Paplašinātā meklēšana
Meklējam arum.
Atrasts vārdos (52):
- arum:1
- arumi:1
- arums:1
- carum:1
- garum:3
- garum:2
- garum:1
- asarum:1
- Daruma:1
- garumi:1
- garums:1
- garums:2
- marums:1
- comarum:1
- iearums:1
- izarums:1
- saarums:1
- skarums:1
- svarums:1
- Vjarumi:1
- arisarum:1
- arumains:1
- arumgali:1
- atkarums:1
- atvarums:1
- Barumuna:1
- Palmarum:1
- physarum:1
- sarumbēt:1
- visgarum:1
- garumgarš:1
- garumzīme:1
- jaunarums:1
- kopgarums:1
- pārgarums:1
- parumpīgs:1
- saccharum:1
- sagarumot:1
- sarumelēt:1
- viengaruma:1
- viengarums:1
- virsgarums:1
- apakšgarums:1
- arumsloksne:1
- sarumbāties:1
- sarumbējums:1
- sarumbēties:1
- sarumelēties:1
- Ubbenorm-Sarum:1
- Ubbenorm-Saarum:1
- trīsceturtdaļgaruma:1
- Ubbenorm-Sarumskaja:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (97):
- absolūtais skaņas garums
- Acer saccharum
- Aconitum x cammarum
- airu garums
- Arisarum proboscideum
- Asarum caudatum
- Asarum europaeum
- austrumu garums
- Barumīni nuragi
- bāzes garums
- bezānburas apakšējā līķa garums
- bezānburas priekšējā līķa garums
- Carum carvi
- causa causarum
- Cladosporium herbarum
- Comarum palustre
- Coprinus dunarum
- Copsychus sechellarum
- cūkas garums
- dabiskais vilnas garums
- dējības cikla garums
- delma garums
- Dolycoris baccarum
- ekliptiskais garums
- elektromagnētiskā viļņa garums
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma
- fiziskais arums
- fokusa garums
- Foudia sechellarum
- fundamentālais garums
- Fusarium graminearum
- galaktiskais garums
- garuma grāds
- garuma zīme
- garummaiņas piekabe
- ģeogrāfiskais garums
- Glaucocystis nostochinearum
- grotburas apakšējā līķa garums
- Hedychium gardneriarum
- iedzīvotāju paaudzes garums
- ieraksta garums
- instrukcijas garums
- īstais vilnas garums
- kā arumi
- kā pa arumiem
- kājas garums
- koda garums
- Lactobacillus plantarum
- lagrēķina garums
- Lycium barbarum
- Melampsora larici-caprearum
- Melampsorella caryophyllacearum
- mīkstais arums
- nevilkt garumā
- nevilkt laiku garumā
- Opalina ranarum
- orbis terrarum
- paketes garums
- palielināta garuma vilciens
- pēdas garums
- Phoma herbarum
- Phormidium floveolarum
- Phyllosticta cucurbitacearum
- Physarum cinereum
- Physarum leucopus
- Physarum nutans
- pirksta garums
- pirsta garums
- Pleospora herbarum
- Polygonum viviparum
- profila relatīvais atbalsta garums
- Puccinia glumarum
- Puccinia poarum
- reducētais svārsta garums
- Regnum plantarum
- relatīvais skaņas garums
- Rhizobium leguminosarum
- Rhizoclonium riparum
- rietumu garums
- rindiņas garums
- Saccharum officinarum
- Saruma ezers
- Septoria cucurbitacearum
- sienas garums
- stiept laiku garumā
- stumbru sagarumošana
- Sturnus pagodarum
- summa summarum
- Teucrium marum
- Thraupis palmarum
- vārda garums
- vidējais brīvā ceļa garums
- vilkt garumā
- vilkties garumā
- viļņa garums
- viļņgarumdales multipleksēšana
- zāģmateriālu garumošana
Atrasts skaidrojumos (200):
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- klafters agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstes, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi)
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
- astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis)
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
- Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- Britu Antarktiskā teritorija Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni; daļēji pārklājas ar Argentīnas un Čīles pretenzijām, austrumos robežojas Karalienes Modas Zemi
- ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
Atrasts piemēros (39):
- garums – Biznesa un lietišķas sievietes ģērbšanās stilā viens no noteikumiem ir tērpa garums.
- sērija – Filmas vai filmu, vai sēriju garumam nav nozīmes, galvenais ir līdz jūlijam safilmēt melno materiālu.
- ierobežojums – Vai ir kādi garuma ierobežojumi?
- sēta — Zemnieku sētas, baznīca, ciemats, katlu māja, ceļi, muzejs, visa Dunava, — saka Ķiploks, — visu 29 kilometru garumā būtu sakopta arī bez konkursiem un prēmijām.
- garums Aiz kravas mašīnas visā ielas garumā stiepās zilgana migla.
- pirms laika Akmeņi un vienas vasaras garumā izstiepušies kļavji, nodzeltējuši un apsarkuši pirms laika.
- pieturzīme Bez garumzīmēm, bez pieturzīmēm, bez lielajiem burtiem, bez nekā.
- pūt Blakus akai, nogāzies zālē, puva vindas stabs, bet pati vinda un kārts jau bija sacirstas rokas garuma pagalēs.
- celiakija Celiakijas slimniekiem mūža garumā jāizvairās no glutēna – kviešu, rudzu, miežu olbaltuma, kas izsauc tievās zarnas bārkstiņu atrofiju, kā rezultātā organismā neuzsūcas uzturvielas, veicinot dažādu slimību attīstību.
- garums Ceļojums nedēļas garumā maksāja tikai sešdesmit septiņdesmit latu.
- uguns Ceļš vairāku kilometru garumā bija labi pārredzams, vispirms tas veda augšup, tad lejup, pretim pilsētas un kādas mašīnas ugunīm.
- īkstis Cimda garums līdz īkstim, bet pats īkslis pārsniedz
- tīrīšana Droši vien daudziem sniega tīrīšana, pirmkārt, saistās ar smago sniega lāpstas cilāšanu vairāku stundu garumā un nepatīkamo sajūtu, kad pēc sniega notīrīšanas nepaiet ilgs laiks līdz sāk snigt atkal.
- izbaudīt Es noteikti izbaudītu šo skatienu spēli, es vilktu garumā vismaz mēnesi.
- vilkt garumā Es noteikti izbaudītu šo skatienu spēli, es vilktu garumā vismaz mēnesi.
- pašā laikā Garums izrādījās pašā laikā, bet platums!
- koncertflīģelis Ir koncertflīģeļi, kas domāti koncertzālēm, un to garums ir aptuveni 2,80 metri.
- iespaidīgs Ir redzēti visādi triku meistari, kuri bāž sev rīklē iespaidīga garuma zobenus, pamanoties nesavainoties, bet man tādu iemaņu nekad nav bijis.
- garums Izbaudīju karstumu visas dienas garumā.
- laiks Ja bērna nodarbība ir neinteresanta, tad viņš izjūt nepanesamu garlaicību un laiks velkas garumā, bet turpretī, ja viņa nodarbība ir interesanta, tas izjūt laiku īsāku nekā īstenībā tas ir, tādēļ bērns bieži pārnāk mājās par vēlu.
- mats Ja mēs paņemam vienu matu un pavelkam to, normāls, elastīgs mats var izstiepties garumā pat apmēram uz pusi.
- ierast Jau vairāku gadu garumā augustā Daugavpilī ierasts organizēt augstākā mēroga starptautiskās spīdveja sacensības.
- garums Katrs monologs vismaz divu lappušu garumā.
- diena Klimatam kļūstot siltākam un maigākam, pēdējo piecdesmit gadu laikā ziemas garums samazinājies par 15 dienām.
- štengrs Lai sagaidītu saullēktu gada īsākajā naktī, arī štengram līgotājam vajadzīgs makten liels spēks un izturība, skaņa balss un viegls solis visas nakts garumā.
- īss Latviešu valodā vairāku veidu līdzskaņi var būt gari vai īsi, taču skaneņiem ir īpaša pozīcija šajā gadījumā — to garums ir fonēmisks, respektīvi, tas tiek norādīts rakstībā un atsevišķos gadījumos tam ir nozīmes šķiroša loma, piemēram, manna un mana.
- krāsa Līdzīga bija vienīgi krāsa un garums.
- garums Mani soļi ir daudzmaz viena garuma un abi zābaki viena izmēra.
- aptuvens Maršruta aptuvenais garums būs 250 km.
- mētelis Mugurā viņam bija vidēja garuma tumšas krāsas mētelis.
- klajš Nekur nevar satikties ne pilsētā, ne kur citur ārpus tās — visapkārt vieni klaji lauki un arumi.
- vilkt garumā Nevelc garumā.
- garums Neviens neaptvēra, ka bēgļu laiks ievilksies visa mūža garumā.
- vilkt garumā Oranžā sieviete steidzināja, vilkt garumā pavisam vairs nebija laika.
- tuvums Pamielojies ar vakardienas baltmaizes drupačām un samanījis jaunas dienas tuvumu, staipīdams uz visām pusēm garumgaras ūsas, gar lupatu paklāja malu savā grīdas dēļu spraugas mājvietā atgriezās trekni nobarojies prusaks.
- garums Patskaņu garums var mainīt vārda nozīmi, tāpēc ļoti uzmanīgi jālieto garumzīmes.
- pilgrims Pēc tam ceļš ved uz pilgrimu biroju, kur izstāvam rindu pusstundas garumā un tiekam pie personalizēta papīra, kas apliecina faktu, ka Santjago ceļš ir veikts (par 3 eiro iespējams dabūt ierakstu ar kilometru skaitu, starta punktu u.c. detaļām).
- decimetrs Piemēram, metriskajā sistēmā garumu mēra ar milimetriem, centimetriem, decimetriem un metriem, bet angļu mēru sistēmā izmanto collas, pēdas, jardus un jūdzes.
- izmeklēšana Priekšā bija garumgara izmeklēšana, droši vien arests, kad identificēs viņa pirkstu nospiedumus uz nelaimīgā āmura, tiesa...
Citās vārdnīcās nav šķirkļa arum.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv