Paplašinātā meklēšana
Meklējam iedot.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- (iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri)
- dot (arī iedot) kurvīti
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku
- dot (biežāk iedot) vilka pasi
- iedot bērnam krūti
- iedot kurvīti
- iedot pa fresi
- iedot pa maku
- iedot pizdi
- iedot prātu
- iedot pūrā līdzi
- iedot roku
- iedot ručkā
- iedot špūri
- iedot vārdu (arī nosaukumu)
- iedot vilka pasi
Atrasts skaidrojumos (177):
- pazēlāt Aiz skopuma neiedot.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2).
- ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
- uzupurēt Atdot, ziedot.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- sagrūst Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- piedošana Darbība, process --> piedot 2.
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
- karmaņola Deja, ko izpildīja, dziedot šo dziesmu.
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
- mest Dot (ko) kopējam pasākumam; arī ziedot.
- nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās); iedot (1).
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
- pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- aizdziedāt Dziedot aizgādāt (uz noteiktu vietu).
- atdziedāt Dziedot atkārtot.
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- rulade Dziedot balss līgošanās no viena toņa otrā.
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- izdziedāt Dziedot izpaust.
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
- lellot dziedot midzināt bērnu.
- nosadziedāties Dziedot nogurt.
- aizdziedāt Dziedot padzīt.
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- sadziedāt dziedot paveikt, pārvarēt.
- piebasavāt Dziedot piebalsot.
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
- dūkt Dzīvot bez rūpēm, dziedot, svilpojot.
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
- bhadža Ezoterismā dieva pielūgsmes veids dziedot.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
- zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot.
- piedevīgs Iecietīgs, spējīgs piedot.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst.
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem.
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- canterellando Klusi dziedot, trallinot.
- uzdudināt Klusu dziedot, čalojot uzmodināt.
- samainīt Kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
- prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju.
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- iespert Kukuļojot iedot.
- uzspeķot Kukuļot; iedot.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- rīpainis Lāsains, ziedots.
- donators Mākslas darba dāvinātājs, ziedotājs; dāvinātājs.
- ganīt rokā meklēt, arī atgādināt, lai atdod (ko aizdotu, iedotu).
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
- ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
- iedoties Netīši kļūt devīgam, iedot vairāk.
- iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
- pasviest Nevērīgi, arī nicīgi iedot.
- atmest Nevērīgi, nicīgi iedot (ko niecīgu).
- iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu.
- nepiedodams Nolieguma divdabis --> piedot.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- nostreļīt Palūgt (ko iedot).
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt.
- pārdziedāties pārāk daudz dziedot, nogurt
- hieromantija pareģošana pēc ziedotiem upurdzīvniekiem.
- uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
- vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- iedāžāt Piedāvāt, uzspiest, ar varu iedot.
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- uzgāzēt Piedot gāzi (piem., braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
- atlaist grēkus piedot grēkus.
- apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
- ieļaut Piedot.
- skosķiķ Piedot.
- atvainot Pieņemt atvainošanos, neļaunoties; piedot (kam).
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- ielikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu).
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
- noūkšēties Radīt (lēlojot dziedot) saucienu vai kliedzienu.
- romove Rāmava - svētbirzs, vieta, kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- saziedāt Saziedot.
- saziņģēties Sazināties sadziedoties.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- nosakliegties Skaļi dziedot, nogurt.
- portamento Slīdoša pāreja no vienas skaņas uz otru, dziedot vai spēlējot stīgu instrumentus.
- rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- iedoties Šad un tad kaut ko iedot.
- aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
- šķīsts Tāds, kam nav grēku; tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
- piedot Tāds, ko var piedot.
- dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- iesadoties Tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti.
- žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- apnasāt Vairākkārt nesot apkārt, piedāvāt, iedot.
- atsolīt Vairākkārt solīt, bet neiedot.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- uzziedot Vēlreiz, no jauna ziedot.
- dot Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt.
- atdot Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
- piedodamība Vispārināta īpašība --> piedot 2.
- zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- donēt Ziedot (angļu "donate").
- metināt Ziedot (naudu).
- izdzirāt Ziedot kāzās.
- vīkšot Ziedot, upurēt.
- atdot sevi (visu) ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- ziedināt Ziedot, veltīt.
- ziedāt Ziedot.
- ziednauda Ziedota nauda.
- ziedot sevi ziedoties.
- hieroskopija Zīlēšana pēc ziedoto lopu iekšām, vai dievs pieņēmis ziedojumu un vai nodomātais darbs laimīgi izdosies.
- ekstispicija Zīlēšana pēc ziedoto lopu iekšām.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.
iedot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV