Paplašinātā meklēšana
Meklējam ausīgs.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (127):
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2)
- badonīgs Badīgs, negausīgs
- gāmeklis cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma
- gāma cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
- griezīgs Grozāms, paklausīgs
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd
- badagalīgs Izsalcis, negausīgs
- badgalīgs Izsalcis, negausīgs
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
- ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
- rijīgs ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs
- rīma ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks
- rīļa ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2)
- sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa
- gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks
- mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs
- badenis Mantrausīgs cilvēks
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks
- gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs
- mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks
- mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- nesaņķīgs negausīgs
- bezgausīgs Negausīgs
- izkārojis Negausīgs
- neapmierināms Negausīgs
- nepiebarojams Negausīgs
- nepieēdīgs Negausīgs
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks
- kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis
- neklausīgs Nepaklausīgs
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika
- ulliņš Nepaklausīgs zēns
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem)
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
- neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns
- nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks
- artīgs Paklausīgs
- atkurtīgs Paklausīgs
- klausīgs Paklausīgs
- vērselīgs Paklausīgs
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem)
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- biezs pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
- guģis savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo)
- kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks
- kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns
- negalīgs tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs
- alkatīgs tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs
- badīgs tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs
- mīksts tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs
- trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
- rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
- nerātns tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo
- drabans tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs
- klausīgums vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantrausība vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantrausīgums vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1)
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2)
- nepaklausīgums vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops
ausīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV