Paplašinātā meklēšana
Meklējam kārts.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- (garš) kā kārts
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts retāk likt (visu) uz spēļu kārts
- garš kā kārts
- karoga kārts
- kārts šūpulis (kādam)
- lielā (arī pēdējā) kārts
- liela kārts
- lielā kārts
- likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts
- likt (visu) uz vienas kārts
- likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts
- likt visu uz vienas kārts
- maza kārts
- pēdējā kārts
- piesēju kārts
- spēļu kārts
- stumjamā kārts
- šūpuļa kārts
- šūpulis ir kārts
- uzlikt (visu) uz vienas kārts
Atrasts skaidrojumos (292):
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- ģeikste Apiņu kārts.
- bizene Apkārts skrējēja meitene.
- apkārttecis Apkārtskraidulis.
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- grunda Ārdu kārts (rijā).
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts.
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
- pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts.
- leikste bērna šūpuļa kārts.
- braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis.
- braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- zvanineica būve, kurā iekārts baznīcas vai kapu zvans.
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6).
- desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
- kārsneņa Dem. --> kārts 1(1).
- kārtiņa Dem. --> kārts.
- deviņacis Devītnieks (spēļu kārts).
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis.
- dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- ekartē Franču kāršu spēle 2 personām ar 5 kārtīm; 11-tā kārts ir trumpis, pārējās atliek pirkšanai.
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā.
- maigšis Gara kārts ar ko apmaisīt.
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- dosts gara kārts ar zaru galā, ar kuru no kula sacēla garkūļus uz rijas augšas.
- šāleja Gara kārts augļu noņemšanai.
- boštoks Gara kārts laivas vadīšanai.
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
- daiga Gara kārts.
- daigs Gara kārts.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- žeiga Gara rīkste vai kārts.
- stēga Gara rīkste, gara kārts.
- žņaika Gara rīkste, tieva kārts.
- likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā.
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
- timpuls Īsa koka kārts.
- žautriņš Īsa, tieva kārts.
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- liekacis Kāršu spēlē lieka kārts, parasti no divnieka līdz sešiniekam vai astotniekam, kas dažās spēlēs nav vajadzīgi.
- duze Kāršu spēlē lielākā kārts.
- dūze Kāršu spēlē lielākā kārts.
- dūzene Kāršu spēlē lielākā kārts.
- žastēklis Kārtiņa; aizliekama kārts.
- žasts Kārtiņa; aizliekama kārts.
- maza kārts kārts ar mazu vērtību.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- piesēju kārts kārts zirgu piesiešanai.
- stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
- pumpis kokā iekārts bišu strops.
- puncis kokā iekārts bišu strops.
- dasts Koka kārts ar āķveida galu salmu saišķu pacelšanai.
- bidzīklis Koka kārts ar kuru var pārbīdīt ārdus; kārts bīdīšanai.
- dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
- kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
- stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu.
- venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas.
- žaustēklis Koka kārts veļas izžaušanai.
- lāksts Koka kārts zirņu vai pupu atbalstīšanai.
- puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
- pundzītis Kokā uzkārts bluķa bišu strops.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā.
- reksis Ķeksis, kārts ar dzelzs kāsi.
- nērags Laivas stumjamā kārts; ķeksis ar āķi galā.
- riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts.
- celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai.
- līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
- slīksns Lokana kārts.
- maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
- koniskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara saitē, kura svārstoties apraksta konisku virsmu.
- vačiņš Mazvērtīga spēļu kārts.
- žeiksts Miets, kārts.
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- grebēsts Ne pārāk gara, tieva kārts; salmu jumta kārts.
- serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
- nārags Neliela kārts ar āķi galā.
- bosts Neliela kārts laivas vai plosta stumšaanai.
- eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
- īkstiņa Neliela kārts, rīkste.
- flagmasts Neliels masts vai kārts, kurā paceļ flagu.
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
- ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
- sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt.
- klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs.
- līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- begans Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- begona Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- begonis Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- begons Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- begune Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- beguns Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- ampele Pie griestiem pakārts trauks ar lampu vai puķēm.
- iekārtnes Pie griestiem piekārts šūpulis.
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- šalmene Pie spāres piesista kārts salmu jumtā.
- uds Piecu pēdu kārts, ar kuru tīkls tiek vadīts zem ledus.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- vibiņa Pītas sētas kārts.
- vibīna Pītas sētas kārts.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- šoste Plostnieku kārts; arī kārts laivas stumšanai.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
- gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
- standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus.
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- pegels Rīks, stāvas kārts veidā, kas iedalīts pēdās un rāda upēs vai citos ūdeņos līmeņa augstumu.
- šķins Rīkste, kārts; makšķerkāts.
- šķinaga Rīkste, kārts; šķina.
- šķīnaga Rīkste, kārts; šķina.
- šķina Rīkste, kārts.
- šķeiksta Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
- šķeista Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
- styčka robežzīme pļavā pirms pļaušanas, parasti kārts ar zāles kušķi galā.
- bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- šķetrs salmu jumta stiprinājuma kārts.
- rodiņš Samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam.
- kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- dzenekls Sena kaudzes centrālā kārts.
- abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
- klangas signalizācijas dēlis (t. i. pagalmā izkārts dēlis vai metāla gabals, pa kuru sitot izziņoja darbu cēliena beigas).
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā.
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
- šmiga Slaika kārts; jauns šmaugs kociņš.
- bibuks Slikta kārts (kāršu spēlē).
- nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas.
- vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- iztrumpēt Spēlējot noteiktu kāršu spēli, panākt, ka pretiniekam ir jāizspēlē, jāatdod trumpja kārts.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
- astaņacis Spēļu kārts ar astoņām acīm.
- astoņnieks Spēļu kārts ar astoņām acīm.
- četrinieks Spēļu kārts ar četrām acīm.
- desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
- deveņacis Spēļu kārts ar deviņām acīm.
- deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
- divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
- kalps spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu
- liela kārts spēļu kārts ar lielu vērtību.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- piecnieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
- septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
- sešacis Spēļu kārts ar sešām acīm (6).
- sešnieks Spēļu kārts ar sešām acīm.
- krists Spēļu kārts ar shematisku āboliņa lapas zīmi.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- červs Spēļu kārts ar sirds attēlu; ercens.
- ercens Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- ercīns Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- trijnieks Spēļu kārts ar trim acīm.
- kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
- tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- netrumpis Spēļu kārts, kas nav trumpis.
- kārta Spēļu kārts.
- karts Spēļu kārts.
- kozeris Spēļu kārts.
- kozers Spēļu kārts.
- trumpa Spēļu kārts.
- kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
- zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu.
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- urbe Sunim kaklā iekārts zvaniņš vai koka grabeklis.
- svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta.
- šesta Šķesta, rīkste, kārts.
- elvene Šūpoļu sānu kārts.
- raka šūpuļa kārts.
- desmitace Tāda (piemēram, spēļu kārts), kam ir desmit acis.
- divacis Tāda spēļu kārts kurai ir divas acis (6).
- septiņacis Tāda spēļu kārts, kurai ir septiņas acis (6).
- noskarots Tāds, kas ir apkārts ar skarām.
- pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
- piekaru Tāds, kas ir piekārts (pie kā), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- slietene Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
- slietenis Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
- karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
- gņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot.
- kņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot.
- knutele Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jmta.
- knute Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta.
- knutiņa Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta.
- aizsaistava Tieva kārts, ap ko (aužot) tiek aptītas diegu šķeteres.
- vilags Tieva kārts, ar ko nostiprina jumta salmu kārtu.
- jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas.
- šķesta Tieva kārts, rīkste.
- matara Tieva kārts, slaida rīkste.
- šķestra Tieva kārts; rīkste.
- šķestrs Tieva kārts; rīkste.
- šķetra Tieva kārts.
- jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
- jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
- maikste Tieva, parasti gara, kārts.
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
- ailis Tīkla vai murda kārts.
- skara Tīklu žāvējamā kārts.
- vanšu tilts tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
- trijacis Trijnieks (spēļu kārts).
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē).
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- stabausis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- stabūzis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- mailītis Vībiņa, sētas kārts.
- lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
- žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
- trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) - divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai.
- enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī.
- žumbērklis Zaraina kārts izžāvēta āboliņa kaudzes izveidei.
- župurs Zaraina kārts.
- žegiņs zārds, kas veidots no kārts bez zariem
- zvuords Zārds, kas veidots no kārts bez zariem.
- kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus.
- žemperis Zirņu vai pupu atbalsta kārts.
- bolšis Zivju dukurējamā, baidāmā kārts.
- bolšķis Zivju dukurējamā, baidāmā kārts.
- bolšs Zivju dukurējamā, baidāmā kārts.
- knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu.
kārts citās vārdnīcās: