Paplašinātā meklēšana
Meklējam drupi.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (194):
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- apdrakāt Apdrupināt visapkārt.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
- kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
- kramsīt Ar zobiem sadalīt, drupināt.
- grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- duprs Augsts, apdrupis celms.
- iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- drupinātājs Darītājs --> drupināt.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- klastiskie ieži drupieži, ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskās sairšanas produktiem.
- terigēnie ieži drupieži.
- žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem).
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
- aizdrupināt drupinot aizsprostot.
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize.
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize.
- ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
- juknava Ēdiens - ūdenī iedrupināts biezpiens.
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli).
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
- dzjupka Ēdiens, kas pagatvots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize.
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
- kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt.
- audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji.
- kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
- īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā.
- iebirzīt Iedrupināt.
- ieburzināt Iedrupināt.
- iedrupačot Iedrupināt.
- iemikāt Iedrupināt.
- ietrupināt Iedrupināt.
- mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- uzdrumstalāt Īsu brīdi drupināt.
- izdrumslināt Izdrupināt, izdobt, izgrebt.
- izdrupot Izdrupināt.
- iztrupināt Izdrupināt.
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi.
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt.
- kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
- andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- škamba Lauska, drumsla, kas rodas, ja ko saplēš, sadrupina.
- jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- apknabināt Mazliet apdrupināt.
- ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
- izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- ietrupināties Nejauši iedrupināt.
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
- nūdrabēt Nodrupināt, noraust.
- nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
- burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt.
- paberzt Padrupināt, pasmalcināt.
- patrupināt Padrupināt.
- švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
- datrupināt Piedrupināt (ko) papildus.
- pietripināt Piedrupināt.
- pietrupināt Piedrupināt.
- piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
- kunkuļpiens Pienā (arī rūgušpienā, paniņās) iedrupināts biezpiens.
- dzjubka Piena dzjubka - ēdiens, kas pagatavots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
- birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize.
- pienamaize Pienā iedrupināta maize.
- pienmaize Pienā iedrupināta maize.
- gailīši Pienā iedrupināts biezpiens; biezpiena kunkuļi, kas rodas sildot rūgušpienu.
- burzeknis Pienā iedrupināts biezpiens.
- čubis Pienā iedrupināts biezpiens.
- čubītes Pienā iedrupināts biezpiens.
- divpiens Pienā iedrupināts biezpiens.
- dribokšnis Pienā iedrupināts biezpiens.
- dribukšnis Pienā iedrupināts biezpiens.
- drupači Pienā iedrupināts biezpiens.
- drupaniņas Pienā iedrupināts biezpiens.
- kunkuļzupa Pienā iedrupināts biezpiens.
- pudiņš Pienā iedrupināts biezpiens.
- čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize.
- smiltsieži Psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize.
- ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize.
- jāveklis Rūgušpiens ar iedrupinātu maizi.
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi).
- sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem).
- salupināt Sadrupināt (maizi).
- izdrumslināt Sadrupināt un izbārstīt.
- izdrumslāt Sadrupināt, sasmalcināt.
- sadripināt Sadrupināt, sasmalcināt.
- sadropstalāt sadrupināt.
- sadrupačāt sadrupināt.
- druskāt Sadrupināt.
- druskot Sadrupināt.
- izkņēgāt Sadrupināt.
- saburzīt Sadrupināt.
- sadramzīt Sadrupināt.
- sakuldurēt Sadrupināt.
- satrupināt Sadrupināt.
- stikla drumslas sadrupināti stikla atkritumi, ko pārstrādā stikla ražošanai.
- zvirgzdakmens Sadrupināts akmens.
- pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
- lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts.
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
- nosmeltēt Sadrupt, sairt, sadrupināt.
- sagrubināt Sagrauzt, sadrupināt.
- sadribis sairis, sadrupis.
- saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem).
- aizdrupināt Sākt (sa)drupināt.
- sapeizāt Salauzt, sadrupināt.
- birzums Saldā pienā iedrupināta maize.
- ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize.
- klunkucis Saldā pienā iedrupināti biezpiena gabali.
- čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize.
- sadrupatāt sasmalcināt; sadrupināt.
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- keramzīta smiltis sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
- satalcīt Sīki sadrupināt.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- kaļčums Skābputra ar iedrupinātu maizi.
- kaļčums Skābs dzēriens ar iedrupinātu maizi.
- izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs.
- smalīt Smalcināt, drupināt, graizīt.
- berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās; drupināt, smalcināt.
- teukāt Spiežot drupināt, smalcināt; grūst.
- grūst Spiežot drupināt, smalcināt.
- tūkāt Spiežot drupināt, smalcināt.
- sagrūst Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
- birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
- biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens.
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
- kapāt Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu).
- lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
- keramzīta šķembas šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot.
- klastisks Tāds, kas ir sadrupināts.
- suks Tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu.
- arties Tiekot artam, apvērsties, drupināties; tikt artam.
- iesatrupināties Tikt iedrupinātam.
- knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
- cilindriskais lopbarības drupinātājs universāls lopbarības drupinātājs, kurā beramu barību drupināšanas kamerā smalcina veserīšu trumulis, bet sienu vai citu stiebrbarību vispirms sagraiza nažu trumulī.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- skrubināt Urbināt, drupināt.
- uzdripināt Uzdrupināt.
- uzdrumstalāt Uzdrupināt.
- dauzīt Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
- jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts.
- stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus.
- kņāpt Vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
- grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
- apdrupēt Visapkārt apdrupināt.
- drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa drupi.