Paplašinātā meklēšana
Meklējam ausīgs.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (126):
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
- badonīgs Badīgs, negausīgs.
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- griezīgs Grozāms, paklausīgs.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- badagalīgs Izsalcis, negausīgs.
- badgalīgs Izsalcis, negausīgs.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
- mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs.
- badenis Mantrausīgs cilvēks.
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
- gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops.
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
- mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis.
- bezgausīgs Negausīgs.
- izkārojis Negausīgs.
- neapmierināms Negausīgs.
- nepiebarojams Negausīgs.
- nepieēdīgs Negausīgs.
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis.
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
- ulliņš Nepaklausīgs zēns.
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
- neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
- artīgs Paklausīgs.
- atkurtīgs Paklausīgs.
- klausīgs Paklausīgs.
- vērselīgs Paklausīgs.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs.
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
- guģis Savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
- kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks.
- kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs.
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs.
- mīksts Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops.
ausīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV