Paplašinātā meklēšana

Meklējam asta.

Atrasts vārdos (350):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa.
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam.
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji.
zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
abuliņpauna Āboliņa nasta.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
Abula Abuls, Gaujas kreisā krasta pieteka.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda.
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji.
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji.
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji.
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas.
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi.
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas.
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa.
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts.
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji.
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa.
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji.
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji.
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji.
Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji.
Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants.
Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji.
īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji.
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji.
ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
aizcierāt Aiziet pastaigas solī.
aizcierēt Aiziet pastaigas solī.
aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji.
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji.
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
kuksis Aizsainis, nasta.
aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas).
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji.
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji.
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Aizklāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas.
Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas.
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Aizpuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
Mārkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Jaunlaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vītiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Biksti Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs (agrāk Griezes, Jaunbiksti).
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Grāveri Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Ezerkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs.
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Asūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
Prīkuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs.
Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Bekši Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs.
Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Zirņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 17 km no Saldus, pagasta centrs.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs.
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Anuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Ķūļciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā, pagasta centrs.
Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Abavnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs.
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Jeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs.
Vilpulka Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas.
Arāji Apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā.
Mežites Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas.
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
Ungurpils Apdzīvota vieta Alojas novada Alojas pagastā, pagasta centrs līdz 1925. g.
Bērzpils Apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri.
Drabeši Apdzīvota vieta Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
Bērzaine Apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs.
Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
dzeņenieši Apes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji.
līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji.
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji.
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
laicenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Laicene" iedzīvotāji.
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Apes pilsētas lauku teritorija Apes pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
apenieši Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
neklātienes aptauja aptaujas veids, kurā pētnieka un respondenta kontakts ir pastarpināts.
sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams.
valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
palampatāt Ar pūlēm, grūtībām paiet, pastaigāt.
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
benkāts Ārlaulības bērns, bastards.
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km.
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
ārdraudze Ārpus sava pagasta esošs.
terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
Aesculus pavia asinssarkanā zirgkastaņa.
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
Asarum caudatum astainā kumeļpēda.
Paramecium caudatum astainā tupelīte.
Amaranthus caudatus astainais amarants.
Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi").
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
Mudrilova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" daļa.
Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji.
Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums.
Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants.
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski.
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
zip code ASV pasta indeksu sistēma; arī atsevišķs indekss.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km.
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums.
grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji.
kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji.
Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji.
Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants.
Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
atauties Atraisīties pastalu saitēm.
atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
apiet Atrast, sastapt.
celksnis Atrasta lieta, atradums.
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
bezānburas apakšējā līķa garums attālums no bezānmasta pa bezānbomi līdz šotstūrim.
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta.
grotburas apakšējā līķa garums attālums pa grotbomi no masta līdz grotburas šotstūrim.
fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji.
kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji.
rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji.
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji.
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji.
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji.
dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji.
klāvenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
Olimps Augstākais kalnu masīvs Grieķijā, Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža.
Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums.
kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji.
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji.
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa.
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants.
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants.
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants.
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums.
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
ambelieši Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" iedzīvotāji.
Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums.
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants.
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants.
Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants.
Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums.
Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji.
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji.
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants.
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants.
Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji.
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants.
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants.
demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji.
demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji.
Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants.
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums.
Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants.
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants.
Akmynuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukums latgaliski.
Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants.
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
dubnieši augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubna" iedzīvotāji.
Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants.
Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums.
dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji.
Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants.
Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums.
aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji.
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji.
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants.
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji.
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji.
Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants.
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji.
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji.
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji.
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji.
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants.
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji.
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji.
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants.
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums.
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji.
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants.
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji.
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants.
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants.
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums.
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants.
Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji.
Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums.
Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants.
dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants.
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums.
Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji.
putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji.
Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants.
Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji.
Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants.
Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji.
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji.
ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji.
ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji.
aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji.
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants.
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants.
Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums.
pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji.
Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums.
pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji.
alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji.
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants.
elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants.
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants.
Dublinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Gajavā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gailā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji.
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums.
Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants.
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Zascenku Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants.
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants.
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants.
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
tops Augšējais (masta, stengas) gals.
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai.
raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai.
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
atsrauks Aukla, ar kuru salāpa pastalas.
apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
Mateļi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Māteji" nosaukuma variants.
Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju no speciāla siltumizolējoša materiāla (poliuretāna, putuplasta u. c.).
Callophrys rubi aveņu astainītis.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji.
eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji.
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji.
salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants.
spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji.
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants.
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji.
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
babītieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Babīte" iedzīvotāji.
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji.
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants.
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji.
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji.
tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji.
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs.
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs.
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums.
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji.
stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji.
vārpieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
avotieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Avoti" iedzīvotāji.
berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
bernastieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Bernasti" iedzīvotāji.
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji.
Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Baldones pilsētas lauku teritorija Baldones pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
šķērslapu balodene balodeņu suga ("Atriplex prostrata syn. Atriplex hastata").
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
baltinavieši Baltinavas novada (līdz 2009. g. - Balvu rajona Baltinavas pagasta) apdzīvotās vietas "Baltinava" iedzīvotāji.
Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums.
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants.
Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji.
Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants.
Ķēves druva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukuma variants.
Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants.
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants.
Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
obeļevieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
obeļovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
slobodieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Slobada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
surikavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
surikovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
surukavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants.
Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants.
Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
Vornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukuma variants.
Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants.
Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants.
dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji.
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants.
dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji.
Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji.
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants.
kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji.
Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji.
Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji.
bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji.
brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji.
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants.
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants.
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji.
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants.
ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji.
Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants.
beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants.
bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji.
Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants.
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants.
javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants.
augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji.
Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants.
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji.
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji.
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji.
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants.
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants.
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants.
pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji.
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji.
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants.
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants.
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji.
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji.
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants.
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji.
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji.
kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji.
meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji.
sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants.
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants.
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants.
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji.
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants.
Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants.
Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants.
Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
Akmeņrūči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
Akmeņriuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukma variants.
Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji.
Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants.
Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants.
kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji.
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants.
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji.
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants.
Ķeņi Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukuma variants.
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants.
Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji.
Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji.
Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
ķīburnieki Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīburi" iedzīvotāji.
Sūnciems Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sūnuciems" nosaukuma variants.
Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
bastains Bastainis.
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
Trifolium hybridum bastarda āboliņš.
Chenopodium hybridum bastarda balanda.
Lamium hybridum bastarda panātre.
robainā panātre bastarda panātre.
Lamium incisum bastarda panātres "Lamium hybridum" nosaukuma sinonīms.
Petasites hybridus bastarda tūsklape.
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms.
midolīna Bastardizāts burtu veids starp antīkvas un fraktūras burtiem.
bastajs Bastards (1).
bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji.
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants.
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji.
budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji.
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji.
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji.
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji.
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji.
klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji.
krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji.
Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants.
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji.
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants.
tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji.
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants.
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji.
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji.
Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji.
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji.
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji.
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji.
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji.
adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji.
auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji.
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji.
lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants.
strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji.
vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji.
mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji.
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji.
briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji.
jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji.
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji.
zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji.
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants.
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji.
vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji.
kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji.
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji.
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants.
Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants.
Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants.
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji.
porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji.
Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants.
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants.
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants.
Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
salieši Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants.
Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
(ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
dālēt Bez darba pastaigāties.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa.
bezānstaga Bezānmasta staga.
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
bibliogrāfiskais kols bibliogrāfiskajos aprakstos lietots kols ar citādām funkcijām nekā parastajā rakstu valodā.
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz.
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis.
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā.
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums.
Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants.
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants.
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski.
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski.
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants.
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants.
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants.
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji.
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants.
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji.
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants.
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji.
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji.
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.).
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.).
Lielblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums.
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums.
zīlenieki Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
Blīdenes-Stūru pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Blumenhof Blomes pagasta bijušais nosaukums.
Blomes un Biksējas pagasts Blomes pagasta nosaukums 1820.-1891. g.
Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums.
Kreici Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" nosaukuma variants.
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
mediševieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mediševa" iedzīvotāji.
silagailieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums.
Skradeli Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
brantēnieši Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji.
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji.
imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji.
vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji.
Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums.
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
brengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Brenguļi" iedzīvotāji.
cempēnieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempi" iedzīvotāji.
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants.
vecbrengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbrenguļi" iedzīvotāji.
Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums.
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
Brygi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants.
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
gārsieši Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
brīvzemnieki Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji.
dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji.
lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji.
meijdaģnieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meijdaģi" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji.
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs.
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji.
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji.
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
klagātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Klagāti" iedzīvotāji.
pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji.
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji.
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums.
annenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Annaskalni" iedzīvotāji.
bērzenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
imantnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji.
slakternieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji.
strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji.
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums.
jānaišnieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji.
mednenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Medne" iedzīvotāji.
ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji.
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji.
krotenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Krote" iedzīvotāji.
suvorovnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Suvorova" iedzīvotāji.
šukternieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Šukteri" iedzīvotāji.
tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji.
Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants.
ūsaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ūsaiķi" iedzīvotāji.
vārtājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
vārvenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārva" iedzīvotāji.
vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji.
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
briedēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" iedzīvotāji.
Briedes Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" nosaukuma variants.
burtniecieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji.
luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji.
rūtēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji.
rūtieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji.
seķieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seķi" iedzīvotāji.
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums.
baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji.
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji.
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji.
saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
sedieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji.
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji.
Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
briedupieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedupes" iedzīvotāji.
kalnārieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāres" iedzīvotāji.
Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Burtneek Burtnieku pagasta vāciskais nosaukums.
teleprinters Burtspiedējs telegrāfa aparāts ar rakstāmmašīnai līdzīgu tastatūru.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms).
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Cēlāji Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa.
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
pavērkši Caurumiņi pastalu malās, kur izver auklu.
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants.
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji.
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums.
Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa.
kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji.
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji.
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji.
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants.
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji.
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Lode Cēsu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" daļa.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji.
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji.
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji.
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji.
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji.
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants.
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums.
raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji.
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums.
ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji.
Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants.
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa.
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji.
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji.
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants.
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
annēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Anna") iedzīvotāji.
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums.
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
bērzēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums.
jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji.
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums.
kliģenieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" iedzīvotāji.
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji.
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji.
kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji.
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji.
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
ciblānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" iedzīvotāji.
Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski.
felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji.
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji.
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji.
volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji.
zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji.
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji.
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji.
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji.
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji.
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji.
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji.
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji.
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji.
bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji.
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants.
Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants.
kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants.
mjaišānieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Mjaiši" iedzīvotāji.
Skriņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants.
Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji.
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants.
Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums.
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme.
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
cīravnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" iedzīvotāji.
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
kārļenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
ārļaudis Cita pagasta ļaudis.
ārļauži Cita pagasta ļaudis.
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī.
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti.
melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants.
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
sprukstieši Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji.
broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji.
fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji.
kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji.
asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji.
bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji.
alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji.
ozolinieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji.
rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji.
ustieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji.
ustjieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji.
krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji.
saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji.
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji.
broncieši Dagdas novada Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji.
apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji.
ķepavieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji.
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji.
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji.
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji.
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji.
bajārieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji.
dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji.
dagdānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji.
dagdieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji.
dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji.
neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji.
nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji.
Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants.
Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
slobodieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
vecdomieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdome" iedzīvotāji.
zellieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļļi" iedzīvotāji.
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
piesaistītā datne datne, ko nosūta, pievienojot elektroniskā pasta ziņojumam.
iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus.
straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate.
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām.
sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
komandrindas saskarne datoru sistēmas saskarne, kas paredz, ka, izmantojot tastatūru, visas komandas tiek ievadītas kā teksts un visa informācija no datora tiek izvadīta tekstuālā formā.
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
tastatūrdiska sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši diskā.
tastatūrlentes sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši lentē.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu.
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km.
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji.
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu.
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km.
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji.
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji.
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji.
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji.
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji.
jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji.
jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji.
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bicānieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" iedzīvotāji.
Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
Beneslausku Bicāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants.
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji.
Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants.
Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski.
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji.
svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji.
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji.
birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji.
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji.
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji.
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji.
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji.
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji.
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji.
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
gundedzieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji.
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji.
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji.
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji.
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji.
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji.
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji.
kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji.
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji.
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji.
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji.
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji.
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji.
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji.
Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji.
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji.
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji.
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji.
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
Zascenku Dublinīki Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants.
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji.
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji.
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants.
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
lasīšanas apliecinājums dažu elektroniskā pasta programmu spēja informēt e-pasta sūtītāju, ka adresāts ir saņēmis un iepazinies ar to.
riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants.
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants.
kristcelieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji.
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants.
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski.
Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski.
Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants.
soltānieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Solta" iedzīvotāji.
Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski.
Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski.
Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski.
Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
troškānieši Dekšares pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji.
Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski.
Zeltakalns Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Zaltakolns" nosaukuma variants.
Dekšāru pagasts Dekšāres pagasta nosaukuma variants.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam.
Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums.
briģinišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji.
Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums.
Dzirvaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dirvaniški" nosaukuma variants.
gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji.
gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji.
Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants.
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums.
janovcieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Janovka" iedzīvotāji.
Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
Kumbuļs Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukuma variants.
Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums.
kumbulieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji.
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants.
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants.
turmontieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji.
turmontišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji.
upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums.
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas.
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība.
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants.
Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums.
akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji.
Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa.
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji.
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji.
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants.
bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
dunalcnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dunalka" iedzīvotāji.
Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums.
duniķnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji.
ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants.
padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji.
dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji.
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji.
dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji.
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji.
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji.
Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji.
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants.
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums.
diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji.
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums.
bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji.
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji.
paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji.
pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants.
banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji.
oteņķnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji.
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji.
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji.
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji.
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa.
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums.
aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji.
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji.
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji.
dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji.
katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji.
Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums.
Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji.
Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha.
apcīms divās rindās sastatīti, apcepuroti stati.
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
sastaigāts Divd. --> sastaigāt.
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae").
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu.
gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums.
ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji.
bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji.
brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji.
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji.
ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji.
pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji.
Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
slabadieši Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji.
zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji.
Zebras muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebru muiža" nosaukuma variants.
Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums.
bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji.
klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji.
augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji.
apguldnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji.
audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji.
beicenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji.
beiķenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji.
bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji.
bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji.
brieženieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji.
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji.
rūpnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
sāvaiņnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji.
sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji.
aurenieki Dobeles novada Auru pagasta iedzīvotāji.
Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums.
ārenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
bērzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" iedzīvotāji.
bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji.
jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji.
kreijenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji.
lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji.
lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji.
miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji.
peizenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Peizes" iedzīvotāji.
plepenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji.
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji.
šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji.
udzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Udze" iedzīvotāji.
vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji.
vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji.
Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums.
berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji.
bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji.
bikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Biksti" iedzīvotāji.
grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji.
grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji.
jākšpēternieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jākšpēteri" iedzīvotāji.
Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants.
jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji.
Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums.
līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji.
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa.
mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji.
reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
tīcenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Tīkas" iedzīvotāji.
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji.
zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji.
Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bukaišnieki Dobeles novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bukaiši" iedzīvotāji.
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji.
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji.
pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji.
rumbenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Rumba" iedzīvotāji.
Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums.
Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants.
Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums.
akācijenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji.
akācijnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji.
avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji.
bīlastnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Bīlasti" iedzīvotāji.
Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants.
degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji.
glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji.
krimūnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Krimūnas" iedzīvotāji.
lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji.
parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji.
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants.
siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji.
galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji.
Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
jaunsesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji.
sesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji.
jaunzemjnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji.
lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji.
naudīšnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudīte" iedzīvotāji.
pētervaldnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Pētervalde" iedzīvotāji.
rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji.
Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums.
Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji.
āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji.
ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji.
Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums.
ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
penkulnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Penkule" iedzīvotāji.
skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji.
vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji.
Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants.
Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums.
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums.
raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji.
druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums.
bērzbeķnieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bērzbeķe" iedzīvotāji.
bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji.
krišjāņenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji.
Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km.
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā, garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
blīvziedu donis doņu suga ("Juncus nastanthus").
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji.
kārlēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
krīvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji.
līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji.
lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji.
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji.
Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums.
Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums.
draiveris ANSI.SYS draiveris, ko MS-DOS lietotāji var izmantot ekrāna un tastatūras vadībai.
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
Dricēnu pagasts Dricānu pagasta bijušais nosaukums.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants.
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km.
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km.
Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km.
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km.
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants.
Giužas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants.
Giuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants.
Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski.
Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants.
jādrovieši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jādrova" iedzīvotāji.
Kerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
Ķerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants.
Ķierkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants.
Kolomusti Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kolomosti" nosaukuma variants.
Kondaunīki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnieki" nosaukuma variants.
kutkieši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kutki" iedzīvotāji.
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants.
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Nārbuti Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Narbuti" nosaukuma variants.
Orniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukuma variants.
Uorniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukums latgaliski.
Rovņica Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Rovnica" nosaukuma variants.
Sludiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludinišķi" nosaukuma variants.
Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants.
Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants.
Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants.
Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski.
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
Zeili Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Zeilis Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Zeiles Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants.
Zemņicki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zemnieki" nosaukuma variants.
Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants.
Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
daidzenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Daidzes" iedzīvotāji.
Lieldupļi Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
rāvenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Rāva" iedzīvotāji.
Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums.
abarūnieši Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Abarūni" iedzīvotāji.
jedvigavieši Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" iedzīvotāji.
jedvigavišķi Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" iedzīvotāji.
Jedvigova Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" nosaukuma variants.
briežnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
dundziņi Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji.
duņdziņi Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji.
kaļķenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji.
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
ostnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Oste" iedzīvotāji.
pācenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji.
sausternieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" iedzīvotāji.
tūļnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" iedzīvotāji.
valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
kolcenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Kolka" iedzīvotāji.
pitradznieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrags" iedzīvotāji.
sīkradznieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" iedzīvotāji.
vaidenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
vaidnieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
alakstnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" iedzīvotāji.
anstrupnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Anstrupe" iedzīvotāji.
āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji.
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
Vecmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" daļa.
Gausenesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants.
Gausensciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants.
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums.
kārļmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļmuiža" iedzīvotāji.
lapmežnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji.
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
laugaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
mežausternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mežaustere" iedzīvotāji.
muņenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" iedzīvotāji.
Muņciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" nosaukuma variants.
sabdadznieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" iedzīvotāji.
Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Mežsaustere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" daļa.
Sausterciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" nosaukuma variants.
slīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Slītere" iedzīvotāji.
sūdenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sūde" iedzīvotāji.
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji.
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants.
Vādzerciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vādzere" nosaukuma variants.
vīdalnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vīdale" iedzīvotāji.
Kārļu ciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas “Sabdagas” daļa.
laukgaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas Laukgaļi" iedzīvotāji.
Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dondangen Dundagas pagasta bijušais nosaukums.
Jēči Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ječi" nosaukuma variants.
krustceļnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Krustceļi" iedzīvotāji.
laņģernieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Laņģeri" iedzīvotāji.
mežnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji.
sikšņenieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
sudārdznieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sudārgi" iedzīvotāji.
sudārģnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sudārgi" iedzīvotāji.
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km.
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka.
duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji.
liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji.
kunkuļnieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Kunkuļi" iedzīvotāji.
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji.
senči Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji.
birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji.
dižlāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižlāņi" iedzīvotāji.
katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji.
lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji.
mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji.
vecpilnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji.
līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji.
senčenieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
Durbes pilsētas lauku teritorija Durbes pagasta nosaukums 1990.-2000. g.
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
satuncīt dūšīgi sastampāt, samīcīt, sagrūst.
Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
jadvigavieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Jadvigava" iedzīvotāji.
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
Zariņi Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zarinki" nosaukuma variants.
Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants.
Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus").
Serinus serinus dzeltenais ģirlicis, parastais ģirlicis jeb ģirilcis.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
balastieris Dzelzceļa sliežu ceļa mašīna balasta dozēšanai un iestrādāšanai sliežu ceļa virsbūvē.
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā.
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km.
dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
nogrobs Dziļa vieta ezerā netālu no krasta.
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km.
pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem.
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
Castanea sativa ēdamā kastaņa.
ēdamais kastanis ēdamās kastaņas auglis.
maroni Ēdamie kastaņi.
vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km.
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants.
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji.
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants.
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
Eimeria sardinae eimēriju suga, kas atrasta reņģēs Rīgas līcī.
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications").
kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
e-pasts elektroniskā pasta adrese.
tīkla adrese elektroniskā pasta adrese.
pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu.
adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
posts elektroniskā pasta sūtījums.
īmeils Elektroniskā pasta vēstule.
mails Elektroniskā pasta vēstule.
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
spameris Elektroniskā surogātpasta sūtītājs.
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru.
mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji.
vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji.
vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
ķesterciemnieki Engures novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji.
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
kūdrenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
apšciemnieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Apšuciems" iedzīvotāji.
bērzciemnieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Bērzciems" iedzīvotāji.
ķesternieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Angern Engures pagasta bijušais nosaukums.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
ērglēnieši Ērgļu novada Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
andulēnieši Ērgļu novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Anduļēni" iedzīvotāji.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
vīgantieši Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
proeritroblasts Eritrocīta attīstības agrīnākā stadija, pirms eritroblasta.
Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
šarlotnieki Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlotes" iedzīvotāji.
Kromonova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" daļa.
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants.
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums.
Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski.
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants.
Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants.
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants.
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
niperieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Niperi" iedzīvotāji.
Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski.
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants.
udrijieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Udrija" iedzīvotāji.
Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants.
Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums.
žagatavieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žagatava" iedzīvotāji.
žogotovieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žogotova" iedzīvotāji.
Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers.
Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
Apaļais ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta ziemeļrietumos, platība - 3,6 ha.
Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha.
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha.
Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Diņģeļkalna ezers ezers Bebrenes pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 2 ha
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers.
Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers.
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha.
Munču ezers ezers Ērģemes pagasta dienvidu daļā, platība — <1 ha.
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu.
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers.
Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha.
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē.
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha.
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha.
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers.
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m.
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha.
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš.
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers.
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers.
Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha.
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers.
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers.
Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m.
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers.
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
Keitele Ezers Somijā ("Keitele"), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota.
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers.
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis.
Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m.
Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem.
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
fokstenga fokmasta augšējās daļas pagarinājums.
fokstaga Fokmasta staga.
fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē.
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
digitālā fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā nepastarpināti iegūst digitālā veidā fiksētu fotoattēlu.
Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka.
Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums.
vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji.
satiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" iedzīvotāji.
vecgaiķenieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
vecgaiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
Vidsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukums līdz 1945. g.
Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
gribulovieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribulova" iedzīvotāji.
indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji.
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji.
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji.
mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
soboļevkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Soboļevka" iedzīvotāji.
sondorieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji.
vāverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
voverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
zarjieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zarja" iedzīvotāji.
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta.
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
Lanius schach garastainā čakste.
garastaiņš Garastains.
garastes Garastains.
makao Garastainu papagaiļu suga.
garkalnieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji.
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji.
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji.
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji.
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi".
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji.
upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji.
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums.
berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Delphinus capensis garpurna parastais delfīns.
gārsenieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji.
gārsinieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji.
Gārsine Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" nosaukuma variants.
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums.
Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums.
atstarpēšanas taustiņš garš taustiņš tastatūras apakšdaļā, kas ievada atstarpes rakstzīmi.
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km.
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km.
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
gaujenieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji.
gaujienieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji.
Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
gaviesnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji.
gavieznieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji.
Gaviezes st. Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gaviezes stacija" nosaukuma variants.
jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
sustenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Susta" iedzīvotāji.
vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas).
mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji.
Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km.
jānaišnieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji.
raudenieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Raudas" iedzīvotāji.
Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
grāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Groveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
kovaļovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļova" iedzīvotāji.
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji.
slobodieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums.
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
vāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
voverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
balka Grēku nasta.
Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte.
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu.
Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva.
janopolieši Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Janopole" iedzīvotāji.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
bārtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Bārta" iedzīvotāji.
krūtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Krūte" iedzīvotāji.
sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji.
iņņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Iņņas" iedzīvotāji.
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji.
Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
gūženieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Gūžas" iedzīvotāji.
ķīšenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīšuciems" iedzīvotāji.
pintiķnieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pintiķu ciems" iedzīvotāji.
tiltenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji.
vairodznieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji.
ālandnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ālande" (arī "Ālanda") iedzīvotāji.
ārenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji.
baidzelnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Baidzeles ciems" iedzīvotāji.
batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji.
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums.
iļģenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" iedzīvotāji.
kalnišķenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
rolavnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Rolava" iedzīvotāji.
saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji.
tosmarnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tosmares" iedzīvotāji.
vītiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vītiņi" iedzīvotāji.
Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grobin Grobiņas pagasta bijušais nosaukums.
slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
grotstaga Grotmasta staga.
gromada Grumada - pagasta sapulce.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji.
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants.
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji.
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji.
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji.
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji.
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji.
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji.
sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji.
daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji.
dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji.
elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji.
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji.
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji.
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji.
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji.
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji.
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants.
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji.
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants.
Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants.
Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji.
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa.
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji.
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji.
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji.
agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji.
gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji.
Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji.
Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants.
Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants.
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa.
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji.
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji.
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji.
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji.
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants.
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji.
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants.
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants.
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa.
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants.
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji.
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums.
Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji.
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji.
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji.
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji.
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems.
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji.
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji.
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji.
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants.
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji.
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji.
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji.
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji.
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums.
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji.
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants.
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa.
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji.
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants.
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji.
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji.
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji.
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji.
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants.
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji.
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji.
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji.
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa.
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji.
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants.
Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants.
tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji.
vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji.
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka.
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma.
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km.
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji.
dartijieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dartija" iedzīvotāji.
meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
zurģenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai.
pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai.
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas.
jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
frankēt Iepriekš samaksāt par pasta sūtījumu, bagāžas pārvešanu un piegādi.
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
apieska Ieskājoties atrastais.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus.
tiešpiekļuve iespēja piekļūt tieši, nepastarpināti.
cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties.
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta.
datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
pagasta vietnieki ievēlēta pagasta pašpārvaldes institūcija.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km.
Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km.
Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā.
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji.
jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jesperi" iedzīvotāji.
laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji.
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji.
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants.
Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums.
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji.
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km.
Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km.
bebrenieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
bebrišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants.
zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji.
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
dobulieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
dobulišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
dobulišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji.
padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji.
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji.
pilskalnieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
pliķišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pliķišķi" iedzīvotāji.
poguļancieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji.
poguļankišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji.
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums.
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
prodieši Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" iedzīvotāji.
Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants.
grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji.
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants.
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants.
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
Ierzeļova Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ērzeļova" nosaukuma variants.
Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski.
Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
gaujēnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
gaujieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums.
Straujupes Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" otrs nosaukums.
inčkalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji.
inčukalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji.
indrānieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Indrāni" iedzīvotāji.
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji.
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums.
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
sūdra Indiešu zemākā kasta, kas cēlusies no uzvarētiem iedzimtniekiem.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta).
haridžans Indijas nepieskaramo kastas loceklis.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
brantēnieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji.
cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
indrānieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Indrāni" iedzīvotāji.
meirānieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums.
vecumieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
vēsminieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēsmiņas" jeb "Vēsmiņi" iedzīvotāji.
vaivodieši Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
nama Indusiem zīme pierē, kas apliecina katra piederību pie kādas kastas.
Grīnēni Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Grinēni" nosaukuma variants.
inesieši Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Ineši" iedzīvotāji.
svilēnieši Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji.
virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums.
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
vietnes vārds internetā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
tumšais tīmeklis interneta daļa, ko nav iespējams atrast ar ierastajiem meklēšanas rīkiem.
sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions").
uzkrājnosūtne Internetā plaši izmantota elektroniskā pasta izplatīšanas metode, kas paredz e-pasta ziņojumu uzkrāšanu serverī.
pirksts Interneta programma, kas ļauj iegūt informāciju par lietotāju, kuram ir elektroniskā pasta adrese.
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
dredi Īpašā veidā savītas pinkas, kādas nēsā Jamaikas rastafarieši.
pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
ipiķieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ipiķi" iedzīvotāji.
Marguži Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ipiķu skola" paralēls nosaukums.
ķirbelieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
ķirbēnieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
Ķirbeļi Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" nosaukuma variants.
Ippikskaja Ipiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ippick Ipiķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
irsieši Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji.
Giršengofskaja Iršu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
iršenieši Iršu pagasta iedzīvotāji.
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā.
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km.
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Iudri Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ivdri" nosaukuma variants.
Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska Uzvārda).
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
čerņavskieši Istras pagasta apdzīvotās vietas "Čerņavski" iedzīvotāji.
risoto Itāliešu ēdiens no rīsiem, tomātu pastas, sīpoliem, siera, dārzeņiem un maltas gaļas vai zivs; rizoto.
Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga.
gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
aizbode Izgrauzts krasta līkums.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izlocīt kājas izkustēties pēc sēdēšanas, pastaigāties.
plauna Izmirkusi pastala.
paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta.
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
liekt (biežāk mest) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (retāk liekt) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
Celeitāni Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Celitāni" nosaukuma variants.
kožliskieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kožliški" iedzīvotāji.
krekeliškieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" iedzīvotāji.
Krekeliškas Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukuma variants.
Krekeliškys Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukums latgaliski.
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu.
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
Upmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Vārkavas pagasta teritorijas dienvidrietumu malā.
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu.
Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu.
Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
Līdumnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Ciblas pagasta austrumu daļu un Briģu pagasta ziemeļu daļu.
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
Jaunannas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņemot daļu pirmskara Annas pagasta teritorijas.
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta.
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas.
Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas.
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
Cenu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot visu pirmskara Teteles pagasta teritoriju un lielāko daļu bijušā Ozolnieku un Pēternieku pagasta.
Garkalnes novada teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ādažu un Ropažu pagasta teritorijā.
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā.
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta.
Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas.
Kolkas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dundagas pagasta teritorijas nelielā daļā.
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
Goliševas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā, aizņemot tā ziemeļaustrumu daļu.
Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Rēznas un Makašēnu pagasta teritorijā.
Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
Krišjāņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Tilžas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta.
Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu.
Kalkūnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Laucesas pagasta rietumu daļu.
Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu.
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas.
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
Šķeltovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielāko daļu aizņem bijušā Izvaltas pagasta ziemeļu daļa, bet tās ziemeļaustrumu daļu - bijušā Aulejas pagasta rietumu stūris.
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta.
Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs izveidoties parastajā kārtībā.
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā.
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru.
nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare.
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
treilers Jahtas skraberis (sastatnes) uz riteņiem.
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus.
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu.
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
obligātā partenoģenēze jauna organisma parastais attīstības ceļš.
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš.
apokalipse Jaunās Derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji.
jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji.
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji.
biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji.
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji.
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji.
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji.
Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants.
Krūzes Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
jaunzemieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Mauragi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
jēcēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" iedzīvotāji.
krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji.
naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji.
Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji.
Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants.
skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji.
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants.
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants.
Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums.
jurģenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji.
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji.
mežavotnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mežavoti" iedzīvotāji.
pļavnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji.
saulrietnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulrieti" iedzīvotāji.
veclaucenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Veclauki" iedzīvotāji.
ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji.
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji.
skujenieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums.
strutelnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele" iedzīvotāji.
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
Neienburgskaja Jaunpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Novo-Rozenskaja Jaunrozes (tagad Apes) pagasta krieviskais nosaukums.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā.
sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
ābelieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji.
auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji.
brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji.
lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants.
slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji.
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
ašņavērieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Ašņavēres" iedzīvotāji.
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
dignājieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Dignāja" iedzīvotāji.
Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji.
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants.
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji.
Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants.
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji.
cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji.
cukurinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurine" iedzīvotāji.
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants.
Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums.
dunavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" iedzīvotāji.
Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants.
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants.
Rāciņi Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" nosaukuma variants.
Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants.
sudrabkalnieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sudrabkalns" iedzīvotāji.
tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji.
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums.
tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji.
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants.
tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji.
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji.
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji.
klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji.
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji.
Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums.
grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji.
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji.
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji.
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants.
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
piejūtieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Piejūti" iedzīvotāji.
leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji.
bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji.
Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants.
Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa.
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants.
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji.
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji.
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants.
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji.
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji.
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji.
jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji.
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji.
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants.
daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji.
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji.
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji.
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji.
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji.
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji.
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
zasieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zasišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji.
audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji.
bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji.
Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa.
jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji.
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji.
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji.
zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji.
dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji.
glūdenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji.
kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji.
pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji.
tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji.
pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji.
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums.
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji.
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa.
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji.
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji.
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji.
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji.
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji.
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa.
apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums.
jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji.
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji.
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji.
paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji.
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums.
pētelaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji.
platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji.
platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji.
poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji.
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji.
skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji.
vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji.
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji.
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji.
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji.
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants.
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji.
pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji.
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums.
sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants.
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji.
āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji.
plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji.
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji.
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji.
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji.
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants.
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji.
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji.
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji.
bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji.
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji.
deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji.
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji.
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji.
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji.
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa.
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji.
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
dakstēnieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Daksti" iedzīvotāji.
jēnēnieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jēņi" iedzīvotāji.
Jēnis Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jēņi" nosaukuma variants.
ķemerieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķemere" iedzīvotāji.
brūverieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants.
Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants.
Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski.
Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā.
ģerieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Ģeri" iedzīvotāji.
Ģeri Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" bijušais nosaukums.
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m.
Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums.
krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
mistautieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Mistauti" iedzīvotāji.
Lieljumpravas pagasts Jumpravas pagasta bijušais nosaukums.
cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji.
kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
upmalieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.
Astrolaba līcis jūras līcis Jaungvinejas ziemeļaustrumu daļā ("Astrolabe Bay"), pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m.
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota.
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji.
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā.
lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
pesks Kāds ar salmiem aplipušām pastalām kājās.
džankmeils Kāds no interneta surogātpasta veidiem.
luktiņas Kāds sastatņu veids, ko izmanto darba rīku u. tml. nolikšanai pajumtē pie kūts sienas.
paplāvāt Kādu laiku pastaigāties.
palīkumot Kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties.
paborināt Kādu laiku vest (bērnu) pastaigā.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants.
Aesculus glabra kailā zirgkastaņa.
brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea").
kaivēnieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Kaive" iedzīvotāji.
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums.
leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji.
Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums.
pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji.
ūdiknieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdiki" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aesculus californica Kalifornijas zirgkastaņa.
Kališi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalīši" nosaukuma variants.
kalkūnieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" iedzīvotāji.
Kalkūne Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" nosaukuma variants.
kumbulieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji.
lilienfeldieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lilienfelde" iedzīvotāji.
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants.
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski.
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m.
Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi.
atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu.
pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei.
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants.
Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants.
Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
ivbulieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" iedzīvotāji.
Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants.
Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji.
kalupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" iedzīvotāji.
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants.
krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants.
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants.
Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants.
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants.
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants.
Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants.
Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji.
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants.
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants.
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants.
Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums.
Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums.
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums.
krusātnieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāti" iedzīvotāji.
pērbonieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērbone" iedzīvotāji.
Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
gravenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji.
liepenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji.
riebiķnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Riebiķi" iedzīvotāji.
rūmenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rūmene" iedzīvotāji.
teņņenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji.
zaķenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji.
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
briņķenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
pūcenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Pūces" iedzīvotāji.
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji.
zantenieki Kandavas novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Zante" iedzīvotāji.
bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji.
kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants.
kārļenieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
liepnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
meldernieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
robežnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji.
vecumnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums.
žagariņnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" iedzīvotāji.
Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums.
Aizdzires pagasts Kandavas pagasta nosaukums 1990.-1991. g.
kristcelieši Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji.
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km.
upmalieši Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
desantkuģis Karakuģis jūras desanta nogādāšanai un izcelšanai krastā vai ūdenī krasta tuvumā.
epitīmija Kāre pēc neparasta ēdiena (grūtniecības un histērijas gadījumā).
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
hlorofila karotīna pasta karotīna pasta.
karotīna hlorofila pasta karotīna pasta.
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
antonovcieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji.
antonovkieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji.
lamonieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Lamoni" iedzīvotāji.
Ancani Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ancāni" nosaukuma variants.
bozavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozava" iedzīvotāji.
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
Drikaškas Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukuma variants.
Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
grebņavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņava" iedzīvotāji.
grebņevieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņeva" iedzīvotāji.
ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji.
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants.
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji.
ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums.
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji.
rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji.
tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji.
annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants.
Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants.
Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants.
dzērvieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji.
padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji.
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji.
bļašānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bļaši" iedzīvotāji.
donikovieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Donikova" iedzīvotāji.
Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants.
elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants.
Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji.
rejnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji.
rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
salānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji.
Sala Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sola" literarizēts nosaukuma variants.
vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums.
Korvenskaja Karvas pagasta vāciskā nosaukuma "Korwenhof" krieviskojums.
Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka.
kastaņģis Kastanis.
kaštans Kastanis.
krastulis Kastanis.
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca").
kastāns Kastaņa.
krastolis Kastaņa.
krastuļkoks Kastaņa.
skastenājs Kastaņa.
kastanis Kastaņas auglis.
castanea Kastaņas.
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte.
Emberiza stewarti kastaņbrūnā stērste.
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
kastanjetes Kastaņetes.
Rodgersia aesculifolia kastaņlapu rodžersija.
kastrolis Kastaņu auglis.
Gyroporus castaneus kastaņu smilšbeka.
geraņimovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
kalnabutkānieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabutkāni" iedzīvotāji.
kastuļinieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kastuļina" iedzīvotāji.
Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums.
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems.
reinīcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reinīki" iedzīvotāji.
Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
ribačkieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" iedzīvotāji.
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
Vortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukuma variants.
Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
zabludovcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Zabludovka" iedzīvotāji.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji.
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji.
Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski.
strodieši Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski.
plīksne Kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas).
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji.
kapšenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kapši" iedzīvotāji.
kazdandznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kazdanga" iedzīvotāji.
rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji.
valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
vecdrodzenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
vecdrodznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
ziemciemnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemciems" iedzīvotāji.
Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km.
Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km.
Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km.
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
ieblisēt Klaiņojot, slinki pastaigāties.
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
blezerēt Klaiņot; pastaigāties bez noteikta mērķa.
Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji.
Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties.
norast Kļūt parastam un norūdītam.
daiet Kļūt saprotamam, tikt saprastam.
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
kūlāties Kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem).
Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums.
budenbrocieši Kocēnu novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Budenbroki" iedzīvotāji.
diklēnieši Kocēnu novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dikļi" iedzīvotāji.
kocēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kocēni" iedzīvotāji.
ķieģelieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļi" iedzīvotāji.
mujēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mujāni" iedzīvotāji.
pancēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pankas" iedzīvotāji.
rievinieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rieviņas" iedzīvotāji.
sprīdīši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīdīši" iedzīvotāji.
briedēnieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
podzēmieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji.
vārpieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
beitieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Beites" iedzīvotāji.
brandelieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brandeļi" iedzīvotāji.
imantieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imanta" iedzīvotāji.
kokmuižnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kocēni" (bijusī "Kokmuiža") iedzīvotāji.
Ķieģeļmuiža Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļi" nosaukuma variants.
mildieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mildas" iedzīvotāji.
mujānieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mujāni" iedzīvotāji.
rubenieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rubene" iedzīvotāji.
tozieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji.
tožnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji.
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants.
Mieldas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" paralēls nosaukums.
Imanta Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Mujāni" nosaukums līdz 1925. gadam.
Kokengofskaja Kocēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kokenhof Kocēnu pagasta bijušais nosaukums.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km.
masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali.
braķis Koka sastatnis, ko liek siena vai labības gubiņas vidū.
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
Kokmuiža Kokmuižas pagasts - Kocēnu pagasta nosaukums 1925.-1936. g.
bebrēnieši Kokneses novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Bebri" (senāk - "Vecbebri") iedzīvotāji.
pērsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
vecirsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Vecirši" iedzīvotāji.
Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji.
radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji.
atradzieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Atradze" iedzīvotāji.
bilstēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bilstiņi" iedzīvotāji.
Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums.
kalnakrodzinieki Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kalnakrogs" iedzīvotāji.
ratnīcēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Ratnīcēni" iedzīvotāji.
skudrēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji.
skudrinieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji.
urdzēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Urgas" iedzīvotāji.
viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji.
Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums.
koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Kūolka Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Kolka" nosaukums lībiski.
košradznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" iedzīvotāji.
Kuoštrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants lībiešu valodā.
Koštrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants lībiski.
Košragciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants.
maģiernieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Maģiere" iedzīvotāji.
maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji.
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji.
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants.
Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski.
Seskciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" daļa.
Sīkragciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" nosaukuma variants.
Sīkrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" nosaukums lībiski.
ušenieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" iedzīvotāji.
ušnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" iedzīvotāji.
Ušciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukuma variants.
Magkilā Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukums lībiski.
Vaid Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" nosaukums lībiski.
mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants.
atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu.
komandrindas operētājsistēma komandvadāma operētājsistēma, piemēram, MS-DOS, kas prasa komandu ievadi ar tastatūru.
Kuseņi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
ungurieši Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji.
Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
ignatovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ignatova" iedzīvotāji.
iskrieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Iskra" iedzīvotāji.
konstantinovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kostantinova" iedzīvotāji.
Kromoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants.
Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
Kubuļniškas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukuma variants.
Kubuļniškys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukums latgaliski.
Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants.
Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants.
Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski.
magnusovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Magnusova" iedzīvotāji.
Ščedrati Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sčedrati" nosaukuma variants.
Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji.
skudriķieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Skudriķi" iedzīvotāji.
Skudriki Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Skudriķi" nosaukuma variants.
Šumili Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šumiļi" nosaukuma variants.
Vipolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukuma variants.
Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
Vuorzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
Zareņi Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukuma variants.
Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
bronkieši Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
masta krēsls konstrukcija, kurā iestiprina nolaižamā masta pēdu.
litomorfoģenēze Kontinentālo (arī jūras krasta zonas) nogulumu ģenētisko tipu rašanās.
kopgājējiens Kopīga pastaiga.
Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
kosmoplāns Kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji.
andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants.
Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
andzelieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" iedzīvotāji.
Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski.
artjomovcieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
Domariški Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Domoriški" nosaukuma variants.
Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
klīsmetieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" iedzīvotāji.
Klīsmetes Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants.
Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
Pihteļova Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondraši" otrs nosaukums.
Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
Aprobauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Aprobavci" nosaukuma variants.
Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
Osiuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
Osiune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
Osiuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums.
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants.
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants.
račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji.
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants.
Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski.
Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants.
Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants.
Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski.
busenišķieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Busenišķi" iedzīvotāji.
businiškieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Businiškas" iedzīvotāji.
Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants.
Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants.
Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski.
dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants.
Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants.
Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji.
Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji.
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants.
Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji.
Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants.
Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski.
Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants.
Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji.
Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
veigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" iedzīvotāji.
Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji.
Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants.
Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants.
Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants.
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
aulejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta iedzīvotāji.
Degteri Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Dehteri" nosaukuma variants.
Keiļova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Keiļeva" nosaukuma variants.
andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji.
Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji.
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants.
Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski.
porečieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji.
pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji.
bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji.
jubelieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Jubeļi" iedzīvotāji.
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants.
Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji.
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji.
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums.
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants.
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants.
jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji.
Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants.
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji.
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji.
Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants.
Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants.
belogrudovietis Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" (arī "Belogrudovo") iedzīvotāji.
Egļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" daļa.
Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants.
Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums.
Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants.
Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums.
raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji.
raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji.
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants.
Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums.
bārtulieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji.
belojietis Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Beloje" iedzīvotāji.
butkunavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunava" iedzīvotāji.
butkunovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunovo" iedzīvotāji.
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants.
čornojieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čornoje" iedzīvotāji.
Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums.
dargeļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dargeļeva" iedzīvotāji.
fiļipovcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Fiļipovci" iedzīvotāji.
gorodiškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Gorodišče" iedzīvotāji.
Baļbinova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa.
Rusanova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa.
indrieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" iedzīvotāji.
kārklinavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinava" iedzīvotāji.
kārklinovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinova" iedzīvotāji.
Ķelova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kelova" nosaukuma variants.
ķelovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ķelova" iedzīvotāji.
Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants.
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums.
ostrovnieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovna" iedzīvotāji.
rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji.
Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants.
saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji.
semeškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Semeški" iedzīvotāji.
šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji.
vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji.
Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants.
zarekieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Zareki" iedzīvotāji.
Smitrusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Bernadski" otrs nosaukums.
Būtāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants.
Hmeļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants.
Meļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants.
Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski.
hmeļņickajieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņickaja" iedzīvotāji.
izvaldieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalda" iedzīvotāji.
izvaltieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" iedzīvotāji.
Izvolts Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" nosaukuma variants.
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji.
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants.
Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants.
Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
Kozliškas Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukuma variants.
Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski.
kozļiskieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozļiškas" iedzīvotāji.
kreķeliškieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" iedzīvotāji.
Kūrseiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants.
Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants.
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants.
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants.
Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants.
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants.
Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants.
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants.
Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants.
ļivkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
ļūkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants.
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants.
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums.
japinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža japiņi" iedzīvotāji.
Naiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukuma variants.
Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
pitrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" iedzīvotāji.
Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski.
Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
Kaļvusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" otrs nosaukums.
stivrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stivriņi" iedzīvotāji.
stūrainieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stūraiņi" iedzīvotāji.
Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants.
trolieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Troļi" iedzīvotāji.
trūlieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Trūļi" iedzīvotāji.
veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji.
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants.
Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants.
Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji.
Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants.
Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji.
baltinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji.
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants.
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums.
kalnieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" iedzīvotāji.
Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants.
karolišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
karolišķieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants.
Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants.
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants.
nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
Otrie Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukuma variants.
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji.
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants.
podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji.
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants.
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji.
Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji.
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants.
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants.
spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji.
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants.
stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji.
staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji.
Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji.
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji.
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants.
tresteniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji.
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji.
borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji.
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
kaplavieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji.
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants.
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants.
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji.
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji.
Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants.
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji.
deņevieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Deņeva" iedzīvotāji.
Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
dunskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants.
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji.
jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji.
Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji.
ogureckajieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
ogureckieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova.
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova.
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji.
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji.
balodieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
Baloži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukuma variants.
Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski.
Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants.
Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski.
Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski.
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums.
Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski.
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji.
dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
Lielie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants.
Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums.
Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski.
Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums.
kombulieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" iedzīvotāji.
Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski.
Cešļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" otrs nosaukums.
Kūdeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukuma variants.
Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski.
Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants.
Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants.
Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski.
sālīmieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sālīmi" iedzīvotāji.
sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants.
Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
skadenieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji.
skadinieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji.
Skadeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukuma variants.
Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski.
Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants.
Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski.
solimieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Solimi" iedzīvotāji.
Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants.
Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
aleksandrovieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" iedzīvotāji.
Bogdoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants.
Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
eisakieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Eisaki" iedzīvotāji.
nartišāni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Nartiši" iedzīvotāji.
Ojotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukuma variants.
Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski.
Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants.
punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Baļtica Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" nosaukuma variants.
Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums.
Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
Pirmās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Otrās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji.
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums.
Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji.
Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski.
Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski.
pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji.
Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski.
priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski.
Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
krāslavieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta iedzīvotāji.
Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji.
ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
plesņevieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Plesņeva" iedzīvotāji.
aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji.
berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji.
Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums.
daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
dvorčānieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorčāni" iedzīvotāji.
gorbačevieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbačeva" iedzīvotāji.
krivoseļcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Krivoseļci" iedzīvotāji.
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji.
Aleksandrova Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" daļa.
piedrujieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" iedzīvotāji.
Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants.
tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji.
Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji.
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants.
Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants.
Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants.
gromikieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" iedzīvotāji.
Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski.
ikažencieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ikaženci" iedzīvotāji.
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji.
Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants.
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums.
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums.
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums.
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants.
Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji.
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji.
Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants.
okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji.
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants.
pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji.
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums.
pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji.
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums.
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants.
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants.
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums.
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji.
Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski.
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants.
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
Maišeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" daļa.
Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants.
skuķieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuķi" iedzīvotāji.
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants.
Trestiniški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" nosaukuma variants.
Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants.
Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
Blūzmas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
Blūzmi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
bogdānieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bodāni" iedzīvotāji.
Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants.
Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants.
Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
ezerinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
Gaugariškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukuma variants.
Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji.
Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants.
ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji.
Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants.
Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
izabelinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Izebelina" iedzīvotāji.
Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants.
Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants.
Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants.
Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
Orneicāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants.
Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants.
Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants.
Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants.
Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants.
Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
skaistieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaista" iedzīvotāji.
skradalieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaradaļi" iedzīvotāji.
skradelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradaļi" iedzīvotāji.
Skradaļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
Skradeļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji.
Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants.
Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants.
Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji.
Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants.
Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants.
vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
veterovcieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
veterovkieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Izabelinas pagasts Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants.
dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji.
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants.
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji.
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants.
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants.
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants.
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji.
Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants.
Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums.
Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants.
Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants.
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants.
Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji.
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants.
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants.
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants.
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
adamovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" ("Adamovo") iedzīvotāji.
aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji.
Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa.
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji.
Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants.
Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants.
Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
bancānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" iedzīvotāji.
Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants.
Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
banciņiskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Banciņiškas" iedzīvotāji.
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji.
barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants.
Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji.
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants.
Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
dunckieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Duncki" iedzīvotāji.
dunskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants.
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji.
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants.
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji.
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji.
muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji.
odigāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
odigānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants.
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
rimšānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšāni" iedzīvotāji.
saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji.
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji.
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji.
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji.
užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji.
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji.
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants.
Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji.
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants.
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants.
Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji.
Krīveņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants.
Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski.
kusinieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
miglānieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" iedzīvotāji.
Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants.
Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
krasta valnis krasta akumulācijas forma, kas piekļaujas pamatkrastam.
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu.
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Riparia riparia krasta čurkste.
ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas.
Rhynchostegium ripariodes krasta garknābīte.
Carex riparia krasta grīslis.
Krastene Krasta ielas masīvs.
uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe.
eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
Acer ginnala krasta kļava.
Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis.
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
pakrasts Krasta nogāze vai tās pamatne.
atkrante Krasta nogāze.
bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala.
Sphagnum riparium krasta sfagns.
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station").
piekrasta Krasta tuvumā.
Veronica teucrium krasta veronika.
malspus Krasta virzienā.
Bromus riparius krasta zaķauza (tagad "Bromopsis riparia").
Bromopsis riparia krasta zaķauza.
piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi.
piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas.
kurzuls Krava, nasta, slogs.
saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
kreisākrasta Kreisā krasta.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km.
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
inciemieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Inciems" iedzīvotāji.
incīšnieki Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Incīši" iedzīvotāji.
krimuldieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Krimulda" iedzīvotāji.
raganieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ragana" iedzīvotāji.
vējinieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" iedzīvotāji.
aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji.
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji.
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji.
rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji.
riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji.
auseklieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji.
englārtieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Englārte" iedzīvotāji.
Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums.
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
sunīšnieki Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji.
turaidieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Turaida" iedzīvotāji.
Kremonskaja Krimuldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kremon Krimuldas pagasta bijušais nosaukums.
lauciņnieki Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņi" iedzīvotāji.
supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību.
Krampines Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krampiņas" nosaukuma variants.
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji.
atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
druķānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Druķi" iedzīvotāji.
kūkānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji.
skramānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Skramāni" iedzīvotāji.
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji.
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants.
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji.
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji.
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji.
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji.
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji.
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji.
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji.
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji.
vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji.
glāznieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji.
irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji.
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji.
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji.
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji.
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants.
spuņģēnieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spuņģēni" iedzīvotāji.
zeļcieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zeļķi" iedzīvotāji.
zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji.
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants.
silasciemieši Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga.
stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga).
bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
Apiņupe Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km; Apiņupīte; Apīņupīte.
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Padēle Kujas labā krasta pieteka.
Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms.
Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m.
Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km.
Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
Kūki Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants.
ķuncieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Ķunci" iedzīvotāji.
Nīkuri Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Medīlas" daļa, agrāk bija atsevišķs ciema.
silavieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
Stirini Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Stireni" nosaukuma variants.
Sūņi Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnas" bijušais nosaukums.
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums.
zīlānieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Zīlāni" iedzīvotāji.
cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji.
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji.
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants.
bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
bāliņnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji.
ēdolnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Ēdole" iedzīvotāji.
īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
sluķenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
sluķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji.
biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji.
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji.
vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
apuznieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji.
bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji.
ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji.
klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji.
kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji.
kurmālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kurmāle" iedzīvotāji.
mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji.
planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji.
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji.
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji.
Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji.
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji.
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji.
Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
dzeišenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
dzeišnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji.
pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji.
Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji.
kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
ozolnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
rendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
rendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji.
Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji.
dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji.
ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji.
krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji.
ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji.
teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji.
veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
vārmenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" iedzīvotāji.
Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi.
UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service").
kurmenieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurmene" iedzīvotāji.
leičukieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Leičuki" iedzīvotāji.
mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
Kurmenskaja Kurmenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji.
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
tomieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji.
čibucieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Čibuki" iedzīvotāji.
glāzšķūnieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāžšķūnis" iedzīvotāji.
uzvarieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
salēnieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
tomenieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji.
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km.
Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km.
klapkrodznieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Klapkrogs" iedzīvotāji.
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji.
cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji.
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums.
daugmalieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" iedzīvotāji.
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji.
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji.
daugavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavas ciemats" iedzīvotāji.
dolēnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dole" iedzīvotāji.
Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums.
Pinči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
dzērumieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" iedzīvotāji.
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
elektriķieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
jaunsilieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsils" iedzīvotāji.
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants.
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
ķekavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķekava" iedzīvotāji.
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
rāmavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" iedzīvotāji.
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
bērzmentieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzmente" iedzīvotāji.
birzieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji.
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
rudzājieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzāji" iedzīvotāji.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji.
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums.
Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums.
Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
ķepovieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji.
lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji.
Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
Tūķauci Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Tukiši" nosaukuma variants.
Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka.
sāļraži Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
metargons Ķīmisks elements, atmosfēras gaisā atrasta gāze.
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
Keņigskaja Ķoņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
Kūļciema ciems Ķūļciema pagasta nosaukums padomju laikā.
labākrasta Labā krasta.
runiņa Labības kūļu sastatījums uz lauka.
varmalot Labot (pastalu).
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
postapokalipse Laiks pēc pastardienas.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
slūžāt Laiski pastaigāties.
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km.
lapmežciemnieki Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji.
lapmežnieki Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji.
brūnais egļu hermess laputu suga ("Aphrastasia pectinatae").
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
landgemeinde Latvijas zemnieku likumos pagasta nosaukums vācu laikos.
Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā.
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km.
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera.
Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka.
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
Danķeri Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" nosaukuma variants.
Kļotčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Kļotčišķi" nosaukuma variants.
Kovaļki Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ķovaļķi" nosaukuma variants.
laucesieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Laucesa" iedzīvotāji.
maļutkieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" iedzīvotāji.
Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
Pirmie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants.
I Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants.
Otrie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants.
II Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants.
Ročiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
Rodčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
silenieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji.
Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants.
Vežaniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Vežanišķi" nosaukuma variants.
Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants.
Kalkunskaja Laucesas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
laucienieki Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" iedzīvotāji.
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants.
Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
Koņeva Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Koņova" nosaukuma variants.
lauderieši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Lauderi" iedzīvotāji.
Litovski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukuma variants.
Litovskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukums latgaliski.
litovskieši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskije" iedzīvotāji.
Navinski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukuma variants.
Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
Rjabie Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukuma variants.
Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
Rudova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" bijušais nosaukums.
Rūdova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" nosaukuma variants.
Skredeli Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
Smoļski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukuma variants.
Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
sološnieki Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" iedzīvotāji.
Soluoši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" nosaukums latgaliski.
mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants.
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants.
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
lazdakalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
lazdukalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
lieparieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
Līpori Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" nosaukuma variants.
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji.
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji.
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants.
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski.
Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants.
Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants.
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants.
Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji.
Rūboni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants.
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants.
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants.
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
skujetnieki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" iedzīvotāji.
Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants.
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants.
Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants.
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants.
Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants.
Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
tebrenieki Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Tebras" iedzīvotāji.
lēdmanieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lēdmane" iedzīvotāji.
rītarasēnieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji.
rītarasieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji.
rozītieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rozītes" iedzīvotāji.
ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji.
krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji.
ķonēnieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ķonēni" iedzīvotāji.
lēdurdzieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lēdurga" iedzīvotāji.
Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants.
Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants.
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
trekņenieki Lejaskurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Trekņi" iedzīvotāji.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski.
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums.
pasavalkāties Lēni pastaigāt.
defilēt lēni pastaigāties.
pašļaucīties Lēni pastaipīties.
stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km.
Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
vaka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums; vāka.
vāka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums.
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā.
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli.
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi.
Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs.
Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants.
Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski.
Hmeļnicki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnecki" nosaukuma variants.
krivandieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivanda" iedzīvotāji.
kušnerieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji.
Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums.
Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski.
Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
Rečnie Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukuma variants.
Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski.
Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski.
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants.
Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants.
Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants.
Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
zabolotjieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpure") iedzīvotāji.
zabolotieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpūre") iedzīvotāji.
Garie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Īsie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km.
Krieviņgrāvis Liedes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
surogātvēstule Liekpasta vēstule.
Cedex Liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle").
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants.
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
marroni Lielas ēdamas kastaņas.
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
īlenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Īle" iedzīvotāji.
ķieģeļceplenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
lielaucnieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Lielauce" iedzīvotāji.
stirnenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" iedzīvotāji.
Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa.
Kokeņi Lielie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukuma variants.
Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants.
mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
mārsnis Liels sainis; nasta.
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
Virčiuve Lielupes kreisā krasta pietekas Vircavas augšteces nosaukums Lietuvā.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji.
Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jaunciematieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunais ciemats" iedzīvotāji.
jaunaustrinieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaustriņas" iedzīvotāji.
senči Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
annēnieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" iedzīvotāji.
kaibalieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kaibala" iedzīvotāji.
lāčplēsieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
sencieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
Lielvārdes pilsētas lauku teritorija Lielvārdes pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
Oberbatauskaja Liepājas apriņķa Bārtas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
liepmuižnieki Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepasmuiža" iedzīvotāji.
skangalieši Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km.
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Kumpani Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kumpani" nosaukuma variants.
Ķurmragciems Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķumrags" nosaukuma variants.
liepupieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepupe" iedzīvotāji.
mežciemieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji.
Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
Zaķukrogs Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" nosaukuma variants.
Liepupes skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas “Porkas” otrs nosaukums.
buh Lieto, atbrīvojoties no smagas nastas, to novietojot uz grīdas vai tamlīdzīgi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
datu ievadīšanas programma lietojumprogramma vai tās sastāvdaļa, kas saņem datus no tastatūras vai citām ievadierīcēm un uzglabā tos datora atmiņā, kā arī ieraksta datus datu bāzē un var veikt visu iespējamo ievades kļūdu testēšanu.
videogaliekārta Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
videoterminālis Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne lietotāja saskarne, kas atšķirībā no grafiskās lietotājas saskarnes komandu ievadīšanai datorā paredz izmantot tastatūru.
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji.
ķempēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji.
beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
gaujēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
līgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
līgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
sprodzēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Līgate Līgatnes pagasta nosaukums zviedru laika (1681.-1710. g.) dokumentos.
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km.
Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums.
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants.
kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants.
Kokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukuma variants.
Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski.
Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants.
ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji.
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants.
līksnieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" iedzīvotāji.
Leiksna Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" nosaukuma variants.
Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants.
mīštēlieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīštēļi" iedzīvotāji.
Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants.
Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
Orbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants.
Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums.
Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants.
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums.
tenīsieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenīsi" iedzīvotāji.
Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants.
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums.
tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji.
Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski.
vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji.
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants.
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
Zascenku Ribaki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants.
Zascenku Riboki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukuma variants.
Zascenku Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukums latgaliski.
Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
līksnietis Līksnas pagasta iedzīvotājs.
pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.).
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
ungurpilieši Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2008. g. Limbažu rajona) Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
Recepi Limbažu novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Retsepi" nosaukuma variants.
blankaskrodznieki Limbažu novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
buivieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji.
Ozolu stacija Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" nosaukuma variants.
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants.
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
Jomalas Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" otrs nosaukums.
brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji.
katvarieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Katvari" iedzīvotāji.
līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji.
pociemieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Pociems" iedzīvotāji.
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
spricieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji.
tiegažnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji.
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums.
duntieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte" iedzīvotāji.
jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji.
kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji.
perniģelieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji.
Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
ērmieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ērmi" iedzīvotāji.
imacieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Imakas" iedzīvotāji.
intieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Intes" iedzīvotāji.
kaijciemieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijciems" iedzīvotāji.
lādieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lāde" iedzīvotāji.
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā.
lādezerieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" iedzīvotāji.
lemškalnieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lemškalni" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants.
nabieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Nabe" iedzīvotāji.
ozolainieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
puksieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Pukšas" iedzīvotāji.
samsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Samši" iedzīvotāji.
virsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums.
ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji.
drielinieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji.
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
pālieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji.
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums.
Katlapi Limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants.
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
beļavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji.
buijieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Buijas" iedzīvotāji.
dūcenieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
dūcnieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
mandadzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji.
Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
skultieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji.
Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants.
stienieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Stiene" iedzīvotāji.
vārzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" iedzīvotāji.
Vārza Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants.
vecskultieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vecskulte" iedzīvotāji.
vēverieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji.
zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
Skuļtskaja Limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji.
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants.
Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums.
augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji.
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants.
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants.
rozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
sārmieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji.
sārumieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji.
umurdzieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Umurga" iedzīvotāji.
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji.
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums.
Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs.
bīrinieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji.
gobieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" iedzīvotāji.
igatieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Igate" iedzīvotāji.
jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji.
kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji.
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants.
rūpnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
Muiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" daļa.
vidrižnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" iedzīvotāji.
Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
āsterieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji.
Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
blomieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
brīdadzieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji.
Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants.
ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji.
ķirbižnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji.
Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants.
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji.
rūcieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūkas" iedzīvotāji.
rūstužnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji.
šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji.
viļķenieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļķene" iedzīvotāji.
Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums.
ausmieši Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
langacieši Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Langači" iedzīvotāji.
Lemzaļskaja Limbažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums.
birzakieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzaki" iedzīvotāji.
Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants.
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji.
Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants.
cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji.
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants.
cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji.
darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji.
Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants.
Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski.
Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski.
doroncieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Doronkas" iedzīvotāji.
gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji.
gosporieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gospori" iedzīvotāji.
Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji.
Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants.
Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants.
iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji.
Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants.
jersicieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji.
jersikānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji.
kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
opolieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants.
stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē.
Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa.
upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji.
Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants.
Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants.
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē.
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants.
Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
drēnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" iedzīvotāji.
Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants.
Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski.
Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants.
Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski.
Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants.
Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants.
ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji.
Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants.
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē.
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants.
Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants.
kūkānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji.
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē.
Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants.
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē.
Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants.
Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants.
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants izloksnē.
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants.
Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski.
Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants.
Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants.
Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants.
Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa.
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants.
Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji.
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants.
muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji.
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants.
Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski.
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants.
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants.
Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski.
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants.
Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants.
Ceukausis Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožiupe" daļa.
Voļa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" daļa.
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants.
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji.
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants.
Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants.
Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski.
Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē.
Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants.
Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski.
Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji.
Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants.
Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski.
Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants.
Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants.
Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants.
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants.
brīslieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brīsla" iedzīvotāji.
Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants.
būmanieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" iedzīvotāji.
Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants.
Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski.
Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums.
Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants.
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants.
Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji.
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants.
Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums.
nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants.
Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants.
Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski.
Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants.
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants.
Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants.
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants.
rudzātieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji.
rudzētieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzēti" iedzīvotāji.
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants.
Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji.
steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs.
Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants.
Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants.
Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski.
Biernāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski.
Laudas Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums.
Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski.
kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji.
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants.
Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums.
Krivaki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" nosaukuma variants.
Kroļauka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants.
Kroļavka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants.
kūdrieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kūdras" iedzīvotāji.
lipuškieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
Lipuškas Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukuma variants.
Lipuškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski.
Znūteņu Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Meža Onckuļi" otrs nosaukums.
Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants.
Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums.
promieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" iedzīvotāji.
Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski.
Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
Ragavīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants.
Rogaviki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants.
ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji.
Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums.
rauniešāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" iedzīvotāji.
Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski.
Rengertova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Rengentova" nosaukuma variants.
Sanauža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sanaude" nosaukuma variants.
Vecie Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" daļa.
Jaunie Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" daļa.
sutrieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sutri" iedzīvotāji.
Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants.
šultieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šulti" iedzīvotāji.
Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
tiltavieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltava" iedzīvotāji.
Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski.
Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums.
tiltovieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" iedzīvotāji.
Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski.
Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski.
Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums.
znotinieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" iedzīvotāji.
Znūteņi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants.
Ceļa Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas “Ceļa Onckuļi” nosaukuma variants.
Aizpūrīši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants.
Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants.
Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants.
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants.
Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski.
Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski.
Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski.
gavārtienieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavārtiene" iedzīvotāji.
gavartinieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavartine" iedzīvotāji.
grugulieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Grugules" iedzīvotāji.
jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
jaunbirzacieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzaki" iedzīvotāji.
jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji.
Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants.
Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski.
kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji.
lielojurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" iedzīvotāji.
mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants.
peiveliški Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peiviliški" iedzīvotāji.
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji.
rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji.
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants.
Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants.
Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
sīlieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji.
sprodzieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants.
Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski.
turcieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji.
turkānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji.
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa.
vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
veigurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veiguri" iedzīvotāji.
vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji.
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji.
Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants.
Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
zundānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Zundāni" iedzīvotāji.
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants.
Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants.
Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka.
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
Meckjuļskaja Lodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km.
Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
ozolājieši Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolāji" iedzīvotāji.
ozolieši Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
roznieki Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Roznieki" iedzīvotāji.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā.
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
blontieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Blonti" iedzīvotāji.
Būbyni Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Būbini" nosaukums latgaliski.
Cabuļi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Cabuli" neprecīzs nosaukuma variants.
deglavieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Deglava" (arī "Degļeva") iedzīvotāji.
Degļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Degļova" kļūdains nosaukuma variants.
erzeļevieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Erzeļeva" iedzīvotāji.
Ērzeļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ierzeļova" kļūdains nosaukuma variants.
Ožuorgi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ožorgi" nosaukums latgaliski.
Plaudīši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Plaudiši" kļūdains nosaukuma variants.
Jučeva Ludzas novada Brigu pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" neprecīzs nosaukuma variants.
Bleideļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukuma variants.
Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski.
brigānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" (rakstos - "Briģi") iedzīvotāji.
Briģi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
jaunslobodkieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" iedzīvotāji.
Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski.
Jerčeva Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jerčova" neprecīzs nosaukuma variants.
jučevieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jučeva" iedzīvotāji.
klišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji.
kļišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji.
Kanagoļci Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Konogoļci" nosaukuma variants.
Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants.
nivnikieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Nivniki" iedzīvotāji.
apalieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
opolieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants.
Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
pikovieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pikova" iedzīvotāji.
Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants.
poddubieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" iedzīvotāji.
Poddube Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" nosaukuma variants.
podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji.
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants.
Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
reikānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Reiki" iedzīvotāji.
Skriņi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants.
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji.
Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants.
dekterieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dekteri" iedzīvotāji.
dubinovieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dubinova" iedzīvotāji.
Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski.
ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji.
Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants.
Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji.
cirmānieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Cirma" iedzīvotāji.
evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji.
garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji.
kleperieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Kleperi" iedzīvotāji.
pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji.
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji.
šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji.
tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji.
aizgārsieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" iedzīvotāji.
Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums.
goliševieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" iedzīvotāji.
Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski.
Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
buriškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buriški" iedzīvotāji.
buruškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buruški" iedzīvotāji.
Būruški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Būrušķi" nosaukuma variants.
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants.
Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
eiplieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" iedzīvotāji.
Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants.
Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants.
isnaudieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" iedzīvotāji.
Visnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukuma variants.
Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
jurizdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
jurzdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants.
kovaļcieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
kovaļkānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants.
Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants.
Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski.
Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants.
ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji.
ričikāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ričiki" iedzīvotāji.
Rikmaņi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rikmani" nosaukuma variants.
Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants.
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants.
runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji.
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants.
Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants.
Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Annapole Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Anapole" nosaukuma variants.
annapolieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Annapole" iedzīvotāji.
beļejevieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Beļejeva" iedzīvotāji.
Cucurki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" neprecīzs nosaukuma variants.
Garjoņu Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Garanu Šķaune" nosaukuma variants.
Garanu Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Garanu Šķaune" nosaukuma variants.
istrieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Istra" iedzīvotāji.
Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
koņecpolieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" iedzīvotāji.
lazarieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Lazari" iedzīvotāji.
Luni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
osinovkieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" iedzīvotāji.
Asinovka Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants.
Peličeva Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Peličova" nosaukuma variants.
Pikcjuļi Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukuma variants.
Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski.
Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants.
Rybački Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" nosaukums latgaliski.
Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
Sokorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņica" nosaukuma variants.
vecslabadieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" iedzīvotāji.
Vacsloboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
Vecslaboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
vecslobodieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" iedzīvotāji.
Istrskaja Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
blontieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Blonti" iedzīvotāji.
Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
ļitovskieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Ļitovskije" iedzīvotāji.
Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants.
Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants.
Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
bārtulieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji.
Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski.
Klešņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kļešņiki" nosaukuma variants.
Ļagušņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lagušņiki" nosaukuma variants.
petručenkieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručenki" iedzīvotāji.
Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants.
Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants.
bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji.
Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants.
Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants.
Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants.
Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants.
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants.
Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants.
Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants.
Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants.
Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji.
Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants.
Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji.
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji.
miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji.
pintānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" iedzīvotāji.
puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
rancānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" iedzīvotāji.
rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji.
žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
žogotieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
bambānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Bambāni" iedzīvotāji.
Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
Diukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukuma variants.
Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
gāgarieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gāgari" iedzīvotāji.
gorbunieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbuni" iedzīvotāji.
Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums.
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji.
Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants.
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji.
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants.
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants.
Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
nirzānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Nirza" iedzīvotāji.
Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
seiļānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
seilieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
sīlieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
Seksti Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sjaksti" nosaukuma variants.
Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums.
Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
gaveicieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" iedzīvotāji.
govecieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
goveikieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
bečerieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Bečeri" iedzīvotāji.
Belomojki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Belomoiki" nosaukuma variants.
Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants.
fedorcieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Fedorki" iedzīvotāji.
Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
Kurnaļina Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Kurnalina" nosaukuma variants.
Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
listakieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Listaki" iedzīvotāji.
Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
ņukšānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ņukši" iedzīvotāji.
pildānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji.
Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
Rūdava Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdova" nosaukuma variants.
Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
stalānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stalāni" iedzīvotāji.
stolonieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" iedzīvotāji.
Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
Viecini Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukuma variants.
Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
adamovieši Ludzas novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants.
Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants.
Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants.
katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji.
Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants.
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants.
Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji.
pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants.
Aleksinki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Aļoksinki" nosaukuma variants.
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants.
boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji.
Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
brodaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
brodaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants.
gajevieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" iedzīvotāji.
Gajova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants.
Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums.
kurmānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
kurmieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
Livzinieki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
Loceva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukuma variants.
Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski.
Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums.
Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants.
Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
pildānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji.
Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
Podojņiki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Podoiņiki" nosaukuma variants.
Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski.
Rogaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukuma variants.
Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski.
Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants.
Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants.
Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
Sabaļi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants.
tepšānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tepši" iedzīvotāji.
Lielie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants.
Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
vežencieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
veženkieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants.
Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants.
Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants.
Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji.
burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji.
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji.
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji.
Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants.
Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants.
Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants.
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji.
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji.
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants.
tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji.
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants.
žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji.
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants.
Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji.
bližnevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bližņeva" iedzīvotāji.
Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
Devjatniki Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Devjatņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
Greidāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukuma variants.
Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants.
Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants.
Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
Klumstava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klumstova" nosaukuma variants.
Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants.
Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
losiškieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Losiški" iedzīvotāji.
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants.
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
pešlevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešleva" iedzīvotāji.
Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants.
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants.
Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants.
Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
rudzišāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji.
Ruļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ruļeva" nosaukuma variants.
rundēnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rundēni" iedzīvotāji.
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants.
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants.
testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji.
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
vertulovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" iedzīvotāji.
Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants.
Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
aizelksnieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizelkšņi" iedzīvotāji.
Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
Barkani Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
Bēliņi Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukuma variants.
Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
Dūksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" literarizēts nosaukuma variants.
Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
numernieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Numerne" iedzīvotāji.
Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
orinskieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" iedzīvotāji.
Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
plēšavieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants.
aizsilieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" iedzīvotāji.
Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
dubovicieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Duboviki" iedzīvotāji.
Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants.
Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants.
naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji.
ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji.
Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants.
Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants.
Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
Banonija Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukuma variants.
Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
Biņeva Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Biņova" nosaukuma variants.
Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants.
Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants.
Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
dunaklieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunakļi" iedzīvotāji.
ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji.
Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
franapolieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Franapole" iedzīvotāji.
jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji.
Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
Orehovka Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Orehova" nosaukuma variants.
Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji.
Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants.
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Piļisovka Ļaksu pilskalns Skaistas pagasta Ļaksu ciemā.
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji.
grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji.
kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji.
lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji.
līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji.
lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji.
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji.
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji.
aiztiltieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" iedzīvotāji.
Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
barkavieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" iedzīvotāji.
Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji.
Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji.
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants.
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants.
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji.
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants.
mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants.
Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji.
obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji.
Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants.
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji.
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji.
sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji.
Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji.
Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski.
bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji.
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji.
bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji.
brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji.
iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji.
aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji.
Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants.
Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji.
dzelzavieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzava" iedzīvotāji.
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants.
lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji.
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants.
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums.
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji.
Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants.
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji.
tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji.
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants.
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums.
ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji.
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji.
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji.
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji.
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji.
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji.
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji.
lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji.
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji.
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
liezerieši Madonas novada Leizēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
blākainieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Blākaiņi" iedzīvotāji.
gravēnieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grava" iedzīvotāji.
grotūzēni Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grotūži" iedzīvotāji.
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji.
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums.
liezērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji.
mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji.
ozolieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants.
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants.
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants.
ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji.
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji.
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji.
sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji.
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji.
mārcēnieši Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Mārciena" iedzīvotāji.
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums.
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji.
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji.
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji.
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji.
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji.
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji.
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji.
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji.
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji.
ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji.
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji.
birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji.
devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji.
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji.
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani").
mailis Mails - elektroniskā pasta vēstule.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
Kozuliškas Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukuma variants.
Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski.
Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants.
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji.
daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji.
Grebņeva Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņova" nosaukuma variants.
Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants.
īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji.
Korsovas stacija Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukuma variants.
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants.
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji.
lemešavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lemeševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lielzeļcavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
lielzeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
malnavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" iedzīvotāji.
Malnova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" nosaukuma variants.
Malnovas fermas Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukuma variants.
Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
markānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Markāni" iedzīvotāji.
Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
naglānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" iedzīvotāji.
Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants.
nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants.
saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji.
Skobulīne Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukuma variants.
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji.
Soldonie Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukuma variants.
Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants.
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji.
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants.
Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
tronovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tronova" iedzīvotāji.
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants.
zeļčavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
ziblānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
ziblieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
mālpilieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Mālpils" iedzīvotāji.
rikterieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Riktere" iedzīvotāji.
sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji.
upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji.
Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km.
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m.
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km.
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km.
garkalnieši Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" iedzīvotāji.
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants.
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants.
janciskieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" iedzīvotāji.
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants.
Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants.
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
malinaucieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Malinava" jeb "Malinavka" iedzīvotāji.
maļinovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" iedzīvotāji.
Maļinovka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" nosaukuma variants.
maļinovcieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" iedzīvotāji.
abarūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" ("Abarūni") iedzīvotāji.
oborūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" iedzīvotāji.
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants.
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants.
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji.
Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas).
samtainais māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Philepitta castanea").
Arda Maričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos (lejtece Grieķijā un Turcijā), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns.
Lisaskrogs Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mazā Lisa Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants.
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants.
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums.
Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants.
Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants.
klīvieši Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" iedzīvotāji.
Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
austrumieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
lagatieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Lagatas" iedzīvotāji.
gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji.
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji.
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dambenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
dambenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
Mazieķi Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķi" nosaukuma variants.
meijenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
meijieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
mētrenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
mētrenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
pilātieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Pilāti" iedzīvotāji.
tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji.
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji.
masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai).
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
bukmasts Masta baļķis.
mastkoks Masta koks.
špīriņš Masta koks.
štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
sānene masta stiprinājuma virve vai trose.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
masta liekums masta vai tā daļa novirze no vertikāles.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
špirka Masts, masta koks.
stebe Masts, masta koks.
papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
kārklenieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kārkle" iedzīvotāji.
matkulieši Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Matkule" iedzīvotāji.
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
komendors Matrožu (staršinu), kas apkalpo kuģu un krasta artilērijas iekārtas, specialitāte vairāku valstu jūras kara flotēs.
Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā.
Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
Kokeņi Mazie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kokini" nosaukuma variants.
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
voliks Mazs vienmasta kuģis turkiem.
ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji.
Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants.
garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji.
korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji.
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
krūminieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krūmiņi" iedzīvotāji.
ķīcieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
lielmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielmēmele" iedzīvotāji.
stiebrieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Stiebri" iedzīvotāji.
vecmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Vecmēmele" iedzīvotāji.
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
Iļziņi Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants.
Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
janapolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji.
janopolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji.
medņevieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Medņeva" iedzīvotāji.
Medņova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Medņeva" nosaukuma variants.
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants.
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
Semanova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semenova" nosaukuma variants.
semjonovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semjonova" iedzīvotāji.
slotukalnieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" iedzīvotāji.
Slūtukolns Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" nosaukuma variants.
tereškovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Tereškova" iedzīvotāji.
viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji.
Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants.
Zaicova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" nosaukuma variants.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Abeliški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeliški" nosaukuma variants.
ģirvišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ģirvišķi" iedzīvotāji.
ildzieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
krivinišķi Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji.
krivinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji.
kščevieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kščeva" iedzīvotāji.
kumpinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kumpinišķi" iedzīvotāji.
Greizais tilts Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Līkais tilts" nosaukuma variants.
medumieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Medumi" iedzīvotāji.
Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums.
svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji.
švilpišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Švilpišķi" iedzīvotāji.
vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji.
Kurcumskaja Medumu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurzum Medumu pagasta bijušais nosaukums.
grīzupnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Grīzupes" iedzīvotāji.
ievkalnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Ievkalni" iedzīvotāji.
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums.
kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji.
mātarnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medze" iedzīvotāji.
Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants.
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzesmuiža" iedzīvotāji.
talsenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji.
tāšenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Tāši" iedzīvotāji.
Medzenskaja Medzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
iekraušanas ierīce mehāniska ierīce uz kuģa, tā sastāv no kravas masta, vadbomja, trosēm, blokiem un elektrovinčām.
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
meklētājprogramma Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km.
Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants.
Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants.
mērdzenieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji.
mērdzinieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji.
Mērdzine Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" nosaukuma variants.
mihalovieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
mikalavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
silagailieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski.
stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji.
šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji.
Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants.
Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
ķipatnieki Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Ķipati" iedzīvotāji.
Brankciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
Grūženciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
Ķīsterciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
kaile Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
kailis Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
gropes ligzda metāla vai cita materiāla veidota ieeja (masta vai grotbomja) gropē, kur ievada buras līķtrosi.
polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma.
muzgulis Mezglā sasiets sainis, nasta.
muzguls Mezglā sasiets sainis, nasta.
topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
dermoblasts Mezoblasta daļa, no kuras attīstās īstā āda.
bālotne Meža balodene ("Atriplex hastatum").
bālotnīte Meža balodene ("Atriplex hastatum").
Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
Inčuki Meža Inčuki - Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants.
Rozessala Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
Vecmežāre Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
mežārieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" iedzīvotāji.
rozessalieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Rozessala" iedzīvotāji.
Seikstuļi Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukuma variants.
Seikstuli Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukums latgaliski.
stimbinājieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Stimbināja" iedzīvotāji.
vaivodieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē.
Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums.
Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
Glāznieki Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
Goreites Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukuma variants.
Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski.
Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants.
Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
grivdenieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Grivdenieši" iedzīvotāji.
Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants.
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums.
Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
Kaiseļi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
Meža Inčuki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants.
mežinčukieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinčuki" iedzīvotāji.
mežvidieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukuma variants.
Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski.
Martuzāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants.
Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Reiņas Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants.
Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
Skūteles Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukuma variants.
Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants.
Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
Mežavidu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants.
mītene Miecētas pastalas.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe.
pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā.
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
mītnene Mīta pastala.
krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski.
Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants.
pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados.
Koku Muižas "Kokenhof" un arī tagadējā Kocēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
aizpurvieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji.
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums.
arklinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" iedzīvotāji.
Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski.
bārbalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" iedzīvotāji.
Borbaļi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukuma variants.
Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski.
darvinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvinieki" iedzīvotāji.
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums.
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants.
inčārnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Inčārnieki" iedzīvotāji.
Kūkoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukuma variants.
Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski.
Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums.
lielstrodieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstrodi" iedzīvotāji.
murmastēnieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji.
Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji.
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants.
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums.
taicijieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicija" iedzīvotāji.
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji.
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski.
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums.
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km.
Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km.
Tatula Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km.
Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km.
Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km.
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
anomāls muskulis muskulis, kas attīstījies neparastā vietā vai kam neparasta anatomiskā uzbūve; dažreiz bez funkcijas.
Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas.
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
krausts Nasta, balasts.
nesīkla Nasta, nesamais.
onus Nasta, pūles, grūtības.
peķele Nasta, sainis; sasaiņotas mantas; pekele.
neslis Nasta; smags slogs, ko nes uz muguras.
gosta Nasta.
kurza Nasta.
naksta Nasta.
naša Nasta.
našļa Nasta.
nesa Nasta.
nesta Nasta.
fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos.
portfeļieguldījumi Naudas līdzekļu vai kapitāla ieguldīšana parastas akciju paketes iegādei vai līdzdalības iemaksas veikšana kādā ārzemju uzņēmumā.
Kekļauka Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" otrs nosaukums.
gribustieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" iedzīvotāji.
Gribūsti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukuma variants.
Grybeusti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
Grustāniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" nosaukuma variants.
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
Janoseļa Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukuma variants.
Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski.
Jezupova Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezufova" nosaukuma variants.
jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji.
jurīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" iedzīvotāji.
kašatnieki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
kašatniki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
Kašatnīki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatniki" nosaukuma variants.
katinēlieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Katinēļi" iedzīvotāji.
Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants.
Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
Kursīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants.
Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums.
Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants.
Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums.
Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
markovieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants.
krivinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krivini" iedzīvotāji.
Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski.
Melderiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiški" nosaukuma variants.
naujenieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Naujene" iedzīvotāji.
Naujine Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Naujene" nosaukuma variants.
Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums.
Niciši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" nosaukuma variants.
ruģelieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ruģeļi" iedzīvotāji.
Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
Rūkliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants.
Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants.
Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji.
Sargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukuma variants.
Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
Sluciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukuma variants.
Sluciškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukums latgaliski.
stropieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropi" iedzīvotāji.
stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji.
teivānieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Teivāni" iedzīvotāji.
Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
Vecie Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukuma variants.
Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
viļuši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļuši" iedzīvotāji.
zastencieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" iedzīvotāji.
Zascenki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
Zīdieniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukuma variants.
Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
židinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židiņi" iedzīvotāji.
Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
dīķerieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Dīķeri" iedzīvotāji.
erinieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Eriņi" iedzīvotāji.
juratieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurata" iedzīvotāji.
Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums.
naukšēnieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji.
nurmieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nurmi" iedzīvotāji.
tēcēnieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tēcēni" iedzīvotāji.
Naukschen Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Naukšenskaja Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
nautrēnieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nautrēni" iedzīvotāji.
Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji.
dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu.
kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
(kā) par brīnumu negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās.
pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
pagadīt Nejauši sastapties.
sasadurties Nejauši sastapties.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_.
FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_.
dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai.
malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
puzuks Neliela nasta, sainis.
ponārs Neliela nasta.
papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha.
ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags.
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
arterioplānija Neparasta artērijas gaita.
mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
fenomens Neparasta persona.
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
fenomens Neparasta, izcila, ārkārtēja parādība.
dabas untums neparasta, negaidīta parādība dabā.
heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē.
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga.
glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos.
atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar. nepārvaramām grūtībām.
Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji.
iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ozolinieši Neretas novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
deksnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji.
sproģēnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
zalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" iedzīvotāji.
zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
neretieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" iedzīvotāji.
Narata Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" nosaukuma variants.
Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums.
robežnieki Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Robežpunkts" iedzīvotāji.
svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji.
Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
paļepatāt Neveiklā gaitā pastaigāt.
pastuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām paiet, pastaigāt.
paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
paklamburēt Neveikli paiet, pastaigāt.
paklurģēt Neveikli paiet; pastaigāt.
paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt.
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji.
cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji.
kadeģnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
kadiķnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
kairenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" iedzīvotāji.
klampenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampju ciems" iedzīvotāji.
kvēpenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kvēpjuciems" iedzīvotāji.
lauciņciemnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
pērkonieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pērkone" iedzīvotāji.
sējēji Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
sējējnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji.
sīklenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīklesciems" iedzīvotāji.
dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
upmaļciemnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji.
aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji.
bernātnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Bernāti" iedzīvotāji.
briežciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
dandzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Dangas" iedzīvotāji.
Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants.
kalnišķenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
lauciņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
nīcenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Nīca" iedzīvotāji.
reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji.
sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
sīmaņciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji.
sīmaņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji.
skatrenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Skatresciems" iedzīvotāji.
šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
veitenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Veiti" iedzīvotāji.
Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants.
Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums.
Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums.
Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
nīcgalieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji.
Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
Zīmaļu Ivanova Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļu Ivanova" nosaukums latgaliski.
Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa.
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā.
mazdzeldenieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji.
mazdzeldnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji.
nīkrācieši Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Nīkrāce" iedzīvotāji.
tukumnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukumi" jeb "Tukums" iedzīvotāji.
varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji.
vormsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" iedzīvotāji.
Vormsāti Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" neprecīzs nosaukuma variants.
Brinkenskaja Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Briņķu pagasts Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums līdz 1920. gadam.
Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants.
Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants.
kušnerieši Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji.
Kušņeri Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" nosaukuma variants.
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums.
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums.
viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji.
zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas.
siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
pusģērētas pastalas no kārtīgi neizģērētas ādas gatavotas pastalas.
relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā.
buks No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
spalvainās pastalas no nemiecētas ādas gatavotas pastalas.
jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
humoss No turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta.
papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
kulbenes No zirga ādas taisītas pastalas.
novīzēt Noaut vīzes (arī pastalas).
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
onera Nodokļi, nastas.
piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei.
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos.
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
pārsūtīt nosūtīt saņemto elektroniskā pasta ziņojumu citam adresātam.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
atkārtotā nova nova, kurai novērojami atkārtoti spožuma uzliesmojumi; to intensitāte ir mazāka nekā parastai novai.
pundurnova Nova, kuras spožuma maiņas amplitūda ir ievērojami mazāka nekā parastai novai un uzliesmojumi periodiski atkārtojas.
slakternieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji.
strīķenieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji.
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Baltinavas novads novads, kas pastāvēja 2009.-2021. g., Baltinavas pagasta robežās.
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km.
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km.
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe.
Varavīksne Ogres kreisā krasta pieteka Ērgļu pagastā.
Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km.
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km.
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā.
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km.
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km.
Radžupīte Ogres kreisā krasta pieteka.
Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km.
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele.
Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km.
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km.
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa asta.