Paplašinātā meklēšana
Meklējam asara.
Atrasts vārdos (56):
- asara:1
- asara:2
- Dasara:1
- vasara:1
- Vasara:1
- asarains:1
- Atbasara:1
- atvasara:1
- Basarabi:1
- Lasaraza:1
- Makasara:1
- Nasarava:1
- pavasara:1
- vasarats:1
- Denpasara:1
- pusvasara:1
- vidvasara:1
- asarainība:1
- asarainums:1
- gaužasaras:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- tabasarani:1
- vasarauģis:1
- ziemvasara:1
- dasarauties:1
- pasarakties:1
- pasarauties:1
- pērnvasaras:1
- trešvasaras:1
- vasarasgals:1
- vasarasvējš:1
- vasaraudzis:1
- vidusvasara:1
- vienvasaras:1
- Basarabjaska:1
- pasarausties:1
- pērnpavasara:1
- sasarausties:1
- vasarasbērns:1
- vasarasdarbs:1
- vasaraslāses:1
- vasarasmeita:1
- Mazvasaraudzi:1
- Mazvasaraudži:1
- vasarasgabals:1
- vasaraspuisis:1
- Vasarassvētki:1
- Lielvasaraudzi:1
- Lielvasaraudži:1
- pasarakstīties:1
- sasarakstīties:1
- Vasaraudziškas:1
- Vasaraudziškys:1
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (74):
- Ačkasara kalns
- Alkasara de Sanhuana
- asaras birst kā pupas
- asaras izsprāgst no acīm
- asaras kāpj (uz augšu)
- asaras kāpj acīs
- asaras sasprāgst acīs
- asaras sprāgst acīs
- asaras sprāgst no acīm
- baltas asaras raudāt
- Basarabjaskas rajons
- Batāvijas asaras
- birdināt asaras
- dzert kāda asaras
- karstas asaras
- Kasaras aiza
- klimatiskā vasara
- liet asaras
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu)
- lītaine vasara
- Makasaras šaurums
- nobirdināt asaras
- pavasara adoniss
- pavasara aršana
- pavasara bambals
- pavasara dedestiņa
- pavasara drojenīte
- pavasara ekvinokcija
- pavasara gauris
- pavasara grīslis
- pavasara krokuss
- pavasara krustaine
- pavasara mazpurenīte
- pavasara omfalode
- pavasara pacelmene
- pavasara pali
- pavasara pienpulkstenīte
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
- pavasara punkts
- pavasara rotāšanas dziesmas
- pavasara sārtlapīte
- pavasara sēntiņa
- pavasara strupvabole
- pavasara ūdenīte
- pavasara veronika
- pavasara vilnkājis
- pavasara žibulītis
- raudāt krokodila asaras
- raudāt rūgtas asaras
- rīt asaras
- sūras asaras
- tabasaranu valoda
- vasaras baravika
- vasaras eļļa
- vasaras guļa
- vasaras jānītis
- vasaras kaņepene
- vasaras laiks
- vasaras lāsumi
- vasaras lefkoja
- vasaras meita
- vasaras mēnesene
- vasaras pienpulkstenīte
- vasaras puisis
- vasaras raibumi
- vasaras sārmene
- vasaras saulgrieze
- vasaras saulgrieži
- vasaras saulgriežu punkts
- vasaras telpas
- vasaras vībotne
- vasaras žultszālīte
- vienvasaras karpas
- ziemas (arī vasaras) miegs
Atrasts skaidrojumos (200):
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
- izskūpstīt ar skūpstiem nomierināt, nosausināt (kāda) asaras
- raust ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras)
- Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
- Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem
- Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem)
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- osara asara
- kobris asara un ķīša apzīmējums
- kobrs asara un ķīša apzīmējums
- asarājs asarains
- asarots asarains
- asaras kāpj acīs asaras riešas acīs
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums
- dūciņas asaras, raudāšana
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
- vecsievu tveice atvasara
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- sariest būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras)
- izspiest būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.)
- sadzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs)
- pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- asariņa dem. --> asaras
- asarīna dem. --> asaras
- vasariņa dem. --> vasara
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā"
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- stāvkoku namiņš ēka, kas celta no vertikāliem stabiem (vasaras virtuve)
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
- sūras asaras gaužas asaras
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras)
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
- vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
- piestiņa kāda pavasara puķe
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem
- pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- noasarot kļūt asarainam (par acīm, seju)
- lāsēt kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem
- slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem
- Kabūra komūna (pilsēta) Francijas ziemeļos, Normandijas reģionā, kūrorts pie Lamanša, Sēnas līča krastā, iedzīvotāju skaits \~3500 , bet vasaras periodā tas var pieaugt pat līdz 40000
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
- liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība
- kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- civilā pusnakts laika moments 0.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika; šai momentā notiek datuma maiņa
- civilā pusdiena laika moments 12.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
- priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
- maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē)
- lieldienas liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži
- žūriņš Liels, iemūrēts katls vasaras virtuvē
- lītaine vasara lietaina vasara
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru
- karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
- mušains Mūsains, ar vasaras raibumiem
- čuras Mūsainums; vasaras raibumi
- rēdens Nātni vasaras svārki
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
- Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
- ziemas dambji nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses)
- pidarka notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem)
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu
- čubis Paēdiens karstam vasaras laikam
- sarietināt panākt, ka (kādam) parādās asaras acīs
- čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm)
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (par dzīvniekiem)
- nīzāns Pavasara (apm. latv. sulu) mēnesis Vecās Derības jaunākos rakstos
- Adonis vernalis pavasara adoniss
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana
- Geotrupes vernalis pavasara bambals
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- Lathyrus vernus pavasara dedestiņa
- Erophila verna pavasara drojenīte
- drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna")
- rotā Pavasara dziesmu refrēns
- Spergula morisonii pavasara gauris
- Carex caryophyllea pavasara grīslis
- Crocus vernus pavasara krokuss
- Senecio vernalis pavasara krustaine
- Ficaria verna pavasara mazpurenīte
- Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
- Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
- Omphalodes verna pavasara omfalode
- Ūsiņš Pavasara personifikācija
- Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte
- Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
- zosene Pavasara puķe ar dzeltenām ziedlapiņām, kas aug pie ūdeņiem
- dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis
- priekšziedonis Pavasara sākums
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes)
- pirmpavasaris pavasara sākums, agrs pavasasris
- Margarinotus vernalis pavasara strupvabole
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
- Veronica verna pavasara veronika
- Polyploca flavicornis pavasara vilnkājis
- Euphrasia vernalis pavasara žibulītis
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- rota Piedziedājums dažām vasaras sākuma rita dziesmām
- bermudas Pieguļošas vasaras bikses līdz ceļiem
- Šrīnagara pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata vasaras administratīvais centrs, 1180000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Babana pilsēta Indonēzijā (_Babana_), Sulavesi salas rietumos, Makasaras šauruma piekrastē, Rietumsulavesi štatā
- Bontana pilsēta Indonēzijā, Austrumkalimantānas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Makasaras šuruma krastā
- Balikpapana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazarāno pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Pēterhofa pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu
- Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akvanga pilsēta Nigērijā (_Akwanga_), Nasaravas štata ziemeļaustrumu daļā
- Lafija pilsēta Nigērijā ("Lafia"), Nasaravas štata administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- sēkot Plūkt pavasara zāli liellopiem
- okulanti Potējumu jaunās pavasara vasas, kas izaug no uzokulētiem (uzacotiem) pumpuriem
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs
Atrasts piemēros (28):
- asara - Maritas balsī jautās aizturētas asaras.
- aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
- asara Acīs joprojām mirdzēja asaras, vaigi bija bāli, un viss viņas izskats liecināja par tikko pārdzīvoto pazemojumu.
- kautrs Akācijas lapu smarža, saule uz svaigā zaļuma, brīnumziediem apbērtā ieva ar caurspīdīgiem zelta stariem un laimīga blonda galva ar smuku cepurīti un kautru pavasara puķu pušķīti pie baltās blūzes.
- pirms laika Akmeņi un vienas vasaras garumā izstiepušies kļavji, nodzeltējuši un apsarkuši pirms laika.
- kalendārs Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un atgūst siltumu.
- bezjūtu Ar sarkasmu dzejnieks runā par bezjūtu cilvēkiem, kuriem «asara — sīka vai liela — Tikai ķīmiska viela».
- izjūta Arī raudot viņa turpināja smaidīt, tāpēc vienīgi asaras liecināja par Merilīnas izjūtām.
- apliecināt asaras – tās parasti ir no dvēseles: lai gan netīras, tomēr tās apliecina dvēseles jutoņu.
- asara asaras rit pār viņas apaļvaigiem kā zirņi.
- kakls asaras vairs nepilēja, bet straumītēm plūda pa rokām un kaklu.
- atdzimt Atmiņā atdzima kāda aina: tveicīga vasaras diena, piere vienos sviedros, uz šīs ielas strādnieki lauž veco bruģi, un tūlīt aiz viņiem citi jau gludina asfaltu, iepakaļ brauc veltnis...
- puķains Autorei visumā veicies darināt šādam sacerējumam piemērotu izteiksmi, tā ir “sievišķīgi jūtīga”, bet nekļūst varen puķaina vai asaraini sentimentāla.
- greznība Beidzot, pēc desmit dienu pārgājiena, tie paliek aiz muguras, un vasaras saulgriežu greznībā ietērpusies Seligera ezera apkaime, kā īpaši svētkiem posusies, sagaida latviešu strēlnieku divīzijas nožēlojamās, novārgušās atliekas.
- kost Citreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
- diena Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- vārīt Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- ziņot Daudz spēka prasa arī pētniecisko darbu veikšana ķīmijā, fizikā, bioloģijā un matemātikā un gatavošanās par rezultātiem ziņot konferencē vasaras skolas noslēgumā.
- parakstīt Fotogrāfiju zvaigzne parakstījusi ar vārdiem« pēdējā šīs vasaras fotogrāfija».
- nodarīt Graudu audzētājiem pavasara sausums nodarīja postu.
- atmiņa Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
- salds Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
- iestudējums Iestudējums būs veltīts tradīcijām un mīlestībai, cieši savijoties ar Vasaras saulgriežu tēmu.
- sazemēties Ilonas uzaicinājums senajiem “Autogrāfa” autoriem pulcēties Pinteļa ezera krastā pie laukā vārītas jēra zupas katla vēl ilgi liks atcerēties brīnumainu vasaras vakaru, kad basām kājām gribējās sazemēties ar ne tik sen pārķemmēto pļavu, kad salmu rituļi kalpoja par skatuvi un skaļāk lasītu dzejas rindu vārdi sasaucās ar atbalsi.
- seksīgs Ir dzirdēts par slāpju halucinācijām tuksnesī, varbūt ir arī sala mirāžas — stāv zaldātiņš, apsnidzis, sastindzis, piesalis pie paklājiņa, un redz karstu vasaras dienu: meitene laiza saldējumu, vējš gar seksīgajiem stilbiem cilā kleiteli, suns aiz karstuma elš kā sirdsslimnieks...
- bindžot Ja laikapstākļi aiz loga vēl nelutina tā, kā gribētos, ir sajūta, ka pirms vasaras cēliena vēl mazdrusciņ jāuzkrāj enerģija, tad ir īstais laiks bindžot (jeb nepārtraukti skatīties) kādu seriālu.
- ierocis Ja mums nepievērsa vajadzīgo uzmanību, kopš pašas bērnības mums bija spēcīgs ierocis — asaras.
- pa smuko Jāgaida vasara, lai var nobildēties pa smuko.
asara citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv