Paplašinātā meklēšana
Meklējam domāšana.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (142):
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
- amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
- prātošana apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana
- gars Apziņa, domāšana.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- funktieris Ass prāts; neordināra domāšana.
- atgūt sevi atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju
- insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- āpseļ āpseļiem bez domāšanas, kaut ko pavirši darīt
- kā automāts bez domāšanas, neapzināti
- atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
- robots Cilvēks, kas rīkojas mehāniski, bez domāšanas.
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- doktrinārisms Doktrināram 1 raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- lielprātība domāšana par lielām lietām
- fronēma Domāšana; galvas smadzeņu garozas daļa, kurā atrodas domāšanas vai asociāciju centri.
- kontrolētie procesi domāšanas procesi, kas ir apzināti, pretstatā automātiskiem domāšanas procesiem
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- maindsets domāšanas veids
- ekoterorisms Ekoloģiskās domāšanas vārdā izvērstas piespiedu darbības.
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
- kriticisms Filozofiska metode - pirms izziņas procesa analizēt domāšanas iespējas un izziņas robežas.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.); arī uzplūdums (2).
- galvaslauzīšana Intensīva domāšana.
- galvlauzīšana Intensīva domāšana.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- lēmums Izvēle, kas izriet no vairāku iespēju vispusīgas apsvēršanas, pārdomāšanas un apspriešanas.
- tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
- atzīšanas koks kritiskās domāšanas sākums
- čja Ķīniešu domāšanas, filozofijas skolas.
- skaidra galva labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas
- impērisks lielvalstisks (piemēram, impēriskas ambīcijas, impēriska domāšana)
- faziloģika Loģika, kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai.
- formālā loģika loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas
- kājminamā domāšana ļoti gausa domāšana
- dianoioloģija Mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem.
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- dogmatisms nekritisks domāšanas veids, kas neņem vērā esamības mainību un konkrētos apstākļus, bet manipulē ar dogmām
- paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
- tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- dianoioloģiskie likumi O. Lībmaņa atziņas teorijā loģiskās domāšanas likumi.
- hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte.
- koans Paradoksāls domāšanas modelis.
- apliciens Pārdomāšana, apdomāšana.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
- nāves alkas personas uzvedība vai domāšanas veids, kas kļuvis pašdestruktīvs, fiziski kaitīgs un orientēts uz nāvi
- atavisms Pirmatnējs domāšanas modelis; kritikas neesamība.
- galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
- psiholoģija psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības
- garā vājš psihiski slims; ar vāji attīstītām domāšanas spējām
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus
- mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. tml.
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda
- (prāts) kā apmācies saka, ja kādam ir (nelieli) psihiski traucējumi, neskaidra domāšana
- galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana
- disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- ķirbis Smadzenes, domāšana.
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku
- modalitāte Specifisks skaņkārtiskas domāšanas veids.
- emocionālā inteliģence spēja identificēt savas un citu cilvēku emocijas, spēja vadīt savas emocijas, kā arī tās izmantot uzvedības un domāšanas vadīšanai
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process.
- apstāvi Stāvoklis, kad iestājas kustību un domāšanas aizture.
- bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
- hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba.
- domu lidojums Strauja domāšanas gaita.
- subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri).
- izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes
- universs šaurākā nozīmē par universu sauc gan kādas klasifikācijas aptverto objektu kopu, gan to objektu sistēmu, uz kuriem attiecas kādas teorijas apgalvojumi, gan arī kādu domāšanas vai darbības jomu, kas veido neatkarīgu kopumu
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- bezdomu Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process; tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
- kristocentrisks Tāds teoloģiskās domāšanas virziens, kas savu uzskatu centrā izvirza kristoloģiju.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas; tāds, kas vāji uztver, saprot.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- drebstelis Tāds, kas dara darbu ātri bez domāšanas.
- metaloģisks Tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs).
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- mehānisks Tāds, ko veic bez aktīvas, arī radošas domāšanas.
- bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi
- kognitīvā terapija terapijas veids, kuram ir raksturīgas kognitīvās teorijas pielietošana, un kas ir vērsta uz klienta domāšanas procesiem, motivāciju un dažādas uzvedības cēloņiem
- iecerēšana Topošā dzīvesbiedra nolūkošana, nodomāšana.
- vējzaķis Tukšs cilvēks (bez patstāvīgas domāšanas).
- panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms.
- antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam
- ekoskepticisms Uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās ekodomāšanas idejām.
- algoritmizēšana Vadāmu procesu (domāšanas, ražošanas) matemātisko modeļu izstrādāšana.
- konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
- iekšējā runa valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes)
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
- adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai
- zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- lemšana vispusīga vairāku iespēju apsvēršana, pārdomāšana un apspriešana ar nolūku izvēlēties kādu no tām
- drebstelēt Visu darīt ātri, bez apdomāšanas.
- mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- loģika Zinātne par domāšanas likumiem un formām.
- dialektiskā loģika zinātne par domāšanas satura organizācijas un attīstības formām un metodēm objektīvās pasaules izziņas procesā
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
- matemātiskā loģika zinātnes nozare, kurā pēta loģiskās domāšanas likumus, izmantojot formalizētu valodu, matemātisku simboliku un pārveidojumu metodes, kā arī pamatojot deduktīvo teoriju uzbūves principus
domāšana citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV