kuru veido citu aiz citas aizkabinātas cilpiņas.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- vzdjornuķ Izzagt no kabatas vai somas daļu naudas.
- jakķeša Jakas kabata.
- Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta.
- jēkaupi Jēkaba diena.
- Senecio jacobaea Jēkaba krustaine.
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- JAK Jēkabpils agrobiznesa koledža (raj.).
- ābelieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji.
- auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji.
- brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji.
- lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
- Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
- Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
- Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
- saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
- saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
- Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants.
- slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
- slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji.
- Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
- asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji.
- Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
- patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
- Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
- akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
- ašņavērieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Ašņavēres" iedzīvotāji.
- Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
- Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
- dignājieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Dignāja" iedzīvotāji.
- Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
- Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
- meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji.
- Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants.
- Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji.
- Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants.
- Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
- cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji.
- cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji.
- cukurinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurine" iedzīvotāji.
- Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants.
- Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums.
- dunavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" iedzīvotāji.
- Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants.
- Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants.
- Rāciņi Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" nosaukuma variants.
- Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
- Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
- Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants.
- sudrabkalnieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sudrabkalns" iedzīvotāji.
- tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji.
- Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums.
- tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji.
- Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants.
- tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji.
- Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
- aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji.
- apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
- Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
- elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji.
- klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji.
- Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
- bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji.
- Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums.
- grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji.
- ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji.
- ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji.
- vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
- vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
- kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji.
- Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
- Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants.
- prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
- purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
- Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- piejūtieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Piejūti" iedzīvotāji.
- leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
- mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
- stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
- zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji.
- bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
- endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
- Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants.
- Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
- Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
- Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
- Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa.
- Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
- Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
- Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants.
- Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji.
- Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants.
- Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
- kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji.
- Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants.
- Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
- Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
- Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
- rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
- Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
- Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji.
- Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
- spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji.
- Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
- gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji.
- jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji.
- kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
- mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
- miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
- ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji.
- pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
- stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
- vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
- Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
- Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants.
- daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji.
- Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
- jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji.
- Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
- Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
- Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
- tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji.
- taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
- Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
- Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
- Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
- Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
- Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
- eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
- Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
- bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji.
- ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji.
- kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
- liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
- vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
- Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
- zasieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
- zasišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
- zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
- zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
- Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji.
- jēkabpilieši Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji.
- Jakobstadt Jēkabpils.
- Jakobštate Jēkabpils.
- Jēcis Jēkabpils.
- Jēkabštats Jēkabpils.
- ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
- Jēkobs Jēkabs (1).
- Jāpaks Jēkabs.
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
- jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- ščekoķitsja Just, ka zog no kabatas.
- krūmu ķirbis kabacis.
- Cucurbita pepo var. giraumontia kabacis.
- krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
- krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā.
- sinovālā kripta kabata locītavas sinovālajā apvalkā.
- kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis.
- kārmyns kabata.
- kuldeņa kabata.
- kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- poga kabatas pulkstenis (nicīgi).
- mutes drāna kabatlakatiņš.
- nošneica kabatlakatiņš.
- šņustyks kabatlakatiņš.
- lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
- sviedrauts kabatlakats.
- pisaks Kabatzaglis, kas ar žileti pārgriež kabatu.
- karmaņņiks-tjehņiks Kabatzaglis, kas zog pārgriežot kabatu.
- kabatas zaglis kabatzaglis.
- koaksiāls kabelis kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
- maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām.
- radiofrekvences kabelis kabelis augstfrekvences signālu pārvadei ar mazu vājinājumu plašā frekvenču diapazonā.
- optiskais kabelis kabelis, kas izveidots no optiskajām šķiedrām, kurās informācijas pārsūtīšanai izmanto gaismas impulsus.
- neekranēts kabelis kabelis, kas nav aizsargāts ar metalizētu ekrānu pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- ekranēts kabelis kabelis, ko pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi aizsargā, izmantojot metalizētu ekrānu.
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums.
- informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
- kabris kabenis.
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
- kabris kabriolets.
- kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu.
- Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
- balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
- Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
- jūgkāsis Kāsis vilkšanas troses, piekabes jūgstieņa vai dīseles pievienošanai.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
- Scabiosa caucasia Kaukāza skabioza.
- teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
- treilers Kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- būda Kiosks; arī kabīne.
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- kosjaki Kleitas kabata.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- atskabargāties Kļūt atskabargainam.
- nopluzerēt Kļūt nelīdzenam, skabargainam.
- nopluzerēties Kļūt nelīdzenam, skabargainam.
- kokvedējautovilciens Kokmateriālu transportēšanai piemērots automobilis ar piekabi vai piekabēm.
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- kabeļplaukts Konstrukcija paralēlu, vienā virzienā ejošu kabeļu izvietošanai.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti.
- spraudnis Kontaktdakša; kabeļu savienotājs.
- galvgaļa kontrolieris kontrolieris, kas, izmantojot kabeļu tīklu, nodrošina piekļuvi internetam.
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- atgāžamā kabīne kravas automobiļa kabīne, kas ar šarnīrmehānismu ir pagriežama, lai ērtāk piekļūtu zem tās esošajam motoram.
- kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha.
- Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā.
- Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- klancis Kule ar maizi; kabata.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim).
- Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- cukīni Ķirbjaugs - Itālijas kabacis.
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- laika biedrs laikabiedrs.
- laikabiedre Laikabiedrs.
- laikbiedrs Laikabiedrs.
- skusts Lakats, arī kabatlakats.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- kamerālie darbi lauku pētījmos un ekspedīcijās iegūto materiālu zinātniska apastrāde kabinetos un laboratorijās.
- Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā.
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa.
- šķotele Liela kabata sieviešu svārkiem.
- šķeldars Liela skabarga, koka šķemba.
- garkabata Liela, dziļa kabata.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
- Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā.
- Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls.
- Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas.
- litkabs Literatūras kabinets (skolā).
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
- Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
- lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai.
- koaksiālā kabeļa segments maģistrāles daļa, sastāvoša no vienas vai vairākām koaksiālā kabeļa sekcijām.
- mītūzis Mainītava, maiņas kabīne.
- makabēji Makabieši.
- makentošs Maks, kabatas portfelis.
- makintošs Maks, kabatas portfelis.
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
- atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu.
- Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā.
- vadu koncentrators marķiergredzena tīkla centrālais mezgls, kurā ievadītas visas kabeļu cilpas, kas savieno blakus esošās stacijas.
- braucītava Masāžas kabinets.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- kavatineta Maza ārija; kabaleta.
- tercerola Maza kabatas pistole.
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
- kapča Mazais kabinets.
- paskabīt Mazliet, kādu brīdi skabīt.
- Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai.
- čapata Melša, niekablis.
- pļušķis Melša, niekablis.
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- kurpe Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem).
- burnasts Mētelis ar apaļu apkakli un kabatām.
- menteļķeša Mēteļa kabata.
- verhs Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata.
- verhuška Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju.
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- MK Ministru kabinets.
- ārējais modems modems, kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķa ierīce, kuru datoram pievieno ar kabeli.
- motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas.
- laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
- mutes autiņš mutautiņš, kabatlakats.
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē.
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
- deņķelbuks Naudasmaks; kabatas portfelis.
- spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis.
- skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis.
- tumšā optiskā šķiedra neizmantots optiskais kabelis optisko kabeļu tīklā.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- skrudzains nelīdzens, skabargains; cirtains, samezglojies.
- skaldains nelīdzens, skabargains.
- skaldarains nelīdzens, skabargains.
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa.
- tercerols Neliela neautomātiska kabatas pistole.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- kabūzis Neliela telpa (mājoklī); kabinets.
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
- peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās.
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai).
- ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- niekabis Niekabīlis.
- niekbīlis Niekabīlis.
- grābšķis Niekablis, nejēga.
- galsis Niekkablis; pļāpa.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
- klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis.
- klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis.
- Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- kuldo- Norāda uz kabatu, iedobumu.
- būdele Norobežota telpa, kabīne transportlīdzeklī.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
- iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- lopanuķ Nozagt no kabatas.
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
- Zohar Nozīmīgākais jūdu kabalas teksts.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- tiešais kabeļsavienojums operētājsistēmā _Microsoft Windows 95_ paredzēta iespēja veidot tiešu divu personālo datoru savienojumu, izmantojot seriālos vai paralēlos kabeļus.
- HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network").
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
- kablogramma Pa kabeli pārraidīta telegramma.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja.
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja.
- Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja.
- Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja.
- Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
- Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja.
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja.
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā.
- Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja.
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
- Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja.
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
- Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts.
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja.
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
- Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja.
- Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu.
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
- Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
- Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
- izkarmīt Pārlūkot kabatu, apzagt.
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu.
- Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā.
- Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
- Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu.
- Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
- traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
- zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts.
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai.
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre.
- zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- piebāzties Piebāzt (savu somu, savas kabatas u. tml.).
- piesabāzties Piebāzt savas kabatas, maisus u. tml.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
- aktīvā piekabe piekabe ar dzenošiem riteņiem.
- garummaiņas piekabe piekabe ar maināmu sakabes iekārtas garumu.
- vienass piekabe piekabe ar vienu atbalsta asi.
- rosciškas Piekabe baļķu, arī garu dēļu vešanai.
- daudzasu piekabe piekabe, kam ir vairāk par divām asīm.
- pasīvā piekabe piekabe, kam nav dzenošo riteņu.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
- dakabināt Piekabināt.
- pieķebināt Piekabināt.
- širma Piesegs, priekšmets, ar kuru piesedz roku kabatzādzības laikā.
- ottiriķ Piesegt kabatzagli zādzības laikā.
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
- piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
- spraudnēšana pievienošana ar kabeļu savienotāju jeb spraudni.
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības.
- Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
- Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Sukabumi Pilsēta Indonēzijā ("Sukabumi"), Javas salā, Rietumjavas provincē, 257700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Eilata Pilsēta Izraēlas dienvidos ("Eilat"), osta Akabas līča krastā, 47800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- ščupaļci Pincete ar neasām malām, ko lieto kabatzagļi.
- lentkabelis Plakans, plāns vairākvadu kabelis, kurā vadi izvietoti viens otram blakus vienā plaknē.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta.
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām.
- vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis.
- divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli.
- palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators.
- Pliksne Pliksnes purvs - Rožu purvs Jēkabpils novadā.
- reika Pļāpa, niekablis.
- varvals Pļāpa, niekkablis.
- tāpša Pļāpa, tarkšķis; melša, niekablis.
- mašīnista krāns pneimatisks vai elektropneimatisks aparāts vilciena bremžu vadīšanai vilces ritošā sastāva mašīnista kabīnē.
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
- premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
- tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
- sulejmans Profesionāls kabatzaglis.
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- utrikulīts Prostatas kabatas iekaisums.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam.
- Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā.
- Scabiosa atropurpurea purpursarkanā skabioza.
- Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze.
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
- Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs.
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- skabargāties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargot Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargoties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
- atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
- atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
- sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- RMMK Republikāniskais mācību metodiskais kabinets.
- šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- skabānieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Skabi" iedzīvotāji.
- Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā.
- Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī.
- Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
- Pliksnes purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā.
- Ošānu purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā.
- Pliksis Rožu purvs Jēkabpils novadā.
- sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
- automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā.
- dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
- saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- sakabinātāja Sakabinātājs.
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
- zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi.
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km.
- saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos).
- standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m.
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- Holmhof Sala (apdzīvota vieta Jēkabpils novadā).
- Vidsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala.
- Daugavsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
- saliektnis Salokāms nazis, kabatas nazis.
- kabatnazis Salokāms nazis, ko nēsā kabatā; kabatas nazis.
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres.
- sāņkabata Sānkabata.
- sānķeša Sānkabata.
- peha Sānu iekškabata.
- šķerbalains Saplaisājis, šķirbains; skabargains.
- saskabīt Saskabināt.
- golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
- terminators Saskaņojošs elements kabeļa segmenta galā signāla atstarošanas novēršanai lokālajā tīklā.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- saskabargāt Savainoties ar skabargām.
- saskabargot Savainoties ar skabargām.
- kabatas nazis savāžams, kabatā nēsājams nazis.
- lukturītis Savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- kabeļsavienojums savienojums, ko nodrošina kabelis (kabeļi).
- sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
- kameras kabelis savienotājkabelis starp telekameru un kameras vadības sistēmu (KVS), kas nodrošina kameras raidītājlampai dažādus spriegumus un pārraida attēlu no raidītājlampas atpakaļ uz KVS.
- BNC savienotājs savienotājs, kas nodrošina stabilu un viegli īstenojamu ekranēto kabeļu savienošanu ar elektroniskajām iekārtām jeb bajonetsavienojumu.
- Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta.
- Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- persulfāti Sērpārskabes sāļi, stipri oksidētāji.
- paslēptā ķeša sieviešu svārku iekšējā kabata.
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu.
- Opuntia microdasys sīkskabargu opuncija.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
- skabarns skabarga, šķembele.
- skabars Skabarga; skabarna.
- skabarzds Skabarga; skabarna.
- sknabarga Skabarga; sknabarda.
- sknabars Skabarga; sknabarda.
- sknabats Skabarga; sknabarda.
- striglis Skabarga; strigals.
- skabārde skabarga.
- skabarna skabarga.
- skabarzda skabarga.
- skārba skabarga.
- ļerbaka Skabarga.
- ļermaka Skabarga.
- pluta Skabarga.
- rakšķis Skabarga.
- rakšte Skabarga.
- rakštis Skabarga.
- raksts Skabarga.
- šastra Skabarga.
- skabarda Skabarga.
- skabargs Skabarga.
- skabārzna Skabarga.
- skamba Skabarga.
- skarba Skabarga.
- skarbele Skabarga.
- sknabads Skabarga.
- sknabarda Skabarga.
- sknabrs Skabarga.
- snabada Skabarga.
- spērgala Skabarga.
- strigals Skabarga.
- strigata Skabarga.
- strigovs Skabarga.
- strigulis Skabarga.
- Pholiota subsquarrosa skabargainā zvīņene.
- skarbe Skabargains koks.
- skarbis Skabargains koks.
- skambains Skabargains, atskabargains.
- šķerbains skabargains, nelīdzens, ass.
- šķiltains Skabargains, šķiedrains.
- skabarsnains skabargains.
- skabardains Skabargains.
- skabardojs Skabargains.
- skabardzīgs Skabargains.
- skabargots Skabargains.
- skabārznāts Skabargains.
- šķendalains Skabargains.
- šķēpains Skabargains.
- šķērlains Skabargains.
- sknabatains Skabargains.
- atšķerbji Skabargas (atskabargas) malkā; atšķerbi.
- atšķerbi Skabargas (atskabargas) malkā.
- smadži Skabargas.
- sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
- skabargāt Skabargot.
- knautija Skabioza.
- scabiosa Skabioza.
- skabioze Skabioza.
- Euphydryas aurinia skabiozu pļavraibenis.
- baložu skabioza skabiozu suga ("Scabiosa columbaria").
- purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā.
- Kaukāza skabioza skabiozu suga (Scabiosa caucasica").
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga.
- žiļetka Skuvekļa asmeņa fragments kabatas pārgriešanai, izdarot kabatzādzību.
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta.
- nototremas Somainās vardes - koku varžu dzimtas suga; mātītēm uz muguras ir kabatas veida soma, kurā attīstās oliņas un kurkulēni; dzīvo Dienvidamerikā.
- tuševaķ Spaidīties (transpotlīdzeklī, veikalā), lai novērstu uzmanību no kabatzādzības.
- kakaža Spāres gals, kaba.
- treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
- autopiekabe Speciāla slēgta vieglā autotransporta piekabe, kas ir aprīkota ar nepieciešamajām ērtībām tūristu īslaicīgai izmitināšanai; treilers.
- savācējpiekabe Speciāla traktorpiekabe, ar ko, braucot pa vālu, savāc lopbarību tilpnē.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- cisternpiekabe specializēta piekabe, kuras šasijai uzmontēta cisterna šķidru, gāzveida, beramkravu vai maisījumu pārvadāšanai.
- kempingpiekabe Specializēta, ar attiecīgām iekārtām aprīkota piekabe, kurā cilvēkiem uzturēties automobiļa stāvēšanas laikā.
- vilcējautomobilis Specializēts automobilis ar sakabes iekārtu, pneimatiskās bremžu sistēmas un elektroiekārtas izvadiem piekabes vai puspiekabes pievienošanai.
- sildkabelis Speciāls kabelis ar lielu pretestību, ko lieto apsildei, to iebūvējot grīdās, sienās, notekcaurulēs u. tml.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- elektroizolācijas eļļa speciālu minerāleļļu grupa - transformatoru, kondensatoru un kabeļu eļļas, ko izmanto elektrotehniskās ierīcēs elektroizolācijai un dzesēšanai.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas.
- transportagregāts spēkratu un vienas vai vairāku piekabju vai puspiekabes apvienojums vienā kopā (agregātā) transportdarbu veikšanai. Parasti tas ir autovilciens vai traktorvilciens.
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
- čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- pilotāžas trenažieris stacionāra iekārta lidmašīnas apkalpes locekļu apmācīšanai un trenēšanai, izveidots kā noteikta lidmašīnas tipa pilota kabīnes precīza kopija.
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
- vara kabeļu dalīto datu saskarne standarts CDDI - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
- Campylium stellatum starainā atskabardze.
- sinhronā ciparhierarhija starptautisks standarts par sinhrono datu pārraidi pa optiskajiem kabeļiem.
- sinhronais optiskais tīkls starptautisku platjoslas tīklošanas standartu kopums informācijas pārraidei pa optiskajiem kabeļiem.
- piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus).
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- sānu ķeša svārku sānkabata.
- uzkale Svārku vai mēteļa kabatas atloks.
- Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- šķērpelains Šķembains, skabargains.
- šķērplens Šķembains, skabargains.
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
- piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- sunīši Šo augu sēkleņa atskabargains izaugums.
- ķešains Tāds (apģērba gabals), kam ir kabatas.
- kuldains Tāds (apģērbs), kam ir kabatas.
- atskabargains Tāds, kam ir atskabarga vai atskabargas.
- nelīdzens Tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
- skabargains Tāds, kam ir skabargas, tāds, no kā viegli atdalās skabargas.
- kuldainis Tāds, kam ir vairākas kabatas (par apģērba gabalu).
- līdzens Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; gluds.
- gluds Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; līdzens.
- vienkabeļa tāds, kas darbojas ar vienu kabeli.
- āķains Tāds, kas pārklāts ar atskabargainiem izaugumiem.
- Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums.
- Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas.
- griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
- grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- lokveida iekabe takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai.
- Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- kadaļnieks Tas, kas atkabina.
- čerkesi Tautība Kaukāzā, kabardiešu-čerkesu valoda, ticīgie - musulmaņi.
- adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
- kameras videopastiprinātājs telekamerā ietilpstoša videopastiprināšanas kaskāde (kaskādes) savienojumā ar pretestības transformācijas kaskādi pretestību saskaņošanai ar kameras kabeļa pretestību.
- ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- DCC tiešais kabeļsavienojums (angļu "Direct Cable Connection").
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- miru-zāle Tīruma skabioza ("Scabiosa arvensis").
- traktoragregāts traktora apvienojums ar lauksaimniecības mašīnām; komplektēšanai izmanto sakabes.
- piekabināmais traktorarkls traktora piekabes sistēmai piekabināms traktorarkls ar jūgierīci.
- linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos.
- cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs.
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē.
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs.
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām.
- pašgājējšasija Traktors ar maināmiem virsbūves vai darba iekārtas elementiem, kas izveidots kā šasija ar rāmi, ritošo iekārtu (parasti - riteņiem) un motoru; var būt arī ar kabīni.
- traktorpiekabe Traktorvilkmes piekabe.
- piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
- autotransporta līdzeklis transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem (piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu).
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
- riteņmāja Treilers - kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- kompleksais pilotāžas trenažieris trenažieris, kas imitē lidojuma apstākļus un precīzu attiecīga gaisakuģa apkalpes kabīnes atveidojumu.
- kardele Troses sastāvdaļa, kas savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem, bet trīs vai vairāk šādas sastāvdaļas savītas veido trosi; lieto buru pacelšanai.
- aizturknope Troses vai virves gala sapinums no atsevišķiem kabeļdiegiem, kas veido apaļu pogu.
- niekgrabis Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
- pūzna tulzna, pūte; skabargas izraisīta čūla.
- kabeļtunelis Tunelis vai koridorveidīga būve, kas paredzēta kabeļu instalācijai uz balstiņiem vai sastatņu plauktiem.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- Turki Turku pagasts - nodibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā.
- Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km.
- Gaitupīte ūdenstece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā.
- Krūkliņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 40 ha.
- USB Universālais sērijveida savienotājkabelis (angļu "universal serial bus cable").
- motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm.
- Klauce upe Jēkabpils novadā, garums \~20 km, tek caur abiem Klauces ezeriem un Bukūža ezeru, ietek Saukas ezerā; Grabažānu upe.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
- Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
- Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
- vircas laistītājs uz traktorpiekabes vai automobiļa uzmontēta cisterna vircas, arī citu šķidrumu iesūknēšanai, transportēšanai un izkliedēšanai uz lauka.
- Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- uzķibināt Uzkabināt.
- uzknabināt Uzkabināt.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha.
- Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas.
- Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis.
- Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Purva ezeri vairāki ezeriņi ar platību no 0,2 līdz 0,8 ha Jēkabpils novada Kalna pagasta teritorijā.
- vagonu sastāvs vairāki savā starpā sakabināti vagoni bez vilces ritošā sastāva.
- vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs, premjers, ministru prezidents.
- Kultūrkapitāla fonds valsts bezpeļņas akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.
- garantētājs Valsts kapitālsabiedrība, kurai Ministru kabinets uzdevis veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
- standarts CDDI vara kabeļu dalīto datu saskarne (angļu "Copper Distributed Data Interface").
- Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta".
- Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem.
- Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- kabelis Vārtu vai durvju aizkabināmais.
- Edoma Vecajā derībā - kalnains Dienvidpalestīnas rajons, kas pleties no Nāves jūras līdz Akabas līcim; edomieši bijuši izraēļu ienaidnieki; Idumeja.
- Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā.
- klekšis Vecs, nolietots kabatas nazis ar ļodzīgu asmeni.
- blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis.
- Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
- Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- nagi Velna nagi - iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā.
- vestesķeša Vestes kabata.
- vestķeša Vestes kabata.
- Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala.
- safari uzvalks viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un četras uzšūtas kabatas ar ielocēm.
- brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
- zefirota Viena no desmit Dievišķajām emanācijām, kas veido pasauli kabalistiskajā metafizikā.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- dani Viena no Izraēla ciltīm, pēc Vecās Derības Jēkaba dēla - Dana pēcteči.
- standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m.
- standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m.
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību.
- A12 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).
- Jēkabmiests Viens no Jēkabpils nosaukumiem.
- viļņu pretestība viens no pārvades līnijas parametriem; gaisvadu līnijām tā ir ap 500 Ω, kabeļlīnijām –50 Ω.
- Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km.
- rotelis Viesnīca uz riteņiem - tūristu autobusu piekabe ar guļamvietām.
- noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas.
- Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā.
- seglu vilcējs vilcējautomobilis ar īsu garenbāzi un seglu ierīci puspiekabes pievienošanai.
- vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
- papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam.
- savienots vilciens vilciens, kas izveidots, sakabinot divus vai vairākus vilcienus ar darbīgām lokomotīvēm vilciena galvā.
- lokomotīvju signalizācija vilcienu kustības intervālu regulēšanas automātiskā sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos, kas nodrošina garāmejas vai stacijas luksoforu signālrādījumu pārraidi lokomotīves luksoforam mašīnista kabīnē un vilciena automātisku apstāšanos, ja mašīnists vajadzīgajā brīdī nebremzē vai neaptur vilcienu.
- Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- seglu ierīce vilkšanas ierīce vilcējautomobiļa savienošanai ar puspiekabes atbalsta plāksni.
- virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
- ārķeša Virsū šūta kabata.
- atskabargainums Vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainība Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainums Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekranēts vītais pāris vītais pāris ekranētā kabelī, ko parasti izmanto gredzentīklos ātrai datu pārraidei lielos attālumos.
- neekranēts vītais pāris vītais pāris neekranētā kabelī.
- maģistrāle Vītais pāris, koaksiālais vai optiskais kabelis, kas lokālajos tīklos savieno datorus un citas iekārtas; kopne.
- vokabulāris Vokabulārs.
- kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
- Wessen Weessen - Jēkabpils novada Zasas pagasta senāks nosaukums.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- kabatzaglis Zaglis, kas izdara kabatzādzību.
- verhušečņiks Zaglis, kas zog no sānkabatām.
- enkurēt Zagt (izvelkot no kabatas).
- karmīt Zagt (no kabatām).
- čisķiķ Zagt no kabatām.
- raskataķ Zagt no kabatas, pārgriežot to.
- raspisatsja Zagt no kabatas, pārgriežot to.
- ščipaķ Zagt no kabatas.
- tīčiķ Zagt no kabatas.
- Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
- Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
- Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā.
- kabeļcaurule Zemē guldīts vai celtniecības konstrukcijā iebūvēts cauruļvads, kas paredzēts kabeļu ievilkšanai.
- roltreilers Zemrāmja puspiekabe kravas ievešanai speciālas konstrukcijas kuģos (piemēram, rolkeros).
- Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā.
- Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts.
- Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
- Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m.
- Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize.
- Landzānu upīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - \~7 km.
- Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte.
- Vīpīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - \~10 km.
- Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- Nikmaņu dīķis zivju dīķis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 26 ha; Baltiņu purva dīķis.
- Campylium sommerfeltii Zommerfelta atskabardze.
- kabene Zvejas rīks - trejbridis; kabenis.
- puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- kablēt Zvejot ar kabli.
- kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni.
- laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- bleizers Žakete ar uzšūtām kabatām un (parasti) metāla pogām.
- skulovans Žaketes augšējā iekškabata.
- skula Žaketes iekšējā sānkabata.
- nutrjoks Žaketes iekškabata.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kab.