Paplašinātā meklēšana
Meklējam ieredze.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (122):
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- mācīšanās atziņu, izpratnes, pieredzes gūšana
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes iegūšanas procesa rezultāts.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- metafizika Mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības.
- problēmiskās mācības mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmmācības.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist).
- anempīrija Nemākulība pieredzes trūkuma dēļ.
- know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā.
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- eirocentrisms Pasaules parādību aplūkošana no eiropiešu pieredzes un interešu viedokļa.
- multiplikators Pavairotājs, atkārtotājs, labas pieredzes tālākdevējs.
- izbaudījums Piedzīvojums, pieredze, mēģinājums, eksperiments.
- naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
- experimenta est optimarerum magistra pieredze ir vislabākā skolotāja.
- arodprakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts praktiski apgūstot kādu amatu.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- experientia Pieredze, ziņa, pētījums.
- torpidance Pieredzes stingums.
- aprioras zināšanas pirms pieredzes un neatkarīgi no tās iegūtas zināšanas.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze.
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
- ohlokrātija Pūļa vara, atšķiras no demokrātijas ar zināšanu un pieredzes trūkumu un zemiskām tieksmēm.
- konstelācija Radniecisku domu grupa, ko ar pamatdomu saista kopēja emocionālā pieredze.
- stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai.
- zelta likums rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
- cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- atdabūties Saprast no pieredzes.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā.
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā.
- empīrēm Spriedums, kas izveidojies uz pieredzes pamata.
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- apriors Tāds, kā pamatā nav pieredze, tāds, kas neizriet no pieredzes; tāds, kas radies pirms pieredzes.
- stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- dūcis Tāds, kam ir pieredze un zināšanas.
- piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē; pieredzējis.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- muļķis Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- intelligibils Tāds, kas aptverams un atzīstams tikai ar intelektu, bez pieredzes; sensibla pretstats.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ); arī pārgudrs.
- empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
- metempīrisks Tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās).
- a posteriori uz pieredzes pamata.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
- pozitīvisms Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām.
- zemdega Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
- zemdegas Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
- apriorās zināšanas zināšanas, kas radušās pirms pieredzes un nav no tās atkarīgas.
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ieredze.