Paplašinātā meklēšana
Meklējam gurka.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (402):
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- skoliozometrs aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli
- haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
- išiovertebrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju
- iliospināls attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu
- kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs
- filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
- poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
- evertebrata Bezmugurkaulnieki
- invertebrata Bezmugurkaulnieki
- invertebrāti Bezmugurkaulnieki
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
- bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
- rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
- nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
- ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
- haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
- vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
- galvaskauss cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets
- epifīze cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
- tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals
- tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- žīdene daļa no cūkas mugurkaula
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
- nefrīdiji dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus
- aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
- spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
- pedoģenēze dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
- pirmējā, embrionālā aorta dorsals, gar embrija mugurkaulāju ejošs simetrisks dubultvads
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
- anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
- kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem)
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
- hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis
- kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
- mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu
- pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā
- fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
- fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus)
- cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
- mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve
- kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
- melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
- lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā
- kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija
- acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums
- rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne
- rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne
- merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā
- holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā
- zvejot iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_)
- rahiometrs ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
- klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu
- mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet")
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi
- jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
- spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
- sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem
- dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
- dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
- acanthocephala Kāšgalvtārpi jeb dzeloņgalvtārpi (dzelkņgalvji) - bezmugurkaulnieku tips
- žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem)
- dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
- konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
- thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem)
- ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai
- mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
- aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros
- statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas
- mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis
- VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus
- vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas
- rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
- siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni
- mielocistocēle Muguras smadzeņu cistveida izvirzījums caur defektu mugurkaulā
- mielomeningocēle Muguras smadzeņu un to apvalku izvirzījums caur defektu mugurkaulā
- mielocēle Muguras smadzeņu vielas izvirzījums caur defektu mugurkaulā
- pirskas kauls mugurkaula apakšējais gals
- pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms
- kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija
- pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums
- hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību
- spondilosindēze Mugurkaula imobilizācijas operācija
- rahiokampse Mugurkaula izliekums
- kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā
- pleirocentrs Mugurkaula laterālais elements
- disks mugurkaula skrimslis
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka
- cerebrospināls Mugurkaula smadzeņu, uz mugurkaula smadzenēm attiecīgs
- spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā
- rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība
- spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām
- atelorahīdija Mugurkaulāja nepilnīga attīstība
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums
- mugurkaulainie Mugurkaulnieki
- vertebrati Mugurkaulnieki
- vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi
- mugurkaulainis Mugurkaulnieks
- craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
- craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
- nāss mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere; sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
- karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela
- žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
- ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes")
- kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
- bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
- barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
- beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes")
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu
- osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
- limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu
- mugurkaulājs Mugurkauls
- mugurkaulis Mugurkauls
- mugurškaulis Mugurkauls
- spina Mugurkauls
- ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula
- sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
- prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula
- smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā)
- rahi- norāda uz mugurkaulu
- rahio- norāda uz mugurkaulu
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai
- ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
- ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes
- arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
- brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu
- aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki)
- arthropoda Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- annelides Posmtārpi - bezmugurkaulnieku iedalījuma tips
- dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
- arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
- anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
- mītnis putna mugurkauls
- plēsīgie putni putni, kas pārtiek gk. no sauszemes mugurkaulniekiem
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
- reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls
- hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā
- epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām
- vertebrāls saistīts ar mugurkaulu
- spināls saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs
- mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi
- rahialģija Sāpes mugurkaulā
- hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
- briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
- kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem)
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
- skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti
- apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība
- meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā
- rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā
- barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā
- hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
- haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
- hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
- spongia Sūkļi, bezmugurkaulnieku tips
- mugura šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem)
- rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā
- hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi)
- sirdsveida tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids
- paravertebrals tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam
- paravertebrāls tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam
- subvertebrāls tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse
- epispināls tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm
- sakrovertebrāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem
- sakrospināls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem
- gonadotrops tāds, kas veicina mugurkaulnieku dzimumdziedzeru attīstību un darbību
- ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās
- ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
- ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
- kraniospināls uz galvaskausu un mugurkaulu attiecīgs
- kostospināls uz ribām un mugurkaulu attiecīgs
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā
- skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
- ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse
- miksīnveidīgie viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem
- lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski
- heterogonija viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze
- dzelkņtārpi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; apvieno dzelkņgalvjus un maistārpus
- saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
- riba viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam
- aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā
- aizkrūtes dziedzeris viens no mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeriem
- hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c)
- toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
- sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
- čegums vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls
- orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
- pronefross Zemāko mugurkaulnieku dīgļa pāra izvadorgāns; pirmniere
- apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta
- mugurkaulītis Zivs mugurkauls
- zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gurka.