Paplašinātā meklēšana

Meklējam ari.

Atrasts vārdos (819):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (9997):

artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia")
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants
Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Cytisus x praecox agrais slotzaris
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
mājas aita aitu suga ("Ovis aries")
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
aisīši Aizkari
gardiņi Aizkari
gardīni Aizkari
širma Aizkari
pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus")
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
kunāriks Āksts, jokdaris
narva Āksts, jokdaris
narvis Āksts, jokdaris
šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
alusviris Aldaris
brūvelis Aldaris
brūveris Aldaris
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus")
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants
lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis")
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
alusdarniecība Alus darināšana
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
amarilis Amarillis
Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
amaryllis Amariļļi
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus")
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia")
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants
Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība
taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants
Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
amharieši Amhari
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
coitus per anum anālie dzimumsakari
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju
kaškars Anaša, marihuāna
plans Anaša, marihuāna
šejs Anaša, marihuāna
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
pazarēs Apakš zariem
pazaros Apakš zariem
pazares Apakšējie zari
pazari Apakšējie zari
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
oftalmoleikoskops aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
saserot apaugt ar sariem
apzarot Apaugt ar zariem
apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus)
apderināt Apdarināt
apdarīt Apdarināt (2)
skulbīties apdarināt (ar cirvi)
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot
apmergot Apdarināt ar rakstiem
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm)
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai)
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Babrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Beresņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Aizelkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants
Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bere apdzīvota vieta Botsvānā, Kalahari ieplakā, Khanzi distrikta dienvidrietumu daļā
Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
Bešbelčira apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā
Kolari apdzīvota vieta Somijā (_Kolari_), Lapzemes rietumos
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē
Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Bina apdzīvota vieta Zimbabvē, Ziemeļmatabelelendas provincē, Karibas ūdenskrātuves krastā
Agliuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants
Aglyuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants latgaliski
Dvīts apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants
Lauders apdzīvotās vietas "Lauderi" nosaukuma variants
Vorkova apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants
Viskaļi Apdzīvotās vietas "Viskāļi" nosaukuma variants
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā
žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem
metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
apkārstīt Apkarināt
apkabināties Apkarināties
apsakārstities Apkarināties
nokārstīties Apkarināties
apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
apķirināt Apkārt, apkarināt
apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem
kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve
četrzaru ar četriem zariem
solidarizēties ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1)
daudzstarains ar daudziem stariem
daudzzaru ar daudziem zariem
divzaru ar diviem zariem
garmatains ar gariem matiem (par galvu)
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
knēgāt ar gariem zobiem ēst
knēgāties ar gariem zobiem ēst
glemst ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot
pirtīžas ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas
grebt ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla)
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
ķenkarots ar ķekariem, pušķiem izrotāts
zvārgulains ar metāla piekariem rotāts
zvārguļains ar metāla piekariem rotāts
plīckains ar nokareniem zariem
jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
aizlapot ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt
simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
purpurs ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma
trīsstaru ar trim stariem
trīszaru ar trim zariem
vaivarots ar vaivariņiem bagātīgs
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
cikstiens ar zariem klāts ceļa posms
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas
maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte
kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja
Arisarum proboscideum arisārumu suga
aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija
mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
gada vidējais iedzīvotāju skaits aritmētiski vidējais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā
vidējais vecums aritmētiski vidējais visu koku vecums audzē
dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
jūrmalas armērija armēriju suga ("Armeria maritima")
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
rentgenoterapija Ārstēšana ar rentgenstariem
Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata")
burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laringoskopists Ārsts, laringoskopijas speciālists
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls
Assern Asari
Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā
Perca fluviatilis asaris
asars Asaris
aseris Asaris
bieršķis Asaris
asara Asaris ("Perca fluviatilis")
Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants
hematolimfūrija Asinis un limfa urīnā, piem., filariozē
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius")
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria")
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis")
praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants
Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants
vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants
atzarot Atbrīvot (koku) no zariem
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot
prikš Atdarina šļakstiena skaņu
pakaļmēģinājums Atdarinājums
pakaļtēlojums Atdarinājums
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
imitācija Atdarināšana; arī atdarinājums
imitēt Atdarināt
kopēt Atdarināt
pakaļmēģināšanās Atdarināt
pakaļmēģināties Atdarināt
pakaļrakstīt Atdarināt
darīt pakaļ atdarināt (kādu)
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
ruļļot Atdarināt cīruļa balsi
izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās
bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
līdzskrējējs Atdarinātājs
pakaļmēģinātājs Atdarinātājs
tāpulis Atdarinātājs
mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina
pakaļsekotājs atdarinātājs, sekotājs
imitando Atdarinot
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku)
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
atžiebt Atkārt, atkarināt
urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu
stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas
pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi
šņuk atkārtojumā atdarina raudāšanu
viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu
džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas)
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot"
praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis")
tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis")
cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus")
Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii")
dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello
pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis")
lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester")
sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus")
smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis")
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus")
meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus")
dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus")
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
attīt Atritināt (ko saritinātu)
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Manuela Antonio nacionālais parks atrodas Kostarikā, Centrālamerikā, izveidots 1972. g., platība - 6,83 km^2^
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības
virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari)
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari)
fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus
optiskais attēls attēls (aina), ko veido optiskie stari no objekta pēc iziešanas caur optisko sistēmu
reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
darīšana Attiecības, sakari (ar ko)
heteroklādisks attiecīgs uz anastomozi starp divu artēriju termināliem zariem
atrioventrikulārs attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari
aktīnisks attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem
idioventrikulārs attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.)
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām
derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-
Caryota mitis atvašu kariota
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1)
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi
atvilcināt Atvest uz zariem
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
Audruvis Audruves upes nosaukuma variants
parapleirīts Audu iekaisums starp parietālo pleiru un krūškurvja fasciju
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi
mastocitoma Audzējs, kas sastāv no heparinocītiem
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze
vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris")
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem)
epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
augstākie sieviešu kursi augstākā sieviešu mācību iestāde cariskajā Krievijā; absolventes ieguva tiesības strādāt sieviešu vidējās mācību iestādēs, kā arī vīriešu mācību iestāžu jaunākajās klasēs
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants
Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants
Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants
Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants
Medums Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Medumi" nosaukuma variants
Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants
Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants
Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants
Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants
Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants
Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants
Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
sīksuga augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
Mateļi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Māteji" nosaukuma variants
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica")
ausīši Auskari
auškari Auskari
oriņas Auskari
orīnas Auskari
oriņi Auskari
lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
svītrainais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Mniotilta varia")
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem
Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
Platycladus orientalis austrumu platzaris
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
Biota orientalis austrumu platzaris, šīs sugas nosaukuma sinonīms
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
oņera Auša, blēņdaris, draiskulis
oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana
ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari
smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
strastis Aužamā šķieta zari
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1)
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
ritums Baķī saritināts noausts audums
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum")
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria")
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides")
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums
picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā
danseuse Baleta vai varietē dejotāja
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
Tatārijas balodene balodeņu suga ("Atriplex tatarica")
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā
laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā
Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants
Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants
Ķēves druva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukuma variants
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants
Slobada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants
Vornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukuma variants
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger")
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants
Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants
Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji
Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants
Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants
Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants
Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants
Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants
Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants
Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants
Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants
Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants
Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants
Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants
Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants
Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants
Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants
Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants
Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants
Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants
Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants
Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants
Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants
Ķeņi Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukuma variants
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants
Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius")
kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu)
bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru
šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia")
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus")
plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus")
čupām Bariem
drūzmām Bariem
gūzmām Bariem
puduriem Bariem
pulkos Bariem
pūļos Bariem
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties
banga Bariem, pulkiem, pūļiem
pulkiem Bariem; pa vairākiem kopā
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību
antibarioni Barionu antidaļiņas - antinukloni, antihiperoni un rezonansi
Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
baritons baritona viola, izplatīta 18. gs., gk. Vācijā
baritonis Baritons
Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
biru birām baros, bariem, baru bariem
pudra Bars, bariņš, puduris
Sūnciems Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sūnuciems" nosaukuma variants
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
muru murām baru bariem
buru buriem baru bariem
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
Hari Batanhari - upe Indonēzijā
Džambi Batanhari upe Sumatras salā
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
skulte Bēru kambaris, kapliča
slošzari bērza zari slotām
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants
nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem
sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
žļurstēt bez vajadzības gari runāt
kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa")
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu
trummelis Bezmēns, rokas svari
ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
protokols BSC binārie sinhronie sakari
binārā sinhronā komunikācija binārie sinhronie sakari
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
halmatoģenēze Bioloģijā tipa variācijas lēcienveida attīstība
biru Biru birām - bariem, pulkiem
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
blēndaris Blēņdaris
blēnderis Blēņdaris
blēniķis Blēņdaris
blēņumaiss Blēņdaris
nedrēms Blēņdaris
prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis
smatrons blēņdaris, palaidnis
galsteris Blēņdaris, palaidnis
aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis
balavnieks Blēņdaris; nerātnis
balvans Blēņdaris; nerātnis
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
Kreici Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" nosaukuma variants
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma
puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Balvupe Bolupe, tās nosaukuma variants
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
Bondarišķis Bondarišku ezers Andzeļu pagastā
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants
taumatūrgs Brīnumdaris
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
otanāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
otenāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
brūvenis Brūvējums, darinājums
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi
kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem
sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
sabines Bultene ("Sagittaria")
zobenājs Bultene ("Sagittaria")
zobenes Bultene ("Sagittaria")
zobines Bultene ("Sagittaria")
zobini Bultene ("Sagittaria")
zobiņi Bultene ("Sagittaria")
šaurlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria graminea")
platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia")
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants
augšupeņi Burti ar augšējo pagarinājumu (b, d, k u. c.)
vidupeņi Burti bez augšējā un apakšējā pagarinājuma, piem., a, e, o, u, n
burtcipari burti, cipari un citi simboli, ko izmanto informācijas pierakstam
Briedes Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" nosaukuma variants
U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu
lejupenis Burtu veids; burts ar apakšējo pagarinājumu
burs Buru buriem – baru bariem
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms)
līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
sariest būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras)
pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
vēdināt būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā
plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
variēt būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti
nokārt būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem
reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
plotnīks būvgaldnieks, namdaris
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
kamerālpalāta Cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus
maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus
carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā
gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi
būvmanis Celtnieks, namdaris
fašīnu ceļš ceļa klājs no kārtīm, baļķiem, zariem utt.
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko)
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi
vienādmaksis Centralizēts tarifs
Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris")
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides")
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum")
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
Zosens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zosēni" nosaukuma variants
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants
Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
serdes ciateja ciateju suga ("Cyathea medullaris")
cīkari Cībari
ķībaras Cībari
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants
Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants
Skriņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
lancetiskā ciesa ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
saritināties kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea")
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu)
cigarella Cigarills
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.)
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus
loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos
iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu
parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
gargurnis cilvēks ar gariem gurniem
gargūža cilvēks ar gariem gurniem
garkaulis cilvēks ar gariem kauliem
viliķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
vilniķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
matainis cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati
zvaigzne cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē)
zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris
vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
taisītājs cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina
demagogs cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus
simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
epikūrietis cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību
filantrops cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris
cirtējs cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris
gauša cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta
tenteris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris
amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
aristokrāts cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1)
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
proletārietis cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks
popularizētājs cilvēks, kas popularizē (1)
popularizators cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1)
popularizētājs cilvēks, kas popularizē (2)
popularizators cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2)
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
apdarnieks cilvēks, kas veic apdari
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba")
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia")
mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis")
kātaiņi Cimdi ar gariem valnīšiem
kātaini cimdi cimdi ar pagarinātiem valnīšiem
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa
partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo"
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
sačurmoties Cirtoties, saritināties
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis")
Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms
atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā
atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā
čūkčamariņš Cūkčamariņš
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae")
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
karūsa Cūku suga gariem purniem un smailām mugurām
pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram
amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
taurēties Čokuroties, saritināties
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Centrālā Āzija dabas apgabals Āzijas vidienē, Mongolijā un Ķīnā, platība ~6 mlj km^2^, 2 reljefa joslas ar vidējo augstumu 500 - 1500 m (Gobi, Tarimas līdzenums) un 4000 - 4500 m (Tibetas kalniene), ko šķir vai ietver Tjanšana, Kuņluņa, Karakoruma kalnu sistēmas; krasi kontinentāls klimats; daudz ezeru, tuksnesis, pustuksnesis, stepe
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām
turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā
divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
darināšana darbība --> darināt (1, 3)
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
apdarināšana darbība, process --> apdarināt
atdarināšana darbība, process --> atdarināt
popularizācija darbība, process --> popularizēt (1)
popularizācija darbība, process --> popularizēt (2)
proletarizācija darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties
tarifikācija darbība, process --> tarificēt
vulgarizācija darbība, process --> vulgarizēt
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
taisījums Darinājums
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums
derināt Darināt
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas)
mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas)
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā
aust Darināt (tīklus)
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
šļaupstīt Darināt smailu
mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu)
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam)
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās)
pagarinātājs darītājs --> pagarināt
portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus")
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis")
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju
paralēldarbības dators dators, kam ir vairāki aritmētiski loģiskie bloki, kurus izmanto paralēlai apstrādei
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā
gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
ņudzums daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai
sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Beneslausku Bicāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants
Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski
Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants
Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis")
pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā
vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
pjezoelektriskais efekts dažu dielektrisku kristālu polarizācijas izmaiņa mehāniskajā deformācijā
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sagittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
periodisks decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kura daļveida daļas visi cipari no kādas vietas periodiski atkārtojas
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata
raksturojums Decimāllogaritma veselā daļa
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum")
ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari
slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1)
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
kleitas aste dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
Zeltakalns Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Zaltakolns" nosaukuma variants
kambarītis dem. --> kambaris
kambartene dem. --> kambaris
kankarītis dem. --> kankaris
piezarītis dem. --> piezaris
pusaizkariņi dem. --> pusaizkari
sariņi dem. --> sari
saulstariņi dem. --> saulstari
svariņš dem. --> svari
žagariņi dem. --> žagari
Dzirvaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dirvaniški" nosaukuma variants
Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants
Kumbuļs Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukuma variants
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai
šaka Detaļa, veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) zariem
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
diastolizācija Diastoles pastiprināšana vai pagarināšana
Austrālijas latviešu mākslinieku apvienība dibināta 1975. g. Sidnejā, ar galveno mērķi saglabāt un attīstīt latviešu mākslas tradīcijas, apzināt un organizēt Austrālijā dzīvojošo latviešu tēlotājas mākslas (arī lietišķās un fotomākslas) meistaru radošo darbību, popularizēt latviešu mākslu pasaulē
skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas
elektrostrikcija Dielektriķu deformācija elektriskajā laukā, ko izraisa dielektriķu polarizācija
teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza
Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants
bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants
Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias")
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance")
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
lapas Divas meijas, arī lapkoku zari, uz kuriem krauj siena gubu
kariķēts divd. --> kariķēt
militarizēts divd. --> militarizēt
pagarināts divd. --> pagarināt
uzkarināms divd. --> uzkarināt
Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
aristolochiaceae Divdīgļlapju klases aristolohiju dzimta
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
double Divkāršojums, atkārtojums; variācija
dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum")
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus
dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus
bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
dubultprecizitāte Divu mašīnvārdu izmantošana viena vietā, lai palielinātu aritmētisko operāciju izpildes precizitāti
mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu
nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np
slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium")
dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
nobilitāte Dižciltība, augsta kārta, aristrokrātija
augstciltnieks Dižciltīgais, aristokrāts
labdzimtais dižciltīgais; tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; cienīgs
lielradu Dižciltīgs, aristokrātisks
lielrads Dižciltīgs, aristokrātisks radinieks
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
strautu djērvila djērvilu suga ("Diervilla rivularis")
Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms
varžu donis doņu suga ("Juncus ranarius")
doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis")
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
kaikars Draisks pusaudzis, gariem, izstīdzējušiem locekļiem
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt)
skrodeļšūts Drēbnieka šūts, darināts
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums
kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants
Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
Giužas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants
Giuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants
Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants
Ķerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants
Ķierkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants
Kerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
Kolomusti Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kolomosti" nosaukuma variants
Kondaunīki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnieki" nosaukuma variants
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
Nārbuti Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Narbuti" nosaukuma variants
Orniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukuma variants
Rovņica Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Rovnica" nosaukuma variants
Sludiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludinišķi" nosaukuma variants
Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants
Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Zeiles Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants
Zeili Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski
Zeilis Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski
Zemņicki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zemnieki" nosaukuma variants
Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants
dugesia Dugesia lugubris - upes planārijas "Euplanaria lugubris" nosaukuma sinonīms
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
Stellaria alsine dūkstu virzas "Stellaria uliginosa" nosaukuma sinonīms
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis")
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable")
ūdensvērsis Dumpis ("Botaurus stellaris", senāk "Ardea stellaris")
bunkšķis Dumpis ("Botaurus stellaris")
lielais dumpis dumpju suga ("Botaurus stellaris")
Lieldupļi Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants
Jedvigova Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" nosaukuma variants
Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
Gausenesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Gausensciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
Muņciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Muņi" nosaukuma variants
Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sausterciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" nosaukuma variants
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants
Vādzerciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vādzere" nosaukuma variants
bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums
biz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
bīz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
Jēči Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ječi" nosaukuma variants
dupleksā komunikācija dupleksie sakari
dupleksā pārraide dupleksie sakari
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
Zariņi Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zarinki" nosaukuma variants
Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini")
rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria")
feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
cikcakecēšas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem
cikcakecēžas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem
cikcaku ecēžas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem; cikcakecēšas
saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem)
locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju)
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu)
Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga
vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis
patriciāts Dzimts aristokrātija (Senajā Romā)
patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā)
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo
Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa
ūdenszari Dzinumi, kas attīstās no snaudpumpuriem uz kailiem skeletzariem
ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības
ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības
ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus
cīpari Dzīpari
bane Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
banīca Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
banīte Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
banītis Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums
bezšūnaiņi Dzīvās dabas iedalījuma taksons ("Acellularia"), kas ietver vīrusus un riketsijas
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria")
daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
īsaugļu džuta džutas suga ("Corchorus capsularis")
šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām
šedīmi Ebreju mitoloģijā - ļaunie gari un dēmoni, kam upurēja dzīvniekus
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem
tapaine Ecēšas ar koka zariem
tapainis Ecēšas ar koka zariem
pirtskurīši Ēdama sēne "Boletus variegatus"
pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis"
pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres
tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis")
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
bembere Egle ar līdz zemei noliektiem zariem
žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai
stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus")
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
melnā egle egļu suga ("Picea mariana")
žagsti Egļu zari sētas izgatavošanai
žebi Egļu zari žoga pīšanai
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis")
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora")
introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību)
eksoni Eikariota gēna rajoni, kuros iekodēta ģenētiskā informācija par viena vai otra polipeptīda struktūru (aminoskābju secību)
eucariota Eikarioti
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija
koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union")
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment")
Austrijas mantojums Eiropas valstu karš par Austrijas mantojumu (1740.-1748. g.),kura cēlonis bija Prūsijas, Francijas u. c. valstu centieni sadalīt Hābsburgu īpašumus, ko pēc imperatora Kārā VI nāves mantoja viņa meita Marija Terēzija; Āhenes mira līgums (1748. g.) saglabāja lielu daļu Hābsburgu īpašumu, bet neatrisināja Eiropas valstu pretrunas
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris"); vēja zivs
ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris")
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers
depolarizators Ekrāns, aiz kura krītošā polarizētā gaisma kļūst nepolarizēta
saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina")
kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju
simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums
maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari)
mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem; rentgenstarojums; x-stari
elektronstaru lampa elektronierīce, kas ar vienu vai vairākiem elektronstariem pārveido signālus, piem., elektriskus signālus pārvērš redzamos attēlos vai attēlus - televīzijas signālos; katodstaru lampa
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām
cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs
priekšpekle Elles priekškambaris
bronhi Elpvada (trahejas) zari, pa kuriem gaiss nonāk plaušās
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
Badarī kultūra eneolīta kultūra (5 gt. p. m. ē.) Vidusēģiptē, mājokļi celti no zariem, apmesti ar mālu, mirušie apbedīti saliekti, krama, kaula, ziloņkaula, ādas apstrāde; keramika sarkanā, brūnā, melnā krāsā, medniecība, primitīvā zemkopība, lopkopība
jūrasspalvu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum penna-marina")
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae")
mazais ērglis ērgļu suga ("Aquila pomarina")
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
Dorsetas ērika ēriku suga ("Erica ciliaris")
ērška Ērkšķoga ("Grossularia")
agres Ērkšķogas ("Grossularia")
agristas Ērkšķogas ("Grossularia")
agrozdi Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājoga Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājogas Ērkšķogas ("Grossularia")
asakkoks Ērkšķogas ("Grossularia")
asakogas Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķājs Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķis Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķogāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ēršķogas Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolaji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolāji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolenes Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdoļogas Ērkšķogas ("Grossularia")
saēršķi Ērkšķogas ("Grossularia")
štakenes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķanes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenaji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeņbēres Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeni Ērkšķogas ("Grossularia")
vīnogulājs Ērkšķogas ("Grossularia")
izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata")
Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella")
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis")
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata")
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
ņurināties Ēst ar gariem zobiem
glezēt Ēst bez apetītes, ar gariem zobiem
vakariņot Ēst vakariņas
etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
Svētais vakarēdiens euharistija
āverģēlis Ēverģēlis - nerātns jokdaris, draiskulis
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama
mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha
Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri
Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha
Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Ungurmuižas ezers ezers Variešu pagastā, platība — 7,9 ha
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia")
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari)
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība
varizejisks Farizejisks
varizejs Farizejs
farizejisms farizeju mācība, kas prasīja stingri un precīzi pildīt bauslibas priekšrakstus
Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts)
parastais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus coronarius")
brugioze Filarioze, ko ierosina "Wuchereria malayi"
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki
Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
lietfirma Firma, kas satur norādījumu uz darbības nozari
dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva
izkliede fizikālu, tehnisku u. c. lielumu un parametru telpiskais sadalījums un novietojums dažādos telpas punktos un virzienos, kā arī šādu mainīgu lielumu vērtību variācija
medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka
plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā
fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
fokstenga fokmasta augšējās daļas pagarinājums
alofons Fonēmas variants, kas atkarīgs no blakus esošajām skaņām
bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš"
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai
trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
aktinogrāfija Fotografēšana ar Rentgena stariem
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās
frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi
aizmugurējā frēze frēze ar zobu mugurvirsmām, kas veidotas pēc logaritmiskas vai Arhimēda spirāles
Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca")
Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis")
Eduarda fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria eduardii")
karaliskā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria imperialis")
dzeltenā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria lutea")
bālziedu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pallidiflora")
Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica")
Ponta fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pontica")
mieturu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria verticillata")
dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
akotainā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia aristata")
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā
gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
gaismas modulēšana gaismas svārstību amplitūdas, fāzes, frekvences vai polarizācijas pārveidošana
spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji
Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants
Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne
encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
plašā gandrene gandreņu suga ("Geranium divaricatum")
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā
garantijas prēmija garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums, kura apmērs atkarīgs no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska
pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti)
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
garai Gari
garļi Gari
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm
pieslietne gari baļķi, kas pieslieti pie ārsienas un pasargā to no lietus
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
pārstaipi Gari dūrieni (šujot)
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai
cimini Gari mati, apspalvojums; matu, spalvu čuprs
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē
sarkanēji Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkanes Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkaņi Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt
delgavot Gari runāt, vilkt darbu garumā
jaukalas Gari salmi
jaukulas Gari salmi
jekula Gari salmi
jēkula Gari salmi
jēkuļi Gari salmi
jēlkula Gari salmi
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti
nakts spaļļi gari tīkli no smalkiem diegiem, kas izveidoti jūrā, lai naktī ķertu siļķes
tērzt Gari un plaši izrunāties
izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst
taustes mati gari un rupji mati uz dzīvnieku lūpām, ap nāsīm un acīm, kuri uztver mehāniskus kairinājumus; gaļēdājiem tie ir rindās uz lūpām
aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu
filē Gari un šauri mīklas gabali
bazūnēt Gari velkot raudāt
vāžot Gari velkot un monotoni runāt
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt
botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem
pātarot Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt
drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt
riroķi Gari, krokaini svārki
gurdviļņi gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam)
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām)
garaiņi gari, spoki
garainis Gari, spoki, rēgi
tīsti Gari, šauri lentveidīgi auti, ko tin ap kāju stilbiem
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem)
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
kaļavas garie zābaki, stulmzābaki
pautenieki Garie zvejnieku zābaki
čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
krasta garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium ripariodes")
Gārsine Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" nosaukuma variants
podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria")
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli
piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari
stiepība Garuma maiņa, pagarināšana
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.)
cept Gatavot, darināt, taisīt
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku
baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai
glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius")
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System")
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
vāneklis Grābeklis ar pieciem gariem zariem
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos
mainīgā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium x variable")
varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari
dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti
dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs
podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā
logaritmografisks Grafisks attēlojums logaritmiskā mērogā
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
atloks grāmatas vāka pagarinājums
degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
Groveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors
pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
Ledum groenlandicum Grenlandes vaivariņš
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Eirinome Grieķu mitoloģijā - okeanīda, triju haritu (romiešu grāciju) māte
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja)
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Talija grieķu mitoloģijā - viena no haritām
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
gemista Grieķu virtuves ēdiens: ar rīsiem un gaļu pildīti tomāti vai pipari
tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls
persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
smilts grīslis grīšļu suga ("Carex arenaria")
matveida grīslis grīšļu suga ("Carex capillaris")
apaļvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex globularis")
blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris")
krasta grīslis grīšļu suga ("Carex riparia")
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria")
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants
gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
luņģināties Gulēt (par suni), kas saritinājies
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
šinces Gultas aizkari (stabu gultai)
samesties čūriski guļot saritināties
sačūrāties guļot saritināties
gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria")
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
ģenerālkomisārs ģenerālkomisariāta vadītājs
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām
projektīvā ģeometrija ģeometrija, kurā aplūko figūru īpašības, kas ir invariantas pret projicēšanu, kā arī kolineācijas (projektīvās transformācijas)
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
jērkambaris Ģērbkambaris
jērkamburis Ģērbkambaris
jērkammaris Ģērbkambaris
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām
eipatrīdi Ģints aristokrātija senajās Atēnās
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados
hurikans harikens
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
Medicago media hibrīdlucernas "Medicago x varia" nosaukuma sinonīms
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā
himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria")
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
dzīvības eliksīrs hipotētiska viela ("elixir vitae"), kas var pagarināt cilvēka mūžu
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem
hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde
akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju
pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs
kātainā vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea petiolaris")
puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
nepāliešu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, lieto devanāgari rakstu
singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu
ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
iemetināt Iekarināt, iekabināt
iekars Iekarināts priekšmets, lieta
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem
polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību
iemarnavāt Iemarinēt
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu)
iesamarnavāties Iemarinēties
seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem
iežagarot Iepērt ar žagariem
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Austrummarianas lielieplaka ieplaka Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Mariannas salām, dziļums līdz 6771 m
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
cacis ierīce lopbarības smalcināšanai (dēlis ar tajā iedurtiem zariem, starp kuriem tiek pildīts siens vai salmi, ko pēc tam sagriež ar izkapti)
inženierkomunikācija ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem
bukloke ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi
tahistoskops ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne)
aritmogrāfs ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus
kopnes paplašinātājs ierīce, kas pagarina datorkopni vai palielina pa to pārraidāmo bitu skaitu
runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu
iedarināt iesākt darināt
ietaisīt iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt
iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā
iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
attīstīšanas amplitūda iespējamās filmas attīstīšanas ilguma variācijas, kas neietekmē attēla kvalitāti
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari)
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari)
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari
arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā
Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik")
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
pārklāstīt Ilgi un gari stāstot izskaidrot
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs
Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants
zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji
zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji
Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants
Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants
Ierzeļova Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ērzeļova" nosaukuma variants
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
Imaharu Imabari, pilsēta Japānā
kukla Imitācija, pakaļdarinājums
impērisks impērijas (ķeizarvalsts, ķeizaristes), piemēram, impērijas armija
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_)
Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā
prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus
pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu
hipsodonts Indivīds, kam ir gari zobi
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
indoirāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kas apvieno indoariešu jeb indiešu, irāņu un dardu valodas
indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas
jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli
Grīnēni Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Grinēni" nosaukuma variants
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides ciparinformācijas pārraidi
infrasarkanā gaisma infrasarkanie stari
termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte
zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
cirsenhīze Injekcija varikozā vēnā terapeitiskā nolūkā
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
aritmētiskā instrukcija instrukcija, saskaņā ar kuru dators izpilda vienu no aritmētiskajām operācijām
pasakaļa Instrumentāls skaņdarbs lēnā trīsdaļīgā taktsmērā, kas sastāv no variācijām ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā
ekskavatorists instruments kariozo masu izņemšanai no zoba
deviometrs instruments šķielēšanas leņķa mērīšanai; strabismometra variants
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus")
antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija
bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums
oligomenoreja Intervālu pagarināšanās starp menstruācijām
standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā
inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā)
pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna
polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.)
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu)
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
strops Īpaši darināts bišu miteklis
zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
uzlīme īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai; etiķete (1)
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam)
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem)
variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1)
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
kratīklis Īpašs grābeklis ar gariem zariem labības kratīšanai un apvēršanai, kuļot rijā
vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā
Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants
Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants
apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus)
alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā
Ķirbeļi Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" nosaukuma variants
dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem
Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
Buhāras īriss īrisu suga ("Iris bucharica")
huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti
transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās
strumpuči Īsi sacirsti zaru žagari
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
klips īslaicīga knakšķa atdarinājums
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu
Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
Iudri Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ivdri" nosaukuma variants
pušķzariņš Īss augļu zariņš ar vienu centrālu pumpuru
cella Istaba, pieliekamais kambaris
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji
petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums
buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants
Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās
Boloņas skola itāļu gleznotāju skola 14. - 17. gs., uzplaukumu sasniedza baroka laikā (16. gs. b. - 17. gs.), darināja reliģiskas un mitoloģiskas kompozīcijas, kam raksturīga tēlu idealizācija, 16. gs. ievērojamo mākslinieku formālo sasniegumu eklektiska izmantošana
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
sbacaj Izdari (kaut ko)!
izdarināt Izdarināt (alu)
bestsellers izdevums, kas guvis lielu popularitāti un finansiālus panākumus; bestsellers
dižpārdoklis izdevums, kas guvis lielu popularitāti un finansiālus panākumus; bestsellers
koksne izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm
koksne izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm
iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu
čenčere Izliecies koks ar līkiem zariem
krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai
plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu
sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas
žurgs Izmircis koks; slapji žagari
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām
syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu)
izmeijot Izrotāt ar meijām; izrotāt ar koku zariem
bauc Izsauciens atdarinot šāvienu
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju
tigurigu izsauksmes vārds, ko izmanto gaiļa dziesmas atdarināšanai
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu
cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas; arī aizkari
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu
mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā
Celeitāni Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Celitāni" nosaukuma variants
Krekeliškas Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukuma variants
Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
izlaist izveidot (ko) tā, ka rodas paplašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u. tml.)
sariekt izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest
sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām)
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs
sastaroties Izveidoties stariem
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
kņēdzgāties Izvēlīgi, ar gariem zobiem ēst
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari
atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem)
citvarsēklas Izžāvēti neizplaukušu cērmju vērmeles ziedu kurvīši, ko lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā
jakari Jakaru jakariem - nedrošiem soļiem
iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama
pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis")
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi)
daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
manga Japāņu komiksi; "karikatūras veids, kas radies Japānā pirms vairāk nekā 1000 gadiem
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš
potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums
Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants
Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2)
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
arlekīns jautrs asprātis, jokdaris, nerrs
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
daidžests jebkuras grāmatas saīsināts variants periodikā
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants
Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants
Rāciņi Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" nosaukuma variants
Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants
Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants
Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants
Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants
Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants
Jēnis Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jēņi" nosaukuma variants
Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem
joku gailis jokdaris
peikstiņš jokdaris
āmeglis Jokdaris
čepēsls Jokdaris
džauga Jokdaris
jocinieks Jokdaris
jokavnieks Jokdaris
jokmanis Jokdaris
jokmīlis Jokdaris
jokotājs Jokdaris
jokpēteris Jokdaris
jokugailis Jokdaris
jokupēteris Jokdaris
kaita Jokdaris
pigurmeisters Jokdaris
pigurnieks Jokdaris
pigurpēteris Jokdaris
pigurtaisītājs Jokdaris
saltembanks Jokdaris
smīdaklis Jokdaris
smīdākls Jokdaris
smīdekls Jokdaris
smīdiklis Jokdaris
smīdīklis Jokdaris
smiekliņš Jokdaris
stiķmeistars Jokdaris
svitka Jokdaris
unspieģelis Jokdaris
velldzinējs Jokdaris
āmeklis Jokdaris, āksts
peiksts Jokdaris, āksts
žomāklis Jokdaris, āksts
kumēdiņš Jokdaris, āksts, komediants
mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks
niekonis Jokdaris, draiskulis, āmeklis
pūcesspieģelis jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
pajacs Jokdaris, īpaši cirkā
jaukturis Jokdaris, jokupēteris
smaiklotājs jokdaris, klauns
kumedenčiks Jokdaris, klauns
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
ķeks Jokdaris, ķekatnieks
smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks
žoklis Jokdaris, zobgalis
pigornieks Jokdaris; arī auša
jokmeisters Jokdaris; klauns
tērzeklis Jokotājs, jokdaris
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
zvadzene Josta ar metāla piekariņiem
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
hasīdi Jūdu askēti, kas bija farizeju priekšteči
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas; vieta, telpa zem šāda pagarinājuma
Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā
sarkanais asaris jūras asaris
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
lokavi Jūras loki ("Scilla maritima")
loki Jūras loki ("Scilla maritima")
loks Jūras loki ("Scilla maritima")
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms
Mompolas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Marindukes salu un Lusonas salas dienvidu daļu
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
sebastes Jūrasasari
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima")
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji
Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms
dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana
islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids
infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari
šmugumi kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti
paegles kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis")
prolongācija kāda līguma, nolīguma, vekseļa u. tml. termiņa pagarināšana
ņirva kāda meža pīļu varietāte vai lokāls nosaukums
topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem
dubls kāda skaņdarba variēts atkārtojums
šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
cirsoīdā aneirisma kādas artērijas pagarināta, izlocīta un paplašināta daļa
mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
čum kādas skaņas atdarināšanas vārds
diplomāts kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks
papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus
kadru retranslēšana kadru pārraides standartprocedūra pakešu komutācijas tīklos; viens no standarta X.25 variantiem
āmuls kāds ar gariem matiem un bārdu, kas ļoti maz runā
cirpulis kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus
ēmeklis kāds, kas atdarina citus
ņēga kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd
ņēgulis kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd
ņerba kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd
šņirga kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd
šaipa kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris
mēdeklis kāds, kurš atdarina, izsmej, izzobo
gartenka kāds, kurš gari pļāpā, tenko
peste kāds, kurš mēdz gari stāstīt
ciparmodulācija kādu elektriska signāla parametru kodēšana ar binārajiem vai citiem cipariem
citpavasar kādu pavasari; dažu pavasari
braga brags kādu skaņu atdarinošs izsauciens, piemēram: _ledi gāja braga brags_
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants
melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus")
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm)
skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā
Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā
Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā
akosmija Kaite; neregularitāte slimības gaitā
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
divmāju kaķpēdiņa kaķpēdiņu suga ("Antennaria dioica")
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia")
Kališi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalīši" nosaukuma variants
Kalkūne Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" nosaukuma variants
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
Bešparmaks kalniene Kipras ziemeļu piekrastē, augstākā virsotne - 1023 m (Kiparisovuns)
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags)
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa
Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos
kalnu atzari kalnu grēdu sānzari, kas visbiežāk sākas no galvenās grēdas augstākās vietas
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām
radiācijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē ar infrasarkanajiem stariem
kantarīdas Kaltētas vaboles (t. s. spāņu mušiņas), no kurām iegūst kantaridīnu
fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari
Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants
Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants
Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants
Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants
Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
evadi Kambari - tauta Nigērijā
jauri Kambari - tauta Nigērijā
kambali Kambari - tauta Nigērijā
kamberavi Kambari - tauta Nigērijā
kamberi Kambari - tauta Nigērijā
kambars Kambaris
kamberis Kambaris
kamburs Kambaris
kammaris Kambaris
kammuris Kambaris
kammurs Kambaris
akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius")
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
Kamtes Kamtes ezers - Karietes ezers Jumurdas pagastā
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums
žagariņnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" iedzīvotāji
Kanger Kangari
kankalis Kankaris
ārējais kantaridisms kantaridisms, kura cēlonis ir toksīnu uzsūkšanās caur ādu no čulgas, kas radusies spāņu vaboļu aplikācijas vietā
kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas
skultis Kapliča, kapu kambaris; skulte
bērkambaris Kapliča; bēru kambaris
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis")
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius")
smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa)
nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā)
Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
kārbinieks Kārbu darinātājs
karbinieks Kārbu darinātājs
kardamons Kardamonaugs ("Elettaria")
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis
kariatida Kariatīde
karioģenēze Kariesa attīstība
zobu puve kariess
zobu trūde kariess
karioze kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja
karieta Kariete
karīte Kariete
puskariete Kariete ar vienu asi
karose Kariete, slēgti grezni rati
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis
kerrijs Karijs
kurijs Karijs
kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu
Karakste Karikste, Daugavas pieteka
Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka
Kārikste Karikste, Daugavas pieteka
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko)
kabināt Karināt
karenēt Karināt 1(2)
jekāt Karināt, līmēt
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko)
guerrilla Kariņš; partizānu karš
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas
caryopteris Kariopteri
Caryopteris x cladonensis kariopteru suga
pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana")
caryota Kariotas
atvašu kariota kariotu suga ("Caryota mitis")
carissa Karisas
lielaugļu karisa karisu suga ("Carissa macrocarpa")
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
ārstniecības karotene karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
Saļņova Kārsavas novada apdzīvotās vietas "Salnava" nosaukuma variants
Ancani Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ancāni" nosaukuma variants
Drikaškas Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukuma variants
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants
Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants
Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants
Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants
Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants
Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants
rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Sala Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sola" literarizēts nosaukuma variants
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants)
lombrs Kāršu spēle ar lielu variāciju dažādību, spēlē 3 personas ar 40 kārtīm
marjāzis Kāršu spēle; mariāzis
anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes)
nodara Kārts ar apkapātiem zariem
āris Kārts ar diviem slīpiem zariem apakšgalā zivju ķeršanai
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem
kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi
miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
Vortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukuma variants
katars Katari
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
sveicināta katoļu lūgšana "Ave Maria"
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi
amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus
Kadfer Katvari
kuzu kuzām kaudzēm, bariem
vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata")
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru
čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums
riteklis kaut kas saritināts
karelis kaut kas, kas karājas, piekariņš
karenis kaut kas, kas karājas, piekariņš
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā)
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa
Tēnuze Kazari - upe Igaunijā
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius")
segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija
Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
kiriliskais raksts kirilica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
Cytisus x kewensis Kjū slotzaris
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius")
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
sudraba kļava kļavu suga ("Acer saccharinum")
Tatārijas kļava kļavu suga ("Acer tataricum")
žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
Ķieģeļmuiža Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļi" nosaukuma variants
Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants
žāklis kociņš ar diviem atzariem; žuburs; žākļveida zars
raibā kodija kodiju suga ("Codiaeum variegatum")
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot
stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi
divstaru dakšas koka dakšas ar diviem zariem
trīsstaru dakšas koka dakšas ar trīs zariem siena mešanai kaudzē
kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla
hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja
stumburs Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai
kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments
avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
vidkoki Koka vidējie, vidus zari
čampars koka zaru saaugums, savijušies zari
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
volksts Kokiem un zariem klāts ceļš mežā
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
līdzenzaris Koks (ozols) ar apcirstiem zariem
appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā
ķeburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars
ķēburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars
stymbyns koks bez zariem
stuburksnis Koks bez zariem, labības stiebrs bez vārpas
stubērnis Koks, kam nocirsti visi zari
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei
lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem)
mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā
ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
Košragciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants
Kuoštrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants lībiešu valodā
Koštrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Košrags" nosaukuma variants lībiski
Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants
Sīkragciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" nosaukuma variants
Ušciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukuma variants
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts
Kuseņi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli
germanīns Komplicēta ariomātiskās rindas urīnviela, ko lietoja pret miega slimību
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām
pamatšķira Komunistiskās ideoloģijas termins, ar kuru apzīmēja strādnieku šķiru jeb proletariātu
oftalmoksīze Konjunktīvas nokasīšana vai skarifikācija
elevācija Konsekrēto elementu pacelšana pēc konsekrācijas Eiharistijā, simboliski piedāvājot šos elementus Dievam un pielūgsmei
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā
Kromoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kubuļniškas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukuma variants
Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Ščedrati Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sčedrati" nosaukuma variants
Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants
Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants
Skudriki Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Skudriķi" nosaukuma variants
Šumili Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šumiļi" nosaukuma variants
Vipolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukuma variants
Zareņi Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukuma variants
Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski
logaritmēt Konstatēt skaitļa logaritmu
saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem
intervāla blīvums kopas vienību skaits uz vienu variējošās pazīmes vienību; aprēķina, dalot intervāla biežumu ar intervāla garumu
intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās
KMT Kopējais muitas tarifs (ES)
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
kopvakariņas Kopīgas vakariņas
eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava")
stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta")
madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās
tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā
Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē
universāli saliekamās mēbeles korpusmēbeles no unificētām detaļām, kas pieļauj izstrādājumu daudzvariantu montāžu no viena detaļu komplekta
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
CR Kostarika, valsts divburtu kods
Kostarikas Republika Kostarika, valsts pilnais nosaukums ("República de Costa Rica")
CRI Kostarika, valsts trīsburtu kods
Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
CRC Kostarikas kolons; Kostarikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
Scutellaria costaricana Kostarikas ķiverene, arī Kostarikas skutelārija
Alahvela Kostarikas province (_Alajuela_), atrodas valsts ziemeļu daļā
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
raibā kosa kosu suga ("Equisetum variegatum")
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants
Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants
Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski
Domariški Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Domoriški" nosaukuma variants
Klīsmetes Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
Skaists Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" nosaukuma variants
Šķeļteni Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
Šķeltiņi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Aprobauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Aprobavci" nosaukuma variants
Osiuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants
Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants
Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants
Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants
Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants
Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants
Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants
Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants
Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants
Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
Degteri Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Dehteri" nosaukuma variants
Keiļova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Keiļeva" nosaukuma variants
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants
Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants
Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants
Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants
Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants
Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants
Ķelova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kelova" nosaukuma variants
Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants
Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants
Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants
Būtāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants
Hmeļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Meļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Izvolts Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" nosaukuma variants
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants
Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants
Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
Kozliškas Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukuma variants
Kūrseiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants
Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski
Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants
Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants
Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants
Naiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukuma variants
Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants
Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants
Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants
Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants
Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants
Baloži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukuma variants
Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants
Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants
Kūdeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukuma variants
Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants
Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants
Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants
Skadeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukuma variants
Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants
Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants
Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski
Bogdoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
Ojotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukuma variants
Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants
Baļtica Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" nosaukuma variants
pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji
Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski
Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski
Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants
Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants
Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants
Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants
Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants
Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants
Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants
Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants
Blūzmas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants
Blūzmi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants
Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants
Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants
Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants
Gaugariškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukuma variants
Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski
Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants
Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants
Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski
Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants
Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants
Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants
Orneicāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants
Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski
Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants
Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants
Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants
Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants
Skradaļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants
Skradeļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants
Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants
Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants
Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants
Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants
Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants
dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants
Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants
Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants
Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants
Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants
Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants
Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants
Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Krīveņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants
Bromus riparius krasta zaķauza (tagad "Bromopsis riparia")
čura Krastu čurkste ("Riparia riparia")
kraši Kraši rati - grezni rati; kariete
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem
purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
arba Krimā un Dienvidukrainā - gari četrriteņu saimniecības rati
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria")
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu)
magnetoelektriskais efekts kristālisku vielu magnetizēšanās ārējā elektriskajā laukā; novērojams arī pretējs efekts – ja kristālisku vielu ievieto magnētiskajā laukā, tā polarizējas
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
Krampines Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krampiņas" nosaukuma variants
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum")
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium")
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
garose Krūka ar gariem rokturiem
rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
ērkšķu krūms krūms ar ērkšķainiem zariem
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis")
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon")
daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā
topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga
stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga)
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu
ragana Kukainis ar gariem ragiem
garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
medniekprusaki kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs
zemesutis kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
Kūki Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants
Stirini Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Stireni" nosaukuma variants
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants
Kurmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants
Kurmalen Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1383. g. dokumentos
Kormalen Kuldīgas novada apdzvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1253. g. dokumentos
Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants
Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants
Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants
Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants
atsperkultivators Kultivators ar atsperīgiem zariem
Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu
mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria")
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria")
kumele Kumelītes ("Matricaria")
kumelene Kumelītes ("Matricaria")
kumelenes Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kumelis Kumelītes ("Matricaria")
kumelišes Kumelītes ("Matricaria")
kumelīši Kumelītes ("Matricaria")
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria")
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria")
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria")
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria")
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria")
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria")
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuņele Kumelītes ("Matricaria")
rembulīte Kumelītes ("Matricaria")
romulene Kumelītes ("Matricaria")
romuleņi Kumelītes ("Matricaria")
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria")
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
asarum Kumeļpēdas - aristolohiju dzimtas ģints
kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū)
Cedoārijas kurkuma kurkumu suga ("Curcuma zedoaria")
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu)
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums
ķeizarvalsts Ķeizariste
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
ķeki Ķekatnieki, jokdari
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants
peseklis Ķeksis ar 2 zariem
Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem
utu ķemme ķemme ar cieši vienu pie otra novietotiem zariem (parasti utu izķemmēšanai)
reta ķemme ķemme ar platiem iegriezumiem jeb ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita
Tūķauci Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Tukiši" nosaukuma variants
rāvējs ķeraiņu madara ("Galium aparine")
maranas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
marnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
mārnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
mārnaki Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
matnakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
sarkane Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vānags Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vārnags Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vārnaugi Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vārnkāja Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vārnnagas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
vārnnagi Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
viermakas Ķeraiņu madara ("Galium aparine")
tītenis Ķeraiņu madara (“Galium aparine”)
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags
luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem
solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais)
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ārstniecības ķiplocene ķiploceņu suga ("Alliaria petiolata", arī "Alliaria officialis")
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris")
skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari
labģeris Labdaris
padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs
žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
analītiskie svari laboratorijas svari līdz 200 g masas svēršanai ar precizitāti 0,0001 g
kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē
lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
laidaliņš Laidariņš
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes
līdzspriegums Laikā nemainīga elektriskā sprieguma polaritāte
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
miera laiki laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
veļu laiks laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus
inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala
skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia")
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura")
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra")
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata")
pirkstveida laminārija lamināriju suga ("Laminaria digitata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā
Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās
cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā
lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas
lanckars Lanckari
Vāczemes priede lapegle ("Larix")
cīruļegle Lapegle ("Larix")
cīruļkoki Lapegle ("Larix")
cīruļpriede Lapegle ("Larix")
lariks Lapegle ("Larix")
skujmete Lapegle ("Larix")
vācegle Lapegle ("Larix")
Eiropas lapegle lapegļu suga ("Larix decidua")
Daurijas lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii")
Ledebūra lapegle lapegļu suga ("Larix gmelinii")
Kempfera lapegle lapegļu suga ("Larix kaempferi", senāk "Larix leptolepis")
Amerikas lapegle lapegļu suga ("Larix laricina")
Sibīrijas lapegle lapegļu suga ("Larix sibirica")
Polijas lapegle lapegļu suga ("Larix x polonica")
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria")
apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei
slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības
lapene Lapu sēne jeb atmatene ("Agaricus")
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
GEL Lari; Gruzijas valūtas kods, sīknauda - tetri
laringopiocēle Laringocēle, kurā ir strutas
laringologs Laringoloģijas speciālists
netiešā laringoskopija laringoskopija ar balsenes spoguli
tiešā laringoskopija laringoskopija ar direktoskopu jeb ortoskopu
laringotoms Laringotomijas nazis
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā
bubulis Latviešu mitoloģijā - meža gari, iemiesoti putnos
Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars
Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu
Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta
puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas
Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru
Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
valsts ministrs Latvijas Republikas amatpersona, ministra vietnieks, kas vada kādu atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari
Danķeri Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" nosaukuma variants
Kļotčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Kļotčišķi" nosaukuma variants
Kovaļki Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ķovaļķi" nosaukuma variants
Pirmie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants
I Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants
Otrie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants
II Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants
Ročiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants
Rodčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants
Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants
Vežaniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Vežanišķi" nosaukuma variants
Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants
Koņeva Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Koņova" nosaukuma variants
Litovski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukuma variants
Navinski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukuma variants
Rjabie Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukuma variants
Rūdova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" nosaukuma variants
Smoļski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukuma variants
kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester")
bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
virgogāmija Laulība bez dzimumsakariem
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants
lieparieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
Līpori Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" nosaukuma variants
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants
Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants
Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūboni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants
Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants
lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli)
Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms
Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms
Bērda glečers ledājs Antarktīdā, rietumos no Rosa šelfa ledāja, starp Hilarija krastu un Čērčila kalniem
Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants
Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants
concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti
Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam
žākļu leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe axillaris")
Lecanora pinastri lekanoru sugas "Lecanora pulicaris" nosaukuma sinonīms
lekseva Leksiski semantiskais variants (leksikoloģijā)
marionešu teātris leļļu teātris, kurā lomas tēlo marionetes
lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam
Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem
nostiept lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu
lobnaža griešanas leņķis leņķis starp kluča virsmas pieskari un naža priekšējo skaldni
leņķiskā apertūra leņķis starp malējiem stariem gaismas konusā, kas nonāk optiskā sistēmā
kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni
fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu
redzes leņķis leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas
viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli
Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants
Hmeļnicki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnecki" nosaukuma variants
Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
Rečnie Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukuma variants
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants
Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants
Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu
klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani
garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas
pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs
Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga
Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms
kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
saraine liela ota ar samērā rupjiem sariem
sarene liela ota ar samērā rupjiem sariem
akratofora liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants
jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris
tībungs Lielais dumpis ("Botaurus stellaris")
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība
vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
Carissa macrocarpa lielaugļu karisa
angļu-birmiešu kari Lielbritānijas koloniālie kari pret Birmu 19. gs.: pirmajā karā (1824.-1826. g.) Birma zaudēja Arakanu, Tenaserimu, Manipūru un Asamu, otrajā (1852. g.) - Pegu apgabalu, trešajā (1885. g.) tika pakļauta visa Birma
bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
lapa lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu)
skuolis lieli svari
Suntažu Kangari Lielie Kangari
Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa
Kokeņi Lielie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukuma variants
Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants
Aristolochia macrophylla liellapu aristolohija
Aristolochia durior liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums
Aristolochia sipho liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums
ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
svēdra liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi
lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu
Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Libava Liepājas pilsētas nosaukuma variants 19. gs. un 20. gs. sākumā
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
kātainā liepa liepu suga ("Tilia petiolaris"), ko retumis audzē parkos
Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
Kumpani Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kumpani" nosaukuma variants
Ķurmragciems Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķumrags" nosaukuma variants
Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
Zaķukrogs Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" nosaukuma variants
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis
žvīgs lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
kluk lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
au lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu
plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
svompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu
vompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu
rok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas
pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
klok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
klokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
kluk lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
klukš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
brac lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni
cup lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
cupiņ lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
cupst lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klīr lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
klapš lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klār lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
cup lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību
tlir lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu
pēks lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu
pluiks lieto atdarinot šāviena skaņu
klibklab lieto atdarinot zirga soļu skaņas
graba lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čirka lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas
dūpa lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu
klišu lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas
zī lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai
čiņ lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas
pļep lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni
čura lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas
čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem
ķirks lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai
cuk lieto dažu skaņu atdarināšanai (motora darbība, katla vārīšanās u. c.)
džiņ lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai
krāks lieto krāciena vai ķērciena atdarināšanai
klauks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
kliuks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
klaukt lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni
kliukt lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni
bļekšķēt lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
kar lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas
bacu lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni
čipa lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni
čira lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
čira lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas
griba lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
gribu lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
ķava lieto suņa rējienu atdarināšanai
lir lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes
blaks lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc lieto, atdarinot padobju kritiena troksni
baks lieto, atdarinot viegla sitiena troksni
da- lieto, darinot verbus ar pabeigtas darbības nozīmi
pti lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu
ptu lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
kikē lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
boū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
bū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
žvāks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvaukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
žviukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
pik lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
pīk lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
ņiukt lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu
tinkš lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
buku lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
cī lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu
klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
čak lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni
čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
bē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas
mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
čik lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas
bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
banks lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni
blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
čapa lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni
kukū lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas
džinks lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu
ņam lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem)
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
kikerigā lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerigī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerigū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerikī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikirigī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikergī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
kikerikū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
kikirigū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
grabu lieto, lai atdarinātu grabēšanu
čirk lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
dir lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
čir lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni
vit lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas
čiv lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
blaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
zlaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
brik lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
šnakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt
šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
šņiku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
baukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni
blauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
plink lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments
šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
čik lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
čiks lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
ļoku lieto, lai atdarinātu jāšanas kustības
miau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
mjau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
ņau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
ņur lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
ņurr lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
blast lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
brūkš lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
braiks lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
braikt lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
pļaukš lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni
buh lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni
guldz lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
čoukst lieto, lai atdarinātu momentānu darbību
čabu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čibu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čabum lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni
bāc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
būc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
čirks lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
čer lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas
ko lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas
čir lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas
klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
čipu lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni
pēk lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas
stirkš lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni
dirkš lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni
kūvist lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas
virkš lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
čak lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
čavu lieto, lai atdarinātu riešanu
klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klapu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
klipu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
pi lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
pi-pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu
ļukš lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
pik lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
džindž lieto, lai atdarinātu skaļu troksni
žvoukst lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot
bur lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem
čark lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
čerk lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
čirk lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām
ha lieto, lai atdarinātu smieklus
hi lieto, lai atdarinātu smieklus
ho lieto, lai atdarinātu smieklus
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
trinks lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
trinkš lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
brīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
breikš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš
brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
tfi lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
veu lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas
šast lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni
šmak lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
žipst lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
krapt lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu)
žakst lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu
ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
vau-ū lieto, lai atdarinātu suņa gaudošanu
vau lieto, lai atdarinātu suņa riešanu
bliukt lieto, lai atdarinātu šāviena troksni
blīkš lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni
apčī lieto, lai atdarinātu šķaudiena troksni
klapst lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
bļur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
bur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
buk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties
bum-bum lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
braku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot
briku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot
krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
čaku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
čiku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bums lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
būkt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
tak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
puh lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu
klamp lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu
pik lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
pīk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
cip lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu
čau lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
fui-iū lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
kva lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
kvā lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
čak lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni
ki lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu
kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
eu lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas
bu lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu
ihihī lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu
ga lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas
gā lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņu
din lieto, lai atdarinātu zvana skaņas
bim lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus
bamm lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bam
bam lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bamm
murr lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tū lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu
vidžu lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
lik lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni
šņak lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņik lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņiks lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
krā lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
plak lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
čiep lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas
krū lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas
čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
ompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
vompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
krapaļīt lietot marihuānu
laidiena versija lietotājiem izplatāmais kārtējais programmatūras variants
deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši)
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā
kauki Lietuviešu mitoloģijā - mājas gari, kas nes mantu
laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata")
tangenciālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants
Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants
Kokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukuma variants
Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants
Leiksna Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" nosaukuma variants
Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants
Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants
Orbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants
Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu
uzpumpēt likt domāt, ka (kas) ir lielāks, nozīmīgāks nekā patiesībā (par idejām, popularitāti u. tml.); mākslīgi, bez pamata palielināt (par statistikas rādītājiem, cenu u. tml.)
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
ringulots Līkumots, saritināts
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
glorioza Liliju rindas ģints ("Gloriosa"), dekoratīvi, siltumnīcā audzējami augi, kas var izaugt līdz 3 m gari
Lemisel Limbažu nosaukuma variants
Recepi Limbažu novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Retsepi" nosaukuma variants
Ozolu stacija Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" nosaukuma variants
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
katvarieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Katvari" iedzīvotāji
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants
Katlapi Limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants
Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants
Vārza Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants
Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants
Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants
UV akrila līme līme, kuru ražojot ar UV starojumu tiek izveidots ļoti stabils poliakrilāts; polimerizācijas procesā, variējot starojuma intensitāti, iespējams iegūt līmi at atšķirīgām īpašībām
Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums
simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība
izolekts Lingvistiskā varietāte, piemēram, ģimenes vai citas nelielas grupas valoda, kas no citas varietātes atšķiras minimāli
sociolingvistiskā norma lingvistiskās normas varietāte iederībai konkrētos saziņas apstākļos
minidruka līnijas vai attēli ar ļoti maziem burtiem vai cipariem, kas bez palīglīdzekļiem gandrīz nav saskatāmi
šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis
plese Linu suka ar koka vai dzelzs zariem
cers Linu susekļa dzelzs zari
diegains Linu, nātns, no diegiem darināts
Lēzela lipare liparu suga ("Liparis loeselii"), Latvijā aizsargājama
Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide")
Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
pērlenīšu liriope liriopu suga ("Liriope muscari")
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju
pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.)
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana
eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā
Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants
gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji
Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants
Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants
Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants
Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants
Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants
Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants
Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants
Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē
Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski
Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants
Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants
Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants
Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants
Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants
Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants
Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants
Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants
Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants
Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants
Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants
Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants
Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants
Šaures Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukuma variants
Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants
Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Biernāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Ceļa Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas “Ceļa Onckuļi” nosaukuma variants
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants
Krivaki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" nosaukuma variants
Kroļauka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
Kroļavka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
Lipuškas Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukuma variants
Liuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukuma variants
Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants
Ragavīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
Rogaviki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
Rengertova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Rengentova" nosaukuma variants
Sanauža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sanaude" nosaukuma variants
Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants
Znūteņi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants
Aizpūrīši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants
Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants
Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants
starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski
Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants
jūrmalas lobulārija lobulāriju suga ("Lobularia maritima")
amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.)
aizkaramais Loga aizkari
gardīnes Loga aizkari
logaritmiskā līnija logaritmiskās funkcijas grafiskais attēlojums
decimāllogaritms logaritms, kura bāze ir 10; apzīmē lg x
naturāllogaritms Logaritms, kura bāze ir skaitlis e; apzīmē ln x
logaritmēšana Logaritmu atrašana, t. i., viena no divām darbībām, kas ir pretējas skaitļa kāpināšanai kādā pakāpē
logaritmika Logaritmu mācība
locelainis Loka veidā darināts priekšmets
defekti kristālos lokalizētas kristāla struktūras neregularitātes
labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai
runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
kūteri Lopu dunduru kāpuri; kūtari
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Linaria monspessulana ložņu vīrceles "Linaria repens" nosaukuma sinonīms
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu
Lojaltī salas Luajotē salu nosaukuma tulkojuma variants no angļu valodas ("Loyalty Islands")
sītometrs Lubiša izgudroti labības svari
Anceiši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants
Anciži Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants
Nerza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" dažkārt lietots nosaukuma variants
Nierza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" nosaukuma variants
Nukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants
Ņukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants
Pasīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
Posīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
Pušmicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušnicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski
Rundēni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Rundāni" literarizēts nosaukums
Tutāni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukuma variants
Cabuļi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Cabuli" neprecīzs nosaukuma variants
Degļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Degļova" kļūdains nosaukuma variants
Ērzeļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ierzeļova" kļūdains nosaukuma variants
Plaudīši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Plaudiši" kļūdains nosaukuma variants
Jučeva Ludzas novada Brigu pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" neprecīzs nosaukuma variants
Bleideļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukuma variants
Briģi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants
Jerčeva Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jerčova" neprecīzs nosaukuma variants
Kanagoļci Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Konogoļci" nosaukuma variants
Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants
Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants
Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants
Poddube Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" nosaukuma variants
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants
Skriņi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants
Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants
Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants
garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji
Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
Būruški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Būrušķi" nosaukuma variants
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants
Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants
Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants
Visnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukuma variants
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants
Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski
Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants
Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski
Rikmaņi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rikmani" nosaukuma variants
Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants
Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants
Annapole Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Anapole" nosaukuma variants
Cucurki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" neprecīzs nosaukuma variants
lazarieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Lazari" iedzīvotāji
Asinovka Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants
Peličeva Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Peličova" nosaukuma variants
Pikcjuļi Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukuma variants
Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sokorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņica" nosaukuma variants
Vacsloboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants
Vecslaboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants
Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants
Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants
Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski
Klešņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kļešņiki" nosaukuma variants
Ļagušņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lagušņiki" nosaukuma variants
Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants
Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants
Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants
Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants
Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants
Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski
Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants
Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants
Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants
Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants
Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants
Diukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukuma variants
gāgarieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gāgari" iedzīvotāji
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski
Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants
Seksti Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sjaksti" nosaukuma variants
Belomojki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Belomoiki" nosaukuma variants
Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants
Kurnaļina Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Kurnalina" nosaukuma variants
Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants
Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants
Rūdava Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdova" nosaukuma variants
Viecini Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukuma variants
Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants
Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants
Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants
Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants
Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants
Aleksinki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas _Aļoksinki_ nosaukuma variants
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants
Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants
Gajova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
Livzinieki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukuma variants
Loceva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukuma variants
Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants
Podojņiki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Podoiņiki" nosaukuma variants
Rogaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukuma variants
Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants
Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants
Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants
Sabaļi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants
Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski
Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski
Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants
Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants
Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants
Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants
Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants
Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants
Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants
Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants
Devjatniki Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Devjatņiki" neprecīzs nosaukuma variants
Greidāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukuma variants
Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants
Klumstava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klumstova" nosaukuma variants
Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants
Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants
Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants
Ruļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ruļeva" nosaukuma variants
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants
Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants
Barkani Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants
Bēliņi Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukuma variants
Dūksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" literarizēts nosaukuma variants
Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants
Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants
Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants
Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants
Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants
Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants
Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants
Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants
Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants
Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants
Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants
Banonija Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukuma variants
Biņeva Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Biņova" nosaukuma variants
Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants
Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants
Orehovka Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Orehova" nosaukuma variants
Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
ļenkaris Ļankaris
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
velnenieks Ļaundaris, negantnieks
slimdaris Ļaundaris, noziedznieks
larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem)
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari)
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
jalapeno ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo)
halapenjo ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo)
slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu
burtēze ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem
ķera ļoti gari, kupli mati
pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
spurkšļi ļoti smalki žagari; arī sīki krūmi
ažūrs ļoti smalks, mākslinieciski darināts
otiatrija mācība par ausu slimībām un to ārstēšanas iespējām, otorinolaringoloģijas nozare
hronobioloģija mācība par dzīves ilgumu un tās pagarināšanu
angeloloģija mācība par enģeļiem un citiem bezķermeņu gariem
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums
Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju
ķeraiņu madara madaru suga ("Galium aparine")
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants
Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants
Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants
Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants
magričas Magaričas
variācija magnētiskā variācija
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai
izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija
elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari)
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus
biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
ķekatas Mājas gari, kas ir mirušo senči
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
mūrguļa Mājas gariņš
braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs
vīkaļa Mājas gariņš, arī pūķis, kas mājai bagātības gādā
tomtes Mājas vai meža gari
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu
Kozuliškas Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukuma variants
Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants
Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari
arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana
pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils
mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai
melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā
menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu
etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm
forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām
ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1)
keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus; keramikas (3) speciālists
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists
karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā
zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media")
mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla")
dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa")
parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta")
melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea")
lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella")
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā
Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā
baigs maldugunis purvos, kapsētās un citās nomaļās vietās, uzskatītas par maldinātājiem gariem
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants
Grebņeva Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņova" nosaukuma variants
Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants
Korsovas stacija Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukuma variants
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants
Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
Malnova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" nosaukuma variants
Malnovas fermas Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukuma variants
Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants
Skobulīne Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukuma variants
Soldonie Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukuma variants
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants
keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants
Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants
Maļinovka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" nosaukuma variants
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii")
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana")
garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata")
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae")
Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia")
skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
Aristolochia manshuriensis Mandžūrijas aristolohija
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
grāfs Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
Kāpostu Māra Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Mariānu dziļvaga Marianas dziļvaga Klusajā okeānā
Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums
Mariānu Mariānu dziļvaga - Marianas dziļvaga
Mariānu Mariānu salas - Marianas salas
Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē
džonārs marihuāna
gandūzis marihuāna
gānis marihuāna
krapāls marihuāna
zaza marihuāna
podkurs Marihuāna u. c. smēķējamās narkotikas
gandžubas Marihuāna, hašišs
džoints marihuānas cigarete
kāsis Marihuānas cigarete
kāsītis Marihuānas cigarete
splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku
blieziens marihuānas lietošana
grainderis marihuānas sasmalcinātājs
planakešs Marihuānas smēķētājs
planikašs Marihuānas smēķētājs
planokiša Marihuānas smēķētājs
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte
Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
blavaščine Marijas pasludināšanas diena
kāpostnīca Marijas pasludināšanas diena, 25 marts
mazmāra Marijas piedzimšana (8. septembris)
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
piemarinēt Marinējot piepildīt
piemarinēt Marinējot sagatavot papildus
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
beicēt Marinēt
marnavāt Marinēt
Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
marksisms ļeņinisms marksisma variants, kas izveidojies, V. Ļeņinam un citiem 20. gs. komunistiskās teorijas un prakses pārstāvjiem to attīstot tālāk
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
Lisaskrogs Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants
Mazā Lisa Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants
Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants
Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants
Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
Mazieķi Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķi" nosaukuma variants
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas
variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
variāciju statistika matemātiskās statistikas nozare, kas pētī variācijrindu statistiskās īpašības
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
dinamiskais diapazons materiālu vai atveides iekārtu (skeneru, fotoaparātu, fotofilmu u. c.) raksturlielums, ko izsaka logaritmiskajā skalā kā attiecību starp gaišāko un tumšāko punktu
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem
ārstniecības matuzāle matuzāļu suga ("Fumaria officinalis")
Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mikrodruka maza izmēra līnijas, attēli, burti, cipari un citi elementi, kas nav salasāmi bez palielinājuma (piemēram, izmantojot lupu); izmanto pret viltošanu aizsargājamo dokumentu izgatavošanā
trobs Maza telpa, kambaris
Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus")
frondieris Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
frondiers Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
frondietis Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām
sviļi mazi, sausi egļu zari, kas ātri deg
Allažu Kangari Mazie Kangari
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Kokeņi Mazie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kokini" nosaukuma variants
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
iestiept mazliet pastiept, pagarināt
paplest mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.)
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
zilvēders mazs asaris
mazpulciņš mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība
Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
mēbeļu komplekts mēbeļu izstrādājumu grupa ar plašiem sastāva variantiem, kas apvienoti savā starpā ar arhitektoniski māksliniecisko (stilistisko) mērķi, paredzēta telpas funkcionālo zonu aprīkošanai
dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā
Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
Iļziņi Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants
Medņova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Medņeva" nosaukuma variants
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants
Semanova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semenova" nosaukuma variants
Slūtukolns Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" nosaukuma variants
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants
Zaicova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" nosaukuma variants
Abeliški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeliški" nosaukuma variants
Greizais tilts Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Līkais tilts" nosaukuma variants
Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants
promegakariocīts Megakariocīta priekštecis
megakariocitoze Megakariocīti asinīs
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs
aritmometrs Mehāniska skaitļošanas mašīna aritmētisko darbību izpildei
rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas; rēķināmā mašīna
rēķināmā mašīna mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas; rēķinmašīna; aritmometrs
meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums
naģe Meitene ar gariem nagiem
jaunava meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis")
ķilens Melnspārnu kaija ("Larus marinus", senāk "Larus maximus")
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu
zobainā mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia dentata"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
palmdaivu mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia palmatiloba")
Prževaļska mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia przewalskii")
Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama
Tangutijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia tangutica")
Veiča mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia veitchiana")
Vilsona mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia wilsoniana"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
eksocelārijs Membrānas, kura izklāj embrija ķermeņa dobumu, parietālais slānis
Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias")
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi")
vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām
divgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria biennis")
daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama
Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri)
Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants
Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants
Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Mērdzine Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" nosaukuma variants
Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski
Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski
Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants
suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils)
ārdīkla Mēslu ārdāmās dakšas ar diviem zariem; ārdeklis
megzt Mest, darināt (tīklu)
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu
atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu
zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
eifonists Metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona spēlētājs
varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē
Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
tertium comparationis metavaloda (trešais salīdzināmais), kas ir starpniece starp avotvalodu un mērķvalodu - abstrakts semantisks paraugs, kas palīdz avotteksta nozīmi kā neatkarīgi no paša avotteksta pastāvošu invariantu vienkārši pārcelt no avotteksta mērķtekstā
kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki
kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari
pametināt metinot pagarināt, paplašināt
daudzvariantu atbilžu metode metode (psihometrijā), kas ļauj izvēlēties no vairākiem dotajiem atbilžu variantiem
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu
starpmezgls Mezgls, kas pieder vairākiem zariem
somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu
Pyrus pyraster var. pyraster meža bumbiere varitāte
Pyrus pyraster var. achros meža bumbieres varitāte
Inčuki Meža Inčuki - Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
nogabals meža inventarizācijas pamatvienība – viendabīga meža platība, kurā ir vienādi audzi raksturojoši taksācijas dati, vienāds augšanas apstākļu tips un kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms
taksācijas rekvizītu saīsinājumi meža inventarizācijas rādītāju nosaukumu saīsinājumi, kam nav atbilstoša simbola
kvartāls meža inventarizācijas vienība – ar kvartālstigām (5 m platām), robežstigām (2 m platām) vai ar meža dabisko robežu nodalīta meža teritorija
sakrišņi Mežā nokrituši zari, koku stumbri
tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca")
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
Seikstuļi Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukuma variants
zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea")
taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā
Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
Goreites Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukuma variants
Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants
Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants
Kaiseļi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukuma variants
Meža Inčuki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukuma variants
Martuzāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants
Mežavidu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants
Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski
Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski
Reiņas Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants
Skūteles Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukuma variants
Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants
Aristolochia clematitis mežvīteņu aristolohija
braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius")
Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms
skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes
diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai
mikropolariskops Mikroskops ar tam pievienotu polariskopu
polarizācijas mikroskops mikroskops mineraloģiskiem vai bioloģiskiem pētījumiem, kurā pētāmo objektu apgaismo ar polarizētu gaismu
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos
izplestā ziemastere miķelīšu suga ("Aster divaricatus")
miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
mirmekoīdija Mīmikrijas veids, kad dzīvnieks līdzinās skudrai un atdarina tās ķermeņa formu, dzīves veidu un tipiskās kustības
akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos
melnikovīts minerāls, dzelzs disulfīda variācija melna pulvera veidā
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
aksiālā miopija miopija kā acābola ass pagarināšanās sekas
mirdzaritmija Mirgošanas aritmija; fibrilācija
mortuārijs Miroņu kambaris
urguči Mirušo gari
pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku)
senču gari mirušo gari pirmatnējās reliģijās
māni Mirušo gari romiešu mitoloģijā, kurus pielūdza kā dievišķus un dažkārt identificēja ar veļu valstības dieviem
iļģi Mirušo gari, veļi
mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā
koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas
hadess Mirušo valstība, apakšzemes valstība, kur mīt mirušo gari
veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē
raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus")
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem
ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
spicdeguns Mizložņa ("Certhia familiaris")
parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām
mobilais Mobilais telefons - pārnēsājams telefons bezvadu sakariem
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi
vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas
Austrumķīnas mogera mogeru suga ("Mogera insularis")
sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
bikē Monētu svari
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
pamatmorfēma Morfēmas variants, kas ir pamatā citiem morfēmas variantiem resp. alomorfiem
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem
Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski
Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm
ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem
MPS Mukopolisaharidoze (angļu "mucopolysaccharidosis")
mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms
šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski
Borbaļi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukuma variants
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants
Kūkoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukuma variants
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants
arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu
Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides")
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum")
platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium")
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum")
ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum")
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari
muftijs Musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos
fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa
sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria")
mazā istabas muša mušu dzimtas suga ("Fannia canicularis")
kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem
ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav)
minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām
marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs
nācarietis Nācarieši
nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi
jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
Bikolas nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās, Bikolas reģiona, Dienvidkamarinesas provincē
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari")
fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju
budaunieks Namdaris
cimermanis Namdaris
plotnieks Namdaris
timermanis Namdaris
timmermans Namdaris
kārpenters Namdaris (angļu "carpenter")
kārpis Namdaris (angļu "carpenter")
būmanis Namdaris, celtnieks
goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām
kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris")
narvīte Narica
travka Narkotikas (marihuāna u. tml.)
zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
zālīte Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos
ln naturālais logaritms, t. i. logaritms, kura bāze ir skaitlis e=2,7182818...
e naturālo logaritmu bāze (e=2,71828…)
kapitāla migrācija naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem
kolons Naudas vienība Kostarikā un Salvadorā
rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari
ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi
Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms
Gribūsti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukuma variants
Grustāniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" nosaukuma variants
Janoseļa Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukuma variants
Jezupova Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezufova" nosaukuma variants
Kašatnīki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatniki" nosaukuma variants
Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants
Kursīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants
Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants
Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants
Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Melderiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiški" nosaukuma variants
Naujine Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Naujene" nosaukuma variants
Niciši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" nosaukuma variants
Rūkliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants
Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski
Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski
Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants
Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski
sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji
Sargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukuma variants
Sluciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukuma variants
Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski
Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski
Vecie Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukuma variants
Zascenki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants
Zīdieniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukuma variants
Jeji Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - gari - demiurgi
apotanāzija Nāves attālināšana; dzīvības pagarināšana
dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
smilts neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis micrantha", arī "Myosotis arenaria" un "Myosotis stricta")
bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt
netaisi šūpuļa, kamēr nav bērna nedari kādu darbu, kamēr nav vajadzības
cokolstāvs nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus)
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību
vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
jūras nēģis nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus")
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos
zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi")
pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts
čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs
vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt
promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari
driksnājs Nekopts mežs ar kritušiem kokiem un zariem uz zemes
lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina")
cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību
nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs
purifikators neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu
puskarīte neliela kariete
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
Bavala neliela sala Indonēzijā, Rietumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu piekrastē, Karimatas šauruma dienvidaustrumu daļā
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva
truptrupām Nelielās grupās, bariem
miestiņas Nelielas kārtis vai zari ar ko norobežot puķu dobi
žurbiņas Nelieli žagari
pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
smalksne Nelieli, sīki žagari, zari
kākucis neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem
špics neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
ventrikuls neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls
kambartiņš neliels kambaris
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
smiltāja neļķe neļķu suga ("Dianthus arenarius")
spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae")
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi
bradidiastole Nenormāli pagarināta diastole
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā
neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms
subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu
farmakomānija Nepārvarama tieksme pēc neimtropiem līdzekļiem (piem., morfīna, alkohola, marihuānas)
trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība
Lārisa Neptūna pavadonis ("Larissa"), vidējais attālums no planētas - 73500 km, izmēri - 192 km
ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas
vecaji Neredzamie gari (spoki), vecajie
Narata Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" nosaukuma variants
narrs Nerrs; āksts, jokdaris
nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas
lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem
glemžāt Neveikli, ar gariem zobiem ēst
aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem)
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām)
Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants
Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants
Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants
fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants
Vormsāti Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" neprecīzs nosaukuma variants
Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants
Kušņeri Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" nosaukuma variants
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
kājkažoks no ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot
ādaine no ādas darināta vīriešu ziemas cepure
pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops
puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
šmukstuls no auga stublāja darināta rokas šļirce
mēršavs no augstvērtīga koka darināta pīpe
sulalus no bērza sulām darināts alus; sulu alus
pimi no briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki
suseklis no cūku sariem darināta matu suka
bābele no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bāka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braks no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bābels no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele
diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
melanždzija no dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija
sturmstute no dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem)
jerzika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
ježika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
švurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai
šmurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai
šļircka no doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai
bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
daiga no egles zariem pīts žogs
zarainis no egļu zariem gatavotas ecēšas
zarainītis no egļu zariem gatavotas ecēšas
riķis no egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm
īsinājums no garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
apelativējums no īpašvārda darināts sugas vārds
juktzābaki no juhtādas darināti zābaki
rīkstenis no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstens no kārklu u. c. zariem pīts murds
rīkstainis no kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks
kažaukveste no kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
bulens no koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās)
klāvs no koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda
cūbele no koka mizas darināts trauks ogošanai
vācele no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku
žagari no koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari
mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
budka no kokiem, zariem sasliets neliels miteklis
torza no koku mizas darināta kārba
grīzte no koku zariem savīta saite
ievedes no krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem
dižcauņu no kvalitatīvas caunas ādas (darināts)
groze no liepas mizas darināta kārba ar vāku
lupatlellis no lupatām darināta lelle
dzirksteļuztvērējs no māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš
keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi
melanžēts no melanždzijas darināts
būrīšslazdi no metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds
kaudžlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats
kaudzlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva
berete no mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga
šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
jēlmene no nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala
roža no papīra darināts zieds
paratuberkulīns no paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna
cepelnieks no priedes zariem pagatavota krāsns slota
plundurs no priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš
pidiņsēta no priežu zariem veidots zedeņu žogu
stearoptēns no purva vaivariņa gatavots medicīnisks preparāts
centunculus no raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps
pēkša no rudzu stiebriem darināta svilpīte, rotaļlieta
zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
križuka no saknēm vai zariem pīts neliels groziņš
salmdeķis no salmiem darināta sega
tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
bočka no skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja
būkšķis no skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
smurkšis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
švurkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
žvūkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
antemijs no stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā
triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
porcelāns no šāda materiāla darināts izstrādājums
pončo no taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai
kārba no tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā va cilindriskā formā
tārba no tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā vai cilindriskā formā
tekstilgalantērija no tekstilšķiedrām darināta galantērija
tekstilpreces no tekstilšķiedrām darinātas preces
tekstilizstrādājumi no tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi)
tekstilijas no tekstilšķiedrām darināti priekšmeti
tīkliņš no tievas stieples darināts elektrods
tīkliņš no tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai)
laukums no tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
telts no viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām)
tīkliņš no viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai)
brička no vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta
koris no vītolu zariem izgatavots grozs
zaķkāja no zaķa kājas darināta ota ziešanai
egļi no zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas
mastals no zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā
zīdaubīte no zīda darināta aube
vijainis no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
vijains no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus)
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus
moderēt Nodarboties ar piena nozari
skulbt Nodarināt
dadarināt Nodarināt (ko) papildus
nodzenāt Nodarināt (koku, zarus)
šķenēt Nodarināt kokam zarus
noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
licencija Nodokļa pazeminājums no vietēja tarifa, preces ievedot un izvedot
dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks
dzenols Nodzenāts, apdarināts koks
applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem
neatzarots stumbrs nogāzts koks, kam nav nozāģēti vai nocirsti zari
nostrumpalots Nokaisīts ar īsiem žagariņiem
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
Grossularia reclinata var. uva-crispa nokarenās ērkšķogas varietāte
nostreģelēts Nokarināts ar lāstekām
sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm)
cikstēt Noklāt ceļu ar krūmu zariem
stubēns nolauzts koks bez zariem
neatdarināms nolieguma divdabis --> atdarināt
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae")
izžagarēt Nopērt ar žagariem
nožagarēt Nopērt ar žagariem
nožagarot Nopērt ar žagariem
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums
ventrikulo- norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu
-istika norāda uz zinātnes vai praktiskās darbības nozari
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko)
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā
likt par priekšzīmi norādīt uz kādu, ko kā uz atdarināmu paraugu
standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2)
miestīt Norobežot puķu dobi ar nelielām kātīm vai zariem
kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris
birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt
pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā
norindoties Nostāties rindā, sarindoties
nosasvērties Nosvērties (uz svariem)
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem)
apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas
uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida
svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem)
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
pārgarš līdzskanis noteiktā pozīcijā pagarināts garais līdzskanis
zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs
taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai
strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai
signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem
derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss
jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars)
ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām
spiga Nūja, stiba, kāts, rīkste bez zariem
versija numurēts datorprogrammas variants
rangs numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm
pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem
mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju)
kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu)
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt)
vekseļa protests oficiāls notariālā kārtībā rakstīts paziņojums, ka vekselis nav laikā samaksāts
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
kangarieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Kangari" iedzīvotāji
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants
garaiņu mēnesis oktobris (kad saskaņā ar senlatviešu ticību bija jābaro gari)
elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme)
Dāvji Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" nosaukuma variants
Mēdemciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Medemciems" nosaukuma variants
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas
adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
karisa Oleandru dzimtas ģints ("Carissa")
Hāsta oleārija oleāriju suga ("Olearia haastii")
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
binārā operācija operācija, kuras izpildei nepieciešami divi argumenti (operandi); šādu operāciju var izpildīt ar skaitļiem (aritmētiskās operācijas), izteikumu patiesumvērtībām (loģiskās operācijas) u. c. matemātiskiem objektiem
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas
nosacījumoperators Operators, kas pārbauda kādu aritmētisku vai loģisku nosacījumu un atkarībā no šīs pārbaudes rezultāta izpilda nosacīto pāreju uz vienu no programmas zariem
kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi
labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi
elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā
polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu
polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos
gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem
lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās
bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām
koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā
gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās
zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
Leuciscus idus var. orfa orfa jeb zelta ālants - mākslīgi izveidota ālantu krāsu varietāte
organoskopija Orgāna izmeklēšana ar optisku ierīci, piem., cistoskopija, ezofagoskopija, laringoskopija u. c.
diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls
lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga
ieroča kopija oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas
jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta
treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
sēru osis ošu šķirne ar gariem, nokareniem zariem
otolaringologs Otolaringoloģijas speciālists
otolaringoloģija Otorinolaringoloģija
audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas
barbarisms Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija)
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
baritons ovālas formas metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros); baritona rags
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
ovivīviparija Oviparija - vairošanās olu dēšanas ceļā
oxyuris Oxyuris vermicularis - cilvēka spalīša "Enterobius vermicularis" nosaukuma sinonīms
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
bārsts Pabari
pabiri Pabari (1)
Losona paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis lawsoniana")
Aļaskas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis nootkatensis")
Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa")
zirņu paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis pisifera")
Atlantijas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis thyoides")
pievaldīt Padari; lēnāku, arī savaldīgāku
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
pavakariņot Paēst vakariņas
slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas
atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku
prolongācija Pagarināšana, paildzināšana
garināt Pagarināt
prolonģēt Pagarināt
uzgarināt Pagarināt
izšļaukāt Pagarināt stiepjot
ilgināt Pagarināt, aizkavēt
prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa
Galium elongatum pagarinātā madara
garsvārki pagarināta piegriezuma svārki
himantoze Pagarināta ūka
garā pakaļa pagarināta virsbūves aizmugurējā daļa (automašīnai)
Carex elongata pagarinātais grīslis
pagarinātas darba dienas klase pagarinātās dienas grupa
pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
jūrmalas pagaurs pagauru suga ("Spergularia marina syn. Spergularia salina")
rožainais pagaurs pagauru suga ("Spergularia rubra")
tuju Paipalas balss atdarinājums
vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums
rimeiks pakaļdarinājums, pārfilmējums; populāru dziesmu pārveidojums
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1)
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2)
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt
hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
apspīdināt pakļaut gaismas stariem
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
baznīcas draudzes skola pamatskola cariskajā Krievijā, ko pārzināja pareizticīgo baznīca; darbojās (ar dažādu mācību ilgumu un nosaukumu) līdz 1917. g.
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1)
adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis")
iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis")
skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat")
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
sariezt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1)
iejaukt panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
panskaras Panckari
panskari Panckari
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora")
tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
pažagarot Papērt ar žagariem
koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi
baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari
varens par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari
izvīties par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli
Jūdeja par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu
aizslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
paslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot)
Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta
bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
batvene Parastā biete ("Beta vulgaris")
buraks Parastā biete ("Beta vulgaris")
buroks Parastā biete ("Beta vulgaris")
svikls Parastā biete ("Beta vulgaris")
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
gaīline Parastā gailene ("Cantharellus cibarius")
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
sievumētra Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
ūdrājas Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
ūdrāji Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
mazais biškrēsliņš parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
liepene Parastā pienaine ("Lactarius trivialis")
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris")
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota")
pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
leidzirknes parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieži parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
cielavene Parastā virza ("Stellaria media")
cielavenes Parastā virza ("Stellaria media")
cūktreikne Parastā virza ("Stellaria media")
staģis Parastā virza ("Stellaria media")
stuģis Parastā virza ("Stellaria media")
stūģis Parastā virza ("Stellaria media")
treikne Parastā virza ("Stellaria media")
trēkne Parastā virza ("Stellaria media")
viere Parastā virza ("Stellaria media")
vijrza Parastā virza ("Stellaria media")
virgzdzāle Parastā virza ("Stellaria media")
virzāle Parastā virza ("Stellaria media")
virzas Parastā virza ("Stellaria media")
virze Parastā virza ("Stellaria media")
virzes Parastā virza ("Stellaria media")
virziņa Parastā virza ("Stellaria media")
virzs Parastā virza ("Stellaria media")
žļūga Parastā virza ("Stellaria media")
žļūģis Parastā virza ("Stellaria media")
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
cerīne parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
jasmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jasmīni Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jasminis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jasmīnis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jasmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jesmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jesmiņi Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jesmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jusmīnes Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
pīpkrūms Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns
pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
Cytisus scoparius parastais slotzaris
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus")
vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus")
vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms
Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms
auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
receptūra parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu
Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
plakāts parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu
tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
vare parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius"
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi)
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus
mētāt zaļo pārdot marihuānu
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas
konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu
lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika
žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
šķetrains parets; ne kupls, retiem zariem
perikardioskopija Parietālā perikarda un epikarda vizualizācija, izmantojot pārvietojamu šķiedroptisko bronhoskopu vai endoskopu
ekstrapleirālā pneimonolīze parietālās pleiras atdalīšana no krūšu dobuma fascijas
apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna
parindināt Parimdinēt
zemrindenis Parindenis
Pariņasa Pariņasa rags - Parinjasa rags
paripinēt Paripināt
apripināt Paripināt zem kā
paripāt Paripot
paripenēt Paripot
paripinēt Paripot
paripuļāt Paripot
apripot Paripot zem kā
apripināties Paripot zem kaut kā
paripot Paripoties
pārrubuļi Paris rubļu
vienvērte Paritāte
paripot Paritēt
pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus
pārkars Pārkari
sagrīst pārklāt (ceļu ar žagariem vai kokiem)
finierēt pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni
koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
pārsmalkums Pārlieka, kariķēta izsmalcinātība
ciparmānija pārmērīga aizraušanās ar cipariem un skaitļiem jebkurā darbības jomā, tieksme jebko izteikt ar skaitļiem
skaitīt pātarus kādam pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu)
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā
pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība
iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
CA pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius")
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
konservēšana pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas
marinēšana pārtikas produktu pārliešana ar marinādi
E483 pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem)
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka
žagarēt Pārvērsties par žagariem (par zariem)
mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu
pamatierīcība Pasākumu sistēma, ko realizē, lai kādā noteiktā teritorijā veiktu visu meža inventarizāciju un izstrādātu šai teritorijai vienotu meža apsaimniekošanas projektu
lineārā pasāre pasāru suga ("Digitaria ischaemum")
asinssarkanā pasāre pasāru suga ("Digitaria sanguinalis")
Kolnočeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" kļūdains nosaukuma variants
Koršupļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" kļūdains nosaukuma variants
Šeškas Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
Šešķi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants
Tivļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" kļūdains nosaukuma variants
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pastare Pastariņš
pastarnieks Pastariņš, mazākais
pasteris Pastaris
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
partnerattiecības pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem)
izstiept Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas)
izstiepties Pastiepties, pagarināties (parasti par ķermeņa daļām)
hipersistole Pastiprināta vai pagarināta sistole
decibels pastiprinātāju pastiprinājuma koeficienta mērvienība; lai izteiktu sprieguma pastiprinājumu decibelos, izejas un ieejas spriegumu attiecības decimāllogaritmu reizina ar 20
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella")
samoklops Pašdarinājums
samtrests Pašdarinājums
diegu poga pašdarināta krekla poga
šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens
pašdarīts Pašdarināts (1)
Aglyunas breinums pašdarināts degvīns
krūmine Pašdarināts degvīns
samagonka Pašdarināts degvīns
šļerga Pašdarināts degvīns
šļorga Pašdarināts degvīns
šmerga Pašdarināts degvīns
šmola Pašdarināts degvīns
šperga Pašdarināts degvīns
Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados
ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai
zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts
imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
pāteri Pātari
pāturi Pātari
pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu
aizstāju pagarinājums patskaņa pagarinājums sekojoša patskaņa zuduma dēļ
Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja
pavakareņas pavakariņas, launags
pavakarīņāt Pavakariņot
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
pausaris Pavasaris
pavasara Pavasaris
pavasare Pavasaris
pavasars Pavasaris
paveseris Pavasaris
ziedoņa Pavasaris
ziedonis Pavasaris
astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi
varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
modifikācija Paveids; variācija
variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (2)
variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (3)
darinājums paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1)
izkariķējums paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt
kariķējums paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt
pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2); paildzinājums (2)
pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1)
pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2)
piešuvums paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai)
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(1)
popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(2)
sarindojums paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties
variējums paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1)
vulgarizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt
albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki
apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt
Pazares ezers Pazarišku ezers Prodes pagastā
Pazarišķu Pazarišķu ezers - Pazarišku ezers Prodes pagastā
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis
pirmā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 25% no kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības
otrā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 50% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības; vienāda ar mediānu
trešā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 75% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības
kariogramma pēc izmēriem un raksturīgajām pazīmmēm sakārtots kariotipa hromosomu fotouzņēmumu komplekts
atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
magdalēna pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo
elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas
tayassus Pekari
ahileīns Pelašķu glikozīds; saindēšanās izraisa sirds aritmiju
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
aizote Pelavu kambaris
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī
paeglene Pelēcīga sēne ("Boletus variegatus")
Giužas Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants
Giužys Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski
Skudrinīki Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukuma variants
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
Caryopteris incana pelēkais kariopters
pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris")
žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h
melnrīkles peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella atrogularis")
kalnu peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella collaris")
pelēkā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella modularis"), kas sastopama arī Latvijā
Persijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella ocularis")
peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo")
Peniophora cinerea penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem
Peniophora incarnata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem
Peniophora rufomarginata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz liepu zariem
Peniophora quercina penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz ozolu zariem
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
jostainā peridīnija peridīniju suga ("Pearidinium cinctum")
bērza putra pēriens, žagari
zvidzenes Pēriens, žagari
muižniecības kalendārs periodiski izdots kādas valsts aristokrātu saraksts
smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria")
jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams
brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria")
ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā
Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija
kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam
parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris")
nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
imitators persona, kas kādu atdarina
matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma
žagarēt Pērt ar žagariem
žagarot Pērt ar žagariem
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara")
dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama
puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
procentile Pētāmās parādības pazīmes vērtība, kas dala variācijas rindu 100 vienādās daļās, tā ka katrā no tām nonāk 1% kopas vienību
decile Pētāmās parādības pazīmes vērtības, kas dala sakārtotu variācijas rindu desmit vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 10% kopas vienību
Mammillaria heeseana Petersona mamilārijas ("Mammillaria pettersonii") nosaukuma sinonīms
hisares Pie ezera mājojoši gari foe cilts mitoloģijā - Papuā-Jaungvinejā
sienas pulkstenis pie sienas piekarināms pulkstenis
kampucis pie svariem piesiets apaļš kociņš, ko izmanto svaru turēšanai svēršanas laikā
piezarot Pieaugt ar zariem
dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai
pentēkontaetija Piecdesmit gadu laiks grieķu vēsturē starp persiešu kariem un Peloponnēsas karu (480.-431. g. p. m. ē.)
Parthenocissus quinquefolia var. saint-paulii pieclapiņu mežvīna varietāte
ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus
piederināt Piedarināt
piedarīt Piedarināt (1)
piemašot Piedarināt, piepildīt
piematīt Piedarināt, piepildīt; piemašot
dižciltība Piederība pie aristokrātijas
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
piekars Piekarams rotājums; piekarama rotas lietas detaļa; arī piekariņš
viensliedes ceļš piekarceļš ar vienu sliedi, pa kuru pārvietojas vagoni vai ratiņi ar piekari
piekaras Piekari, piekariņi
aizkarināt Piekarināt (kam priekšā); aizkārt; karinot (ko) aizsegt
aizkārstīt Piekarināt pilnu
jeka Piekarinātais, pielīmētais
kari Piekariņi
piekareklis Piekariņš
dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā)
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās)
purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
mīmikrēt Pielāgoties, atdarināt
ankambaris Pieliekamais kambaris
antkambaris Pieliekamais kambaris
pieliktava Pieliekamais kambaris
pupuča Pieliekamais kambaris
šaparijs Pieliekamais kambaris
šaparītis Pieliekamais kambaris
piemarnavāt Piemarinēt (pietiekami, daudz)
exemplum Piemērs; aritmētisks uzdevums
krima Pienaine ("Lactarius")
ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus")
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
priežu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deliciosus")
egļu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deterrimus"), bieži sastopama egļu mežos
sīvā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius pergamenus")
piparu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius piperatus")
meduszvīņu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius repraesentaneus")
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni
saldā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius volemus")
baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta
jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama
šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos
poss Piepe ("Polyporus igniarius")
pesks piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
peska Piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius")
cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius")
parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus")
parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium")
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius")
piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu
skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam, augstums līdz 418 m, stepe, mežastepe
piezars Piezaris, stunbram paralēls zars
čurčuls Pigarica
picki Pigarica
knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
miltu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aria"), ko audzē Latvijas rietumu daļā
parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis
pekšēt pīles balss skaņas atdarinājums
pērkš Pīles pēkšķēšanas atdarinājums
gutta Piliena veida piekariņi doriskā stila arhitektūrā
sagrābt pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem)
Ahdarīja pilsēta Alžīrijā (_Lakhdaria_), Būīras vilājā
Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē
Rosario pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
Cahkadzora pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
Dariena pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Feribolta pilsēta ASV ("Faribault"), Minesotas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta pilsēta ASV ("Marietta"), Džordžijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta pilsēta ASV ("Marietta"), Ohaio štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineta pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Aiovas štatā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Ilinoisas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Indiānas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Ohaio štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontārio pilsēta ASV ("Ontario"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontārio pilsēta ASV ("Ontario"), Oregonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa pilsēta ASV ("Paris"), Teksasas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa pilsēta ASV ("Paris"), Tenesī štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaklarita pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Amarilo pilsēta ASV, Teksasas štata ziemeļaustrumu daļā (_Amarillo_), 1120 m vjl., 197300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādkleinkirheima pilsēta Austrijā (_Bad Kleinkirchheim_), Karintijas federālajā zemē
Volfsberga pilsēta Austrijā (_Wolfsberg_), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Althofene pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktlēonharde pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bleiburga pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldkirhene pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferlaha pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīzaha pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Klāgenfurte pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca
Mariacelle pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādenteina pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktandrē pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktfeite pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Špitāle pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fillaha pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felkermarkte pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Davidharadoka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos
Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā
Bārguna pilsēta Bangladešā, Barisālas apgabalā
Bhola pilsēta Bangladešā, Barisālas apgabalā
Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
Bermeho pilsēta Bolīvijā, Tarihas departamenta dienvidos
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā
Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā
Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos
Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos
Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lažisa pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
Bendžaminkonstanta pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones pietekas Žavari labajā krastā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Tubarauna pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarha pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.)
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
Pītermaricbērha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.)
Betalī pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provinces dienvidos, pie Oranžas upes Haripas ūdenskrātuves
Mehalla el Kubra pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, starp tās grīvas atzariem, 485200 iedzīvotāju (2005. g.)
Hosepanganibana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provinces ziemeļu piekrastē
Garčitorena pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas pussalā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē
Sipokota pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē
Daeta pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē, Sanmigela līča rietumu piekrastē
Santaelena pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provinces rietumos
Santakrusa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļaustrumu piekrastē
Boaka pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļrietumu piekrastē
Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tamunenga pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.)
Mangilau pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.)
Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhadrāčalama pilsēta Indijā, Andhra Pradēšas štatā, Godāvari kreisajā krastā
Haridvāra pilsēta Indijas ziemeļos ("Haridwar"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 310500 iedzīvotāju (2011. g.)
Manokvari pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.)
Padana pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Karimantas salās, Rietumkalimantānas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Adelfija pilsēta Itālijā ("Adelfia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alvērobello pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Angjāri pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.)
Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bineto pilsēta Itālijā ("Binetto"), Aūlijas reģiona Bari provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Biteto pilsēta Itālijā ("Bitetto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bitonto pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 56100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bitrito pilsēta Itālijā ("Bitritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapurso pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kariati pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Karinjāno pilsēta Itālijā ("Carignano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karīni pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasamasīma pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastrovillāri pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čellamāre pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjari pilsēta Itālijā ("Chiari"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjavāri pilsēta Itālijā ("Chiavari"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Konversāno pilsēta Itālijā ("Conversano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Korato pilsēta Itālijā ("Corato"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džovināčo pilsēta Itālijā ("Giovinazzo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lariāno pilsēta Itālijā ("Lariano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Larīno pilsēta Itālijā ("Larino"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariljāno pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineo pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marīno pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Macarīno pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Modunjo pilsēta Itālijā ("Modugno"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monopoli pilsēta Itālijā ("Monopoli"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montikjari pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Noči pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Noikatāro pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmaridži pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.)
Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžorsīni pilsēta Itālijā ("Poggiorsini"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomariko pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Putinjāno pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rutiljāno pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanarika pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasāri pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Solarīno pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Terliči pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torito pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tridžāno pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūri pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Valencāno pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bari pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.)
Molfeta pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē
Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
Imabari pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūbari pilsēta Japānā ("Yubari"), Hokaido salā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
Santamarija pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.)
Sentkatarinsa pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.)
Sūseintmarī pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Taškemira pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.)
Barbakoasa pilsēta Kolumbijā, Narinjo departamentā
Pasto pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.)
Basankusu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
Lubomo pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.)
Dolizi pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.)
Alahvela pilsēta Kostarikā (_Alajuela_), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.)
Kartago pilsēta Kostarikā ("Cartago"), provinces administratīvais centrs, 100800 iedzīvotāju (2000. g.)
Desamparadosa pilsēta Kostarikā ("Desamparados"), Sanhosē piepilsēta, 31700 iedzīvotāju (2012. g.)
Liberija pilsēta Kostarikā ("Liberia"), Gvanakastes provinces administratīvais centrs, 56900 iedzīvotāju (2013. g.)
Limona pilsēta Kostarikā ("Limon"), provinces administratīvais centrs, 58500 iedzīvotāju (2012. g.)
Puntarenasa pilsēta Kostarikā ("Puntarenas"), provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.)
Paraiso pilsēta Kostarikā, Kartago piepilsēta, 30000 iedzīvotāju (2000. g.)
Barra del Kolorado pilsēta Kostarikā, Limonas provinces ziemeļaustrumos, Karību jūras krastā
Baranka pilsēta Kostarikā, Puntarenasas piepilsēta, 31400 iedzīvotāju (2012. g.)
Kozmodemjanska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Joškarola pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Bariša pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Kaibarjena pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.)
Marjanao pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.)
Marjela pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.)
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Beštograka pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidaustrumos
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.)
Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā
Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē
Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.)
Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
Betafu pilsēta Madagaskarā, Antananarivu provinces dienvidu daļā
Tuamasīna pilsēta Madagaskarā, Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā
Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.)
Rehobota pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.)
Blarikuma pilsēta Nīderlandē ("Blaricum"), Ziemeļholandes provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bacari pilsēta Nigērijā (_Batsari_), Kacinas štata ziemeļrietumu daļā
Zarija pilsēta Nigērijā ("Zaria"), Kadunas štatā, 846300 iedzīvotāju (2005. g.)
Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos
Gura Kalvarja pilsēta Polijā ("Góra Kalwaria"), Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mariņagrandi pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Dravograda pilsēta Slovēnijā ("Dravograd"), Karintijas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Maribora pilsēta Slovēnijā ("Maribor"), Podravskas reģionā, Dravas krastos, 95600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mežica pilsēta Slovēnijā ("Mežica"), Karintijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Prevaļe pilsēta Slovēnijā ("Prevalje"), Karintijas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ravne pilsēta Slovēnijā ("Ravne na Koroškem"), Karintijas reģionā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sloveņgradeca pilsēta Slovēnijā ("Slovenj Gradec"), Karintijas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkantarilja pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomajā reģionā, Mursijas rietumu piepilsēta
Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Kandelarija pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dzjiliņa pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs
Glarusa pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Darica pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.)
Derepazari pilsēta Turcijā ("Derepazari"), Rizes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dernekpazari pilsēta Turcijā ("Dernekpazari"), Trabzonas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmarisa pilsēta Turcijā ("Marmaris"), Muglas ilā, 34000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervari pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Salipazari pilsēta Turcijā ("Salipazari"), Samsunas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Saridžakaja pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarivelilera pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sariza pilsēta Turcijā ("Sariz"), Kajseri ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šemdinli pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jiksekova pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 68200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čukurdža pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Joletena pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.)
Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
Bajramali pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.)
Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Bādmarienberga pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Geoergmarienhūte pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienberga pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienminstere pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zigmāringene pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vārīne pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Akarigva pilsēta Venecuēlā (_Acarigua_), Portugesas štatā, 159600 iedzīvotāju (2000. g.)
Arismendi pilsēta Venecuēlā (_Arismendi_), Barinasas štata austrumu daļā
Kalaboso pilsēta Venecuēlā ("Calabozo"), Gvariko štatā, 132000 iedzīvotāju (2012. g.)
Laasunjona pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.)
Porlamara pilsēta Venecuēlā ("Porlamar"), Nueva Esparatas štatā, Karību jūras Margaritas salā, 84500 iedzīvotāju (2001. g.)
Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.)
Čalankanoa pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 3110 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanantonio pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 4740 iedzīvotāju (2000. g.)
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti
lodaugļu pilulārija pilulāriju suga ("Pilularia globulifera")
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
vijale Pinums no zariem; no zariem sapīts žogs
pipiri pipari
piper Pipari
pipuri Pipari
piperi Pipari - asa garšviela, ko iegūst no tropos augoša krūma augļiem
piperes pipari 1(4)
krimele Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
krimilda Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
krimilds Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
krimilis Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
pakase Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
glazierpīpe Pīpe ar glazētu ārējo apdari
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem)
PPS Pirktspējas paritātes standarts
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, pieraksts, manuskripta variants
melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams)
indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem
Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē
pirmvariants Pirmais, sākotnējais (kā) variants
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
senču godāšana pirmatnējo reliģiju prakse nest ziedojumus mirušo gariem un ar sapņu starpniecību kontaktēties ar tiem
vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai
Pirmie Ancveireņi Pirmie Ancveireņi - Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
tetrakts Pirmie četri cipari, kuru summa ir 10; tiem ir svēta nozīme
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
pliksteris Plakani piekariņi
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā)
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
upes planārija planāriju suga ("Euplanaria lugubris syn. Dugesia lugubris")
dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa")
mazā planārija planāriju suga ("Planaria torva")
marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute
šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute
šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute
marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
platycladus Platzari
biotas Platzari - ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota")
biota platzari, ciprešu ģints latīniskais nosaukums
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
izplūdušais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria linita"), ievākts tikai 1870. g. Vecgulbenē, bet sugas identitāte nav pārliecinoša
dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama
ķērpis Plaušu ķērpis - plaušķērpju suga ("Lobaria pulmonaria")
ļakauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaugši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaukši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukausi Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
ļaukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lobārija Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
seinoles Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis")
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris")
šautra podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
baršķi Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gārša Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
garsas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gārse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
garses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gāršes Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gārši Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gāsa Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gāšas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gāses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
kazkāja Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
laksti Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
šnitka Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
suņaburkāns Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
zirdzene Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
zirdzine Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
garse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria"); gārsa
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
polarizācija Polaritātes iegūšana; noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei)
stauroskops Polarizācijas aparāts kristālu optiskiem mērījumiem
dekstrorotācija Polarizācijas plaknes rotācija pa labi
depolarizācija Polarizācijas samazināšana, izjaukšana
depolarizēšana Polarizēšanai pretējs process
cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi
pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā)
PCO Policistiskas olnīcas (angļu "polycystic ovaries")
PCOS Policistisko olnīcu sindroms (angļu "polycystic ovarian syndrome")
imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu
jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku
trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17)
gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija
ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā)
parlamentārisma krīze Latvijā politiskie, sabiedriskie un ekonomiskie procesi Latvijā 20. gs. 30. gados, kas izpaudās kā parlamentārās sistēmas nespēja kvalitatīvi realizēt valsts pārvaldi un adekvāti reaģēt uz valstī notiekošo, un tās sekas bija parlamentāras pārvaldes nepopularitāte plašās iedzīvotāju aprindās
globālisms Politisko problēmu aplūkošana pasaules mērogā un kontekstā ar pasaules kundzības pretenzijām, lielvalstu ģeopolitikas variants
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus
atpazīstamība popularitāte
Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
īstā posaspiepe posaspiepju suga ("Fomes fomentarius")
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius")
pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
portszariņš potējamais zariņš
porte Potējamais zariņš
decimālā sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 10 un cipariem 0, 1, 2, ... , 9
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F
binārā skaitīšanas sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 2, kuras alfabētu veido cipari 0 un 1; to izmanto datu un programmu attēlošanai datora atmiņā
astotnieku sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 8 un cipariem 0,1,2,3,4,5,6,7
alotons Pozicionāls tonēmas variants
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti
astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru
Trākši Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" nosaukuma variants
komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu
ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti
mobilais s- prefiksāls skaņas paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu skaņu varianti
Pirmie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
Otrie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants
Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants
Biešoni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
Biešons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
Bēķi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukuma variants
Cecerskie Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukuma variants
Dudiškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
Dudiški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
Jaudzimi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants
Kavali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kavaļi" nosaukuma variants
Kazimirova Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirovka" nosaukuma variants
Lielie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukuma variants
Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Lučkini Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants
Otoriškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukuma variants
Peskas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukuma variants
Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants
Gajauski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Gajevski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants
Aizkaļnīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" nosaukuma variants
Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants
Grociški Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukuma variants
Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants
Pelēčanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" nosaukuma variants
Pirmie Garkaļņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Garkalni" nosaukuma variants
Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski
Pirmie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukuma variants
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants
Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski
Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants
Želvi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Žeļvi" nosaukuma variants
Josmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski
Pelēcis Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
Pelēcs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
Peliecs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
Silajoņi Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukuma variants
Akminojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukuma variants
Gaļāni Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukuma variants
Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants
Bieči Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants
Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants
Bondariškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukuma variants
Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski
Džereņi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukuma variants
Gubaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukuma variants
Guzas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants
Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski
Jaudzimi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jūrgeiši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Jūrgieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Kolna Driva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Druva" nosaukuma variants
Kolmusti Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kolomosti" nosaukuma variants
Kūrmi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" nosaukuma variants
Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukuma variants
Maskaviciški Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Maskeviciški" nosaukuma variants
Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants
Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants
Siubri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukuma variants
Tumaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Tumaniški" nosaukuma variants
Akmeņmūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņu Mūrnieki" nosaukuma variants
Barīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Babriši" nosaukuma variants
Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski
Bieči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Dzeņkolns Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņkalns" nosaukuma variants
Jaudzimi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski
Krapiškas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Karpiški" nosaukuma variants
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants
Lielie Pupoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Pupāji" nosaukuma variants
Litaunīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" nosaukuma variants
Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski
Peļši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
Pirmie Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants
Pirmās Blūzmas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants
Pyrmos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski
Pirmī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski
Pliudas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants
Pliudes Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants
Plyudis Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski
Plyudys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski
Polockīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Polockieši" nosaukuma variants
Rubini Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants
Aizupīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
Bieči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Blaževiči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Blazeviči" nosaukuma variants
Dubauka Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubovka" nosaukuma variants
Dunciškas Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Dunciški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Duntiški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Ezernīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" nosaukuma variants
Kaunacki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackie Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackī Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski
Kazeiši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazīši" nosaukuma variants
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants
Kokorīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorieši" nosaukuma variants
Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski
Mazie Orīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Orieši” nosaukuma variants
Osunīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants
Osūnīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Petrauski Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovski" nosaukuma variants
Pīneņi Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukuma variants
Pīzāni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" nosaukuma variants
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants
Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants
Dunciškas Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukuma variants
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants
Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants
Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" nosaukuma variants
Dūbes Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dubes" nosaukuma variants
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Kaunacki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackie Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kategrāde Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kategrads Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kaučars Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaučeri" nosaukuma variants
Keikas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukuma variants
Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants
Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kolna Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants
Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants
Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants
Baļde Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Balde" nosaukuma variants
Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants
bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants
Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants
Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants
Kolnasāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" nosaukuma variants
Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants
Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants
Pauneņi Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukuma variants
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants
Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants
Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants
Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski
Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants
Aizpūrieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Aizpūrīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants
Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants
Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski
Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski
Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants
Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski
Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski
Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants
Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants
Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski
Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski
Dovole Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dovale" nosaukuma variants
klaparieši Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Klapari" iedzīvotāji
Akmiņu Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukuma variants
Iudreiši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivdrīši" nosaukuma variants
Lielie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukuma variants
Mazie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukuma variants
Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus
tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis
zarene Priede vai egle ar daudz zariem
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem
krāsli priedes vai ozola bluķi (apmēram 75 cm gari), līdz pusei vai dziļāk ierakti zemē ēkas pamatos
ātrijs Priekškambaris vai priekštelpa
gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem
putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus")
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
pidi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu
pidiņi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
DNS līdzīgā ribonukleīnskābe primārais transkreipcijas produkts eikariotu šūnu kodolā; dRNS
paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
polidēmonisms Primitīva reliģija, ticība, ka visu pasauli apdzīvo un visas norises tajā vada dažādi gari (dēmoni)
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
aritmētiski loģiskais bloks procesora funkcionālā daļa, kas izpilda aritmētiskās, loģiskās un pārbīdes operācijas
priekšgala procesors procesors, kas atvieglo resursdatora darbu, veicot dažādus palīguzdevumus, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu apdari, kodu pārveidošanu, kļūdu vadību u. c.
demilitarizācija process, darbība --> demilitarizēt
poikilosmoze process, kad šūna pielāgo savu iekšējo osmolaritāti tās tiešajai apkārtējai videi
valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā
mecistāze process, kurā muskulis pagarinās, bet nezaudē sākotnējo spraiguma pakāpi
Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
Vārniški Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnišķi" nosaukuma variants
profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu
centrālā projekcija projekcija, kurā visi projicējošie stari iziet no viena punkta (centra)
diseminācija projekta rezultātu popularizēšana
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos
nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes
prolets Proletariāts
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā)
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā
Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.)
Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
Benče province Vjetnamas dienvidos, Dienvidķīnas jūras krastā un starp Mekongas grīvas atzariem
dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu
Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm
tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu ( 1917-1946)
publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla
pudre Puduris, bars, bariņš
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima")
cīku Pulkiem, bariem
briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria")
karošlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cochleariifolia")
platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha")
alpām Pūļiem, bariem
Levisa pundurītis pundurīšu suga ("Atomaria levisa"), kas Latvijā plaši izplatījušās 20. gs. 80.-90. gados
nekustīgais punkts punkts (elements), ko dotā transformācija nemaina, t. i., pārveido sevī (piemēram, rotācijas centrs); invariants
leņķa virsotne punkts, no kura iziet leņķa stari
apaļpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Langermannia syn. Globaria"), Latvijā 1 suga
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris")
sarkanrīkstes purpura vītola zari
Cytisus purpureus purpursarkanais slotzaris
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
ledolkampars Purva vaivariņa drogas ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa; terpēns ledols
vaivērņi Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
vāvurāji Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
Ledum palustre purva vaivariņš
vaivernis Purva vaivariņš
dzaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzeiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kakauži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuči Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukudži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuzis Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužīte Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužni Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
puraši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
purašķi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
putoši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivariņas Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivars Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveres Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivers Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivierņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvarans Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveraji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvere Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverēji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverene Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverines Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņš Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverīši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverītes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernaji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivēriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivērņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vīgrieži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverājs Purva vaivariņu audze
čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā
Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis")
parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
pusgardinīši Pusaizkariņi
vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam"
fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria")
pusdupleksā pārraide pusdupleksie sakari
pusdupleksā komunikācija pusdupleksie sakari
pižuki Pusgari vīriešu svārki
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
utrikulārija Pūslene ("Urticularia")
taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris")
dienvidu pūslene pūsleņu suga ("Utricularia australis")
vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia")
mazā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia minor")
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca")
pūšļugrīslis Pūslīšu grīslis ("Carex vesicaria")
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m)
Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma
māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai)
vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai); māneklis (2)
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants
Gorņi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukuma variants
Ūdri Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Iudri" literarizēts nosaukuma variants
Kazinieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazinīki" literarizēts nosaukuma variants
Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants
Sipkas Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukuma variants
Slapni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" kļūdains nosaukuma variants
Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants
Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants
Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
Zujeva Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Zujova" nosaukuma variants
parastā putcikāde putcikāžu dzimtas suga ("Philaenus spumarius")
brūnā putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Kateretes pedicularius")
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas
albatross putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels (līdz 10 kg), balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem (plētums līdz 4 m) un spēcīgu, āķveida knābi, gk. dienvidu puslodē, 2 ģintis, 13 sugas
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
raganu spļaudekļi putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris")
bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai
šļakšināt radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt
vaimanāt radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām
raudāt radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
raudāt radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām
pūst radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu)
brakšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
brikšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
brikšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
braukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
briukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim
žvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
žvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt
zvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
zvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
vaidēt radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.)
cirsoftalmija Radzenes stafiloma ar varikozu virsmu
Šķerstene Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
Skirsa Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
maļa Raganas vēmeklis - putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni
callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm
rakalis Rakaris, palaidnis
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas
augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks
iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_
slīpsvītra rakstzīme ( / ), ko lieto dažos divkomponentu saīsinājumos, zinātniskajos un lietišķajos tekstos ar nozīmi 'vai' daļskaitļu rakstībā, starp gadskaitļiem, kas apzīmē divus blaku gadus, starp arābu cipariem, kas apzīmē uz diviem apbūves gabaliem būvētas mājas numuru
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe
akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris")
rāstefēri Rastafariāņi - rastafarisma reliģijas piekritēji
rastafariāņi Rastafarisma piekritēji
rastafarieši Rastafarisma piekritēji
rastafari Rastafarisms
izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari)
stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums
deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu
ksantopsīns Redzes dzeltenais pigments, kas rodas, gaismas stariem iedarbojoties uz rodopsīnu - sarkano redzes pigmentu
apkarināties refl. --> apkarināt
pagarināties refl. --> pagarināt (1); tikt pagarinātam
pagarināties refl. --> pagarināt (2); tikt pagarinātam
pagarināties refl. --> pagarināt (3); tikt pagarinātam
polarizēties refl. --> polarizēt (1); tikt polarizētam
polarizēties refl. --> polarizēt (2); tikt polarizētam
sariesties refl. --> sariest (1)
saritināties refl. --> saritināt; tikt saritinātam
variēties refl. --> variēt (1); tikt variētam
variēties refl. --> variēt (3); tikt variētam
vulgarizēties refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
akumulators reģistrs, kas paredzēts no aritmētiski loģiskā bloka saņemto starprezultātu saglabāšanai un sekojošo operāciju izpildei; tas var izpildīt arī dažādas pārbīdes operācijas
reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs
finālfaktūra Rēķina galīgais variants, pēc viedokļu saskaņošanas
Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā
nepers relatīva lieluma logaritmiska ārpussistēmas mērvienība
bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu
šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā
demonoloģija Reliģijas mācība par dēmoniem, velniem, raganām, džiniem u. c. ļauniem gariem
kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
grēdots zemūdens reljefs reljefs, ko veido gari, šauri, paralēli akumulācijas paaugstinājumi un kas veidojies, stiprām plūdmaiņu straumēm iedarbojoties uz smilšainu jūras dibenu
Glāzšķūnis Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāžšķūnis" nosaukuma variants
remiķis Remesis - namdaris, amatnieks
ramiķis Remesis, amatnieks, namdaris
remess Remesis, namdaris, amatnieks
skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī
iks stari rentgenstari
rentgena stari rentgenstari
uzņēmumu apvienošanās reorganizācijas variants - divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, vai lai iegūtu izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem
pakužs Resni žagari, sprunguļi
svempuči resni, īsi sprunguļi (no koku zariem, dedzināšanai)
plazmocitārā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinsainā dominē plazmocīti; uzskata, ka tā ir multiplās mielomas variants
pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati
smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās
Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
neovaskularizācija Revaskularizācija
Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants
Dekšores Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukuma variants
Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
Audreņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukuma variants
Drebeja Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
Drebeji Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
Goruški Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruškas" nosaukuma variants
Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants
Kucines Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukuma variants
Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants
Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Lovnīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lounīki" nosaukuma variants
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mežarejas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Mežāri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Miurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukuma variants
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants
Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants
Jiuseri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vusari" nosaukuma variants
Zeļteņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants
Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants
Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants
Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants
Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants
Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants
Anči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Aņči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants
Balinova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" nosaukuma variants
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums
Buļāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bulāni" nosaukuma variants
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants
Čornā Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Dūkstigals Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Goļanti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Golenti" nosaukuma variants
Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants
Kaļnejie Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukuma variants
Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants
Laduši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants
Lipuški Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipušķi" nosaukuma variants
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants
Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants
Pirmie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukuma variants
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Soboļova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļeva" nosaukuma variants
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski
Bokoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
Otrie Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukuma variants
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Ožinīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
Brukani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" nosaukuma variants
Drebeinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drebejnīki" nosaukuma variants
Dricani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukuma variants
Drinkas Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants
Drynki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski
Drynkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski
Eļkšņi Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants
Kipļuki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants
Mosani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukuma variants
Putrani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" nosaukuma variants
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants
Ugulova Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" nosaukuma variants
Veituļnīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Veitulnīki" nosaukuma variants
Vieršukolns Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēršukolns" nosaukuma variants
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums
Adamiškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukima variants
Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants
Grudi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukuma variants
Kazimirova Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazmirova" nosaukuma variants
Kavališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kovališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants
Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants
Pizāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" nosaukuma variants
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants
Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Varslavāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukuma variants
Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants
Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants
Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants
Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants
dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji
Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants
karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji
karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji
Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants
Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski
Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants
Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants
Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants
Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants
Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants
Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants
Diervani Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dervāni" nosaukuma variants
Gajova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
Kašeļova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
Košeļeva Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
Laduši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants
Lītovnīki Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Litavniki" nosaukuma variants
Račova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
Sļesarevka Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" nosaukuma variants
Sprūžova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" nosaukuma variants
Taraputkas Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukuma variants
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Zemisgols Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Zemesgols" nosaukuma variants
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants
Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants
Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants
Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Iugolova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Iugulova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants
Klaugas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukuma variants
Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants
Letkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Martuzāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants
Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants
Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants
Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants
Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants
Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Vacgailumi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" nosaukuma variants
Vuoseli Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Voseļi" nosaukuma variants
Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants
Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants
Dundi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundas" nosaukuma variants
Kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinīki" literarizēts nosaukuma variants
Leimaniškas Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" nosaukuma variants
Pertnīki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" nosaukuma variants
Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants
Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
Akminīši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīši" nosaukuma variants
Batnes Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants
Batni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski
Batnis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski
Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" nosaukuma variants
Černiki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Čerņiki" nosaukuma variants
Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Gajova Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
Idzipole Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Idzepole" nosaukuma variants
Kaļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļinovka" nosaukuma variants
Kaunota Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaunata" nosaukuma variants
Lobovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Labovka" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Malinovka" nosaukuma variants
Mukāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukoni" nosaukuma variants
Rozaļina Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
Spirgiņi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgini" nosaukuma variants
Sprestiškas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants
Sprestiški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants
Sprūžaunīki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževnieki" nosaukuma variants
Vacsloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" nosaukuma variants
Vilkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukuma variants
Poznaņa Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas _Poznane_ nosaukuma variants
Beiži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" bijušais nosaukuma variants
Beižagols Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" nosaukuma variants
Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants
Leškas Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukuma variants
Liuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukuma variants
Pūriskie Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
Skiņči Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skinči" nosaukuma variants
Taudejāņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāni" nosaukuma variants
Zeļteņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
Gaļdeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukuma variants
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants
Meļteņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukuma variants
Plīna Romāni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Plīna Romani" nosaukuma variants
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants
Vacstašuļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukuma variants
Zundas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundes Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski
Garīkolni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkolni" nosaukuma variants
Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants
Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants
Lapatišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" literarizēts nosaukuma variants
Lapatiškas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" nosaukuma variants
Leimanišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" literarizēts nosaukuma variants
Leinīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" kļūdains nosaukuma variants
Lejniki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" nosaukuma variants
Pinkas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants
Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants
Biernāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Bērzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bierzinīki" nosaukuma variants
Bliseņas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
Bliseņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
Civkori Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukuma variants
Drikaški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukuma variants
Jaudzemi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" nosaukuma variants
Kapines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
Kapini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski
Kapinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski
Kristiņki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristiņkas" nosaukuma variants
Kucines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants
Kuciņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants
Laigalova Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laigolova" neprecīzs nosaukuma variants
Laizāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laizani" nosaukuma variants
Leški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukuma variants
Liuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
Maigles Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants
Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Opiņkas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukuma variants
Rancani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" nosaukuma variants
Rejeņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņas" nosaukuma variants
Saukani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Saukāni" nosaukuma variants
Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants
Sosines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants
Suosini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski
Suosinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski
Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
Groveriškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Groveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
Kampiškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kampiški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants
Laizani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants
Asnīnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" neprecīzs nosaukuma variants
Asņīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukuma variants
Jaunrikava Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikova" literarizēts nosaukuma variants
Kurpnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kūrpinīki" kļūdains nosaukuma variants
Livzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukuma variants
Pertnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" kļūdains nosaukuma variants
Pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants
Rikova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukuma variants
Skujavnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Skujaunīki" kļūdains nosaukuma variants
Solavierši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Solaviersi" nosaukuma variants
Ugulova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" kļūdains nosaukuma variants
Žagatnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants
Žagatņi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants
Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants
Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants
Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants
Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants
Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants
Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants
Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants
Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants
Antoniški Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Bokoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
Jugormani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Jugermani" nosaukuma variants
Podlizovka Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Podļizovka" neprecīzs nosaukuma variants
Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants
Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants
Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants
Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants
Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rikapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikopole" nosaukuma variants
Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants
Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants
Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Iugolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" nosaukuma variants
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants
Vacborisova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" nosaukuma variants
Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Makašāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušā nosaukuma variants
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Orneicāni Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants
Rēzne Rēzeknes upes senāk lietots nosaukuma variants
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
atdarinājums rezultāts --> atdarināt (1)
darinājums rezultāts --> darināt (2)
brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties
strāvu rezonanse režīms maiņstrāvas ķēdē ar paralēliem zariem, ja ķēdes reaktīvā vadītspēja ir nulle; šai režīmā ķēde patērē vismazāk strāvas
pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības
Rozaļina Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
Cīmaiņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
Cīmaņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
Mozī Rumpeiši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants
Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski
Pīneņu Kalnacki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski
Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski
Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski
Krejanka Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Krejāni" nosaukuma variants
Kriejāni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Krejāni" nosaukuma variants
Leiniškas Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinišķi" nosaukuma variants
Leiniški Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinišķi" nosaukuma variants
Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski
Medvednīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Medvednieki" nosaukuma variants
Mukti Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Muhti" nosaukuma variants
Reinīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants
Rejnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants
Reminīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Remenieki" nosaukuma variants
Runcaunīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Runcupnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Sidarauka Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sidorovka" nosaukuma variants
Spriņdži Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprindži" nosaukuma variants
Stabuļnīceņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Stabuļnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Šļomi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Šļomovka" nosaukuma variants
Vieveri Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
Zareņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukuma variants
Zareni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski
saķilkstēties Riet vienam uz otru, sarieties
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
bika, baks rijas kulšanas skaņu atdarinājums
bika, bak rijas kulšanas skaņu atdarinājums
pharingitis Rīkles iekaisums, faringīts
faringāls līdzskanis rīkles jeb faringa dobumā artikulēts frikatīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē
faringālis Rīkles jeb faringa dobumā artikulēts friktīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē
kašelis Rīks ar 2 vai 3 zariem kartupeļu rakšanai
cukurbiešu cēlājs rīks cukurbiešu rindu izaršanai (uzkarina šaurriepu traktoram), lieto nelielās platībās, atvieglojot novākšanu ar rokām
grizulis Rīks labības vētīšanai, kas līdzīgs dakšām ar 6 vai vairāk plakaniem zariem
racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža
spīles Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai
verdzēm Rindām; lielā skaitā; bariem
ribuari Ripuari - franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu)
brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
Apšciems Rojas novada apdzīvotās vietas "Apšuciems" nosaukuma variants
Mellsils Rojas novada apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants
Mustanum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
Mustānum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
boze Rokas svari - bezmēns
bezmēns Rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu
grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai
rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
diva Romiešu ķeizarieņu tituls pēc nāves
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
kangarieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Kangari" iedzīvotāji
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
knipeles rotājumi, piekariņi
kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta
krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku
ārstniecības rozmarīns rozmarīnu suga ("Rosmarinus officinalis")
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
Cimuškas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukuma variants
Izdagas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukuma variants
Kvederi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
Kvedervacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
Lozdi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukuma variants
Mizauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukuma variants
Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants
Rimeicāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimicāni" nosaukuma variants
Romāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Romānvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Spriči Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
Spričvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
Zeļtauka Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļtovka" nosaukuma variants
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
adatainā roze rožu suga ("Rosa acicularis")
Džercāni Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gercāni" nosaukuma variants
Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants
Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants
Pešu ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Peši" nosaukuma variants
Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa
Briuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants
bārkšķi Rudzu ziedu skariņas
MVR Rūfija; Maldīvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lari
Ūzuļnes Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnes" nosaukuma variants
Rūbani Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
Melnielīdumi Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukuma variants
Dziestnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukuma variants
Grīstiņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukuma variants
Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants
Kaņepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukuma variants
Kaņepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukuma variants
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants
Lāptova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lāptava" nosaukuma variants
Rugoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukuma variants
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Stomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants
Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants
Vīlande Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Vilande" nosaukuma variants
Zeļteņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria")
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
dinamiskais diapazons runas, mūzikas vai cita procesa maksimālā un minimālā līmeņa starpība logaritmiskās mērvienībās (parasti db)
pusdziedāšana Runāšana, ievērojami pagarinot skaņas
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases
urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks
Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants
Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski
Breidāki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Breidogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Grebieži Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Grebeži" nosaukuma variants
Gaiļmuižas Kalnacki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants
Kaštaune Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaštovņa" nosaukuma variants
Kacigrads Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kurtoška Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtoša" nosaukuma variants
Limini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukuma variants
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums
Medjukovski Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Medikovski" nosaukuma variants
Mōlinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukuma variants
Najauti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najautas" nosaukuma variants
Rēzis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Riezis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Rieziškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants
Rušiuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants
Rušiuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants
Rušyuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski
Rušyuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski
Siverina Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Siverine Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants
Spuļdziņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuļdzeņi" nosaukuma variants
Stūponi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
Šnepsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
Šņopsti Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņepsti" nosaukuma variants
Šņitkini Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitkina" nosaukuma variants
Ciši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants
Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski
Vieveri Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
Zeileņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukuma variants
Zeiniškas Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants
Zeiniški Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants
korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā)
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā)
stāviņi Sabīdāma konstrukcija ar aizkariem, parasti guļvietas norobežošanai
civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods 19. gs. izplatītajā evolucionārajā shēmā "mežonība, barbarisms, civilizācija"
žegata Sabiezējuma vieta uz stumbra, no kuras izaug zari
ringuļoties Sacirtoties, saritināties
safari stils safari uzvalks
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko
saharometrija Saharimetrija
dīķsaimniecība Saimniecība, saimniecības daļa, kurā nodarbojas ar šo papildnozari
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
kantaridisms Saindēšanās ar kantaridīnu
piperisms Saindēšanās ar pipariem
šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1783} (kara mākslas nozari), tai raksturīgs
ariānistisks saistīts ar ariānismu, tam raksturīgs
aristokrātisks saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam
aritmētisks saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs
astropolarimetrisks saistīts ar astropolarimetriju, tai raksturīgs
carisks saistīts ar carismu, tam raksturīgs
eiharistisks saistīts ar eiharistiju
speciāls saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs
kapilārs saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs
kariozs saistīts ar kariesu, tam raksturīgs
karioloģisks saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs
laringoloģisks saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs
laringoskopisks saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs
logaritmisks saistīts ar logaritmu, tam raksturīgs
otorinolaringoloģisks saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs
konditoreja saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs
šāpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī
šīpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara
pavasarīgs saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
polarimetrisks saistīts ar polarimetriju, tai raksturīgs
proletārisks saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs
numerāls saistīts ar skaitļiem, cipariem, tiem raksturīgs
solidārs saistīts ar solidaritāti (1), tai raksturīgs
siku, suku saka atdarinot steidzīgu, ātru iešanu
zilās asinis saka par aristokrātisku izcelšanos, dižciltību
zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki
kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu
vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes
sēisnā Sakari, sakarība
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.)
histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos
sakabināt Sakarināt
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm
saķirināties sakārties, sakarināties
sareizēt Sakārtot, sarindot
sareizot Sakārtot, sarindot
kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus
kvartile Sakārtotas variācijas rindas pētāmās pazīmes vērtības, kas dala rindu četrās vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 25% kopas vienību
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari
Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
stigmaria Saknei līdzīgi veidojumi (rizofori) izmirušām sigilarijām un lepidodendriem karbona slāņos
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius")
uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums
mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums, skice
džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
iemīlēt sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru)
iemīļot sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru)
Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
Vohilaida sala Baltijas jūras Hari šaurumā, Igaunijas teritorija
Hisingene sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri
Anariki sala Kiribati Republikā (_Anariki_), Klusā okeāna Abaianas salu grupas rietumu daļā
Guama sala Klusā okeāna rietumu daļā, Marianas salu dienvidos (lielākā sala šajā grupā), platība - 541 kvadrātkilometrs
Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_
Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV)
Kokosa sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri
Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija
Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona
Antika sala Parijas līcī (_Antika_), Venecuēlas Sukres štata teritorija
Klarjona sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās
Gūrē-Overflakē sala Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Dienvidholandes provincē, starp Vālas un Māsas kopējā grīvlīča diviem atzariem
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
Kotlops Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants
Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants
Lānmuiža Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" nosaukuma variants
Lauva Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauvas" nosaukuma variants
Sveiciems Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" nosaukuma variants
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
Lakstīgala Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Lakstīgalas" nosaukuma variants
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm)
Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum")
pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari
salduksnis saldūksne ("Lactarius resimus")
gruzdzjuks Saldūksne ("Lactarius resimus")
saldāksnis Saldūksne ("Lactarius resimus")
saldoksnis Saldūksne ("Lactarius resimus")
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums
marijnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas" iedzīvotāji
zariņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji
Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums
Korši Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" nosaukuma variants
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
Sesīle Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesile" nosaukuma variants
Kaulači Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" nosaukuma variants
Rozes skmola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Rozas Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Rubas internātskola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rubas skola" nosaukuma variants
Zaņas muiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā
Ķivīļi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķiviļi" nosaukuma variants
Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
sariņķināties saliekties, saritināties kamolā
Gaveiniški Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveitiški" nosaukuma variants
Ritani Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Ritāni" nosaukuma variants
defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem
apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā
Kaļvine Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļviņa" nosaukuma variants
Kaļvīne Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļviņa" nosaukuma variants
Līnūži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" neprecīzs nosaukuma variants
Linuži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" nosaukuma variants
Mežarijas Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukuma variants
Stjandži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Stendži" nosaukuma variants
Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants
žeikarieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žeikari" iedzīvotāji
lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria")
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata
Anamarijas salas salu grupa Karību jūras ziemeļu daļā, Kubas dienvidrietumu piekrastē Anamarijas līcī
Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
miltainā salvija salviju suga ("Salvia farinacea")
zamarietis Samarietis
nūja samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs
rodiņš samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam
greceļains samudžināts, saritinājies, sapinies
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius")
Sandarišķi Sandariškas, apdzīvota vieta Naujenes pagastā, kas padomju laikā bija atsevišķas ciema padomes administratīvais centrs
sāņkambars sānkambaris, blakus telpa
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino")
gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari
paciprešu santolīna santolīnu suga ("Santolina chamaecyparissus")
sažagarēt Sapērt ar žagariem
sažagarot Sapērt ar žagariem
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes
cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
repertorijs Saraksts, sistemātiska sakārtojuma atdarinājums, kas atvieglina ātru orientēšanos
zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā
saķurzēties sarauties, saritināties
zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum")
Itālijas sarene sareņu suga ("Setaria italica")
mieturainā sarene sareņu suga ("Setaria verticillata")
zaļā sarene sareņu suga ("Setaria viridis")
mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns
krēces Sari
Sareja Sari, grāfiste Anglijā
Sarigača Sariaghaša, pilsēta Kazahstānā
saridēt Saridāt
apčakarēt Sariebt
iezagties acīs sariesties
sapumpuroties Sariesties
sariezties Sariesties (1)
sarasot Sariesties (kur) - par lāsēm, pilēm u. tml.
izāderēt Sariet
sasarozīties Sariezties, sašķobīties
Sarikola grēda Sarikela grēda Austrumpamirā
sarindāt Sarindot
sarindavāt Sarindot
sarindināt Sarindot, nostādīt
lerchenfeldia Sariņsmilgas
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
saripāt saripot
sarrusophon Sarisofons
rīstaine Saritināma sega no lazdu rīkstītēm
kumpāt Saritināt
saripināt Saritināt
saritinēt Saritināt
kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā)
gumbāt Saritināt turzas veidā
kumbāt Saritināt turzas veidā; gumbāt
kumbt Saritināt turzas veidā; gumbāt
aizrotināt Saritināt virvi aiz masta
sarinkt Saritināt, sagriezt gredzenā; saliekt, salocīt; sagumt
satirāt Saritināt, saņemt kopā
savelt Saritināt, sarotīt
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā)
ritinēties saritināties
saringulēties Saritināties
saringuļoties Saritināties
saripināties Saritināties
sarotīties Saritināties
sasalinkinēties Saritināties
sasaritinēties Saritināties
sasitināties Saritināties
tekterēties Saritināties
uzrotināties Saritināties
satīties Saritināties (1)
ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku
sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties
vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums
baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals
rietums saritināts, satīts noausts audekls
ierotināt Saritinot ievietot
Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu
mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius")
Chenopodium rubrum var. botryoides sarkanās balandas piejūras varietāte
čabas Sarkanbrūni vai dzeltenbrūni zābaki ar platiem purniem un gariem stulmiem
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
Telmanoria alminata sarkanjoslu tīmeklenes "Cortinarius armillatus" nosaukuma sinonīms
militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris")
sarothamnus Sarothamnus scoparius - parastā slotzara "Cytisus scoparius" nosaukuma sinonīms
dzeguzespuķe Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
dzegužpiesta Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
gojmēle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
govjmēle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
ķeimzāle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pestiņi Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pienazāle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pīļdeguni Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vējaustiņi Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vēšaustiņš Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vēžaustiņš Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē
sažultīt Sarūgtināt, sariebt
žultīt Sarūgtināt, sariebt
pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā
adicija Saskaitīšana, pielikšana; viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām
aizkņopkāt Sastiprināt (spiedpogas); nostiprināt (apģērba, tā daļas) aizdari ar spiedpogām
satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications")
sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties
ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma
Kari Saturna pavadonis ("Kari"), vidējais attālums no planētas - 22118000 km, izmēri - 7 km
Mundilveri Saturna pavadonis ("Mundilfari"), vidējais attālums no planētas - 18685000 km, izmēri - 7 km
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante
duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība
tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā
Jubilejas Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Jubileja" nosaukuma variants
Līlaste Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" nosaukuma variants
VEF-Biķernieki Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Biķernieki" nosaukuma variants
VEF-Pabaži Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Pabaži" nosaukuma variants
naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria")
Gribūsti Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukuma variants
Ūzuleņi Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants
otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
svilis sausi, ātri degoši egļu žagari
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta
saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā
variem savienojumā "ar variem" - ar varu, ar spēku
Čakmarija savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā
či savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
čī savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
čiga savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
čigu savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
odveida savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi
stagarveidīgs savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari
vantaru savienojumā "vantaru vantariem" (arī "vantaru vantarumis") raksturo nestabila, streipuļojoša cilvēka gaitu
džinkš savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai
trušu savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
striuku savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai
trapa savienojumā ar "tripa" atdarina apģērba plīšanas skaņu
rušu savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
viku savienojumā ar "vaku" atdarina ritmiskas skaņas
vaku savienojumā ar "viku" atdarina ritmiskas skaņas
knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā)
attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas
staklis Sazarojuma vietas starpa (kokiem, to zariem); divžuburains stumbrs, zars
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1)
Tamarix ramosissima sazarotais tamarikss
vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms
mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis")
nolaidena lapa sēdoša lapa ar gari gar stublāju lejup stieptu plātnes apakšdaļu, bieži saaug ar stublāju
lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri
more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium")
orhidoptoze Sēklinieka noslīdējums, ko izraisa sēklinieku maisiņa atslābums vai varikocēle
karjera Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana
karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem
pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana)
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
Brulāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Brūlāni" nosaukuma variants
Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants
vārda nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
vārdu nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina, mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
pusariaņi Semiariaņi
pusarijieši Semiariaņi
kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
inki sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā; šīs valsts aristokrātija
Brūveru svētavots sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Krotē, zem kūdras slāņa atklāts avots, kura notekā atrastas kuršu 11. - 12. gs. bronzas rotas un to fragmenti (aproces, kaklariņķi, gredzeni, saktas)
tabulatūra sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā
kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā
mīts sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem
pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus
dēmoss Senajā Grieķijā - brīvie iedzīvotāji, kam bija pilsoņu tiesības; vienkāršie iedzīvotāji pretstatā aristokrātijai
optimāti Senajā Romā - aristokrātija, dižciltīgie; aristokrātijas partija, kas pārstāvēja nobiļu intereses
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem
stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari
peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari
penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
ustavs Senākais slāvu raksta grafiskais variants, kurā nešķir lielos un mazos burtus
ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
Dakija Senās Romas province (106. - 271. g.), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā
samnītu kari Senās Romas un samnītu vadītās itāļu cilšu savienības kari (343.-341., 327.-304., 298.-290. g. p. m. ē.)
kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu
anakreontiskā dzeja sengrieķu dzejnieka Anakreonta poēzijas atdarināšana, kurā dominē dzīves prieku un baudu motīvi, ko emocionalizē vecuma un nāves priekņojautas
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls
grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība; šādas parādības atdarinājums citā valodā; aizguvums no grieķu valodas
pretas senindiešu mitoloģijā - mirušo gari, kas kādu laiku pēc nomiršanas (no dažām nedēļām līdz gadam) paliek dzīvot starp cilvēkiem
gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem
Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti)
sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari
fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu
Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību
arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai (pavisam tie ir septiņi cipari - [I]{s:1913}, [V]{s:1914}, [X]{s:1915}, [L]{s:1916}, C, D, [M]{s:1917}, un lielāku skaitļu apzīmēšanai lieto šo ciparu kombinācijas)
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Pīkols senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, prūšu mitoloģijā pazemes valstības un tumsas dievs, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos
d sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums
pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes")
brūnganais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina fuscula")
brūnais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina gibbosa")
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris")
vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša
ganāmpulka kods septiņu zīmju kods, kura pirmie divi cipari apzīmē novada kodu, otrie divi – pagastu, pēdējie trīs – ganāmpulku
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
flagellācija Sevis sišana ar žagariem
flagellomanija Sevis sišana ar žagariem
fūrija Sevišķi atriebīgi gari sengrieķu mitoloģijā
romēne Sevišķi svari
Bata de Lairi sezonāli izžūstoša ūdenstece Čadā, Šari labā krasta pieteka
kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā
sausseržu sfings sfingu dzimtas suga ("Hemaris fuciformis")
topoloģija Shēmas topoloģija - elektriskās ķēdes (shēmas) attēls bez elektriskās ķēdes elementiem (pretestībām, enerģijas avotiem), kurā attēloti visi shēmas mezgli un tos savienojošie zari
trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai
žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem)
ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, paplati)
bruņčaste Sieviešu svārku pagarinājums mugurpusē; svārku mugurdaļa
COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances")
grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
pipaste sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu
pipkaste sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu
andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda
signālu ciparapstrāde signālu apstrādes metodes, kurām raksturīga signālu diskrētā pārveidošana, tādējādi paaugstinot aprēķinu precizitāti un paplašinot izmantojamo aritmētisko operāciju daudzveidību
Kārtuži Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" nosaukuma variants
ķiparieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Ķipari" iedzīvotāji
sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs
sīkmeldri Sīkais pameldrs ("Eleocharis paroula")
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas
daiceklis Sīki piekarināti daiciņi
bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām
Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte
tetri Sīknauda Gruzijā, lari simtdaļa
iraimbilanja Sīknauda Madagaskaras Republikā, ariari simtdaļa
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem
Tamarix parviflora sīkziedu tamarikss
sila gļotpēdene sila tīmeklene ("Cortinarius mucosus syn. Myxacium mucosum")
Myxacium mucosum sila tīmeklenes jeb sila gļotpēdenes "Cortinarius mucosus" nosaukuma sinonīms
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sili Sila virsis ("Calluna vulgaris")
siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sils Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virze Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virži Sila virsis ("Calluna vulgaris")
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Kaireiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Kairiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Muhtiņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants
Mukteņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants
Nalobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobņa" nosaukuma variants
sudarieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" iedzīvotāji
Sudarinkas Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" nosaukuma variants
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants
Ūšpeļi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants
Ūšpeli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
Ūšpeļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
krāķis Sīlis ("Garrulus glandarius")
parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Pirmās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Grozas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Ičaunīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ičaunieki" nosaukuma variants
Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Seiļukolns Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene
atsevišķība singularitāte
variantums Sinhroniska valodas vienību (variantu) pastāvēšana un funkcionēšana
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
elektroversija Sirds aritmijas pārtraukšana, izmantojot elektrisko strāvu
cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas
kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari
bērzu sirpjspārnis sirpjspārņu suga ("Drepana falcataria")
bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt
meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.)
granularitāte Sistēmas modularitātes pakāpe
strukturētā projektēšana sistemātiska pieeja programmatūras projektēšanai, ievērojot modularitātes, lejupejošās projektēšanas, sistēmas struktūras un tās funkcionēšanas dalījumu soļos
pekšēt sitiena skaņas atdarinājums (_sit jumtu, ka pekš vien_)
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums
Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari")
jūrmalas skābene skābeņu suga ("Rumex maritimus")
baložu skabioza skabiozu suga ("Scabiosa columbaria")
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8)
mīņa Skaidas un zari meža izcirtumā
Kotoļnīki Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kotolnieki" nosaukuma variants
Uorneicāni Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski
Vieveri Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi
aritmomānija Skaitīšanas mānija, uzmācīga dziņa skaitīt, domāt par cipariem, skaitļiem
pozicionāla skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā vienības ir bāzes b (b=2, 3,...) pakāpes; cipari tajā ir 0, 1, ..., b–1; binārajā, oktālajā, decimālajā un heksadecimālajā (sedecimālajā) skaitīšanas sistēmā bāze ir attiecīgi 2, 8, 10, 16
numerēt Skaitīt, apzīmēt ar cipariem, atzīmēt uz precēm to cenas ar cipariem vai citām zīmēm
kvadriljons Skaitlis ko raksta ar divdesmit pieciem cipariem vācu, angļu skaitīšanas sistēmā
logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli
logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli
transcendents skaitlis skaitlis, kas nav algebrisks skaitlis, piemēram, π, e (naturālā logaritma bāze)
bāze Skaitlis, kas raksturo pakāpi, logaritmu vai skaitīšanas sistēmu
sekstiljons skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem (10^21^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 37 cipariem (10^36^)
septiljons Skaitlis, ko raksta ar 25 cipariem (1 un 24 nulles); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 43 cipariem (1 un 42 nulles)
oktiljons skaitlis, ko raksta ar 28 cipariem (10^27^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 49 cipariem (10^48^)
kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem (10^18^) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu (10^30^) vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā
kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem (1 000 000 000 000 000; miljons miljardu; tūkstotis triljonu) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā
antilogaritms Skaitlis, kura logaritms ir vienāds ar doto skaitli
X Skaitļa 10 apzīmējums romiešu cipariem
VV Skaitļa 10 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
MI Skaitļa 1001 apzīmējums romiešu cipariem
MII Skaitļa 1002 apzīmējums romiešu cipariem
MV Skaitļa 1005 apzīmējums romiešu cipariem
CI Skaitļa 101 apzīmējums romiešu cipariem
MX Skaitļa 1010 apzīmējums romiešu cipariem
CIV Skaitļa 104 apzīmējums romiešu cipariem
CV Skaitļa 105 apzīmējums romiešu cipariem
ML Skaitļa 1050 apzīmējums romiešu cipariem
MLI Skaitļa 1051 apzīmējums romiešu cipariem
MXCV Skaitļa 1095 apzīmējums romiešu cipariem
XI Skaitļa 11 apzīmējums romiešu cipariem
CX Skaitļa 110 apzīmējums romiešu cipariem
MC Skaitļa 1100 apzīmējums romiešu cipariem
MCV Skaitļa 1105 apzīmējums romiešu cipariem
MCL Skaitļa 1150 apzīmējums romiešu cipariem
XII Skaitļa 12 apzīmējums romiešu cipariem
XIII Skaitļa 13 apzīmējums romiešu cipariem
XIV Skaitļa 14 apzīmējums romiešu cipariem
MCD Skaitļa 1400 apzīmējums romiešu cipariem
MCDXLIV Skaitļa 1444 pieraksts romiešu cipariem, kas ir mazākais no skaitļiem, kurā izmantoti visi romiešu skaitļu pieraksta sistēmas simboli
MCDL Skaitļa 1450 apzīmējums romiešu cipariem
XV Skaitļa 15 apzīmējums romiešu cipariem
CL Skaitļa 150 apzīmējums romiešu cipariem
MD Skaitļa 1500 apzīmējums romiešu cipariem
MDV Skaitļa 1505 apzīmējums romiešu cipariem
MDL Skaitļa 1550 apzīmējums romiešu cipariem
MDXCIX Skaitļa 1599 apzīmējums romiešu cipariem
XVI Skaitļa 16 apzīmējums romiešu cipariem
XVII Skaitļa 17 apzīmējums romiešu cipariem
XVIII Skaitļa 18 apzīmējums romiešu cipariem
MDCCCLXXXVIII skaitļa 1888 pieraksts romiešu cipariem, kas ir lielākais skaitlis, kurā visi simboli seko no lielākā līdz mazākajam
XIX Skaitļa 19 apzīmējums romiešu cipariem
MCM Skaitļa 1900 apzīmējums romiešu cipariem
MCMX Skaitļa 1910 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXIV Skaitļa 1914 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXVII Skaitļa 1917 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXXII Skaitļa 1922 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXXVII Skaitļa 1927 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXXXV Skaitļa 1935 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXXXVI Skaitļa 1936 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXXXVIII Skaitļa 1938 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXLV Skaitļa 1945 pieraksts romiešu cipariem
MCML Skaitļa 1950 apzīmējums romiešu cipariem
MCMLI Skaitļa 1951 apzīmējums romiešu cipariem
MCMLX Skaitļa 1960 apzīmējums romiešu cipariem
MCMLXX Skaitļa 1970 apzīmējums romiešu cipariem
MCMXCVII Skaitļa 1997 pieraksts romiešu cipariem
MCMXCIX Skaitļa 1999 pieraksts romiešu cipariem
II Skaitļa 2 apzīmējums romiešu cipariem
XX Skaitļa 20 apzīmējums romiešu cipariem
CC Skaitļa 200 apzīmējums romiešu cipariem
MM Skaitļa 2000 apzīmējums romiešu cipariem
MMI Skaitļa 2001 apzīmējums romiešu cipariem
MMII Skaitļa 2002 apzīmējums romiešu cipariem
MMIII Skaitļa 2003 apzīmējums romiešu cipariem
MMIV Skaitļa 2004 apzīmējums romiešu cipariem
MMV Skaitļa 2005 apzīmējums romiešu cipariem
MMVI Skaitļa 2006 apzīmējums romiešu cipariem
MMVII Skaitļa 2007 apzīmējums romiešu cipariem
MMVIII Skaitļa 2008 apzīmējums romiešu cipariem
MMIX Skaitļa 2009 apzīmējums romiešu cipariem
CCI Skaitļa 201 apzīmējums romiešu cipariem
MMX Skaitļa 2010 apzīmējums romiešu cipariem
MMXI Skaitļa 2011 apzīmējums romiešu cipariem
MMXII Skaitļa 2012 apzīmējums romiešu cipariem
MMXIII Skaitļa 2013 apzīmējums romiešu cipariem
MMXIV Skaitļa 2014 apzīmējums romiešu cipariem
MMXV Skaitļa 2015 apzīmējums romiešu cipariem
MMXVI Skaitļa 2016 apzīmējums romiešu cipariem
MMXVII Skaitļa 2017 apzīmējums romiešu cipariem
MMXVIII Skaitļa 2018 apzīmējums romiešu cipariem
MMXIX Skaitļa 2019 apzīmējums romiešu cipariem
MMXX Skaitļa 2020 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXI Skaitļa 2021 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXII Skaitļa 2022 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXIII Skaitļa 2023 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXIV Skaitļa 2024 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXV Skaitļa 2025 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXVI Skaitļa 2026 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXVII Skaitļa 2027 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXVIII Skaitļa 2028 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXIX Skaitļa 2029 apzīmējums romiešu cipariem
MMXXX Skaitļa 2030 apzīmējums romiešu cipariem
MML Skaitļa 2050 apzīmējums romiešu cipariem
MMLI Skaitļa 2051 apzīmējums romiešu cipariem
MMLII Skaitļa 2052 apzīmējums romiešu cipariem
MMLIII Skaitļa 2053 apzīmējums romiešu cipariem
MMLIV Skaitļa 2054 apzīmējums romiešu cipariem
MMLV Skaitļa 2055 apzīmējums romiešu cipariem
MMLVI Skaitļa 2056 apzīmējums romiešu cipariem
MMLVII Skaitļa 2057 apzīmējums romiešu cipariem
MMLVIII Skaitļa 2058 apzīmējums romiešu cipariem
MMLIX Skaitļa 2059 apzīmējums romiešu cipariem
MMLX Skaitļa 2060 apzīmējums romiešu cipariem
XXI Skaitļa 21 apzīmējums romiešu cipariem
MMC Skaitļa 2100 apzīmējums romiešu cipariem
XXII Skaitļa 22 apzīmējums romiešu cipariem
XXIII Skaitļa 23 apzīmējums romiešu cipariem
XXIV Skaitļa 24 apzīmējums romiešu cipariem
XXV Skaitļa 25 apzīmējums romiešu cipariem
III Skaitļa 3 apzīmējums romiešu cipariem
XXX Skaitļa 30 apzīmējums romiešu cipariem
MMM Skaitļa 3000 apzīmējums romiešu cipariem
IV Skaitļa 4 apzīmējums romiešu cipariem
IIII Skaitļa 4 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
XL Skaitļa 40 apzīmējums romiešu cipariem
CD Skaitļa 400 apzīmējums romiešu cipariem
XLV Skaitļa 45 apzīmējums romiešu cipariem
CDXL Skaitļa 450 apzīmējums romiešu cipariem
CDXLI Skaitļa 451 apzīmējums romiešu cipariem
XLIX Skaitļa 49 apzīmējums romiešu cipariem
CDXC Skaitļa 490 apzīmējums romiešu cipariem
CDXCV Skaitļa 495 apzīmējums romiešu cipariem
CDXCIX Skaitļa 499 apzīmējums romiešu cipariem
IIIII Skaitļa 5 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
DI Skaitļa 501 apzīmējums romiešu cipariem
LI Skaitļa 51 apzīmējums romiešu cipariem
DX Skaitļa 510 apzīmējums romiešu cipariem
LII Skaitļa 52 apzīmējums romiešu cipariem
LV Skaitļa 55 apzīmējums romiešu cipariem
DL Skaitļa 550 apzīmējums romiešu cipariem
VI Skaitļa 6 apzīmējums romiešu cipariem
LX Skaitļa 60 apzīmējums romiešu cipariem
DC Skaitļa 600 apzīmējums romiešu cipariem
VII Skaitļa 7 apzīmējums romiešu cipariem
LXX Skaitļa 70 apzīmējums romiešu cipariem
VIII Skaitļa 8 apzīmējums romiešu cipariem
IIX Skaitļa 8 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
IX Skaitļa 9 apzīmējums romiešu cipariem
XC Skaitļa 90 apzīmējums romiešu cipariem
CM Skaitļa 900 apzīmējums romiešu cipariem
CMV Skaitļa 905 apzīmējums romiešu cipariem
XCV Skaitļa 95 apzīmējums romiešu cipariem
CML Skaitļa 950 apzīmējums romiešu cipariem
XCIX Skaitļa 99 apzīmējums romiešu cipariem
CMXC Skaitļa 990 apzīmējums romiešu cipariem
CMXCV Skaitļa 995 apzīmējums romiešu cipariem
CMXCIX Skaitļa 999 apzīmējuma variants ar romiešu cipariem
potencēšana Skaitļa atrašana pēc tā logaritma; pretēja darbība logaritmēšanai
skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu
termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
skalderis Skaldaris
apskaldīt Skaldot apdarināt
alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles
runas ciparošana skaņas analogsignāla pārveidošana ciparsignālā, lai to uzglabātu atmiņā, pārraidītu vai apstrādātu ar cipariekārtām
uldēt skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld"
bak skaņas atdarinājums, piemēram, mīklu mīcot, riju kuļot
barkš skaņas atdarinājums, piemēram, ratu rīboņa
šļirkt skaņas atdarinājums; šļirkstēt
decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass
ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass
pasakalja Skaņdarbs ērģelēm vai klavierēm polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā
kampanella Skaņdarbs, kas atdarina zvaniņu skanēšanu
grāvējs Skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti
kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas
onomatopoētika Skaņu atdarinājums literārā darbā
skrečs Skaņu efekts, ko rada dīdžejs, respektīvi, skrečeris, ar roku kustinot šurp turp (skrečojot) spēlējošu ierakstu (vinila plati vai magnetofona lenti), tādējādi radot jaunas skaņu un ritmu variācijas
parēhēze Skaņu veiglošana, dabas skaņu atdarināšana vārdos
svaukšēt skaņu verbs (ko mēdz izmantot, lai atdarinātu lidojošu bumbu)
terasskara skara, kam pirmās pakāpes zari virzienā uz augšu kļūst pakāpeniski īsāki
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zlankšēt Skārda piekariem skanēt
žļankstēt Skārda piekariem skanēt
žļankstināt Skārda piekariem skanēt
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem)
kniebis Skava, āķis katla uzkarināšanai
jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti
kelpi Skotu mitoloģijā - ļauni ūdens gari upēs un ezeros
brauni Skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas līdzīgas mājas gariem
Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms
lenckars skranda, atplīsusi stērbele; lanckaris (1)
lanckas Skrandas, driskas, lupatas, lanckari
racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
spondilofīts skriemeļu virsmas pagarināšanās dažādu veidojumu formā
zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu
Skrudalīna Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants
Senheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants
Šēnheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants
mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius")
bišu skudrulītis skrudulīšu suga ("Trichodes apiarius")
mežaskudra skudru dzimtas ģints ("Formica"), kas bieži sastopama Latvijas mežos, kur no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas
skuja Skujaini egļu, priežu zari
nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi
parastā skujene skujeņu suga ("Hippuris vulgaris")
araukārija skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē, 2 ģintis, ~40 sugas
VEF-Skulte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Skulte" nosaukuma variants
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu)
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi
Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus
vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas
poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem
verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem)
kompanjonāžas Slepenas zeļļu apvienības Francijā (16.-18. gs.), kuru mērķis bija organizēt savstarpēju palīdzību un cīņu ar meistariem par labākiem darba un dzīves apstākļiem
džāms Slikts attēls, karikatūra
patomimēze Slimības simptomu atdarināšana (piem., histērijas gadījumā)
aritmofobija Slimīgas bailes no cipariem, noteiktiem skaitļiem, skaitīšanas
Samulomi Slocenes lejteces atzari pie ietekas Kaņierī Lapmežciema pagastā
slotzari slošzari
pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī
pažaga Slota krāsns slaucīšanai, parasti no žagariem ar visām lapām vai skujām
cytisus Slotzari
kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
ķīlis Smags cirvis ar gariem zobiem koku tēšanai
bracāt Smagu, ātru soļu, skrējiena atdarinājums
bašliks smaila kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem, ko tin ap kaklu; valkāja Kaukāza kalnieši virs galvassegas sliktā laikā
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
dziedzerainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium strumarium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
kaļķu smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia collaris")
pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem
spaļļi smalkas dzijas tīkli, 60 asu (/~130 m) gari, kas tiek izvilkti jūrā, lai naktī ķertu siļķes
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam
faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants
salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi
sakņu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. rapaceum")
lapu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. secalium")
akotainā smaržzāle smaržzāļu suga ("Anthoxanthum aristatum")
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni
bliezt smēķēt marihuānu
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
lielā smilšgliemene smilšgliemeņu dzimtas suga ("Mya arenaria")
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama
naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius")
baltvēderiņi Smiltāju retējs ("Potentilla arenaria")
atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji
Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants
Kaiberleja Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Kaiberis" nosaukuma variants
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants
aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
zāļlapu smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria procera")
mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia")
audzenīca Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
auzenica Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
lauknaglenes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
nagliņas Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
nagliņes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
platlapu sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae subsp. latifolius syn. Galanthus latifolius")
Ikara sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae")
sobare Sobari
sobars Sobari
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām
akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē)
mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju
atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
Garuša Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Garjuša" nosaukuma variants
Mežakokti Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mežkokti" nosaukuma variants
Vacmurāni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmurāni" nosaukuma variants
Zvīdreņi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukuma variants
zolidaritate Solidaritāte
solidarizācija Solidaritātes paušana, izpausme
sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni
Solsberija Solsberi - Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares bijušā nosaukuma variants
māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās
vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu
sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca)
Etčisona sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria aitchisonii)
Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
saroze Sortimenta formas pārmaiņas izzāģēšanas, žāvēšanas un glabāšanas laikā sariežoties (sagriežoties, saliecoties)
civēka spalītis spalīšu suga ("Enterobius vermicularis syn. Oxyuris vermicularis")
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
naglene Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius")
nīģeļķenes Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius")
gvachira Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā
Karlistu kari Spānijas Burbonu dinastijas pārstāvju savstarpējie kari 1833.-1840. un 1872.-1876. g.
Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms
sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos
sparrings Sparingpartneris
sparrings Sparings
Scrophularia alata spārnainās cūknātres "Scrophularia umbrosa" nosaukuma sinonīms
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā)
slacīkla Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai
švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai
mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību)
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu
buru šuvējs speciālists, kas piegriež, sašuj un apdarina (arī labo un pāršuj) buras
buru izgatavotājs speciālists, kas piegriež, sašuj un apdarina (arī labo un pāršuj) butras
ātrrēķinu dators specializēts dators, kas piemērots darbībām ar skaitļu masīviem, kad jāveic liels aritmētisko darbību apjoms
trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai
amnestiskā apraksija spēja atdarināt kustības, bet nespēja izpildīt tās pēc rīkojuma
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas
pašgājēja šasija spēkrats, kura kompozīcija un pamatnes konstrukcija paredzēta dažādu darba mašīnu, rīku vai kravas kastes uzmontēšanai vai uzkarināšanai
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš
Keiri Spēles Keiri - Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spēlesķeiri" nosaukuma variants
zāgāties Spēlēt kādu bērnu spēli, kas atdarina zāģēšanu
paripelēt Spēlēties ar ripu; paripoties
bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna
bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna
kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
skaldi Spīļarkla lemeša zari
skaldri Spīļarkla lemeša zari
spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens; gredzens ar spirālveida reljefu
pērļu spireja spireju suga ("Spiraea x margaritae")
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
karaspēle sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību
kara spēle sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību; karaspēle (2)
spradzenāji Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenājs Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzene Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzine Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums
sprieguma zudumi sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību aritmētiskā starpība
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
ērkšķogulāju sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Abraxas grossulariata")
priežu sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Bupalus piniarius")
spulgnaglenes Spulgnaglene ("Coronaria")
pļavas spulgnaglene spulgnagleņu suga ("Coronaria flos-cuculi", arī "Lychnis flos-cuculi")
niedra Spulgzāles ("Phalarius")
niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius")
Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
radikālis stabila, nemainīga atomu grupa organiskajos savienojumos, kura dažādos variantos atkārtojas daudzās vielās
spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
melnrīkles stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus nigrogularis")
Briškas Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Briški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants
Kozuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukuma variants
Saunas Vulineņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Sauņa Vulini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Saunys Vulineni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
Sauņa Vulyni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
Stabuļnīki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
dispirēma Stadija kariokinēzes telofāzē, kad meitas zvaigžņu hromosomas veido kamola figūru
pirmplēsis stagaris
pirplēsis stagaris
Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants
Limšeni Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" nosaukuma variants
Mārciems Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Mārciemi" nosaukuma variants
zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji
cilkāt staigāt lieliem (gariem) soļiem
zemgrīda staigna vieta uz ceļa, mežā vai pļavā, kas salabota, pārklājot to ar zariem vai kokiem
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stublājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pieaurošana Staltbrieža vai aļņa auru (baurošanas) atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
piebaurošana Staltbrieža vai aļņa baurošanas atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas)
sarains Starains, tāds, kam ir stari (1)
pakundzis Stārasts, vagaris
Starije Dorogi Starija Darohi, pilsēta Baltkrievijā
Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā
Starijsambora Starijsambira - pilsēta Ukrainā
baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
gamma iekārta starojuma avots, kas paredzēts dažādu objektu apstarošanai ar gamma (γ) stariem, lai realizētu tehnoloģiskus procesus (ķīmisko sintēzi, polimerizāciju, sterilizāciju utt.) vai veiktu pētījumus
starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija
korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā
vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa
daļveida daļa starpība starp doto reālo skaitli un tā veselo daļu (piemēram, skaitlis, ko veido cipari aiz komata decimālajā pierakstā)
Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
Rotari klubs starptautiska klubu organizācija, kas darbojas 160 valstīs, \~30000 klubu, kas apvieno \~1,2 mlj rotariešu
Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis
atgriezeniskā norāde starptautiskajās privāttiesībās kolīzijas normu pielietošanas variants, kad vienas valsts kolīziju norma norāda, ka jāpiemēro otras valsts likumi, bet tajā pašā laikā otras valsts kolīzijas norma atsakās no savas kompetences, norādot, ka jāpiemēro otras partnervalsts likums
rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs
humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija
starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos
Berlīnes kongress starptautisks kongress 1878. g. _Sanstefano miera līguma_ (1878. g.) noteikumu revidēšanai, vērsās pret Krievijas nostiprināšanos Balkānos un spēcīgas Bulgārijas izveidošanu, tā lēmumi formāli bija spēkā līdz Balkānu kariem (1912. - 1913. g.)
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
variances analīze statistikas metode hipotēzes par vidējām vērtībām, resp., variances komponentiem, pārbaudei
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai)
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms)
stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē
nekrēmija stāvoklis, kam raksturīgi kariolīzes un plazmolīzes procesi eritrocītos
staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
parastā stāvvācelīte stāvvācelīšu suga ("Entosthodon fascicularis")
šķedēnu žogs stāvžoga variants, visbiežāk izmantots augļu dārzu nožogošanai
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs
Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste
pelēkā stērste stērstu suga ("Emberiza variabilis")
kruks Stienis viras uzkarināšanai
vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
pagarinātā pakāpe stiepuma pakāpe - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu
siltumabsorbējošs stikls stikls, kas pasargā no siltumstariem (ar infrasarkanā starojuma viļņa garumu λ>0,7 μm)
fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi
bļīkstēt Stipra lietus skaņu atdarinājums
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
čili Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības
diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
atraut strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari)
atrauties strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari)
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia")
mājas strazds strazdu suga ("Sturnus vulgaris")
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes
sulu strupvabole strupvaboļu suga ("Margarinotus striola")
pavasara strupvabole strupvaboļu suga ("Margarinotus vernalis")
tubis Stublājs vai stumbrs bez lapām vai zariem
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem
mērstūrenis Stūrenis - instruments, ko lieto detaļu virsmu savstarpējas perpendikularitātes pārbaudei (un aizzīmēšanai)
subartu Subarieši
subaru Subarieši
šubaru Subarieši
ūdeņu subulārija subulāriju ģints suga ("Subularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā
komparence Sūdzētāja vai apsūdzētā ierašanās tiesā; komparicija
nizāmija Sūfistu brālība, kas prasīja stingri ievērot šariata likumus, reliģiskajos rituālos atkārtoja galvenās sūfisma tēzes, daudzas šīs brālības organizācijas savā praksē izmanto arī dažādus jogas veidus
birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem
metālsuka Suka ar metāla stiepļu sariem
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana
Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe
Sunļao Sunļao līdzenums - atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, augstums - 100-300 m vjl.
drauza Sūnu kārta ap koka (sevišķi ābeles) stumbru un zariem
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
ķiuks Suņa reju atdarinājums
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
alosuprafikss Suprafiksa variants
superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā
ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās
blusu sūrene sūreņu suga ("Polygonum persicaria")
caurejas sūricis sūriču suga ("Pulicaria dysenterica")
Paramaribo Surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.)
Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Brāslova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Brāslava" nosaukuma variants
Čabatrava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Čabatrova" nosaukuma variants
Garstierdele Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Garstērdele" nosaukuma variants
Geiņava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Geinova" nosaukuma variants
Geiņova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Geinova" nosaukuma variants
Gruzdava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdova" nosaukuma variants
Gūrinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants
Gūrunova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gurinava" nosaukuma variants
Iļziņi Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants
Irikova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Irikava" nosaukuma variants
Kargova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants
Kristacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Kristacelms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Kulpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants
Kuļpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants
Lieli Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Leļi" nosaukuma variants
Lieļi Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Leļi" nosaukuma variants
Meirava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Meirova" nosaukuma variants
Mežareja Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" nosaukums latgaliski
Mucukolns Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mucukalns" nosaukuma variants
Nastrava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Nastrova" nosaukuma variants
Susaji Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Susāji" nosaukuma variants
Sviļpava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants
Sviļpova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants
Tepenica Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tepenīca" nosaukuma variants
Tutinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tutinova" nosaukuma variants
Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants
Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants
Glazunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Glazunova" nosaukuma variants
Sasnica Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants
Sasnīcas Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants
Šalgunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
Šaugunova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
Žīgurova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žeigurova" nosaukuma variants
mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama
Stūponi Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību
skāļas Svari
skāle Svari
skāles Svari
skāļi Svari
svārstītava Svari
atspersvari Svari ar kalibrētu atsperes mehānismu
bezmers Svari ātrai svēršanai, bezmēns
tehniskie svari svari līdz 50 kg masas svēršanai
mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai
Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem
svarenieks Svarinieks
svarnieks Svarinieks
Dabračina Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" nosaukuma variants
Kairiši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Kromoniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukuma variants
Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski
Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants
Murāniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukuma variants
Murāniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukums latgaliski
Reiņiki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants
Rejnīki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants
Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski
Speilukolns Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spilukalns" nosaukuma variants
Spogeva Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants
Spoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants
Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski
svarincieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svarinci" ("Svariņi") iedzīvotāji
svarinieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" iedzīvotāji
Svarinci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" otrs nosaukums
Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski
Veiziniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukuma variants
Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski
Lielā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.)
gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
sveķelene Sveķene ("Viscaria")
sveķelīte Sveķene ("Viscaria")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
rezignoze sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem
rezinoze Sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem
Melāni Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Melāņi" nosaukuma variants
Skrudalīna Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants
Urbaniški Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbanišķi" nosaukuma variants
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice
raibais miltu svilnis sviļņu dzimtas suga ("Pyralis farinalis")
pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka
bezmērs Sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu
uzkares mehānisms sviru un stiepņu sistēma lauksaimniecības mašīnu un rīku uzkarināšanai traktoram

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ari.