Paplašinātā meklēšana
Meklējam aba.
Atrasts vārdos (587):
- aba:1
- aba:2
- aba:3
- abai:1
- baba:1
- Baba:2
- Baba:1
- čaba:4
- čaba:2
- čaba:1
- čaba:3
- daba:2
- daba:1
- faba:1
- kaba:1
- Kaba:1
- Laba:1
- naba:1
- Naba:1
- Raba:1
- saba:1
- taba:1
- Taba:1
- vaba:1
- žaba:1
- abadi:1
- abads:1
- abaji:1
- abaju:1
- abaka:1
- abaks:1
- abars:1
- abate:1
- abats:1
- abava:1
- abave:1
- abazs:1
- abaža:1
- Adaba:1
- Akaba:1
- Araba:1
- Asaba:1
- Baaba:1
- draba:1
- graba:1
- graba:2
- graba:3
- Kaaba:1
- klaba:1
- skaba:1
- babaķ:1
- čabas:1
- dabar:1
- gabal:1
- kabat:1
- ababvi:1
- abadiv:1
- abadui:1
- abakus:1
- abarāt:1
- abaris:1
- Akbaba:1
- Akjaba:1
- Akraba:1
- Banaba:1
- Baraba:2
- Baraba:1
- iedaba:1
- Imbaba:1
- istaba:1
- izdaba:1
- kenaba:1
- Kohaba:1
- Kujaba:1
- Kuļaba:1
- mācaba:1
- Malaba:1
- nedaba:1
- Nisaba:1
- nodaba:1
- padaba:1
- Rahaba:1
- Sakaba:1
- skraba:2
- skraba:1
- Šuraba:1
- Taraba:1
- ustaba:1
- vīkaba:1
- Bababe:1
- babais:1
- babajs:1
- Babajs:1
- Babana:1
- Babara:1
- Babata:1
- Babati:1
- čabans:1
- Čabara:1
- čabata:1
- čabata:2
- čabata:3
- čabati:1
- čabats:1
- dabans:1
- Dabari:1
- Dabaša:1
- drabas:1
- gabalā:1
- gabali:1
- gabals:1
- gabana:1
- gabane:1
- gabane:2
- gabans:1
- grabas:1
- Habaja:1
- habara:1
- kababi:1
- kabači:1
- kabaks:1
- kabala:1
- kabala:2
- Kabala:1
- kabans:1
- kabarē:1
- kabaro:1
- kabata:1
- klabas:1
- klabas:2
- abadivi:1
- abadona:1
- abalģeķ:1
- abatija:1
- abatons:1
- abazīns:1
- abažūrs:1
- Barnaba:1
- džanaba:1
- hidžaba:1
- Humbaba:1
- ieknaba:1
- kaslaba:1
- Kuršaba:1
- liblaba:1
- Lualaba:1
- marraba:1
- mastaba:1
- Murgaba:1
- nograba:1
- Orisaba:1
- Sudraba:1
- Surhaba:1
- šīstaba:1
- Taliaba:1
- Trimaba:1
- Uberaba:1
- Zerdaba:1
- Alabama:1
- Alabana:1
- Alabata:1
- Anabanu:1
- Anabara:1
- Arabana:1
- Atabapo:1
- babalēt:1
- Babanka:1
- Babaojo:1
- balabas:1
- Barabai:1
- čabaste:1
- čabatas:1
- dabarāt:1
- dabavīt:1
- diabazs:1
- drabana:1
- drabans:1
- fabales:1
- gabaiņa:1
- gabalot:1
- grabala:1
- grabals:1
- grabans:1
- grabata:1
- grabaža:1
- Imabari:1
- kabacis:1
- kabadze:1
- kālabad:1
- Klabani:1
- klabans:1
- klabata:2
- klabata:1
- klabate:1
- klabati:1
- klabats:1
- Klabatu:1
- abacilēt:1
- abadzehi:1
- abajudka:1
- abakcija:1
- abalonka:1
- abandons:1
- abazelis:1
- Ahaldaba:1
- āristaba:1
- čabgraba:1
- džellaba:1
- Eskanaba:1
- Kārzdaba:1
- Kohibaba:1
- nosolaba:1
- Pandžaba:1
- piedraba:1
- plorbaba:1
- Sorokaba:1
- strādaba:1
- šledraba:1
- šļedraba:1
- ādgabals:1
- alkabala:1
- anabaena:1
- apgabals:1
- apgabaļš:1
- apgabana:1
- apgabane:1
- ārkabata:1
- Ashabada:1
- Ašgabata:1
- Atabaska:1
- atabaski:1
- atgabals:1
- Babadaga:1
- Babadāga:1
- Babaeski:1
- Babajaga:1
- Babajeva:1
- babaņiks:1
- Babašata:1
- Babatags:1
- Bagabaga:1
- Bakabala:1
- Balabaka:1
- banabats:1
- barabans:1
- barabans:2
- Bekabada:1
- Bojabata:1
- Brabante:1
- Darabani:1
- drabačka:1
- drabanča:1
- drabanti:1
- drabažas:1
- fabaceae:1
- Funabaši:1
- Gabačova:1
- gabalens:1
- gabaliem:1
- gabalīgs:1
- gabaliņš:1
- gabalojs:1
- gabaniņa:1
- gabarīts:1
- gaidabas:1
- glabasts:1
- grabasts:1
- grabažas:1
- grabažāt:1
- Habakuks:1
- habanera:1
- Harabali:1
- Jabalova:1
- kababiši:1
- Kabadiza:1
- kabaleta:1
- kabareči:1
- kabarejs:1
- kabarets:1
- Kabataša:1
- kabazahs:1
- kalabahs:1
- Kalabara:1
- kamlabad:1
- Karabaša:1
- kaslaban:1
- Kinabals:1
- Kinabalu:1
- klabačas:1
- klabački:1
- klabačot:1
- klabaris:1
- klabatas:1
- klabatāt:1
- Klabauci:1
- Klabauči:1
- klabažas:1
- klabažāt:1
- abaksiāls:1
- abalienēt:1
- abanācija:1
- abandonēt:1
- abarģēlis:1
- abarkasis:1
- abavnieki:1
- bādistaba:1
- Bēkēščaba:1
- dižistaba:1
- dūmistaba:1
- kopistaba:1
- mazistaba:1
- Meherbaba:1
- nesidraba:1
- Pilisčaba:1
- pusustaba:1
- sānistaba:1
- sāņistaba:1
- vidistaba:1
- vidustaba:1
- viņistaba:1
- zēnistaba:1
- ādsgabals:1
- aizgabalā:1
- Akčaabata:1
- alabastrs:1
- Alghabasa:1
- anabazīna:1
- anabazīns:1
- apgabalis:1
- apnabagot:1
- asenzabas:1
- Astrabada:1
- atgabalus:1
- Babadaghs:1
- Babajurta:1
- babarberi:1
- Baltabajs:1
- barabanīt:1
- brīvdabas:1
- cabaletta:1
- caballero:1
- cūktabaka:1
- cūktabaks:1
- Čabatrava:1
- Čabatrova:1
- dabalināt:1
- dabasgāze:1
- dabasvide:1
- divgabali:1
- dižgabals:1
- Edžeabata:1
- Elagabals:1
- Faizabada:1
- gabalaine:1
- gabalains:1
- gabalaiņi:1
- gabalaiņš:1
- gabalalga:1
- gabalelis:1
- gabalrats:1
- gabalsāls:1
- gabaltiņš:1
- gabanceļš:1
- gabardīns:1
- Gardabani:1
- gargabala:1
- gargabalu:1
- garkabata:1
- gigabaits:1
- glabastīt:1
- Grabauski:1
- Grabažānu:1
- Grabažūnu:1
- Habartova:1
- ienabagot:1
- izčabarēt:1
- iznabagot:1
- izskrabas:1
- kabardīņi:1
- kālabadās:1
- Karabalta:1
- abakanieši:1
- abarognoze:1
- abarūnieši:1
- abasamento:1
- amatistaba:1
- apužistaba:1
- augšistaba:1
- bērnistaba:1
- bezsudraba:1
- darbistaba:1
- ēdamistaba:1
- gribugraba:1
- jaunistaba:1
- jumtistaba:1
- lielistaba:1
- ļaužistaba:1
- Pirasikaba:1
- precistaba:1
- pretistaba:1
- ruļļistaba:1
- saimistaba:1
- spēļistaba:1
- stūristaba:1
- Šatelaraba:1
- torņistaba:1
- vidsistaba:1
- vidsustaba:1
- viesistaba:1
- ādasgabals:1
- Alabastera:1
- atklabažāt:1
- atskabarda:1
- atskabarga:1
- atskabarna:1
- babalmanis:1
- babaunieks:1
- Balabanova:1
- brabansoni:1
- cūkutabaks:1
- dabasbērns:1
- dabasskats:1
- Džabalpura:1
- gabalainis:1
- gabaldarbs:1
- gabalkrava:1
- gabalnieks:1
- gabalprece:1
- gabanlapas:1
- gabanvieta:1
- gaisgabals:1
- galdgabals:1
- galvgabals:1
- Gardabaira:1
- grabažnīca:1
- grēkgabals:1
- Habarovska:1
- Hakulabada:1
- iekškabata:1
- istabaugša:1
- izanabazes:1
- Jangiabada:1
- kabalauska:1
- kabardieši:1
- kabatdrāna:1
- kabatiella:1
- kabatnazis:1
- kalabarīns:1
- Karabanova:1
- Kirovabada:1
- klabažiņas:1
- abaskantors:1
- dežūristaba:1
- dibenistaba:1
- dibinistaba:1
- guļamistaba:1
- guļamustaba:1
- pakaļistaba:1
- rotaļistaba:1
- Vadielaraba:1
- vidusistaba:1
- alabasteris:1
- anabantidae:1
- anabaptisms:1
- anabaptists:1
- apgabalaini:1
- astesgabals:1
- atbarabanēt:1
- atskabargāt:1
- Babadajhana:1
- Balkanabata:1
- Baumanabada:1
- Benderabasa:1
- brabansonna:1
- brabantieši:1
- cannabaceae:1
- contrabasso:1
- debesgabals:1
- Džalalabada:1
- Džalalabata:1
- Džalilabada:1
- Dželalabada:1
- Dželilabada:1
- Feisalabada:1
- gabalainība:1
- gabalainums:1
- gabalziepes:1
- gaisagabals:1
- grabažāties:1
- grabažkaste:1
- grabažnieks:1
- gribugrabas:1
- Habaršovice:1
- Hamardabans:1
- Horremabada:1
- istabasgals:1
- istabaspuķe:1
- izabadāties:1
- izabadīties:1
- izabarāties:1
- kabalistika:1
- kabaļjērija:1
- Kabanatuana:1
- kabatdators:1
- kabatlakats:1
- kabatzaglis:1
- katabaziāls:1
- klabarkaste:1
- abalienācija:1
- abartikulārs:1
- blakusistaba:1
- glicerilpaba:1
- priekšistaba:1
- vannasistaba:1
- apgabaltiesa:1
- atsabadīties:1
- atskabardzes:1
- atsvabadināt:1
- barabanščiks:1
- brabantietis:1
- cilvēkgabals:1
- dabaszinības:1
- dasabarāties:1
- gabalgabalos:1
- gabalsamaksa:1
- galvasgabals:1
- Grabavščizna:1
- gruntsgabals:1
- ģenerālabats:1
- ienabagoties:1
- istabasaugša:1
- istabasduris:1
- istabasmeita:1
- izabaidīties:1
- iznabagoties:1
- Jakabagdarja:1
- kabalistisks:1
- kabamīnskābe:1
- kabardīnieši:1
- kabatasnauda:1
- kabatgrāmata:1
- kabatzādzība:1
- Kastellabate:1
- katabaptisti:1
- rakstāmistaba:1
- atskabargains:1
- atskabargaiņš:1
- Babasulandija:1
- bouillabaisse:1
- dabaspētnieks:1
- dabaszinātnes:1
- gabalatliekas:1
- gabalgabaliem:1
- gabalražošana:1
- gargabalnieks:1
- hemabarometrs:1
- istabasdurvis:1
- istabaslietas:1
- izabalavāties:1
- izabalināties:1
- izvadapgabals:1
- kabataslakats:1
- kabatlakatiņš:1
- klabautermans:1
- Rietumpendžaba:1
- saimniekistaba:1
- aizabagacīties:1
- atomlielgabals:1
- atskabargāties:1
- atskabargoties:1
- aviolielgabals:1
- baltskabardzis:1
- Džabalosarādža:1
- iesabalināties:1
- istabaspriekša:1
- jaunslabadieši:1
- Phuthaditičhaba:1
- atskabargainums:1
- dabaszinātnieks:1
- dabaszinātnisks:1
- Drehednabandana:1
- gabarītlukturis:1
- dabassaimniecība:1
- gargabalskrējējs:1
- haubiclielgabals:1
- Kabarda-Balkārija:1
- elektronlielgabals:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- stapa 60 gabali.
- šoks 60 gabalu (5 duči).
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- ādasgabals Ādas gabals
- ādgabals Ādas gabals
- ādsgabals Ādas gabals
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- puzuris Ādas tabakmaks
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
- cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- AL Alabama - ASV štats
- alabasteris Alabastrs
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
- Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
- almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
- ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
- rulis Apaļš koka gabals
- rungulis Apaļš koka gabals
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
- polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
- Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
- Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oneonta apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vinfīlda apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Batlera apdzīvota vieta ASV, Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
- Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
- Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
- Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
- Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
- Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
- Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
- Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
- Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
- Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
- Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
- Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
- Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
- Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
- Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
- Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
- Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
- Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
- Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
- Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
- Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
- Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
- Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
- Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
- Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
- Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
- Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
- Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
- Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
- Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
- Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
- Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
- Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
- Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
- Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
- Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
- Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
- Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
- Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
- Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
- Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
- Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
- Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
- Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
- Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
- Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
- Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
- Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
- Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
- Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
- Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
- Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
- Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
- Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
- Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
- Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
- Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
- Azova apdzīvota vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā
- Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
- Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
- Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
- Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
- Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
- Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
- Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
- Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
- Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
- Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
- Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
- Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
- Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
- Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
- Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
- Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
- Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
- Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
- Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
- Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
- Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
- Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
- Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
- Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
- Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
- Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
- Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
- Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
- Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
- Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
- Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
- Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
- Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
- Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
- Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
- Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
- Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
- Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
- Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
- Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
- Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
- Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
- Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
- Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
- Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
- Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
- Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
- Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
- Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
- Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
- Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
- Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
- Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
- Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
- Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_)
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
- Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
- Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
- Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
- Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
- Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
- Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
- Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
- Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
- Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
- Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
- apgabaltiesa Apgabala tiesa
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
- arronissemen Apgabals
- atgabals Apgabals
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
- appurvis Apgabals ap purvu
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
- Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
- Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
- Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
- Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
- Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
- Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- regions Apgabals, apvidus
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps
- slāpsna Apgabals, sleja
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- nogludināties Apgūt labas manieres
- ārkabata apģērba ārējā kabata
- piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
- pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
- lanckari apģērba gabali
- loriņi apģērba gabali
- trjapki apģērba gabali, drēbes, uzvalki
- trjapkas apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
- ļerpata apģērba gabals
- drēbju gabals apģērba gabals
- pleķis apģērba gabals
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
- bikses apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
- zeķes apģērba gabals kas sedz kājas
- lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
- uzmetenis apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet
- jencis apģērba gabals, līdzīgs žaketei
- jetliņš apģērba gabals; apģērbs
- sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
- lupata Apģērba, veļas gabals
- āda apģērbs, apģērba gabals
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
- vide apkārtējā daba
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
- atkodas Apkosti, nokosti gabali
- krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- ļeperis Apvalstīts gaļas gabals
- apvids Apvidus, apgabals
- joms Apvidus, apgabals; posms
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
- diseitrofs ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
- kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
- uzčabāt ar čabatām uziet
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
- ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
- dreilēt ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu
- gazotrons ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu
- plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
- nosliept ar grūtībām noiet (kādu ceļa gabalu)
- kamot ar grūtībām noiet kādu gabalu
- ačgārns ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu)
- tiratrons ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai
- kabalistika ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli
- dakāt ar koka gabalu spaidīt, spiest
- gimpe ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm
- skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
- kama ar medu pilns šūnu gabals
- pīca ar medu pilns šūnu gabals
- apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
- sprunguļceļš ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš
- skrodēt ar nevajadzīgām grabažām piepildīts
- noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- uzstiept ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu)
- uzstīvēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
- uzstūķēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
- projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
- piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
- izdalbāt ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas
- saraut ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu)
- gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
- iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
- cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
- papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
- skaldīt ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos
- aizridēt ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot
- plāči ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plācis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plocis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- mazzālains ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- abba Aramiešu valodā - tēvs (no tā arī abats)
- aramlauks Aramzemes nogabals
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- kailatne Ārējs kailums, nabadzība
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
- archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
- Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- Rheum officinale ārstniecības rabarbers
- ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā
- artaugs Artavs - sena (16.-18. gs.) sudraba naudas vienība
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā
- rempe Asa tabakas smaka
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
- siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai
- tranša Atgriezums, kupons, gabals
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta
- atskarpains Atkarpains, atskabargains
- atskarbis Atkarpe, atskabarga
- atskarpis Atkarpe, atskabarga
- atskarpe Atkarpe, atskabarga; atskarbis
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā
- strenkals Atkritumu gabals
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā)
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
- klapis Atloks (uz kabatām)
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja
- kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- dirba Ātras dabas cilvēks
- dirša Ātras dabas cilvēks
- diršans Ātras dabas cilvēks
- perpelis Ātras dabas cilvēks
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks
- vurpis Ātras dabas cilvēks
- zibsnis Ātras dabas cilvēks
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs
- aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs
- aumaļīgs Ātras dabas, straujš, pārmērīgs
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai)
- aizdipīt ātri aizskriet (īsu gabalu)
- noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- notraukties ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
- Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
- Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
- Taurīšu ezers atrodas šī dabas lieguma centrālajā daļā, garums - \~100 m, lielākais platums - \~70 m, eitrofs
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
- numers Atsevišķa istaba viesnīcā
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā
- campylium Atskabardzes
- Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii")
- starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum")
- atskabarda Atskabarga
- atskabarna Atskabarga
- atskarbe Atskabarga
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt
- atskabargaiņš Atskabargains
- atskarbīgs Atskabargains
- šķerpslīgs Atskabargains
- atkarpjains Atskabargains, dzeloņains
- šķerbelains Atskabargains, negluds
- šķerbeļains Atskabargains, negluds
- šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains
- atskabargoties Atskabargāties
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
- Aphelandra squarrosa atskabargu afelandra
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai
- kalambūriskā atskaņa atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
- atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas
- nozarīši Attālāki radagabali
- nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
- tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- argentafīns attiecīgs uz audiem, kas saista sudraba sāļus
- bikses attiecīgs veļas gabals
- demerkurizācija attīrīšana no dzīvsudraba tvaikiem
- ģerbumi Attīrīts meža gabals
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba
- ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību
- linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
- apakšodere Auduma gabals starp virsdrēbi un oderi
- trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
- kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā
- ļecka Auduma gabals; stērbele
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē
- lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst
- mezotermi augi augi, kas aug mezotermos apgabalos
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- HMA augšējās atmiņas apgabals
- atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- hiperoons Augšistaba vai stāvs
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- augājs augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā)
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā
- augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939. - 1991. g.
- Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
- kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
- gāziniece Automašīna, kura darbināma ar dabas gāzi
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
- Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
- Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
- aizmērdināt Badoties, pabadoties
- badamiets Bads, nabadzība
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
- marketes Balta vaska gabali
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs
- Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
- Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
- Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
- bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
- bundzenes Bandinieka zemes gabali
- agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- ērce Bēdas, žēlabas; skumjas
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
- ipa Bērnu valodā istaba
- kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
- pasnabarēt bez labas kāres ēst
- pliks kā zirnis bez līdzekļiem, bez kādas mantas, ļoti nabadzīgs
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai)
- archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
- Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
- snuss beztabakas nikotīna maisiņi
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
- Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
- Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
- Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
- lacans Biezpiena gabali svaigā pienā
- lecens Biezpiena gabali svaigā pienā
- drapanas Biezpiena gabaliņi pienā
- ķieka Biezs (maizes) gabals
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
- gruzčiks Bikšu aizmugures kabata
- gužaks Bikšu aizmugures kabata
- nažopņiks Bikšu aizmugures kabata
- očko Bikšu aizmugures kabata
- okno Bikšu aizmugures kabata
- žopņiks Bikšu aizmugures kabata
- zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa
- piston Bikšu pulksteņkabata
- bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
- piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.)
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
- sūds Blīvs mēslu, izkārnījumu gabals
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā
- Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers"
- brabantietis Brabantieši
- brabantieši Brabantietis
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
- nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
- nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
- nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
- skansens Brīvdabas muzejs
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1)
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi
- bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja
- Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas
- nepilna burtnīca burtnīca ar nepilnu lapu skaitu, kas ērtības labad tiek stiprināta, to ieliekot blakus esošajā grāmatas bloka burtnīcā
- segt būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu)
- rādīt labu sirdi būt labam (pret kādu)
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba
- apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
- krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
- iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
- parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu
- stāvēt tuvu (kam) būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
- spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
- melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
- rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
- veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
- katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals)
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
- želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
- caurejama istaba caurstaigājama istaba
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai
- pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
- birziens Ceļa gabals
- birzs Ceļa gabals
- birzums Ceļa gabals
- kusaks Ceļa gabals
- strēķe Ceļa gabals, attālums
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
- galenis Ceļa gabals, posms
- sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās
- noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
- gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- krikāmi Cepti speķa gabaliņi
- krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi
- kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
- žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
- sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
- taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
- piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
- saaudzenis cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
- gabalziepes Cietās ziepes gabalos
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
- pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem
- pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- asinis cilvēka daba; arī temperaments
- strunkulis cilvēka izkārnījumu gabals
- telekinēze cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
- hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne
- ļermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
- ņermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
- profesionālis cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē)
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
- erudīts cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība
- tukšdirša cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- tukšpakaļa cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
- bēglis cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
- butlegers cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists
- kontrabandists cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu
- šmugleris cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists
- novērotājs cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas
- dušeļnieks cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- čiebulis cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību
- babelis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
- babelmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- ubags cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1)
- kūjenieks cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags
- krievnieks cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
- ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju
- elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
- sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
- hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie
- sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti
- cimbulis Cūkas ciskas gabals
- tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals
- tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās
- cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals
- krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta
- vidstrops Cūkas sānu speķa gabals
- vidtrops Cūkas sānu speķa gabals
- melmenis Cūkgaļas filejas gabals
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- dunkuris Cukura vai sāls gabals
- galvu cukurs cukurs lielos gabalos
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
- čabas Čabatas
- čabata Čabatas
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
- pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē
- abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
- joniskais pantmērs četrzilbju pēda, kurā abas pirmās vai abas beidzamās zilbes garas un abas pārējās īsas
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
- in natura daba
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- natura abhorret vacuum daba necieš tukšumu
- natura non facit saltus daba netaisa lēcienus
- netors Daba, ieraža, paradums
- brasma Daba, raksturs
- būda Daba, raksturs
- netore Daba, raksturs, tikums
- davans dabans
- Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
- ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
- DAP Dabas aizsardzības pārvalde
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
- Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
- Barsakelmesa dabas apgabals Arāla jūras baseinā, kas 20. gs bija sala, tās platība 1980. gados bija 133 km^2^, ar maksimālo augstumu 113 m, bet jūrai izsīkstot 1990. gadu beigās kļuva par tās austrumu piekrasti
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Barena dabas apgabals Īrijas rietumos, Golvejas līča dienvidu piekrastē
- Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
- Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
- Baltās jūras-Kulojas plato dabas apgabals Krievijas ziemeļos, austrumos no Baltās jūras
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju
- Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām)
- eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos
- resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot
- krājums Dabas bagātību resursi, kopums
- šūpulī ielikts dabas dots, iedzimts, tāds, kas piemīt no dzimšanas
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē
- klimatiskā ārstēšana dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē; klimatterapija
- Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
- ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- dabene Dabas mācība
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
- kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai)
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm
- pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
- Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
- Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
- Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
- dabas nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums
- stihiska (arī dabas) nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
- Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi
- ekoloģiskais monitorings dabas vides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas informatīvā sistēma
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
- province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās
- fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana
- dabas bērns dabasbērns
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas
- ainava Dabasskats
- peizāža Dabasskats
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
- ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks
- naturālists Dabaszinātnieks
- dabaspētnieks dabaszinātnieks; naturālists
- dabzinātnisks Dabaszinātnisks
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
- antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
- au naturel dabīgā veidā, kā daba radījusi; kails
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam
- atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
- gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
- akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
- cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai
- atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
- darba istaba darbistaba
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē)
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
- konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- ainavu dārzs dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi
- instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
- noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- (no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām
- gabalgabalos Daudzos mazos gabalos
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
- žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem)
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos
- blaugas Dažādas mantas, grabažas
- dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- daikari dažādi apvalkāti apģērbu gabali
- pseidofosīlijas dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- sabatisms dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis
- manna dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos)
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
- pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs
- karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
- karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
- zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- dabiskās deggāzes deggāzes, ko iegūst no zemes dzīlēm, – dabasgāzes
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
- krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot
- galdskalis Dēļa gabals
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
- ādiņa dem. --> āda; (neliels) ādas gabals
- autiņš dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals
- babīte dem. --> baba; vecāmāte
- babeņa dem. --> baba; vecmāmiņa
- babiņa dem. --> baba; vecmāmiņa
- dabīte dem. --> daba
- dzēnītis dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa
- gabalelis dem. --> gabals
- gabaliņš dem. --> gabals
- gabaltiņš dem. --> gabals
- gabaniņa dem. --> gabana
- istabele dem. --> istaba
- klabažiņas dem. --> klabažas
- nabiņa dem. --> naba
- nabadziņš dem. --> nabags (1)
- pabalstiņš dem. --> pabalsts
- skabardziņa dem. --> skabarga
- tebēceņš dem. --> tabaka
- tebeciņš dem. --> tabaka
- tebečiņš dem. --> tebēka, tabaka
- tebēciņš dem. --> tebēka, tabaka
- zabarelis dem. --> žabars
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
- kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals
- desmite Desmit gabali
- griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
- pakaļistaba Dibenistaba
- Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā
- Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- Rheum australe dienvidu rabarbers
- Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- panabadzīgs Diezgan nabadzīgs
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas
- dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
- pelēkā sieva divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
- divgabali Divos gabalos
- bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- šņaucināt dot šņaukt (tabaku)
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze
- tabakdoze Doze, kārba tabakas glabāšanai; tabakas doze
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- manafaļs Drēbe, auduma gabals
- skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu
- grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai
- ierietenis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu
- ierietnis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu
- drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai
- drisku Drisku drasku - sadriskāts tūkstoš gabalos
- macerācija Drogu mērcēšana ūdenī istabas temperatūrā, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvās vielas
- badene Drojenes ("Draba")
- dzegužzāle Drojenes ("Draba")
- dzeguzzāles Drojenes ("Draba")
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
- brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs
- pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana")
- birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs
- stingrā drojene drojeņu suga ("Draba rigida")
- Sibīrijas drojene drojeņu suga ("Draba sibirica")
- parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu)
- lupa Drumsla, mazs gabals, skranda
- drumpača Drumstala, gabaliņš
- drumsla Drumstala; gabals, mazums
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm)
- dropstala Drusciņa, gabaliņš
- dropstelīte Drusciņa, gabaliņš
- droztala Drusciņa, gabaliņš
- droztalis Drusciņa, gabaliņš
- droztalītis Drusciņa, gabaliņš
- droztele Drusciņa, gabaliņš
- Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
- cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
- dyumineica dūmistaba
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
- pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks
- rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas
- rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
- omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
- ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai)
- sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū
- Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
- Dvūra Krālove pie Labas Dvūrkrālove pie Labas
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
- tercīne Dzejā trīsrindu pants, noteikta atskaņu seka: aba-bcb-cdc-efe
- akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
- sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
- dzeļžeks Dzelzs gabals
- pruds dzelzs gabals izkapts labošanai
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
- nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt
- Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- vārstīkļi Dzijas tinot un aužot radušies pārpalikumi, dziju gabali
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā
- pūsts dziļa nabadzība, liels trūkums
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums
- oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona
- roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals
- spregats Dzintara gabals
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt
- ķicināt Dzīt kaķi ārā no istabas
- lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas
- aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze
- biodizains Dzīvās dabas formu un to veidošanās principu izmantošana dizainā
- bezšūnaiņi Dzīvās dabas iedalījuma taksons ("Acellularia"), kas ietver vīrusus un riketsijas
- acellularia Dzīvās dabas iedalījuma taksons, kas ietver vīrusus un riketsijas
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
- arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
- bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
- šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
- sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski
- protisti Dzīvās dabas valsts, kas ietver oomicētes, hitridomicētes, gļotsēnes un aļģes
- choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis
- aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu
- lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas
- dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums
- vida Dzīvojamā istaba
- pirtskambaris Dzīvojamā istaba pirtī
- pirtskamberis Dzīvojamā istaba pirtī
- nabagoties Dzīvot nabadzībā
- nīkot Dzīvot nabadzībā
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to
- vārgāt Dzīvot smagos apstākļos; dzīvot nabadzībā, trūkumā
- merkurols Dzīvsudraba preparāts; nukleīnskābes un dzīvsudraba savienojums
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris
- Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Džalilabada Dželilabada - pilsēta Azerbaidžānā
- Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
- hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
- coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi
- circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi
- šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles
- ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
- spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
- zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi
- gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu
- ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem
- matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām
- makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos
- EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
- kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- pirtsēberģis Ēka ar pirti un vienistabas dzīvokli
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām
- cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem)
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem)
- polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
- škamba Eksplodējoša šāviņa gabals
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
- elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
- pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu
- ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās
- omfaloģenēze Embrija nabas-saites vai dzeltenummaisa veidošanās
- endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros")
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem
- Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
- kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
- Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
- kratulis Etvija, tabakas doze
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Jalpuhs ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km
- Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
- Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā
- Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
- Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
- Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
- Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
- Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Kurgaldžins ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram
- Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
- Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
- Lovezers ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru
- Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
- Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā
- Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Čebarkuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
- Bolons ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
- Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
- Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
- Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
- Udils ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km
- Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
- Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
- Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
- Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
- Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
- Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
- Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
- Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
- manipuraka Ezoterismā viena no čakrām, tā atrodas nabas līmenī
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- mugurgabals Fileja gabals, filejs
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas
- pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
- finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas
- Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
- mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
- mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
- Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
- mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
- Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni
- mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
- tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
- piskars Fiskara firmas kabatas nazis
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
- sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
- medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
- quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu
- frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām
- ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
- fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
- luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
- pleijertipija fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma; zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
- arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
- sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa)
- liārs Franču sudraba sīka naudas vienība, 3 denjē
- komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots
- gabalaiņi Gabalains
- gabalainis Gabalains
- gabalaiņš Gabalains
- klancains Gabalains
- klaucains Gabalains
- ķekas Gabalains, kukuržņains
- izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
- lams Gabaldarbs, līgumdarbs
- piku pikās gabaliem
- grīzte Gabaliem satītas dzijas
- gabalgabaliem Gabaliem, pa gabaliem
- lomiem Gabaliem, vietām
- ķingalēns Gabaliņš
- ķingalītis Gabaliņš
- šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
- drimstala Gabaliņš, kripata
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
- garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m
- metamkrava gabalkrava, kuru iekrauj/izkrauj metot
- iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina
- drusku druskās gabalos
- drubažās Gabalos
- lampatās Gabalos
- druskās Gabalos, pilnīgi
- gabis gabals
- cunis Gabals
- gabali Gabals
- gabuls Gabals
- gobals Gabals
- ķeblaks Gabals
- ķingalis Gabals
- ķingāls Gabals
- ķingulis Gabals
- klampa Gabals
- klauķis Gabals
- klumpis Gabals
- knocka Gabals
- knuģis Gabals
- kumpe Gabals
- lāms Gabals
- lecans Gabals
- sklimstēns Gabals
- šmatris Gabals
- šmetris Gabals
- štalpaks Gabals
- stiepals Gabals
- stubraks Gabals
- stuķis Gabals
- stuks Gabals
- vanks Gabals
- kancis Gabals (1); arī dona
- loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.)
- luņģis Gabals (desas)
- klancis Gabals (ēdamā), parasti liels
- žļugans Gabals (gaļas)
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē
- strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.)
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
- nucka Gabals (maizes), ņuka
- breite Gabals (piemēram, no auduma)
- kampala Gabals no kaut kā
- kampals Gabals no kaut kā
- kampis Gabals no kaut kā
- izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala
- šķēpete gabals, atgriezums
- štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība)
- lieste Gabals, daļa
- skrambala gabals, daļa, fragments
- stipans Gabals, daļa; druska
- drubens Gabals, fragments
- šķimbulis gabals, gabaliņš
- stiķis Gabals, ielāps
- šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
- kamsa Gabals, kumoss
- lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa
- klešķi Gabals, kunkulis, pika
- picaks Gabals, kunkulis, pika
- šmatrs Gabals, ņuka
- šmats Gabals, ņuka
- ņūkštis Gabals, ņuka (1)
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
- čigne Gabals, pika
- ķezis Gabals, pika
- ķimpa Gabals, pika
- ķimpelis Gabals, pika
- ķimpīns Gabals, pika
- kumpacis Gabals, pika
- šmedens Gabals, pika
- kamucis Gabals, pika, kamols
- kumbāls Gabals, pika, kunkulis
- kumpa Gabals, pika, kunkulis
- ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla
- ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts
- lemstiķis Gabals, skranda
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals
- kusaks Gabals; kumoss
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens)
- neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO)
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- cerība gaidas, ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā)
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
- balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu
- Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
- terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- līte Gāle, ledus gabals
- līts Gāle, ledus gabals; līte
- dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags)
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
- tulmis Gals, atlikušais gabals
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
- kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
- domus Galvenā istaba, arī visa māja
- Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
- kūlis Gaļas gabals
- čingulis Gaļas gabals ar kaulu
- čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas
- izgraizas gaļas pārpalikumi pēc labāko gabalu atdalīšanas
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.)
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā
- diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana
- psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
- šautrs Garens koka gabals
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai)
- slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals
- filē Gari un šauri mīklas gabali
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
- vaids Gaudas; žēlabas
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
- baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- GB Gigabaits (angļu "gigabyte")
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
- audekls Glezna uz auduma gabala
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats)
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas
- budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām
- grebeze Grabaža
- klembests Grabaža
- ricka Grabaža
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
- klamesteris Grabaža (2)
- Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- daikari Grabažas
- grabaža Grabažas
- laužņas Grabažas
- merji Grabažas
- panars Grabažas
- rabas Grabažas
- ridas Grabažas
- risas Grabažas
- supatas Grabažas
- krabatas Grabažas, krāmi, paunas
- purpatas Grabažas, krāmi, paunas
- garbažas Grabažas, krāmi, rīki
- krabažas Grabažas, kravažas
- ķeldraki Grabažas, mantas, rīki
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas
- čamurici Grabažas, nieki
- ķelsis Grabažas, nieki
- lūžņāji Grabažas, nieki
- karķis Grabažas, skrandas
- krempeles Grabažas, vecas lietas
- riskas grabažas, vecas mantas
- abaža Grabažas, veci krāmi
- bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas
- grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava
- Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
- klebecis Grabošs kabatas nazis
- kleburis Grabošs kabatas nazis
- grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
- cietais vāks grāmatas iesējuma galvenā sastāvdaļa, kas izgatavota no viengabala kartona vai vairākiem kartona gabaliem, kas aplīmēti ar iesiešanas materiālu vai apdrukātu papīru
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
- cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
- skrubināt grauzt sīkiem gabaliem; krimst
- Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
- Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
- slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
- izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
- Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts
- euthytona Grieķu un romiešu lielgabals
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu)
- pauperizācija Grimšana nabadzībā
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam)
- strendzele Grožu, striķa gabals
- admodiēt Grunts gabalus iznomāt
- grunts Gruntsgabals
- praedium Gruntsgabals
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- suņa dzīve grūta, arī nabadzīga dzīve
- posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
- guļamustaba Guļamistaba
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos
- Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
- vestiārijs Ģērbistaba
- samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci
- sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība
- reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba
- Hanzene Hansabanka (tagadējē Swedbanka)
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
- pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
- pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
- augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus
- kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām
- melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
- psihokinēze Hipotētiska nedzīvās dabas objektu pārvietošanās psihiskas enerģijas iedarbībā
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
- hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
- tabakoze Hroniska saindēšanās ar tabaku
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas
- enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes
- Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām
- ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
- nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- iebarot Iedot barību (dzīvniekam); pabarot
- uzdot iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu)
- ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs
- simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
- simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
- kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē
- dieva dots iedzimts; no dabas nācis
- novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot
- kolonizācija iedzīvotāju apmešanās vai to nometināšana neapdzīvotos apgabalos valsts nomalēs
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās
- akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs
- nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam)
- iekšķeša Iekškabata
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
- lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
- nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
- aviokonteiners ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai
- drosofors ierīce istabas puķu rasināšanai
- remontuars ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
- dzīvsudraba taisngriezis ierīce, kurā, izmantojot gāzizlādi dzīvsudraba tvaikos, maiņstrāva tiek pārvērsta līdzstrāvā; dzīvsudraba ventilis
- avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati
- saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
- eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
- aizgrauzt iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
- pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
- metāliskā iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kuru izmanto, lai uz novilkuma radītu zelta, sudraba, bronzas vai citu metālisku efektu
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus
- ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā)
- nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
- nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
- mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
- mērīt soļus iet, staigāt kādu gabalu
- mērot (retāk mērīt) soļus iet, staigāt kādu gabalu
- sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti)
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
- Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
- Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu)
- ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali
- atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
- Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik")
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars)
- ichtargans Ihtiola savienojums ar apmēram 30% sudraba
- ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa
- bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
- lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
- noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
- nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
- dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
- Imaharu Imabari, pilsēta Japānā
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens
- imūndeviācija Imūntolerance, kas skar tikai humorālo vai celulāro imūnsistēmu, bet ne abas vienlaikus
- maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
- karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās
- mataki Indiāņu cilts Argentīnas ziemeļu apgabalos
- angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules
- akokanterīns Indīgs glikozīds, darbības ziņā līdzīgs uabaīnam un digitālam
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
- omfalosotors instruments izkritušas nabassaites reponēšanai
- skrūvgriezis instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
- apotetrs Instruments, ar kuru novieto atpakaļ izkritušu nabas saiti dzemdību laikā
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
- izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko)
- melodiskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi
- harmoniskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi
- sirdsnoslēpums Intīmas dabas noslēpums
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni
- argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai
- ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam)
- dabīte īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
- leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots
- raksturība Īpatnība, sevišķi raksturīga iedaba
- tumans Irānas sudraba, vēlāk zelta monēta, kas bija apgrozībā līdz 1932. gadam; tomans
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda
- Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls
- aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
- noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem"
- šebraks īsa jaka; vecs apģērba gabals
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa
- Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
- pirzuks īss apģērba gabals
- stuģis Īss apģērba gabals
- strembelis Īss koka gabals
- mortieris īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisā
- springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš
- zvingulis Īss sprunguļa gabals
- piza Īss un resns koka gabals
- piziks Īss un resns koka gabals
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks
- bimbulē Īss virves gabals
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals
- spundiņš Īss, mazs gabaliņš
- bruslaki Īss, nekam nederīgs drēbju gabals
- bruslaks Īss, nekam nederīgs drēbju gabals
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā
- Nicotiana tabacum īstā tabaka
- cimmers Istaba
- istuba Istaba
- kammeris Istaba
- upača Istaba
- ustaba Istaba
- ustuba Istaba
- upuča Istaba (bērnu runā)
- ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis
- aizslieksnis Istaba aiz sliekšņa
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā)
- kristenīca Istaba bērmnu kristīšanai
- apužistaba Istaba ēkas apakšējā stāvā
- viesistaba Istaba viesu uzņemšanai
- sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā; arī blakusistaba
- stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba
- dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas
- blakusistaba Istaba, kas atrodas tieši blakus
- dibinistaba Istaba, kas atrodas vistālāk no ieejas; istaba, kas atrodas aiz kādas citas
- guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos
- mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm
- korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros
- viņistaba Istaba, kurā dzīvo kaimiņi
- dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants
- cella Istaba, pieliekamais kambaris
- stance Istaba, telpa
- mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.; aspidistra
- augstiene Istabas augša, bēniņi
- rūmijs istabas biedrs
- gultasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīnieks; gultas vieta
- gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks
- guļasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks; gultas vieta
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks
- istabasduris Istabas durvis
- istabasdurvis Istabas durvis
- augstiene Istabas griesti
- istablietas Istabas iekārtas priekšmeti
- kriskapts Istabas kakts, kur karājas svēto bildes
- Musca domestica istabas muša
- kambars istabas neapkurināmais "otrais gals"
- kulinis Istabas priekšnams
- kuleņš istabas priekštelpa
- istabaspuķe Istabas puķe
- žīda bārda istabas puķe - nokarenā zebrīna ("Zebrina pendula")
- pēpa Istabas sēne
- odere Istabas sienas (apmetuma) kārta (siltumam)
- chambre istabas temperatūrā (par vīnu)
- vidistaba Istabas vidus
- ustabaugša Istabaugša
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- zakonnijs Īsts, labas kvalitātes
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
- quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem
- brīda Izbrista vieta labībā vai linu laukā, ierādot kādu gabalu
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
- cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā
- izcirksnis Izcirsts meža gabals
- mīne Izciršanai apzīmēts meža nogabals
- macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām)
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2)
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties
- bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā
- kleberis Izdilis, izļodzījies kabatas nazis
- gaismas josla izgaismots displeja ekrāna apgabals, kurā atrodas izvēlnē atlasītais elements
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu
- kommasācija Izkaisītu zemes gabalu savienošana vienās rokās, streijgabalu iznīcināšana un salikšana vienkop
- grieztava Izkapts gabals skalu plēšanai
- lielgabalnīca Izkapts lielu gabalu pļaušanai
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi
- omfalotakse Izkritušas nabassaites reponēšana
- izpaurēties Izkulties no nabadzības un tikt pie mantas
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala)
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma)
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai
- ekspluatēt Izmantot (dabas bagātības)
- izsūkt Izmantot (dabas bagātības)
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
- virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus
- žulga Izmircis apģērba gabals
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis
- melznis Izmircis, iepuvis koka gabals
- stabans Izmircis, sapuvis koka gabals
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas)
- dabāt Izpatikt, piemēroties cita dabai
- dābt Izpatikt, piemēroties cita dabai
- urķēšanās Izpriecas labad vai ļaunprātīgi vai krāpnieciskā nolūkā veikta nesankcionēta piekļūšana datoram vai programmatūrai
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
- korallīts Izrokams korallis; marmors ar tanī ieaugušiem koraļļu gabaliem
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža
- onomatopoētisms Izsauksmes vārds, kas attēlo dabas skaņas
- uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu)
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu
- nopļundurēties Izšķērdējoties slīgt nabadzībā
- izšņaukāt Izšņaukt (tabaku)
- sastukāt izšūt; sašūt no gabaliem
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka
- kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums
- satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt
- mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- kaskādizvēlne Izvēlnes sistēma, kurā komandas izvēle izvēršamajā izvēlnē izraisa nākamās izvēlnes parādīšanos; apzīmē ar trīsstūri izvēlnes labajā malā
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas
- vzdjornuķ Izzagt no kabatas vai somas daļu naudas
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- strūpenis Izžuvis koka gabals, sprungulis (kurināšanai)
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- jakķeša Jakas kabata
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.)
- rio Japāņu svara vienība zeltam un sudrabam = 37,7 g.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
- omfalorāģija Jaundzimušo nabas asiņošana
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
- ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai
- jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta
- jēkaupi Jēkaba diena
- Senecio jacobaea Jēkaba krustaine
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
- caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem
- nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
- jumta istaba jumtistaba
- saļka Jumtistaba
- jukņa Jupis; nelabais, velns, jods
- smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
- Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ)
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba
- ščekoķitsja Just, ka zog no kabatas
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- krūmu ķirbis kabacis
- Cucurbita pepo var. giraumontia kabacis
- kabači Kabacis
- olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
- Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
- kabardīņi Kabardieši
- kabardīnieši Kabardieši
- Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā
- kabarets Kabarejs
- kabarē Kabarejs (1)
- kabarē Kabarejs (2)
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids
- kārmyns kabata
- kuldeņa kabata
- dimzaks Kabata
- karmans Kabata
- kārmans Kabata
- karmins Kabata
- keša Kabata
- ķeša Kabata
- kulda Kabata
- kule Kabata
- liska Kabata
- taša Kabata
- krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā
- krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata
- sinovālā kripta kabata locītavas sinovālajā apvalkā
- zola Kabatā nekā nav
- suktene Kabatā nēsājama plakana pudele
- kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā
- skortele Kabata, maisiņš
- skotele Kabata, maisiņš
- skotelis Kabata, maisiņš
- kalīte Kabata, somiņa
- kale Kabata, somiņa; arī ieroča maksts
- ķešene Kabata; ķeša
- klapans Kabatas aizsegs
- pakulde Kabatas apakša
- glazs Kabatas baterija
- mutslaucis Kabatas drāna
- audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai)
- kipseks Kabatas grāmata
- kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa
- nāzdauciņš Kabatas lakatiņš
- nazdaudziņš Kabatas lakatiņš
- slaucis Kabatas lakatiņš
- šnupdrāna Kabatas lakatiņš
- kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis
- batareika Kabatas lukturītis
- baterija Kabatas lukturītis
- kabatasnauda Kabatas nauda - neliela naudas summa sīkiem izdevumiem
- saliecenis Kabatas nazis
- savāzenis Kabatas nazis
- vāzenis Kabatas nazis
- ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi
- bogans Kabatas portfelis
- bumažnieks Kabatas portfelis
- lopatņiks Kabatas portfelis
- koža Kabatas portfelis, maks
- kožanka Kabatas portfelis, maks
- kožans Kabatas portfelis, maks
- kožuha Kabatas portfelis, maks
- porosjonoks Kabatas portfelis, maks
- čakstis Kabatas pulkstenis
- čikstis Kabatas pulkstenis
- džindžulis Kabatas pulkstenis
- poga kabatas pulkstenis (nicīgi)
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
- ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem
- remontārs Kabatas pulksteņu uzvelkamā ierīce
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma
- mutes drāna kabatlakatiņš
- nošneica kabatlakatiņš
- šņustyks kabatlakatiņš
- niezdaugs Kabatlakatiņš
- nošnica Kabatlakatiņš
- puņķene Kabatlakatiņš
- puņķlupata Kabatlakatiņš
- puņķlupats Kabatlakatiņš
- snīpslauķis Kabatlakatiņš
- šņurkulis Kabatlakatiņš
- šņustukiņš Kabatlakatiņš
- zīdauts Kabatlakatiņš
- šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete
- sviedrauts kabatlakats
- degunlakats Kabatlakats
- degunnieks Kabatlakats
- kabataslakats Kabatlakats
- ļepeņs Kabatlakats
- maročka Kabatlakats
- miročka Kabatlakats
- mutautiņš Kabatlakats
- mutauts Kabatlakats
- muteslakats Kabatlakats
- mutslauce Kabatlakats
- mutslauķis Kabatlakats
- mutslauks Kabatlakats
- mutslaukulis Kabatlakats
- nāsenieks Kabatlakats
- nāsnīca Kabatlakats
- nāšņoks Kabatlakats
- nēzdags Kabatlakats
- nēzdaks Kabatlakats
- nēzdaugs Kabatlakats
- nēzdauts Kabatlakats
- nēzdogs Kabatlakats
- nēzdots Kabatlakats
- nēznociņš Kabatlakats
- puņķlakats Kabatlakats
- šņidauks Kabatlakats
- šnubdrāna Kabatlakats
- šņubdrāna Kabatlakats
- šņūcis Kabatlakats
- šnūdags Kabatlakats
- šņudaks Kabatlakats
- šņudarāns Kabatlakats
- šņūdarāns Kabatlakats
- šņudaugs Kabatlakats
- šnudauks Kabatlakats
- šņudauks Kabatlakats
- šņūdauks Kabatlakats
- šņudauts Kabatlakats
- šņudogs Kabatlakats
- šnudrāna Kabatlakats
- šņudrāne Kabatlakats
- šņūdrāne Kabatlakats
- šņudrāniņa Kabatlakats
- šnūdrāns Kabatlakats
- šņudrāns Kabatlakats
- šnūdrautiņš Kabatlakats
- šņūdrautiņš Kabatlakats
- šnudrauts Kabatlakats
- šņudrauts Kabatlakats
- šņuduks Kabatlakats
- šņugdauciņš Kabatlakats
- šnūgdrāniņa Kabatlakats
- šņukdrāna Kabatlakats
- šņūkdrāna Kabatlakats
- šņupdauks Kabatlakats
- šņupdrāna Kabatlakats
- šņupdrāns Kabatlakats
- šņurdauks Kabatlakats
- šnurduks Kabatlakats
- šņurduks Kabatlakats
- šņuzdaugs Kabatlakats
- lakats Kabatlakats, kabatdrāna
- port-kross Kabatportfelis, portfelis
- karmanka Kabatzādzība
- kabatas zaglis kabatzaglis
- karmančiks Kabatzaglis
- karmaņņiks Kabatzaglis
- mākars Kabatzaglis
- māķeris Kabatzaglis
- pikpokets Kabatzaglis
- ščipačs Kabatzaglis
- voriška Kabatzaglis
- ščipačs Kabatzaglis vienpatis
- pisaks Kabatzaglis, kas ar žileti pārgriež kabatu
- ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem
- širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
- karmaņņiks tjehņiks kabatzaglis, kas zog, pārgriežot kabatu
- širmans Kabatzaglis, krāpnieks
- širmens Kabatzaglis, krāpnieks
- širmušņiks Kabatzaglis, krāpnieks
- tirščiks Kabatzagļa līdzdalībnieks
- širmans Kabatzagļa palīgs
- širmens Kabatzagļa palīgs
- širmušņiks Kabatzagļa palīgs
- avifauna kāda apgabala vai pasaules daļas putnu valsts
- intrazonalitāte kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem
- ījābasaris kāda istabas puķe
- ielāps kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos)
- ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
- mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
- zeltsirdīte Kāda, kurai ir zelta (laba) sirds
- vads Kādam nodalīts zemes gabals
- vadus Kādam nodalīts zemes gabals
- gruntsgabals kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai)
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
- aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu
- knikucis kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes)
- grivinīks kāds naudas gabals
- gabalens kāds noderīgs gabals
- salabi kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis
- salaps kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi
- salupe kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube
- burnusteni kāds zināms apģērba gabals
- noplīsinis kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks
- pabalstnieks kāds, kurš saņem pabalstu
- pakurināt kādu brīdi smēķēt (tabaku)
- iznīkoties kādu laiku nodzīvot nabadzībā
- izjonēt kādu laiku, kādu gabalu izskriet
- kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
- kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
- kā no mātes miesām nācis kails, bez neviena apģērba gabala
- nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs
- viņistabi Kaimiņu istabas iedzīvotāji
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
- kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
- kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
- Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
- Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
- Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
- Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
- Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
- Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
- Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Baraņja Joļga kalns Krievijas Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumu daļā, augstums - 785 m
- Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
- Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Ermaņa grēda kalnu grēda Aizbaikālā, Ononas labajā krastā, Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - 175 km, augstums - līdz 1434 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
- Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
- Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons
- Burejas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, garums — \~400 km, līdz 2167 m, nogāzēs skujkoku un platlapju meži, virsotnēm kailkalnu forma
- Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
- Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
- Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
- Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
- Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
- Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
- Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži
- KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals
- Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
- Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
- Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
- Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
- bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
- plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu
- istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas
- meitas istaba kalpones istaba
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^
- kālis Kāls - 30 gabali
- pusdenga Kalta sudraba monēta Krievijā 14.-16. gs.
- apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana)
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- kāmis Kameņu medus šūnu gabals
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
- ķurmulis Kamols, gabals, pika
- kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
- kanka Kancis, gabals
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
- spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
- kāpostājs Kāpostu lauks, zemes gabals, kas paredzēts kāpostiem
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- šaks Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem
- šoka Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem
- KA Kara apgabals
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā)
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis
- sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī)
- kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
- zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
- tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu
- kārtsgals Kārts 1 gabals
- rīģeris Kārts šķūņos no viena staba uz otru, kur dēļus piesist
- Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā
- Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas
- kakergāzija katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru
- kaukāzieši Kaukāza valstu un autonomo apgabalu iedzīvotāji
- čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem
- traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem
- plaidaks kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals)
- lesis kaut kas liels, tauks, krietns pēc dabas
- kalmaka kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- kalmaks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- kalmuks kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals
- nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
- zīle kaut kas mazs, gabaliņš
- lepnītis kaut kas neliels ar ko var lepoties; mazs izcīnīts zemes gabaliņš mežā
- nesuntulis kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju)
- plīksne kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas)
- križa kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki
- teslice kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.)
- ribslejas Kauta lopa ribu gabals
- astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu
- Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
- klabatas Klabata
- klabins Klabata
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
- klabeklis Klabata (1)
- klaburs Klabata (1)
- skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis
- klabata Klabatas
- Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Klabauči Klabauci - apdzīvota vieta Asūnes pagastā
- Klabauču pilskalns Klabaucu pilskalns
- Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
- klaucis Klancis, gabals
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
- sudrabot Klāt ar sudraba kārtu
- rieža Klaušas (gabaldarba veidā)
- kosjaki Kleitas kabata
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- pieliekamais Klēts, pieliekamā istaba, vieta kur nolikt, uzglabāt
- noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- šaška Klucis, gabals
- stupure Klucis, īss koka gabals
- stupuris Klucis, īss koka gabals
- stupurs Klucis, īss koka gabals
- Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā
- natūrmorts Klusā daba
- vanitas Klusās dabas, kurās redzama vieta ierādīta nāves un pārmaiņu simboliem
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
- atskabargāties kļūt atskabargainam
- krecēties kļūt kunkuļainam, gabalainam
- ielabēties kļūt labam, sākt labāk uzvesties
- palikt bez biksēm kļūt nabagam, palikt bez kādiem iztikas līdzekļiem
- nopluzerēt kļūt nelīdzenam, skabargainam
- nopluzerēties kļūt nelīdzenam, skabargainam
- sadzīvoties kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu)
- sarast kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu)
- sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- panīkt kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam
- sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- dankars Knapsiera gabals
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt)
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kočavamba Kočabamba - pilsēta Bolīvijā
- nuclearia Kodolšūnaiņi - dzīvās dabas taksons, kas aptver dzīvniekus, sēnes un augus
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
- Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- sunītis Koka gabaliņš dziju kamola uztīšanai
- knipults Koka gabals
- kučkoks Koka gabals
- kučogs Koka gabals
- studzurklis Koka gabals
- stungurs Koka gabals
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
- stribiķis Koka gabals ar ko sist
- klubaks Koka gabals sētas stabā, kas šķir vienu virs otras gulošās kārtis
- burska Koka gabals sišanai
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu
- netrūdelis Koka gabals, kas netrūd
- ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars
- braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks
- sprūksts Koka gabals, ko pinējs izmanto pinuma blīvuma retināšanai
- kluga Koka gabals, ko uzkar sunim kaklā (lai tas neskraidītu apkārt)
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu
- skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai
- bigulis Koka gabals, runga sišanai
- kloņģis Koka gabals, sprungulis (arī līdzīgs dzelzs gabals)
- klauģis Koka gabals; sprungulis
- kluņģis Koka gabals; sprungulis
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- drāzējs Kokgriezējs; tūļa, vilcinātājs, grabažnieks, pedants
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba
- treilis Koks, kas savieno abas ratu asis
- skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus
- kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
- Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
- targesins Koloidals diacetiltanīna sudraba savienojums
- protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas)
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia")
- kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu)
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
- Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Adamovas ezeru no piesārņošanas, platība - 44 ha
- polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības
- kreacionisms Koncepcija, ka dzīvās dabas daudzveidība ir radīšanas akta rezultāts
- pārvaldāmā objekta robeža konceptuāls ierobežots pārvaldāmo objektu definīcijas apgabals, kurā ietvertie resursi ir uzrādīti pārvaldībai
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību
- žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta
- kontrabande Kontrabanda
- kontrabass Kontrabanda, kontrabandas preces
- KAC Kontrabandas apkarošanas centrs
- contrabasso Kontrabass
- gove Kontrabass
- govs Kontrabass
- kontrbass Kontrabass
- pauka Kontrabass
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- kopistaba Kopēja istaba
- ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki
- dārgmetalls Kopējs apzīmējums platīnam, zeltam, sudrabam
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību
- komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu; vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu
- Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija
- Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
- plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
- plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
- plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
- plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
- plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
- plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
- anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs
- klagācis Košs lauka vai meža gabals
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
- brimķis Kožļājamās tabakas gabals
- zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- argentācija Krāsošana ar sudraba nitrāta sāļiem
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
- štrope kravas celšanas ierīces saite gabalkravas vai iepakojuma celšanai, kas veidota no trosēm, ķēdēm vai virvēm ar augām (vai āķiem) abos galos
- spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums
- lāstaugi krekla plecu gabali
- aizēdināt Krietni pabarot
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals
- jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
- oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
- poluška Krievu pusdengas nosaukums: 17. gs. sudraba, vēlāk vara monēta
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis)
- nobadot Krist nabadzībā
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais"
- monofizītisms Kristietības virziens, kas radās 5. gs. Bizantijā; tā interpretācijā Kristum piemīt tikai viena - dievišķa daba
- monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba)
- priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība
- Vācas gals krogus labākā istaba
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
- kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
- kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā)
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
- ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa
- čāpuri Krusa; ledus gabaliņi
- Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete
- herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
- tarpeņa kūdrainas augsnes gabals
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai)
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani
- starborts Kuģa labais borts (puse, sāni)
- gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis
- Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
- klancis Kule ar maizi; kabata
- nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs
- rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
- ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes
- domina Kundze; klostera priekšniece, abate
- pakaime Kungu istaba
- viruļains Kunkuļains, gabalains
- kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains
- cēcelas Kunkuļi, pikas, gabali
- dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti
- jumols Kupols (2); abažūrs
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann")
- zeseris Kurzemes hercogistes sudraba sīknauda, vienāda ar 1/6 florīna
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
- regelācija Kūstošu ledus graudu vai gabalu savienošanās jeb kopā sasalšana zem spiediena vai spiediena maiņu iietekmē
- klumzaka Kušķis, kunkulis, gabals
- klumzaks Kušķis, kunkulis, gabals
- klundzaks Kušķis, kunkulis, gabals
- kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- merkurimetrija kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir mazdisociējošu dzīvsudraba savienojumu veidošanās
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
- Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni
- ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim)
- Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas
- ķīļu siers ķīļveida siera gabals
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu
- fitotoksinanti Ķīmiskas vielas, kas paredzētas dzīvās dabas iznīcināšanai
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais)
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru
- li ķīniešu zelta un sudraba svara mērvienība, vienāda ar 37,4 mg
- leangs Ķīniešu zelta un sudraba svara vienība, 37,799 grami
- cukīni ķirbjaugs – kabaču pasuga
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
- bona laba
- bengers laba dziesma
- labas ausis laba dzirde
- smalka dzirde laba dzirde
- plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere
- smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere
- lafa Laba dzīve
- izbauda Laba dzīve, iekāre, bauda
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izguļa Laba gulēšana
- eupnoē Laba jeb viegla elpošana
- Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam
- šmīga Laba plosta gaita, kur nav ceļā kavēkļu
- gaišas acis laba redze
- labas acis laba redze
- skaidras acis laba redze
- eiforopsija Laba redze
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam)
- GG Laba spēle (angļu "good game"; īsziņās)
- ignominia Laba vārda, "labas slavas" zaudēšana
- hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!")
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita
- aļokne Laba, jautra izdzīve
- lab Labā, labad
- vieglums Laba, patīkama sajūta
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām
- labeds Labad
- labadisti Labadi 1674. gadā dibināta reformistu sekta
- lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka)
- RLQ Labais apakšējais kvadrants (angļu "right lower quadrant")
- RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant")
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai)
- mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris
- miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem
- bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns)
- dievais Labais, lieliskais, krāšņais
- belami Labais, mīļais draugs
- gaišās (retāk saules) puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties)
- sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
- sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu
- konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari
- labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī
- titullapu papīrs labas kvalitātes papīrs grāmatu un dažādu papīrizstrādājumu titullapām
- dalikatns Labas kvalitātes, piemērots (par apģērbu, apaviem)
- REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums)
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu
- GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice")
- lupica Labas sekmes zvejā vai medībās
- pašķirība Labas sekmes, panākums
- dzesētājriba Labas siltumvadības elements, kas palielina siltumnovadīšanas virsmu
- ķēriens Labas spējas, laba prasme
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4)
- sudzenieks Labas sugas dzīvnieks, sugas lops
- skaidra galva labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas
- pia desideria labas vēlmes; labi nodomi
- zaļas dienas labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
- krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
- čeveris Labi piešūts auduma gabals
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
- kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai
- kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks
- atsveķošanas periods laikposms pirms ciršanas, kad meža nogabalā atļauta atsveķošana
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
- raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus
- laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus
- skusts Lakats, arī kabatlakats
- transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām
- setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam
- landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus)
- plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- birzokle Lapu kokiem noaudzis zemes gabals
- straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē
- snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
- snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
- ledene Lāsteka; ledus gabaliņš
- latensifikācija Latentā fotogrāfiskā attēla pastiprināšana pirms fotomateriāla attīstīšanas, apstrādājot to ar speciāliem šķīdumiem, dzīvsudraba tvaikiem vai papildus apgaismojot eksponēto gaismjutīgo slāni
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu)
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs
- Bangu māte latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns
- kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko un mazāk izglītoto vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām
- LDPAB Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
- galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
- akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai
- ērbiģis Lauku dzīvojamā ēka; istaba
- ērbeģis Lauku dzīvojamā māja; istaba
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba
- namelnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta
- lauku sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas
- placis Laukums; zemes gabals
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- suķe Lauska, sasista trauka gabals
- suķis Lauska, sasista trauka gabals
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst
- lītis Ledus gabali, gabali
- krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu
- čuža ledus gabali, ledus sablīvējumi
- čugas Ledus gabali, ledus sablīvējumi
- ledus plīte ledus gabals
- čala Ledus gabals
- čazga Ledus gabals
- ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst
- blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala
- šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai
- sega Ledus, ledus sega, ledus gabals
- ledanka Ledusgabals
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem
- nokūņot Lēnā, neveiklā gaitā noiet kādu ceļa gabalu
- apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
- nočīpet lēnām noiet (kādu ceļa gabalu; par vecu cilvēku)
- krikumot Lēnām, pa sīkam gabaliņam, košļāt; negribīgi un nemākulīgi ēst
- rāmiķis Lēnas, rāmas dabas cilvēks vai dzīvnieks
- Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums
- notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu)
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi
- nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- Astūrijas lidosta lidosta Spānijas ziemeļos (_Asturias_), Astūrijas autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē
- pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.)
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves
- kataklizma liela (parasti dabas) katastrofa; katastrofālas pārmaiņas
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
- dižistaba Lielā istaba
- lielaiskrogs liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
- lielaiskrogus liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
- dižkrogus Lielā istaba krogū
- plods liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem)
- šķotele liela kabata sieviešu svārkiem
- ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- šķeldars liela skabarga, koka šķemba
- garkabata Liela, dziļa kabata
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
- Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
- Babara lielākā sala Babaras salu grupā Indonēzijā, Timoras jūras austrumos
- nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- zāle Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā; arī viesistaba
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
- Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
- čaukstes Lielāki ledus gabali
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis
- kampiņš Lielāks gabals
- kavalka Lielāks gabals
- zvaņķis Lielāks gabals
- ņoka Lielāks gabals, kunkulis
- blaiskums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums
- blaizgums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums
- blaizums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums
- plaizums Lielāks gabals, vieta; plašums
- kamps Lielāks gabals; kukurznis
- lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem
- dzīvsudraba ventilis lielas jaudas gāzpildīta elektroniska ierīce, kurā elektriskā strāva rodas, veidojoties elektriskajam laukam dzīvsudraba tvaikos starp anodu (anodiem) un dzīvsudraba katodu
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā, atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m)
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā
- stopine Lielgabala deglis; stopīns
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos
- salūtšāviens Lielgabala šāviens ar salūtlādiņu bez šāviņa
- lielgabala lode lielgabala šāviņš
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem)
- topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem
- lielgabalis Lielgabals
- pušķa Lielgabals
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
- atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
- kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi
- līcas Lieli ledus gabali
- augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
- zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
- zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
- smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā
- suterrēns Lielos namos stāvs, kas atrodas pa pusei zemē, pagraba stāvs
- lavīna liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties par kalnu nogāzēm, palielinās apjomā
- zvačkis liels (gaļas) gabals
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas
- lestiķis liels gabals
- makucis liels gabals
- šķedera liels gabals
- šmakats liels gabals
- šmaks liels gabals
- šmots liels gabals
- rikauts liels gabals (maizes)
- šmataks liels gabals (no kaut kā)
- stalbuks liels gabals; liela auguma cilvēks
- baka liels gabals; liela kaudze, guba
- cimenis liels gaļas gabals
- panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
- kvaņķis liels maizes gabals
- luits liels maizes gabals
- rikats liels maizes gabals
- pačanks liels maizes gabals pienā
- klucis liels mīkstas masas gabals
- Holarktika liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka)
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- milkāss Liels, bet svabads cilvēks
- kloķains Liels, gabalveidīgs
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals
- bloks Liels, smags gabals
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam
- makroklimats lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām
- aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e)
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals
- nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- štuka Lieta; gabals
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats
- sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus
- prozit lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
- prozīt lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
- iemesties lietot zelējamo tabaku vai snusu
- tūce Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises
- lipine Lievenis pie istabas un klēts
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus
- klorģis Līks koka gabals
- krumulds Līks koka gabals
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
- spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes
- triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
- daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus
- ozerings Livonijas sudraba naudas vienība vienāda ar pusmārku vai 8 lotīm sudraba; 1212. g. minēts Indriķa hronikā un līdz 1582. g. citos dokumentos, stieņu nauda, ko lietoja arī aproču un gredzenu veidā; ozeriņš
- livrs livra, naudas vienība Francijā (9.-18. gs.); arī sudraba monēta; 1 livra = 20 sū (sols)
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā
- baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs
- lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes
- vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
- dancis Loks, riteņa gabals
- činkulis Lopa ciska, žāvētas gaļas gabals
- smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos
- strēpala Lopu mēslu gabals (šķēle)
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā)
- vecslabadieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" iedzīvotāji
- Vacsloboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants
- Vecslaboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus
- mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba un argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu)
- perpele lupata no veca apģērba gabala
- vancka Lupata; noplīsis drēbes gabals
- moda Lupatas, grabažas
- narbažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas
- narkažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas
- bilabiālie līdzskaņi lūpeņi (b, p, m); šo līdzskaņu izrunā aktīvi piedalās abas lūpas
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- garīgai ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot)
- varens ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu
- virskreklis ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ
- mini ļoti īss apģērba gabals
- plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
- redze kā vanagam ļoti laba redze
- acis kā vanagam ļoti laba, asa redze
- vanaga acis ļoti laba, asa redze
- acis kā ērglim ļoti laba, asa redze
- kaila nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
- plika (arī kaila) nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
- dižakmeņi ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija
- kriksis ļoti mazs (kā) gabals, daudzums
- krikums ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska
- kriksītis ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis
- pliks un kails ļoti nabadzīgs
- Pliks kā baznīcas žurka, arī pliks kā zutis (arī zirnis) ļoti nabadzīgs
- pliks kā zirnis (arī zutis), arī pliks kā baznīcas žurka ļoti nabadzīgs
- pliks kā zutis (arī zirnis), arī pliks kā baznīcas žurka ļoti nabadzīgs
- nots cilvēks ļoti nabadzīgs cilvēks
- plikadīda ļoti nabadzīgs cilvēks
- plikata ļoti nabadzīgs cilvēks; plikadīda
- pliks kā zutis ļoti nabadzīgs, bez mantas, bez naudas
- plukata ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks
- pluska ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1)
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma
- driskas ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets
- aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
- saspirgalāt ļoti smalki (sīkos gabalos) saskaldīt
- stihija ļoti spēcīga, postoša dabas parādība
- bora ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas
- karstdabis ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis
- pasaules otra mala ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna
- situacionisms mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta
- evolūcijas teorija mācība par dzīvās dabas attīstību
- abioloģija mācība par nedzīviem dabas priekšmetiem
- kosmogenija mācība par pasaules izcelšanos no dabas
- nosoģeogrāfija mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes
- magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku
- machorka Mahorka - rupja krievu tabaka
- makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica")
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba)
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
- ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- klubaks Maizes gabals
- maizgabals Maizes gabals
- rikalts Maizes gabals
- rikults Maizes gabals
- rikants maizes gabals (liels)
- ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens
- dzīvojamā vienība māja, dzīvoklis, pārvietojamā māja, viena vai vairākas istabas, ko apdzīvo kā atsevišķu mājokli, vai brīvs apdzīvošanai pardzēts atsevišķs mājoklis
- mobiliārs Mājas un istabas lietu kopa
- makentošs Maks, kabatas portfelis
- makintošs Maks, kabatas portfelis
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt
- plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs
- grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
- atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu
- strupis Malkas pagale, koka gabals
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
- Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
- hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
- heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
- Kāpostu Māra Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca
- splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
- Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
- enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
- pauperisms Masu nabadzība
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai
- finieru slīpsadara mašīna mašīna saplākšņu un finieru gabalu šķērsmalu slīpsadaram
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai
- kārbu kartons mašīngludināts kartons, dažreiz kalandrēts, ko izmanto mazgabarīta taras izgatavošanai
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā
- science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā)
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē
- Savojas mauraga mauragu suga ("Hieracium sabaudum")
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
- kavatineta Maza ārija; kabaleta
- mazistaba Maza dzīvojamā istaba
- mazkambaris Maza istaba
- aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru
- Fannia canicularis mazā istabas muša
- tercerola Maza kabatas pistole
- ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
- sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni
- ķurķis Maza vienkārša istaba
- mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai)
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija
- čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba
- stukūzis Maza, tumša istaba
- stūkuzs Maza, tumša istaba
- silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
- kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
- kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu)
- kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.)
- gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām
- bluzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas
- bļuzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas; bluzga
- struņķīši Mazi izkārnījumu gabali
- brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
- circeņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi
- circiņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi
- plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali
- gričkas mazi, nabadzīgi linu augi
- peizuki mazi, niecīgi, nederīgi drēbes gabali jeb kas cits
- krikumi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi
- krikutiņi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi; krikumi
- aizoderēt mazliet pabarot (zirgu ar auzām)
- pašņaukāt mazliet šņaukt (tabaku)
- svabadans mazliet vai gandrīz svabads
- pašķīst mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- suksītis mazliet, mazs gabaliņš
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- nikucis mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš
- klinis mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai
- ņikucis mazs gabaliņš
- ņikutis mazs gabaliņš
- ņukucis mazs gabaliņš
- skrimslis mazs gabaliņš
- skripsts mazs gabaliņš
- snucis mazs gabaliņš
- šņucis mazs gabaliņš
- drapacka mazs gabaliņš, drupata
- skrumsla mazs gabaliņš, drupata
- skrumslis mazs gabaliņš, drupata
- šnipsta mazs gabaliņš, drusciņa
- šņipsts mazs gabaliņš, drusciņa
- mēzekls mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs
- ikustiņš mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
- ikustītis mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
- lapacis mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes)
- žļurba mazs gabals, lauska
- cingulis mazs gaļas vai cita kā gabaliņš
- spelstiķis mazs lielgabals
- migulītis mazs maizes gabals
- skrimulis mazs maizes gabals ar biezu garozu
- parcella mazs nodalīts zemes gabals
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks
- tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks
- seseris Mazs, bet kā sabozies pēc dabas
- stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals
- pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta
- pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
- bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
- šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa
- loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals
- dzīvojamo telpu mēbeles mēbeles dzīvojamām telpām ar apvienotām funkcijām (virtuves, guļamistabas u. c.)
- garni Mēbelēta istaba
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus
- eklekticisms Medicīnas virziens, kas no dažādām teorijām izvēlas noderīgākās ārstēšanas vajadzībām, sevišķu uzmanību pievēršot vietējiem dabas (augu) dziedniecības līdzekļiem
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
- MB Megabaits (angļu megabyte)
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
- Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi
- kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
- diahromija Melnu sudraba attēlu pārvēršana krāsainos
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem
- speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- zaļganais mērkaķis mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus")
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
- šoka Mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem
- šautrēt Mest ar koka gabalu
- bizins Mešanai domāts koka gabals
- aplikē Metāla izstrādājumi, kas pārklāti ar plānu sudraba kārtu
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- monēta metāla naudas gabals
- grimzītis Metāla sīknaudas gabals
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi
- amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību
- niēllo Metāla, īpaši sudraba, rotāšana ar emalju
- fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā
- sudraba sāļu fotolīze metāliskā sudraba rašanās, gaismas staru ietekmē izirstot hlorsudraba, bromsudraba un jodsudraba ķīmiskajiem savienojumiem
- tīrmetāls Metāls bez piemaisījumiem, tā saturs kādā izstrādājumā, monētā (zelta, sudraba), ko līdz 19. gs. mārīja mārkās
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti)
- burnasts Mētelis ar apaļu apkakli un kabatām
- menteļķeša Mēteļa kabata
- verhs Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata
- verhuška Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
- blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm; mežaudze
- cērtams gabals meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki
- strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba
- Nicotiana sylvestris meža puķutabaka
- daļplāns Meža uzmērīšanas pamatdokuments ar robežām, kvartālu un vizūru tīklu un (neiekrāsotiem) meža nogabaliem mērogā 1:10 000
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
- sala Meža zeme, zemes gabals tālāk no mājām
- Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā
- Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
- taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs Ziemeļamerikā
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
- 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- Intel 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- 80286 mikroprocesors "Intel 80286" - firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni
- 80386 mikroprocesors "Intel 80386" - firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- 8086 mikroprocesors "Intel 8086" - firmas "Intel" 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
- 8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals
- ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele
- lekmenis Mīksts gaļas gabals
- lekminis Mīksts gaļas gabals
- lēmene Mīksts, lēverains gaļas gabals
- ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals
- semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā
- Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots
- polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
- kerargirīts Minerāls, sudraba rūda
- prustīts minerāls; gaiši sarkana sudraba rūda
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
- natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā)
- New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
- Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks
- kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais
- Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
- Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum)
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei
- Moradabada Murādābāda, pilsēta Indijas ziemeļos ("Moradabad")
- krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu
- zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
- Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
- mutes autiņš mutautiņš, kabatlakats
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku
- kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā
- omfals Naba
- pupana Naba
- pups Naba
- bamba Naba, arī vēders
- nabaga Nabadze
- bednība Nabadzība
- ubadzīgums Nabadzība
- bezrocība Nabadzība, mazturība
- plukatība Nabadzība, skrandainība
- plikatība Nabadzība, trūcība
- bēdība Nabadzība, trūkums
- bezmantība Nabadzība, trūkums
- vārgi Nabadzība; trūkums; smagi dzīves apstākļi
- mazbērnība Nabadzīga bērnība
- sloboda Nabadzīga sādža, ciemats
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām
- bednai Nabadzīgi
- nabadzīgāi Nabadzīgi
- čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis
- nabagļaudis Nabadzīgi ļaudis
- grūšai Nabadzīgi, arī trūcīgi
- grūtai Nabadzīgi, arī trūcīgi
- sīkļaudis Nabadzīgi, nenozīmīgi ļaudis
- ar badu uz pusēm nabadzīgi, trūcīgi
- badīgi Nabadzīgi, trūcīgi
- kauties ar badu nabadzīgi, trūcīgi dzīvot
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
- bedns Nabadzīgs
- mirlīgs Nabadzīgs
- patukšs Nabadzīgs
- strups Nabadzīgs
- ubadzīgs Nabadzīgs
- ubags Nabadzīgs
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
- santimnieks nabadzīgs cilvēks
- bumbulnieks Nabadzīgs cilvēks
- sertuks Nabadzīgs cilvēks
- setoks Nabadzīgs cilvēks
- setuks Nabadzīgs cilvēks
- ubags Nabadzīgs cilvēks
- kaikalis Nabadzīgs cilvēks, plikadīda
- bobuļnīks nabadzīgs lauku iedzīvotājs
- boguļs nabadzīgs lauku iedzīvotājs
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks
- spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks
- tukšniecīgs Nabadzīgs, tukšs
- nabaggājums Nabadzīgu ļaužu kārta
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
- bednums Nabadzīgums
- bednītis Nabadziņš
- jendziņš Nabadziņš
- laska Nabaga dāvana
- nabagdāvana Nabaga dāvana
- prēbendārijs Nabagi, kurus kopj baznīca no saviem zemes ienākumiem
- nabagu māja nabagmāja
- ubagaine nabagmāja
- nabaģine Nabagmāja
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot
- bedns Nabags
- gnīda Nabags
- kaīka Nabags
- nabugs Nabags
- nebags Nabags
- pliķeris Nabags
- plikucis Nabags
- ubisters Nabags
- ute Nabags
- nabāgs Nabags 1
- nabaģelis Nabags 1(1)
- nabagots Nabags 1(1)
- plikmakstis Nabags, kurš sevi iztēlo par bagātnieku
- plikulis Nabags, plikadīda
- pliksteris Nabags, plikata
- pliksters Nabags, plikata
- pliksānis Nabags, tukšinieks
- pliksāns Nabags, tukšinieks
- plikvēderis Nabags, tukšinieks
- baskājis Nabags; klaidonis
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta
- omfaloma Nabas audzējs
- omfalelkoze Nabas čūlošana
- omfalektomija Nabas izgriešana
- eksumbilikācija Nabas izspiešanās
- omfalorekse Nabas plīsums
- dzeinis Nabas saite
- dzēnis Nabas saite
- pavadiņš Nabas saite
- vadols Nabas saite
- nabassaite Nabas saite - placentāļu, arī cilvēka, orgāns, kas savieno augli ar placentu
- enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas
- enteroepiplomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpa un taukplēve
- hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa
- varžiņa Nabassaite
- laterocidence Nabassaites cilpas izkrišana blakus auglim
- omfaloproptoze Nabassaites izkrišana
- omfalotomija Nabassaites pārgriešana dzemdībās
- Nabatija et Tehta Nabatijas muhāfazas administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
- Vašlovani nacionālais parks nacionālais parks Gruzijas austrumu daļā, Širaku stepē, dibināts 1935. g. kā rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
- Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
- Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
- Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē
- Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
- Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bandiagaras kraujas nacionālais parks un aizsargājama dabas teritorija Mali Republikā, Mopti reģionā
- Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā
- naftas rindas kaustobiolīti nafta, asfalti, ozokerīts, arī dabasgāze
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- klabyns naktssarga klabatas
- goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām"
- dālderis Naudas gabals
- muņa Naudas gabals, monēta, nauda
- muniņš Naudas gabals, monēta, nauda
- materiālā palīdzība naudas izmaksas un mantiski pabalsti
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos)
- subsidijs Naudas pabalsts, palīdzība
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni
- garantētā minimālā ienākuma pabalsts naudas un mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus
- kapšuks Naudas vai tabakas maks
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
- penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem
- deņķelbuks Naudasmaks; kabatas portfelis
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam
- papīrnauda naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas
- sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā
- spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis
- mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs
- ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals
- klancis Neapaudzis lauka gabals
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis
- quintina Neapoles 15. gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme
- grūda Nederīgas lietas, grabažas
- bakans Nederīgs koka malkas gabals
- stripins Nederīgs valga gals; gabals
- rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals
- rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals
- rupults Nederīgs, rupjš koka gabals
- abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja
- pupu dirša neievērojams, nabadzīgs cilvēks
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks
- pabadināties neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties
- pabiedēt neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1)
- pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
- pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
- pseidohoreja Neīstā horeja, parasti histēriskas dabas
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai)
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem
- ne velna nekā laba, necik daudz, necik, nekādi
- žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas
- cemeris Nekārtīga, nekopta istaba
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu)
- neprudelis Nekrietnelis, nelabais
- neprūdelis Nekrietnelis, nelabais
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus
- lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina")
- cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis
- žmods Nelaba dūša
- žulgums Nelaba dūša
- vietene Nelaba vieta
- nešķīstais Nelabais
- nešķīstenis Nelabais
- tūšķis Nelabais (kā lamuvārds)
- Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
- Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs
- raganu raganais nelabais, velns
- jods Nelabais, velns
- jupis Nelabais, velns; jods
- bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis
- urza Nelabas omas cilvēks
- urzulis Nelabas omas cilvēks
- mēļas Nelabas runas
- piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā
- piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks
- skaldains nelīdzens, skabargains
- skaldarains nelīdzens, skabargains
- skrudzains nelīdzens, skabargains; cirtains, samezglojies
- stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals
- mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa
- čoksts neliela istaba
- priors neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs
- šēra neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.)
- tercerols neliela neautomātiska kabatas pistole
- papildtastatūra neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē
- blociņš neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa
- pinkulis neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai)
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka
- čora Neliela, šaura istaba
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals
- šļegi Nelieli ledus gabali
- žļegi Nelieli ledus gabali
- peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos
- dambīši Nelieli saceptas cūkgaļas speķa gabaliņi
- čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali
- tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
- dzivgalis neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals
- lepsis neliels (kā) gabals
- lopstiķis neliels (piemēram, drēbes) gabals
- ādlopstiķis neliels ādas gabals
- kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
- ādlēvars neliels ādas gabals, strēmele
- ādlorpata neliels ādas gabals, strēmele
- ādlorpats neliels ādas gabals, strēmele
- lielgaballaiva neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās
- korvete neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu
- kramiņš neliels daudzums, mazs gabaliņš
- klīnis neliels drānas gabals
- dzelžēks neliels dzelzs gabals
- dzelztiņa neliels dzelzs gabals
- dzelztiņš neliels dzelzs gabals
- kripsis neliels gabaliņš
- ļēvers neliels gabaliņš
- skripsis neliels gabaliņš
- dzijsūciens neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens
- krimsls neliels gabaliņš maizes vai gaļas
- sīkaliņš neliels gabaliņš, drusciņa
- gabeļāks neliels gabals
- ikucis neliels gabals
- stuciņš neliels gabals
- kumoss neliels gabals (kā ēdama)
- skrimstala neliels gabals (kaut kā)
- skapsnata neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) u. tml.
- ļipsna neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna
- lakatiņš neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
- klimbucis neliels gaļas gabals
- ķimsla neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala
- ventrikuls neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
- bringuls neliels koka gabals mešanai
- kaba neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem
- strumpuls neliels koka gabals, sprungulis
- falkonets neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā
- laidiņš neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu
- dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
- dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
- iejavkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
- ieraugkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
- valaga neliels nenopļautas labības gabals uz lauka
- hartula neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai
- signālkarodziņš neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai
- karodziņš neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai
- kabatlakatiņš neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats
- dunkurs neliels siera gabals
- tauklarpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals
- tauklerpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
- tauklorpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
- šņaucīte neliels tabakas šņauciens
- skapsmata neliels tīruma gabals
- stabiņš neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids
- plānīte neliels zemes gabals
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai
- bandājs neliels zemes gabals muižas kalpam
- torps neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs
- mazdārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš
- spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai
- ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna
- ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- dramslis Neliels, savos taukos cepts gaļas gabaliņš
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai)
- dzelzgalis Neliels, vecs dzelzs gabals
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā
- padīrāt Nelielu gabalu nodīrāt
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa
- osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība
- grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi
- forsmažors Nepārvarama vara (fr. "force majeure"), ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piem., dabas katastrofa
- force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks"
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības
- kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma
- gora Nepieciešamība, vajadzība, kas radusies nabadzības dēļ
- fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums
- mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
- seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
- notunterēt Nespēkā noiet kādu gabalu
- nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest
- nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces
- čurksnis Netīra istaba vai mājoklis
- stemmene Netīrs drēbes gabals
- leskus Netīrumu gabals
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku
- badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
- lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks
- apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas
- lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
- krava Nieki, grabažas
- purpalas Nieki, grabažas
- purpas Nieki, grabažas
- spārgas Nieki, grabažas, atkritumi
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis
- oscilatoriskais nistagms nistagms, kad abas kustību fāzes ir vienādi ātras
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā
- vērpele no apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu
- pagale no apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai
- gabalrats no atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis
- lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka
- krutka no avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis
- jaka no bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- apkaklis no bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
- laukakmens no cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm
- puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
- no dieva žēlastības no dabas, ar izcilām spējām, ļoti talantīgs
- skapulārijs no diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru
- krūtsgabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals
- aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos
- gabalojs no gabaliem sastāvošs
- žokejcepure no gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm
- joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
- klintsbluķis no kāda masīva atdalījies liels klints gabals
- kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
- luckuris no kažoka pāri palicis ādas gabaliņš
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu
- puliņģis no koka gabala izveidots puļķis vai tapa
- sieksta no koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai
- iekabe no laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai
- mātesrausis no labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- laida no lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals
- lonta no liniem nogriezta saite; vecs virves gabals
- lonte no liniem nogriezta saite; vecs virves gabals
- rieciens no maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā
- stuburiņš no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals
- pantags no olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens
- vējablūze no pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm
- šķēle no pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara
- uzrocis no plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai
- stiebrs no salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai
- buturis no salmiem izgatavots istabas dekors
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra
- sudrablieta no sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums
- baltie helleri no sudraba kalti helleri
- mahorka no šī auga izgatavota tabaka
- krīts no šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā
- uz trīsgabali (šūt) no trim atsevišķiem gabaliem (šūt tērpu)
- leģele no viena koka gabala taisīta muciņa
- leģene no viena koka gabala taisīta muciņa; leģele
- lēģere no viena koka gabala taisīta muciņa; leģele
- leģeris no viena koka gabala taisīta muciņa; leģele
- leģile no viena koka gabala taisīta muciņa; leģele
- kanoe no viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva
- stulps no vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju)
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- iedaba Nodaba
- nodabe Nodaba
- skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības
- regresīvais nodoklis nodoklis, kurā nabadzīgais maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā bagātais
- atēst Noēst, nograuzt (daļu, gabalu)
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem)
- ķēķa masts nogabals medību iecirknī, kurā droši ir medījums
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- malene Nogriezts gabals no govs ādas
- griezenis Nogriezts gabals, šķēle
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai
- nospolēt Noiet (5), lielāku ceļa gabalu
- noširot Noiet (lielu ceļa gabalu)
- noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu
- piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- sausāns Nokaltuša koka gabals
- lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali
- lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals
- sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas
- noieties Nokļūt trūkumā, nabadzībā
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu
- nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1)
- laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals
- klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis
- klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis
- šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju)
- posesija Nomāts zemes gabals
- lozme Nomizots koka gabals
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu
- staigāt ar ubaga kuli (biežāk tarbu) nonākot nabadzībā, ubagot
- staigāt ar ubaga tarbu (retāk kuli) nonākot nabadzībā, ubagot
- palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu
- pakrist nonākt nabadzībā
- noiet no grauda nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā)
- nodzīvāties nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ)
- supats nonēsāta apģērba gabals, lupata
- apvalks Nonēsāts apģērba gabals
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt
- ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals
- lampaža Noplīsis apģērba gabals
- ļempata Noplīsis apģērba gabals
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu)
- skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals
- lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals
- panckas noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali
- -tropija norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana
- kuldo- norāda uz kabatu, iedobumu
- omfal- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- omfalo- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- šitis norāda uz to personu, par kuru patlaban runā
- labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad
- jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
- ničķak Normāli, labi, jauki, dzīve visai laba
- kisčak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
- sništak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
- samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu)
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
- Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
- akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei)
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības)
- nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks
- šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
- šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
- šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
- šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
- šķedena nošķelts, nolauzts gabals
- iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā)
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi
- taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu
- multinis Noteikts apģērba gabals
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras
- saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba)
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
- patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas
- dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali
- ģiducis Novalkāts apģērba gabals
- poncka Novalkāts apģērba gabals
- kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals
- novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot)
- noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu)
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu
- noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- lopanuķ Nozagt no kabatas
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu
- Zohar Nozīmīgākais jūdu kabalas teksts
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata); nabadzīgs
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals
- laban Nupat, tikai saistījumā "patlaban"
- jule Nupat, tikko, patlaban
- nupatnās Nupat, tikko, patlaban
- aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu)
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu)
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu)
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m
- abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m
- olāknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- olātnis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- ūlaknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- Omphalodes linifolia omfaložu suga, kas tautas valodā pazīstama ar nosaukumu "Veneras naba"
- rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas
- buferpūls Operatīvās atmiņas apgabals, ko operētājsistēma rezervē ievadizvades buferiem
- fragmentēšana Operētājsistēmā DOS - datnes izkaisīšana pa dažādiem diskatmiņas apgabaliem, pievienojot datnei jaunus datus brīvajos atmiņas apgabalos
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT
- panorāma Optiska ierīce - leņķmērs, ko pierīko lielgabalam tēmēšanai
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus
- Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos
- gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā
- brīvprātīgais darbs organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā
- ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu
- gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri
- Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
- noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt
- izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt
- nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt
- pakalēties Pabadenēties
- pabadenēties Pabadināties
- pabadēties Pabadināties
- pasabadīties Pabadīties
- pakāmēt Pabadoties
- pačauvēt Pabaidīt
- padrebināt Pabaidīt, parāt (kādu)
- patrauvēt Pabaidīt, patraucēt
- pabokstīties Pabaidīties
- pabidzīt Pabakstīt
- padakstīt Pabakstīt
- pasabalēties Pabalēties
- pabelīt Pabalsināt
- paternitātes pabalsts pabalsts bērna tēvam par piešķirto atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā
- bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku
- maternitātes pabalsts pabalsts sociāli apdrošinātām personām grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā
- pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem
- vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv)
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem
- sukurss Pabalsts, palīdzība
- sociālais spilvens pabalstu sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai nonākuši spiedīgos apstākļos
- pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm
- Paborgas strauts Pabarga
- Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka
- bārsts Pabari
- pabiri Pabari (1)
- pabarāt Pabarot
- pabarināt Pabarot
- sastribināt pabarot (daudzus vai vairākus) ar kādu strebjamu ēdienu
- apbarāt Pabarot (daudzus)
- apbarot Pabarot (daudzus)
- paēdināt Pabarot (dzīvnieku)
- uzauzot Pabarot (zirgu) ar auzām
- paauzot Pabarot (zirgu), parasti ar auzām
- ieauzot Pabarot ar auzām
- izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus)
- aizkopt Pabarot, apkopt
- pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku
- apstribināt Pabarot, pastrebināt ar šķidru ēdienu (visu objektu kopumu)
- Pabbasch Pabaži
- Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals
- noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
- novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo
- piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
- balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
- pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!"
- pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič"
- bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
- pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala
- pagrabnieks Pagraba iedzīvotājs
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
- saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm)
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa
- pakaļšgabals Pakaļgabals
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- raisīt pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
- vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām)
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos
- palīdze Palīdzība, pabalsts
- ķepals Palielāks maizes gabals
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes)
- štugalis Paliels maizes gabals
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera)
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu
- Rheum palmatum palmlapu rabarbers
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem)
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1)
- nabadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1)
- izputināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu)
- putināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu
- nabadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2)
- macerēt panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra
- pauperizēt panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā
- noslidināt panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu)
- glābt panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības)
- panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
- paplucis Panīcis, paputējis, nabadzībā nonācis
- ievārgt Panīkt, krist nabadzībā
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
- pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu
- papīrnieks Papīrnaudas gabals
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
- pakaifot Papriecāties; pabaudīt
- varens par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm)
- iedunēties par lielgabalu, dzinēju u. tml.
- viegls par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā
- heterozigotija Parādība, kad vienā īpatnī sakopotas gēna abas pretējās pazīmes
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām
- pačukāt Parakņāt, pabakstīt
- pačukāties Parakņāties, pabakstīties
- transversālais mielīts parastais akūtā mielīta veids, kas skar abas muguras smadzeņu puses
- Rheum rhaponticum parastais rabarbers
- barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- lopbarības briketes parasti cilindriskos vai ķieģeļveida gabalos sapresēti barības līdzekli
- produkts parasti savienojumā "dabas produkts": viela, priekšmets, kas veidojas dabā
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
- aizblusāties Pārcelties ar visiem krāmiem, grabažām
- dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli
- Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība
- serafims Pardao - portugāļu Austrumindijas sudraba monēta
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm
- elektroncaurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.)
- sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu)
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
- Trokadero Parīzē Sēnas labajā krastā 1877. g. uzbūvēta izstāžu pils
- apsudrabot pārklāt ar sudraba kārtu
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
- izkarmīt Pārlūkot kabatu, apzagt
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību
- Zaļo partija partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana
- kuncis pārtikas produkta gabals (parasti neliels)
- kloncis pārtikas produkta gabals (parasti paliels)
- kloņķis pārtikas produkta gabals (parasti paliels)
- maize pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
- šmugulēt Pārvest pār robežu kā kontrabandu
- palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
- WWF Pasaules Dabas fonds (angļu "World Wide Fund of Nature")
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- žunka Paspārne gar bēniņos iebūvētas istabas malām
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
- pasvabaži Pasvabadi
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) ka laba, kāda mērķa dēļ
- aizkūts šilleris pašaudzēta tabaka
- kūtspakaļa Pašaudzēta tabaka
- autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja
- sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus)
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
- nuba Patlaban
- nutā Patlaban
- pašlabā Patlaban
- patlab Patlaban
- tadīten Patlaban, nupat
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3)
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
- padrillēt Paurbt, pabakstīt u. tml.
- multiplikators Pavairotājs, atkārtotājs, labas pieredzes tālākdevējs
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu)
- apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.)
- apsudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets)
- nogriezums paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals
- pieadījums paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals
- sabadījums paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums
- sabalansējums paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3)
- sabangojams paveikta darbība, rezultāts --> sabangot(2)
- sudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu)
- paolo Pāvesta Pāvila III (1534.-1550) un dažu vēlāko pāvestu sudraba grasis, parasti ar apustuļa Pāvila attēlu
- apbadīt Pavirši apart (nelielu zemes gabalu)
- pliks kā baznīcas žurka pavisam nabadzīgs; bez naudas un mantas, bez līdzekļiem
- pliks un nabags pavisam nabags, ļoti nabadzīgs
- subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas
- veste pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos
- zefiroti pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
- pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā
- katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts
- sabiedēt pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt
- izbaidīt pēkšņi izraisīt bailes; sabaidīt
- bunijs Pelargonija – istabas augs ("Pelargonium")
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns
- nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- sējas zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis")
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne
- podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni)
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija)
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
- panabads Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
- panabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
- banabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi; panabats
- pabalsta saņēmējs persona vai ģimene, kurai piešķirts valsts vai pašvaldības sociālais pabalsts
- tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu
- pabalstītājs persona, kas pabalsta
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu
- tastatūra XT personālā datora _PC/XT_ tastatūra ar 83 taustiņiem, no kuriem 10 ir funkcionālie taustiņi, kas izvietoti tastatūras labajā pusē
- apakšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma _MS-DOS_ un lietojumprogrammas
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai
- augšējās atmiņas apgabals personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem)
- dēka Personas daba, rakstura īpašība
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- etnoekoloģija Pētījumi par vietējo iedzīvotāju zināšanām dabas resursu un to izmantošanas jomā
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
- pertinencijas Pie kādas lielākas saimniecības piederīgi mazāki zemes gabali
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā)
- piebāzties Piebāzt (savu somu, savas kabatas u. tml.)
- piesabāzties Piebāzt savas kabatas, maisus u. tml.
- kaps Pieci duči jeb 60 gabali
- pietaks Pieckapeiku gabals
- pietuks Pieckapeiku gabals
- pieclatnieks Piecu latu sudraba monēta, kas bija apgrozībā 1929.-1940. g.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole
- pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot
- pieštopēt Pieēdināt, pamatīgi pabarot
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.)
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums
- kulturāls Pieklājīgs, laipns; tāds, kam ir labas manieres
- dzīvot (zili) zaļi piekopt dabai draudzīgus ikdienas paradumus
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.)
- piemost Pieminēt, atjēgties pēc kāda nelaba darba
- 3. bauslis Piemini sabata dienu, ka tu to svētī
- Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
- sopens Piemircis koka gabals
- aizkrāmēt Piepildīt ar dažādiem krāmiem, grabažām (nosprostojot, traucējot)
- čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
- parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus")
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
- alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns)
- širma Piesegs, priekšmets, ar kuru piesedz roku kabatzādzības laikā
- ottiriķ Piesegt kabatzagli zādzības laikā
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei
- insercija Piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas piestiprināšanās vieta; nabassaites piestiprināšanās vieta pie placentas
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu)
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu
- pierotīt Piešūt cita auduma gabalu (apģērbam)
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- ķepa Pika, gabals
- vella sūds piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu)
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
- antipātijs pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals
- piebarot pilnīgi pabarot (dzīvnieku)
- lēveris pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals
- līdz pēdējam kreklam pilnīgi, līdz galīgai nabadzībai
- amauroze Pilnīgs centrālas dabas redzes zaudējums bez redzamām pārmaiņām acs struktūrā
- krodains Pilns ar grabažām, pilns ar saknēm
- pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
- Džabalosarādža pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā
- Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Hānābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Khanabad"), Kondozas vilajetā, 75500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Berati pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju
- Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Azāba pilsēta Alžīrijā (_Azzaba_), Skīkdas vilājā
- Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā
- Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Konkordija pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rosario pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Formosa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Vanadzora pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džermuka pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
- Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alabastera pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galfšorsa pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albertvila pilsēta ASV ("Albertville"), Alabamas štatā, 21450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aleksandersitija pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enistona pilsēta ASV ("Anniston"), Alabamas štatā, 22450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atensa pilsēta ASV ("Athens"), Alabamas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etmora pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boumonta pilsēta ASV ("Beaumont"), Teksasas štatā, jūras osta Nečesas labajā krastā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Besemera pilsēta ASV ("Bessemer"), Alabamas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bismarka pilsēta ASV ("Bismarck"), Misūri labajā krastā, Ziemeļdakotas štata administratīvais centrs, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalmena pilsēta ASV ("Cullman"), Alabamas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Defni pilsēta ASV ("Daphne"), Alabamas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Devenporta pilsēta ASV ("Davenport"), Aiovas štatā, Misisipi labajā krastā, 102400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dikeitura pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dotana pilsēta ASV ("Dothan"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubjūka pilsēta ASV ("Dubuque"), Aiovas štatā, osta Misisipi labajā krastā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1852. g.)
- Enterpraisa pilsēta ASV ("Enterprise"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eskanaba pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūfola pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Evanstona pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fērhopa pilsēta ASV ("Fairhope"), Alabamas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florensa pilsēta ASV ("Florence"), Alabamas štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Foli pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortpeina pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortsmita pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gadsdena pilsēta ASV ("Gadsden"), Alabamas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārtsela pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
- Hūvera pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hantsvila pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Alabamas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džespera pilsēta ASV ("Jasper"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milbruka pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mobila pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maslšolsa pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Niagarafolsa pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omaha pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opelaika pilsēta ASV ("Opelika"), Alabamas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oksforda pilsēta ASV ("Oxford"), Alabamas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozarka pilsēta ASV ("Ozark"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pelema pilsēta ASV ("Pelham"), Alabamas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīnikssitija pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pretvila pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pričarda pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skotsboro pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Selma pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silakoga pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taladīga pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tilmenskornera pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Troja pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taskalūsa pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vobaša pilsēta ASV ("Wabash"), Indiānas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
- Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Sabirabada pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā
- Gejtepe pilsēta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajonā, 13800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Fizuli pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem
- Gendže pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada
- Tertera pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Astravjeca pilsēta Baltkrievijā (_Astraviec_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bresta pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grodņa pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gomeļa pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Sožas krastos, 484300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogiļova pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Davidharadoka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Ļahaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malarita pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjelaazjorska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mikaševiči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žabinka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hancaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drahičina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščučina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivanava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baranaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pružani pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivaceviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivaseviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luņiņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visokaje pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamjaņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stoļina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjaroza pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Pinska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitebska pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetrikava pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mazira pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 108100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hojņiki pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žitkaviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobruša pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turava pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļinkaviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rahačova pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vasiļeviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svjetlahorska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žlobina pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls
- Vjetka pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narovļa pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buda-Kašaļova pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rečica pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, osta Dņepras labajā krastā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čačerska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjarozavka pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skidaļa pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ašmjani pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masti pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navahrudaka pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smarhoņa pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vavkaviska pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sloņima pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svislača pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzjatlava pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivje pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļida pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červjeņa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Saļihorska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valožina pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lahojska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Faņipaļa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņasviža pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaslavje pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barisava pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Smaļaviči pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stovbci pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzjaržinska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slucka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žodzina pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjadzjela pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krupki pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uzda pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maladzječna pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapiļa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļecka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Laņas kreisajā krastā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjerazino pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viļejka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asipoviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šklova pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavharada pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Čavusi pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mscislava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kascjukoviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļimaviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horki pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļičava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiravska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Babrujska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerikava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas krastos, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labajā krastā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baraņa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haradoka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navalukomļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bihava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Ļepjeļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hlibokaje pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pastavi pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dokšici pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjerhņadzvinska pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubrovna pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjanno pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjori pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Braslava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novopolocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Talačina pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orša pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čašņiki pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā
- Bāgerhāta pilsēta Bangladešā (_Bāgerhāt_), Khulnas apgabala austrumos
- Maimansinha pilsēta Bangladešā ("Mymensingh"), Bramaputras labajā krastā, 225800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Siradžgandža pilsēta Bangladešā ("Sirajganj"), osta Džamunas labajā krastā, 156100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sileta pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 394000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rādžšāhī pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 447000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Khulna pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bārguna pilsēta Bangladešā, Barisālas apgabalā
- Bāndarbana pilsēta Bangladešā, Čitagongas apgabalā
- Barisāla pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Čitagonga pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kulna pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rangpūra pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Anderlehta pilsēta Beļģijā (_Anderlecht_), Flandrijā, Flāmu Brabantē, Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Diste pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landene pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēvena pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilvorde pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ženapa pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vavra pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā
- Kočabamba pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sakaba pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Potosi pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka)
- Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
- Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
- Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā
- Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
- Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
- Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
- Pirasikaba pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Uberaba pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.)
- Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
- Barselusa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štatā, Riunegru upes labajā krastā
- Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
- Bau pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Kurvas labajā krastā
- Aveiru pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Topažosas labajā krastā
- Sangonsala pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Gvanabaras līča austrumu krastā, 337300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baramansa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
- Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Niteroja pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montana pilsēta Bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtopole pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksakova pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belene pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belogradčika pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beloslava pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkovica pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botevgrada pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Careva pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiprovci pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dospata pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drjanova pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dulova pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunavci pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dupnica pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dvemogili pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elhova pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elinpelina pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etropole pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gabrova pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glavinica pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Godeča pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guļanci pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harmanli pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hisarja pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ihtimana pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskara pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivailovgrada pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlova pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavarna pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kermena pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjustendila pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kneža pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosteneca pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostinbroda pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotela pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozloduja pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričima pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krivodola pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kula pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laki pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Levska pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loma pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loveča pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lukovita pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezdra pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mizija pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momčilgrada pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nesebara pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikopole pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orjahova pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Panagjurište pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parvomaja pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pazardžika pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pernika pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peštera pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pirdopa pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plovdiva pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomorije pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pordima pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praveca pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakovska pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razgrada pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rila pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romana pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruse pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samokova pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Septemvri pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevlijeva pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silistra pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivena pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivnica pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļana pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sopota pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sozopole pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredeca pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sungurlare pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suvorova pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šabla pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šivačeva pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumena pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjavna pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvardica pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčedrama pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčidola pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varna pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velingrada pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetova pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidina pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vraca pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatograda pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgarova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aheloja pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černomoreca pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obzora pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kableškova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balčika pilsēta Bulgārijā, Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plačkovci pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meričleri pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madžarova pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džebela pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boboševa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kočerinova pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Letnica pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brusarci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boičinovci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baršeca pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetrena pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataka pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarnica pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bracigova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostandova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zemena pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batanovci pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trana pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezņika pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavjanova pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koinare pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trastenika pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klisura pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuklena pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalofera pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņa pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peruštica pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saedinenije pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glodževa pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martena pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nedelina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koprivštica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dragomana pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Božurište pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pliska pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaolinova pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ignatieva pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debņa pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gramada pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bregova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haskova pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
- Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plevena pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barka pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Sanga-Nabaere prefektūras ziemeļu pierobežā
- Bora pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Heba pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Homutova pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Dienvidčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jihlava pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olomouca pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pardubice pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plzeņa pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prahatice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirotice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedlice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Husineca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strmilova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bavorova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirovice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jistebnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jindržihūvhradeca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strakonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hīnova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rūdolfova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slavonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viššī-Broda pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Netolice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pīseka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Voline pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tabora pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zliva pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Volari pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velešīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Borovani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lišova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Protivīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Behine pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blatna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vodnani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaplice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobesļava pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Deštna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dačice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vimperka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebona pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Milevsko pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kuržima pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jevišovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kijova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olešnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blansko pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viškova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeclava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždānice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kunštāta pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podivīna pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Miroslava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Znojmo pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valtice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rājeca-Jestršebi pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Židlohovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lanžhota pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zbīšova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bzeneca pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vracova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Adamova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oslavani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pohorželice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modržice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rousīnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rosice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hustopeče pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivančice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubņani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bučovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Letovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šlapanice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mikulova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tišnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boskovice pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pilnīkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jaromērša pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrhlabi pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jičīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nasavrki pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libaņa pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāhoda pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Borohrādeka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kopidlno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nehanice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Solnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobotka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mezimešti pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smiršice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trutnova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Opočno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žaclērža pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostinne pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vamberka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūpice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Starkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hronova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobruška pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Broumova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Miletīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Abertami pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aša pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ostrova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hroznetīna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olovi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skalna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plesna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hranice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sokolova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lubi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žlutice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržezova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loketa pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tepla pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jāhimova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rotava pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Toužima pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habartova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hiše pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršebuza pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.)
- Krasno pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nejdeka pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Osečna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turnova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Harrahova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Duba pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žandova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ralsko pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hejnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zākupi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.)
- Raspenava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.)
- Desna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smržovka pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Cvikova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Doksi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilemnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrastava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mimoņa pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tanvalda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdlanta pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Semili pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ostrava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Studēnka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlučīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bruntāla pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohumīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kopršivnice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krnova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Orlova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štramberka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržidlična pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršineca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brušperka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Paskova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klimkovice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablunkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Opava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Karvina pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fulneka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vītkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šenova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kravarže pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vratimova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Petršvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Odri pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bīloveca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Havīržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rīmaržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršībora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uničova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jesenīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Potštāta pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūsova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žulova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šternberka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vidnava pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zābržeha pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hranice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štīti pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plumlova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tovačova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šumperka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Konice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Javornīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loštice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hanušovice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prostejova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršerova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kojetīna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mohelnice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litovela pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlinsko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lanškrouna pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litomišla pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistre pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svitavi pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrohūvtīneca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Proseča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrudima pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dašice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Luže pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jevīčko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hvaletice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrasta pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršemošnice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sezemice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slatiņani pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krālīki pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Heržmanūvmesteca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skuteča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žamberka pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Letohrada pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoceņa pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Polička pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršelouča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hartmanice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Domažlice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mečīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sušice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Manētīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černošīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tahova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostouņa pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Všerubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kasejovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kožlani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokicani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mīto pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladrubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršimda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pobēžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Planice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Švihova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Radnice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirošova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klatovi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rejštejna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zbiroha pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plasi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrādeka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaznējova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.)
- Staņkova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kralovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stoda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nepomuka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūteri pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rabi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršemošna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holīšova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nīrsko pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kdiņe pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horaždžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nīržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršeštice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stršibro pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bezdružice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libereca pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Plezņa pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zlīna pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hradeckrālove pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Verneržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rumburka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hržibska pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krupka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoštka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Varnsdorfa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bīlina pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kadaņa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Louni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrouteka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žateca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hroba pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jirkova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mikulašovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kriri pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habaršovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litvīnova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūštēka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Koštaņi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Terezīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trmice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vejprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libohovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loma pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vīsluni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jiržikova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlumeca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Meziborži pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oseka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dečīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Teplice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Postoloprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilove pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libočani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ledvice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šluknova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podboržani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Maštova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štēti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.)
- Duhcova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lovosice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blšani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litomeržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Milovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Časlava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libēhova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čelakovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vlašima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podebradi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ršicani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nimburka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mšeno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roždalovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Neratovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rakovnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostomice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benešova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pišeli pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jesenice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kouršima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zāsmuki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veltrusi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Berouna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smečno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Meļnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žebrāka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Neveklova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klecani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedleca-Prčice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velvari pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libušīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Buštehrada pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rševnice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnihovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sadska pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršībrama pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobrovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobršichovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeznice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sāzava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Unhošta pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zdice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pečki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Votice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rudna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosmonosi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stohova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūvali pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černošice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedlčani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostivice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roztoki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobržiša pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kolīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoteborža pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Humpoleca pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habri pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svratka pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pelhržimova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrotovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Havličkūvbroda pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Počatki pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žirovnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brtnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebīča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršibislava pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jemnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pacova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Polna pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Telča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršešta pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holešova pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Otrokovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Karolinka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vsetīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kelča pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kromeržīža pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Koričani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Morkovice-Slīžani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slušovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frištāka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hluka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bojkovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vizovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hropiņe pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Luhačovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kunovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zubrži pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brumova-Bilnice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slavičīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hulīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Napajedla pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mosta pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārklivesta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Ziemeļkāpas provinces Fransesa Bārda apgabalā
- Kvandžu pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā
- Komomba pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Kom Ombo"), Nīlas labajā krastā, 335600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
- Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā
- Lautoka pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.)
- Nandi pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.)
- Lambasa pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.)
- Alabata pilsēta Filipīnās (_Alabat_), Kesonas reģionā, Lamonas līča salā
- Kabanatuana pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Montobāna pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmora pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Puertobarrjosa pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā
- Avasa pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamentā, Parukas labajā krastā
- Čabara pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.)
- Arvala pilsēta Indijā (_Arwal_), Bihāras štatā, Sonas labajā krastā
- Murādābāda pilsēta Indijā (_Moradabad_), Utarpradēšas štatā, Rangmangas labajā krastā, 889800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Āgra pilsēta Indijā (angļu: "Agra", hindi: आगरा, urdu: آ گرہ), Utarpradēšas štatā, Džammas labajā krastā, 1260000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāgalpura pilsēta Indijā, Bihāras štatā, Gangas labajā krastā, 410200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ludhiāna pilsēta Indijā, Pendžabas štatā, 1619000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kānpura pilsēta Indijā, Uttarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 2770000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi
- Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Bhandāra pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Firozābāda pilsēta Indijas ziemeļos ("Firozabad"), Utarpradēšas štatā, 604000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Haridvāra pilsēta Indijas ziemeļos ("Haridwar"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 310500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirzāpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Mirzāpur"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 233700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mungera pilsēta Indijas ziemeļos ("Munger"), Biharas štatā, Gangas labajā krastā, 213100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laknava pilsēta Indijas ziemeļos, Gomati krastos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs, 3380000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē
- Babana pilsēta Indonēzijā (_Babana_), Sulavesi salas rietumos, Makasaras šauruma piekrastē, Rietumsulavesi štatā
- Babata pilsēta Indonēzijā (_Babat_), Austrumjavas provinces ziemeļrietumu daļā
- Surabaja pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā
- Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Basra pilsēta Irākas dienvidaustrumos, Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abbāsābāda pilsēta Irānā ("Abbasabad"), Māzenderānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, 11300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bendona pilsēta Īrijā (_Bandon_), Korkas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Drehednabandana
- Kāslreja pilsēta Īrijā, Belfāstas dienvidu piepilsēta, apgabala administratīvais centrs
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellabate pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabaudija pilsēta Itālijā ("Sabaudia"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villabāte pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos
- Arada pilsēta Izraēlā (_‘Arad_), Dienvidu apgabalā
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā
- Arara Banegeva pilsēta Izraēlā (_Ar‘ara-BaNegev_), Dienvidu apgabalā
- Beerševa pilsēta Izraēlā, Dienvidu apgabala administratīvais centrs, 185400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Atlita pilsēta Izraēlā, Haifas apgabalā
- Arāba pilsēta Izraēlā, Ziemeļu apgabalā
- Eilata pilsēta Izraēlas dienvidos ("Eilat"), osta Akabas līča krastā, 47800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Imabari pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nagaoka pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Martakerta pilsēta Kalnu Karabahā
- Agdama pilsēta Kalnu Karabahā, 22000 iedzīvotāju (1976. g.), 1990.-2010. g. kara darbības rezultātā pamesta
- Berdzora pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šuši pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Martuni pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Karvačara pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 530 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kovsakana pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kamponķāma pilsēta Kambodžā ("Kampong Cham"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas labajā krastā, 118200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Arvida pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
- Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā
- Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Akraba pilsēta Kazahstānā (_Aqrab_), Aktebes apgabala ziemeļrietumos
- Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
- Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Baikonira pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Balkašina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļrietumu pierobežā
- Stepnogora pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Sergejevka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Esila pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Makinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Begimbeta pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā
- Hromtau pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
- Embi pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bakanasa pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Balpikbija pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Taldikorghana pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Ištebe pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kapšaghaja pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaskelena pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kulsari pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
- Ridera pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Džetisaja pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs
- Šimkenta pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem
- Šardara pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Tirkistana pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kentau pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Priozera pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Setbajeva pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Kazali pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kostanaja pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Rudnija pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Žanaezena pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Bajanavila pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Orala pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska
- Aksaja pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Petropavla pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska
- Bulajeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Taraza pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baviržanmomišuli pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala dienvidos
- Žanatasa pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
- Aksū pilsēta Kirgizstānā (_Aksuu_), Isikula apgabalā
- Aravana pilsēta Kirgizstānā (_Aravan_), Ošas apgabalā
- Karasū pilsēta Kirgizstānā ("Kara-Suu"), Ošas apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Toktogula pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Batkena pilsēta Kirgizstānā, apgabala administratīvais centrs
- Kekdžangaka pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju
- Taškemira pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čolponata pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Džalalabata pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mailūsū pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā 1300 m vjl., 22900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sulukta pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.)
- Uzgena pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bakajata pilsēta Kirgizstānā, Talasas apgabalā
- Talasa pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Narina pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tokmoka pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Karabalta pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Karakola pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Balikči pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ezgena pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kizilkija pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
- Atokorosala pilsēta Kolumbijā (_Hato Corozal_), Kasanares departamentā, Kasanares upes labajā krastā
- Barrankabermeha pilsēta Kolumbijā, osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Hirardota pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kolvezi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Boma pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kunsana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kunsan"), osta Kimganas grīvlīča labajā krastā, netālu no Dzeltenās jūras, 278500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Babajeva pilsēta Krievijā (_Babaevo_), Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
- Gaja pilsēta Krievijā (_Гай_), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gavrilovposada pilsēta Krievijā ("Gavrilov Posad"), Ivanovas apgabalā, 6050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Suvorova pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnokamenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaltaiska pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļos, Obas labajā krastā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.), tilts pār Obu savieno ar Barnaulu
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
- Zavitinska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svobodnija pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska
- Šimanovska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skovorodina pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raičihinska pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tinda pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vologda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurgāna pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļenska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Kurska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipecka pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rjazaņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemerova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
- Tomska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tjumeņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostroma pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tambova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oņega pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska
- Ņandoma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirnija pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezeņa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korjažma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotlasa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kargopole pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Ikas labajā krastā, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Šebekina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubkina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stroiteļa pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļeksejevka pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koroča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Graivorona pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birjuča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brjanska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karačeva pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trubčevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlinka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukovka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fokina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seļca pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staroduba pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uņeča pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Djatjkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novozibkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mgļina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suraža pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Počepa pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zakamenska pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka
- Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Aša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Satka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņazepetrovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurjuzaņa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kopeiska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miasa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasļi pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katavivanovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kusa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bakala pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjohgornija pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korkina pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kištima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magņitogorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sņežinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozjorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čebarkuļa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plasta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kartali pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miņjara pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņijufaļeja pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Južnouraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Civiļska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeļabinska pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birobidžana pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Oblučje pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Habarovska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada administratīvais centrs, 601000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjazemska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bikina pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Uraja pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņevartovska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Surguta pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baikaļska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova
- Sļudjanka pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zima pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tuluna pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņeudinska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taišeta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birjusinska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Vihorevka pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodaibo pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Žeļeznogorska-Iļimska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirenska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjiļimska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sajanska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeremhova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Usoļje-Sibirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje
- Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjkuta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bratska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vičuga pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurjeveca pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Privolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļrietumos, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Juža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rodņiki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komsomoļska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pučeža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiņešma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šuja pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Furmanova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kohma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teikova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Daņilova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gavrilovjama pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rostova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubima pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškina pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
- Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
- Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čegema pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
- Tereka pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nartkala pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baksana pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Tirniauza pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Kaukāza ziemeļu nogāzē 1300 m vjl., Baksanas krastos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prohladnija pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maiska pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozeļska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žizdra pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tarusa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obņinska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balabanova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Mediņa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris
- Juhnova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jermoļina pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kremjonki pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sosenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhiņiči pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kondrova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malojaroslaveca pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļudinova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meščovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mosaļska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spasdemenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belousova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerņahovska pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ozjorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena
- Pravdinska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande
- Laduškina pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta
- Svetlogorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene
- Svetlija pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baltijska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava
- Slavska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
- Pioņerska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene
- Zeļenogradska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca
- Ņemana pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvardeiska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņesterova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene
- Bagrationovska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava
- Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
- Poļeska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava
- Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
- Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerkeska pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska
- Ustjdžeguta pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaltana pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berjozovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Topki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurga pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prokopjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polisajeva pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariinska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salaira pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiseļovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska-Kuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taštagola pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
- Luza pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Koteļņiča pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muraši pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malmiža pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirsa pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zujevka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaranska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omutņinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sosnovka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slobodska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
- Novovjatska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons
- Uržuma pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noļinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vladimira pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Usinska pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pečora pilsēta Krievijā, Komi Republikā, osta Pečoras labajā krastā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manturova pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kologriva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļigaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļrietumos, Kostromas krastos, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgorečenska pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņerehta pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čuhloma pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Makarjeva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurgaņinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Labinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaripova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Petuhova pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumiha pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščučje pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kataiska pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurtamiša pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makušina pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalmatova pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Šadrinska pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sudža pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riļska pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obojaņa pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščigri pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļgova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurčatova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Fateža pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dmitrijeva pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pikaļova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksitogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
- Kamenogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volosova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjastroja pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komunara pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
- Kingisepa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sertolova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vsevoložska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatčina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivangoroda pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
- Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slanci pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svetogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso
- Zadonska pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļeca pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
- Dankova pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Grjazi pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļebedjaņa pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Susumana pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ožereļje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jegorjevska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaraiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voskresenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozjori pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stupina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puščina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščerbinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Volokolamska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveņigoroda pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Podoļska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnozavodska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taldoma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solņečnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visokovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noginska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ramenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sergijevposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drezna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruza pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peresveta pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Odincova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žeļeznodorožnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrostaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goļicina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mitišči pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļuberci pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koroļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrougļi pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rošaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Hotjkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černogolovka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Himki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apreļevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Dedovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luhovici pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Možaiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļikina-Duļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šatura pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Istra pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Domodedova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Protvina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņiki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kašira pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzeržinska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļimovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidnoje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frjazina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dmitrova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čehova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Dubna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lobņa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reutova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolgoprudnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščolkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orehovozujeva pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlovskijposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Litkarina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narofominska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašiha pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serpuhova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losinopetrovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jahroma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Broņņici pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puškina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivantejevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Temņikova pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumos, Mokšas labajā krastā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kovdora pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zapoļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kola pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gadžijeva pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sņežnogorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostrovnoja pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļeņegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaozjorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mončegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandalakša pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severomorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda
- Boroviči pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čudova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Okulovka pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oba pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berdska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Tatarska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolotnoje pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Čuļima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kupina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karasuka pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuibiševa pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskitima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kargata pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Togučina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barabinska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Pervomaiska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navašina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viksa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžje pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorsma pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorbatova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogorodska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šahuņja pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sergača pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Liskova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzeržinska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semjonova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuļebaki pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kņagiņina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perevoza pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čkalovska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ureņa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Vetluga pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orla pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kalačinska pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tjukaļinska pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tara pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nazivajevska pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isiļkuļa pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļiļecka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buguruslana pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.)
- Abduļina pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuvandika pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buzuluka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mednogorska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novotroicka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dmitrovska pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novosiļa pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs
- Bolhova pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Maloarhangeļska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mcenska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļivni pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvera pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
- Kuzņecka pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spaska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Bednodemjanovska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Ņižņijlomova pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serdobska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenka pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zarečnija pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodišče pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beļinska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara
- Surska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, Suras kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vereščagina pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Očora pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nitva pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berezņiki pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Krasnokamska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ohanska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerdiņa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
- Arseņjeva pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Novosokoļņiki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neveļa pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novorževa pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gdova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Peipusa ezera austrumu piekrastē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pečori pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opočka pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostrova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pustoška pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pitalova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene
- Sebeža pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5660 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dno pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porhova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omska pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skopina pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spaskļepiki pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korabļina pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novomičurinska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribnoje pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rjažska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šacka pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Cna labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
- Spaska-Rjazanska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska
- Mihailova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgodonska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Proļetarska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taganroga pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novočerkaska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnijsuļina pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morozovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenska-Šahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novošahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataiska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Zvereva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šahti pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska
- Millerova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Doņecka pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka
- Saļska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gukova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
- Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
- Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
- Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
- Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
- Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
- Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
- Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pohvistņeva pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeftegorska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kineļa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otradnija pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapajevska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
- Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novouzenska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša
- Pugačova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hvalinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnikuta pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeršova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Engelsa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rtiščevo pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šihani pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voļska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaļiņinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Magadana pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dorogobuža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Desnogorska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gagarina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Duhovščina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Safonova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šičjovska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pičinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Počinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rudņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Demidova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjazma pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jarceva pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļermontova pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novopavlovska pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Penza pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
- Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irbita pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berjozovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogdanoviča pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoufimska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Krasnouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kušva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivdeļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volčanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoturjinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenska-Uraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovgrada pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siserta pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņevjanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zarečnija pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reža pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kačkanara pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļesnoja pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Revda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Redva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pervouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredņeuraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taļica pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhojloga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhoturje pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karpinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voroņeža pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uvarova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moršanska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žerdevka pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirsanova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotovska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rasskazova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mamadiša pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jalutorovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos
- Išima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toboļska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severska pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kedrovi pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Streževoja pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolpaševa pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
- Kimovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uzlovaja pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Beļova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veņova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čekaļina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina
- Jasnogorska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirejevska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jefremova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščokina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipki pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolohova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Plavska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starica pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toropeca pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Višņijvoločoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnijholma pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vesjegonska pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bologoje pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Ostaškova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļihoslavļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kašina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeļidova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udomļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konakova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rževa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Kuvšinova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toržoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarapula pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
- Novouļjanovska pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inza pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengileja pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bariša pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Tula pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivanova pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Sudogda pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjazņiki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameškova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kovrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Struņina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiržača pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurjevpoļska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koļčugina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karabanova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorohoveca pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meļenki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lakinska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pokrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radužnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suzdaļa pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Gushrustaļnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurļova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosterjova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sobinka pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petuški pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muroma pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjužna pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikijustjuga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viterga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grjazoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerepoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Kadņikova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harovska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Kirillova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Totjma pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogučara pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Ostrogožska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala rietumos, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novohopjorska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borisogļebska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Ertiļa pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļos, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semiluki pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Povorina pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novovoroņeža pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļiski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosoša pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobrova pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Buturļinovka pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlovska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beslana pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Zeja pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Murmanska pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komsomoļska pie Amūras pilsēta Krievijas Habarovskas novadā, 255000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Usmaņa pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novosibirska pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska
- Pleskava pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaluga pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. )
- Zernograda pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja
- Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitegra pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvanavakoa pilsēta Kubā ("Guanabacoa"), Lielās Havannas sastāvdaļa, 113000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
- Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
- Cjiliaņa pilsēta Ķīnā (_Qilian_; _Qilen_; _Babao_), Tibetas autonomā reģiona ziemeļaustrumos
- Huanši pilsēta Ķīnā ("Huangshi"), Hubei provincē, osta Jandzi labajā krastā, 598800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dzjudzjana pilsēta Ķīnā ("Jiujiang"), Dzjansi provinces ziemeļos, osta Jandzi labajā krastā, 551300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
- Tunlina pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Uhu pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Džeņdzjana pilsēta Ķīnā ("Zhenjiang"), Dzjansu provincē, osta Jandzi labajā krastā, pie Lielā kanāla, 536200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Džandžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.)
- Hankova pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa
- Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
- Baode pilsēta Ķīnā, Šaņsji provinces ziemeļrietumos, Huanhe labajā krastā
- Barkela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Saņmeņsja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šaojana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Laņdžou pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
- Aizkraukle pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam
- Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
- Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
- Ikšķile pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā
- Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
- Baalbeka pilsēta Libānā (_Ba‘labakk_), Bekaa muhāfazā, 33800 iedzīvotāju (1998. g.)
- Aitā eš Šaaba pilsēta Libānā, Nabatijas muhāfazas dienvidos
- Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.); Ardvoka
- Belfāsta pilsēta Lielbritānijā (_Belfast_), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gūla pilsēta Lielbritānijā (_Goole_), Anglijā, Ūzas labajā krastā
- Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
- Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
- Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Geinsboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistē, Trentas labajā krastā
- Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
- Ebingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistē, Temzas labajā krastā
- Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā
- Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs
- Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
- Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs
- Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs
- Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Rusne pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tavau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mopti pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
- Orisaba pilsēta Meksikā ("Orizaba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā 1280 m vjl., 120800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pjedrasnegrasa pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
- Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Mandalaja pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pji pilsēta Mjanmā ("Pyay"), Pegu apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 131200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Magve pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjei pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pegu pilsēta Mjanmā, apgabala administratīvais centrs, 200900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baseina pilsēta Mjanmā, Iravadi apgabala administratīvais centrs, 215600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aunlana pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
- Taundvindži pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
- Pakhoku pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pjinulvina pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Meitila pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pjinmana pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mounšva pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hinzada pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mjindžana pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mjičina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tete pilsēta Mozambikas rietumos, provinces administratīvais centrs, osta Zambezes labajā krastā, 153000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen_), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Dongena pilsēta Nīderlandē (_Dongen_), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Geldropa pilsēta Nīderlandē (_Geldrop_), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gemerta pilsēta Nīderlandē (_Gemert_), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osterhauta pilsēta Nīderlandē (_Oosterhout_), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osa pilsēta Nīderlandē (_Oss_), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vegela pilsēta Nīderlandē (_Veghel_), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veldhovena pilsēta Nīderlandē (_Veldhoven_), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālveika pilsēta Nīderlandē (_Waalwijk_), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zevenbergena pilsēta Nīderlandē (_Zevenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārle-Nassau pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergeika pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berlikuma pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blādela pilsēta Nīderlandē ("Bladel"), Ziemeļbrabantes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būkela pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bidela pilsēta Nīderlandē ("Budel"), Ziemeļbrabantes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kieike pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drimelena pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drinene pilsēta Nīderlandē ("Drunen"), Ziemeļbrabantes provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Disena pilsēta Nīderlandē ("Dussen"), Ziemeļbrabantes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērsela pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gērtruidenberga pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goirle pilsēta Nīderlandē ("Goirle"), Ziemeļbrabantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grave pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārena pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hanka pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēsha pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēsveika pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēze pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heisdene pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilvarenbēka pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klunderta pilsēta Nīderlandē ("Klundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Made pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mīrlo pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milla pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mūrdeika pilsēta Nīderlandē ("Moerdijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvendeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvkeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīnene pilsēta Nīderlandē ("Nuenen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oirshota pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oisterveika pilsēta Nīderlandē ("Oisterwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rufene pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sambēka pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintantonisa pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintvilerbrorda pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintmihīlsgestela pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintūdenrode pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slēiveika pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Somerena-Einde pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Somerena pilsēta Nīderlandē ("Someren"), Ziemeļbrabantes provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udena pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vleimena pilsēta Nīderlandē ("Vlijmen"), Ziemeļbrabantes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūgta pilsēta Nīderlandē ("Vught"), Ziemeļbrabantes provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālre pilsēta Nīderlandē ("Waalre"), Ziemeļbrabantes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verkendama pilsēta Nīderlandē ("Werkendam"), Ziemeļbrabantes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilemstade pilsēta Nīderlandē ("Willemstad"), Ziemeļbrabantes provincē, 3060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūdrihema pilsēta Nīderlandē ("Woudrichem"), Ziemeļbrabantes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zunderta pilsēta Nīderlandē ("Zundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eindhovena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā
- Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā
- Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Babana pilsēta Nigērijā (_Babana_), Nigēras štata rietumos
- Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kalabara pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Calabar"), Krosriveras štata administratīvais centrs, osta Krosas grīvlīča krastā, 429700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Džheluma pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Pāračināra pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Multāna pilsēta Pakistānas austrumos, Pendžabas provincē, 1452000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Faisalābāda pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Rabaula pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.)
- Madanga pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Baijanegra pilsēta Paragvajā, Altoparagvajas departamenta ziemeļaustrumos, Paragvajas labajā krastā
- Enkarnasjona pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
- polārpilsēta pilsēta polārajā apgabalā
- Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gubina pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Meleca pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Pulavi pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
- Boleslaveca pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alkobasa pilsēta Portugālē (_Alcobaça_), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alfena pilsēta Portugālē (_Alfena_), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alžuštrela pilsēta Portugālē (_Aljustrel_), Bežas apgabalā
- Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tomara pilsēta Portugālē (_Tomar_), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abrantiša pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ageda pilsēta Portugālē ("Agueda"), Aveiru apgabalā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amarante pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amora pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Anadija pilsēta Portugālē ("Anadia"), Aveiru apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aveiru pilsēta Portugālē ("Aveiro"), apgabala administratīvais centrs, 78500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Barseluša pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Beža pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borba pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bragansa pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kantaņedi pilsēta Portugālē ("Cantanhede"), Koimbras apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kartašu pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šaviša pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koimbra pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koviļana pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elvaša pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Entronkamentu pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ermezinde pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešmoriša pilsēta Portugālē ("Esmoriz"), Aveiru apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešpiņu pilsēta Portugālē ("Espinho"), Aveiru apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eštarreža pilsēta Portugālē ("Estarreja"), Aveiru apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eštremoša pilsēta Portugālē ("Estremoz"), Evoras apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Evora pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Faru pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fatima pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Felgeiraša pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Freamunde pilsēta Portugālē ("Freamunde"), Portu apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gandra pilsēta Portugālē ("Gandra"), Portu apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gondomara pilsēta Portugālē ("Gondomar"), Portu apgabalā, 168000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gouveja pilsēta Portugālē ("Gouveia"), Gvardas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gvarda pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iļavu pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lagoa pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laguša pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lamegu pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liša pilsēta Portugālē ("Lixa"), Portu apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lordelo pilsēta Portugālē ("Lordelo"), Portu apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loule pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loriša pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loroza pilsēta Portugālē ("Lourosa"), Aveiru apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mašiku pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Maia pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mangvaldi pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mariņagrandi pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Matoziņjoša pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mealjada pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meda pilsēta Portugālē ("Meda"), Gvardas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirandela pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Montižu pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Moura pilsēta Portugālē ("Moura"), Bežas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oļauna pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ourena pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ovara pilsēta Portugālē ("Ovar"), Aveiru apgabalā, 55400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Parediša pilsēta Portugālē ("Paredes"), Portu apgabalā, 86900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Penafiela pilsēta Portugālē ("Penafiel"), Portu apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Peniši pilsēta Portugālē ("Peniche"), Leirijas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Piņela pilsēta Portugālē ("Pinhel"), Gvardas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pombala pilsēta Portugālē ("Pombal"), Leirijas apgabalā, 55200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portalegri pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portimauna pilsēta Portugālē ("Portima~o"), Faru apgabalā, 55600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kvarteira pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keluša pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rebordoza pilsēta Portugālē ("Rebordosa"), Portu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riumaiora pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riutintu pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sabugala pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sakavena pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakruša pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santana pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santareima pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santutirsa pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seja pilsēta Portugālē ("Seia"), Gvardas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seišala pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Serpa pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Setubala pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Silviša pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Siniša pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tavira pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tondela pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Torišnovaša pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Torišvedraša pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trankozu pilsēta Portugālē ("Trancoso"), Gvardas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trofa pilsēta Portugālē ("Trofa"), Portu apgabalā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valboma pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valensa pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valongo pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vendašnovaša pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilareala pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viseu pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira di Bairu pilsēta Portugālē (“Oliveira do Bairro”), Aveiru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Leirija pilsēta Portugālē, apgabala administratīvais centrs, 126900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fiainša pilsēta Portugālē, Aveiru apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fundauna pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bareiru pilsēta Portugālē, Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valpasuša pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portu pilsēta Portugāles ziemeļos (_Porto_, arī _Oporto_), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu
- Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Babadaga pilsēta Rumānijā (_Babadag_), Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirgovište pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rimnikuvilča pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Birlada pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja
- Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Senta pilsēta Serbijā (_Senta_), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta
- Ada pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arandželovaca pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Babušnica pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Beočina pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blace pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Boļevaca pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bujanovaca pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Crvenka pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čačaka pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čičevaca pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čuprija pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Despotovaca pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Futoga pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ivaņica pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jagodina pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaņiža pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža
- Kikinda pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladova pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kņaževaca pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kosjeriča pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostolaca pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kovačica pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kovina pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kučeva pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kuršumlija pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lapova pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lazarevaca pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lebane pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Leskovaca pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ļiga pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loznica pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Majdanpeka pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mladenovaca pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Negotina pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Obrenovaca pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Odžaci pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Paliča pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pančeva pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Paračina pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petrovaca pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pirota pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požarevaca pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požega pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Preševa pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Priboja pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prijepoļe pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Raška pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ruma pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sevojno pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjenica pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Smedereva pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sokobaņa pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sombora pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Srbobrana pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surdulica pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Svilajnaca pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Svrļiga pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šabaca pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šida pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Temerina pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Topola pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tutina pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Uba pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Užice pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vaļeva pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vladičinhana pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vlasotince pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vraņe pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrbasa pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vršaca pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaječara pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zreņanina pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žabaļa pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rudovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surčina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sopota pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ovča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pinosava pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rucka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ostružnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Umka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pečani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dobanovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grocka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grdelica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Medvedža pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vučje pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.)
- Divčibare pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mionica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belanovica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lajkovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krupaņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Guča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lučani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bosilegrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dimitrovgrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Resavica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brusa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Baļevaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ribnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Batočina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bogovina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zlatibora pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bajina Bašta pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žitište pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petrovaradina pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veternika pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Titela pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče
- Alibunara pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Opova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kačareva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Starčeva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kula pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lačaraka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Indžija pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iriga pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Subotica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čoka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mola pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bajmoka pilsēta Serbijā, Ziemeļbačkas apgabala rietumos
- Bora pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Irkutska pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas
- Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Košice pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Martina pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nitra pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pještjani pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trnava pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.)
- Trenčīna pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 55900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.)
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fiļakovo pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Revūca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dudince pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Detva pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brezno pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata
- Lučeneca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jelšava pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tisoveca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 4250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zvolena pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sljača pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kremnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Poltāra pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žarnovica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tornaļa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hnūštja pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hriņova pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krupina pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stupava pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Malacki pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seneca pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pezinoka pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modra pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožņava pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trebišova pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mihalovce pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo
- Medzeva pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžske pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobšina pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobrance pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gelnica pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca
- Sečove pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krompahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šurani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štūrovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa
- Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šaļa pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja
- Topoļčani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 26600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Levice pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Komārno pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tlmače pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 3740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra
- Željezovce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šahi pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hurbanovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kolārovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrāble pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 8840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stropkova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svidnīka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sabonova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Levoča pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kežmaroka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Snina pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podolīneca pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bardejova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Humenne pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Giraltovce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Poprada pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lipani pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Medzilaborce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svita pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mijava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Handlova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pūhova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Partizānske pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novāki pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prjevidza pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bojnice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ilava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nemšova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holīča pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šamorina pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skalica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Galanta pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sereda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Senica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlohoveca pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- Leopoldova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 4130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šaštīna-Strāže pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gbeli pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slādkovičova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrbove pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bitča pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čadca pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ružomberoka pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 27900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rajeca pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trstena pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrūtki pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turzovka pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāmestovo pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tvrdošīna pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 9360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čiliba pilsēta Somālijā, Čubas lejteces labajā krastā, \~125000 iedzīvotāju
- Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Arua pilsēta Spānijā (_A Rúa_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provinces ziemeļaustrumu daļā
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē
- Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta
- Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas
- Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
- Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
- Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva
- Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
- Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē)
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arčena pilsēta Spānijā (_Archena_), Mursijas autonomajā apgabalā
- Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteixo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arsua pilsēta Spānijā (_Arzŭa_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
- Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
- Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astorga pilsēta Spānijā (_Astorga_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē
- Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baena pilsēta Spānijā (_Baena_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baesa pilsēta Spānijā (_Baeza_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
- Basa pilsēta Spānijā (_Baza_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aro pilsēta Spānijā (_Haro_), Larjohas autonomā apgabala ziemeļos
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
- Adehe pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adra pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ajamonte pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baraņaina pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barbate pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Basauri pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benalmadena pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benikarlo pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benidorma pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Betera pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burhasota pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burrjana pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavra pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kadisa pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalaorra pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalpe pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa
- Kalpa pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe
- Kalvija pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamargo pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamasa pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kambre pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampeljo pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandelarija pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kangasa pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karbaļo pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karkaišenta pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karmona pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kartama pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastriljona pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastro-Urdjalesa pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kataroha pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirivelja pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjemposuelosa pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjudadreala pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kojna pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kordova pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koslada pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kreviļenta pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvenka pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuļera pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuļeredo pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denja pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donbenito pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dosermanasa pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Durango pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Esiha pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eibara pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elehido pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elda pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elča pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče
- Erandio pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estepona pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferola pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fuenhirola pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fuenlavrada pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galapagara pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galdakano pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galdara pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gandja pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hetafe pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granada pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvadalahara pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvadiksa pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gečo pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eljina pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velva pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibi pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibica pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iljeskasa pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inka pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iruna pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haena pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hativa pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Havea pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Humilja pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
- Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laorotava pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Larinkonada pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lalina pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Langreo pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lebriha pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leganesa pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lehona pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leona pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lepe pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linaresa pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lirija pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļukmažora pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loha pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lorka pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losbarjosa pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lusena pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mao pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mahadaonda pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manakora pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manisesa pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marasena pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marvelja pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martosa pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merida pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjeresa pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihasa pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mislata pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogana pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monkada pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montilja pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mostolesa pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Motrila pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mučamela pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narona pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navalkarnero pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nerha pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nihara pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novelda pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oleirosa pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oliva pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Onda pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ontiņenta pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ourense pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orivela pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paiporta pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palensija pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pamplona pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parla pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paterna pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrela pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pikasenta pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjelagosa pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pinto pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plasensija pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ponferrada pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pontebedra pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portugalete pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puentehenila pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ponteareasa pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puertoreala pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puertoljano pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redondela pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reinosa pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Renterija pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rekena pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rivasa-Vasiamadride pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribeira pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rohalesa pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ronda pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rota pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabadeļa pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sagunta pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto
- Salamanka pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanroke pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevastjana pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaeulalja pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santapola pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Santurse pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Segovija pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sestao pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjero pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sorija pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sueka pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Takoronte pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toledo pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tomaresa pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tomeljosa pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrelavega pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrelodonesa pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torremolinosa pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torenta pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrevjeha pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Treskantosa pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tudela pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ubeda pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Utrera pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdemoro pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdepenjasa pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velesa-Managa pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vikara pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villahojosa pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilareala pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala
- Viljarreala pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala
- Viljarrovledo pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viljena pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinarosa pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitorija pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa
- Šabja pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea
- Samora pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarauca pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bargasa pilsēta Spānijā Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
- Bailena pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
- Barvate pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provinces dienvidu daļā
- Barvastro pilsēta Spānijā, Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē
- Donostija pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana
- Vigo pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santandera pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Behara pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces dienvidos
- Burgosa pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balagera pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabala Ļeidas provincē
- Baņolesa pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Logronjo pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
- Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sevilja pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badahosa pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaseresa pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saragosa pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.)
- Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras krastā, Katalonijas autonomā apgabala galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bilbao pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.)
- Hihona pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ovjedo pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu
- Barakaldo pilsēta Spānijas ziemeļos, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abū Zebeda pilsēta Sudānā (_Abū Zabad_, _Abu Zabad_, أبو زبد), Ziemeļkordofānas vilājas dienvidos
- Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā
- Balangoda pilsēta Šrilankas dienvidu daļā, Sabaragamuvas provincē
- Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Noraka pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Čiangmaja pilsēta Taizemes ziemeļos ("Chiang Mai"), Pingas labajā krastā, 148500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Babati pilsēta Tanzānijā (_Babati_), provinces administratīvais centrs
- Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sokode pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
- Babaeski pilsēta Turcijā (_Babaeski_), Kirkraleri ilā, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arabana pilsēta Turcijā ("Araban"), Gaziantepes ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bojabata pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Edžeabata pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altunkenta pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, Eifratas augšteces labajā krastā
- Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Anaņjiva pilsēta Ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
- Avdīvka pilsēta Ukrainā (_Авдіївка_), Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
- Andrušivka pilsēta Ukrainā (_Андрушівка_), Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
- Arciza pilsēta Ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilovajska pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izmaila pilsēta Ukrainā ("Ізмаїл"), Odesas apgabalā, 73000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izjuma pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rahiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berehove pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
- Vinohradiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perečina pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čopa pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tjačiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iršava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svaļava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mukačeve pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Užhoroda pilsēta Ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kropivnicka pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rivne pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černivci pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žitomira pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čerkasi pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poltava pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
- Zaporižja pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špola pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hristiņivka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Taļne pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žaškiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vatutine pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zvenihorodka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korsuņa-Ševčenkivska pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zolotonoša pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Smila pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Umaņa pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monastirišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaņiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čihirina pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bahmača pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
- Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novodņistrovska pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Storožineca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vižnica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoselica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zastavna pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokirjani pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaškivci pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hotina pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicmaņa pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinnica pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska
- Marhaneca pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krivijriha pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verhivceve pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pereščepine pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pavlohrada pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 110000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ņikopole pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 118300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zelenodoļska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 13950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verhņodņiprovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pjatihatki pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 18950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pidhorodne pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viļnohirska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 23760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terņivka pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peršotravenska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sineļnikove pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 31570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ordžonikidze pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 41370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novomoskovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 70800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mariupole pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova
- Časivjara pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilozerske pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 16250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dokučajevka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horlivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 256700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Debaļceve pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 25770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dobropiļļa pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Torecka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka
- Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku
- Dimitrova pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 49640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harcizka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Družkivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilicke pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 8690 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodinska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mospine pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hirnika pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Soledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slovjanska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komsomoļske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoazovska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ždanivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siverska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Junokomunarivska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 14150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vuhledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novohrodivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnohorivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kramatorska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 164250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zuhresa pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 18550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kurahove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volnovaha pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limana pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Selidove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 24140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirovske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 28290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoekonomična pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jasinuvata pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 35200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svjatohirska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 4650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sņižne pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šahtarska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 51000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoarmijska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostjantiņivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 77000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Toreza pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 80800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenakijeve pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 82600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marjinka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Derhači pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vovčanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubotina pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Balakļija pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Čuhujiva pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lozova pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pivdenne pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valki pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barvinkove pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnohrada pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupjanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tavrijska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berislava pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skadovska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cjurupinska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heņičeska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjaneca-Podiļska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Deražņa pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dunajivci pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodoka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voločiska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasiļiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Polonne pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slavuta pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Netišina pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šepetivka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izjaslava pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starokostjantiņiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zmijiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Merefa pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 22280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Sņatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burština pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dolina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nadvirna pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haliča pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rohatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kosiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8540 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tlumača pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodenka pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9380 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tismenicja pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kolomija pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jaremče pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaluša pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolehiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barišivka pilsēta Ukrainā, Kijevas apgabala austrumu daļā
- Bilacerkva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Tarašča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasiļkiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miroņivka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uzina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tetijiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaharlika pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ukrajinka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berezaņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skvira pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slavutiča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Višhoroda pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perejaslava-Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obuhiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bojarka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Višneve pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Irpiņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borispiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Ržiščiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Brovari pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
- Jahotina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fastiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobrineca pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novomirhoroda pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoukrajinka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dolinska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Znamjanka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svitlovodska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uļjanovka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oleksandrija pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pomična pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hajvorona pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miusinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irmino pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hirske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lisičanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sjeverodonecka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alčevska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska
- Petrovske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zolote pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Červonopartizanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lutuhine pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svatove pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starobiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kreminna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Suhodiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Popasna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Molodohvardijska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perevaļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pervomajska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.)
- Roveņki pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rubižne pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sverdlovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zorinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stahanova pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnijluča pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zimohirja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnodona pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skole pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka-Buzka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Židačiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
- Javoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žovkva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodoka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinniki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stebnika pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokaļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brodi pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoločiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novijrozdila pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Truskaveca pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novojavorivske pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hliņani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bibrka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komarno pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hiriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rudki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.)
- Strija pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moršina pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starijsambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peremišļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Turka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drohobiča pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pustomiti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mostiska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radehiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hodoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Červonohrada pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rava-Ruska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baštanka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sņihurivka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Očakiva pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novijbuha pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voznesenska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Južnoukrajinska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pervomajska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teplodara pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tatarbunari pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biļajivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 12050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rozdiļna pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reņi pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 19480 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiļija pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Južne pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kotovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilhoroda-Dņistrovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska
- Čornomorske pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kodima pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 8850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berezivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 9760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilkove pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Balta pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Kodimas krastos, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iļjičivska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas)
- Pirjatina pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļrietumos, Udajas labajā krastā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlobine pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lohvica pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 11860 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horola pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 13590 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karļivka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremenčuka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 225900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadjača pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mirhoroda pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 41100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komsomoļska pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 51730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ziņkiva pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hrebinka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lubni pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kobeļaki pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radiviļiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska
- Berezne pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zdolbuņiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 24570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarni pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 28620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostopiļa pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 31590 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kuznecovska pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koreca pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubrovica pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubno pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Ikvas krastā, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostroha pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilopiļļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trostjaneca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 21350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hluhiva pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 34570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Romni pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ohtirka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Družba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 5030 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vorožba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 7440 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šostka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 79000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Seredina-Buda pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Konotopa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 88780 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buriņa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kroleveca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Putivļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lebedina pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bučača pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borščiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zbaraža pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremeneca pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terebovļa pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pidhajci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čortkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skalata pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šumska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kopičinci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zboriva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horostkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Počajiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laņivci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaļiščiki pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monastiriska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berežani pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beršada pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jampiļa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iļļinci pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nemiriva pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hnivaņa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuļčina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaliņivka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ladižina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kozjatina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hajsina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hmiļnika pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žmerinka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
- Šarhoroda pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lipoveca pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pohrebišče pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mohiļiva-Podiļska pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bara pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lucka pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novovolinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ļubomļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rožišče pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiverci pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berestečko pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volodimira-Volinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horohiva pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamiņa-Kaširska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koveļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Primorska pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dņiprorudne pilsēta Ukrainā, Zaporižjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka-Dņiprovska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Huļajpole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viļņanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Meļitopole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Polohi pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tokmaka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Enerhodara pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moločanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasiļivka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orihiva pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berdjanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko
- Baranivka pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabala rietumu daļā
- Olevska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baraņivka pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malina pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novohrada-Volinska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čudņiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berdičiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Ovruča pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korostišiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radomišļa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korosteņa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
- Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
- Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
- Amvrosijivka pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos (_Амвросіївка_), Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Luhanska pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada
- Hersona pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- Ļviva pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga
- Sumi pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černihiva pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Dabaša pilsēta Ungārijā ("Dabas"), Peštas meģē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
- Kaba pilsēta Ungārijā ("Kaba"), Hadjū-Biharas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pilisčaba pilsēta Ungārijā ("Piliscsaba"), Peštas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāsberēņa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jangiabada pilsēta Uzbekistānā ("Yangiabad"), Taškentas vilajetā, 9000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kosona pilsēta Uzbekistānā ("Koson"), Kaškadarjas vilajetā, Kaškadarjas labajā krastā, 59300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Marhamata pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Berunija pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju
- Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
- Kumkerghona pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā, \~10000 iedzīvotāju
- Džarkerghona pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā
- Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Montabaura pilsēta Vācijā (_Montabaur_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erlangene pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādebeile pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rātenova pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švābaha pilsēta Vācijā ("Schwabach"), Bavārijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
- Kontho pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Vjetči pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viņlona pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā, Kontho provincē, Mekongas labajā krastā, 147000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Tujenkuana pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hēdemūra pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces
- Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu
- Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.)
- Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.)
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
- Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm
- Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess
- dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem
- Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas
- ščupaļci Pincete ar neasām malām, ko lieto kabatzagļi
- Pinku ezers Pinku ezera dabas parks
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks
- animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli
- Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos
- bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta
- pizna Piznu piznās - maziem gabaliņiem nekārtīgi samētāts
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- šķēla plaisa, šķirba, atplīsis gabals
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai
- Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
- govs plada plakans govs mēslu gabals
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē
- plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
- plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals
- kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- čalgas Plāni, sadrupuša ledus gabaliņi
- pleiksne Plāns (piemēram, ziepju) gabals
- plīne Plāns (piemēram, ziepju) gabals
- pliksnis Plāns akmens gabaliņš
- pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
- gastrocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, izmantojot kuņģa sienas gabalu; lieto, lai aizstātu vai palielinātu urīnpūsli
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa)
- atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām)
- klimatiskā josla plaši, klimatiskā ziņā samērā viendabīgi Zemes apgabali
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi
- vairogs Plašs ledāja apgabals
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā
- apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
- apmetņmētelis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals
- apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm)
- mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba
- palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators
- pinčefekts Plazmas staba pašsaspiešanās, ko izraisījusi mijiedarbība starp plazmā plūstošo strāvu un tās magnētisko lauku
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
- sipaks Pleskavas apgabala iedzīvotājs
- plikacis Plikadīda, nabags
- plikdirsis Plikadīda, nabags
- plikt Plikam, nabagam kļūt
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā)
- ģiernīt Plosīt gabalos
- baks Plosta daļa, gabals
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta
- kajurs Polārajos apgabalos - polārkamanās iejūgtu suņu dzinējs
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks
- ekopolicija Policija, kas atklāj un izmeklē noziegumus pret dabas vidi
- televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
- Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- kruzado Portugāles zelta nauda 15. gs., ar krustu mugurpusē, vēlāk arī sudraba nauda
- pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem
- slēģis Posms, gabals
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti
- steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem
- Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī
- tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis
- PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~)
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai)
- spēkoties pretoties (dabas stihijai)
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai)
- ekvilibrācija Pretrunīgu pazīmju kognitīva sabalansēšana
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu
- merkuri- Priedēklis divvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai
- merkuro- Priedēklis vienvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
- āristaba Priekšistaba
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
- tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām
- levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija
- maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- prīma Primabalerīna; arī primadonna
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- problematica Problemātiskas fosīlijas, kuru daba vēl nav pietiekoši noskaidrota
- maska process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots
- sulejmans Profesionāls kabatzaglis
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana
- rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā
- disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus
- pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals
- adreses izlīdzināšana programmas adresēšanai rezervēto datora atmiņas apgabalu izvietošana tādās vietās, kas ļauj ērtāk izpildīt komandas
- dinamiskā pārvietošana programmas adrešu piesaiste tās izvietojumam datora atmiņā, kas notiek programmas ielādes vai tās pārvietošanas laikā no viena atmiņas apgabala citā
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku
- DOS paplašinātājs programmatūra, kas, sākot ar personālajiem datoriem, kuri izveidoti uz mikroprocesoru _Intel 80286_ bāzes, ļauj lietojumprogrammām izmantot atmiņu, kas pārsniedz 1 megabaitu
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā
- utrikulīts Prostatas kabatas iekaisums
- izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Akoruņa province Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos
- Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
- Avila province Spānijā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu daļā
- Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_
- Barselona province Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā
- Badahosa province Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomā apgabala dienvidu daļā
- Atabaskas kāpu provinces parks provinces nozīmes dabas piemineklis Kanādā, Saskačevanas provincē Kanādā, Atabaskas ezera dienvidu piekrastē
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
- fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī
- inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- āraspuķe Puķe, kas aug dārzā (pretstatā istabas puķēm)
- Nicotiana alata puķu tabaka
- tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata")
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
- pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals
- cūcene Pupas ("Faba bona")
- cūkpupa Pupas ("Faba bona")
- cūkpupas Pupas ("Faba bona")
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
- lānāja Purvains gabals
- Aizkraukles purvs purvs Aizkraukles pagasta ziemeļaustrumos un Kokneses pagasta rietumu malā, ietilpst dabas liegumā _Aizkraukles purvs un meži_
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu)
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
- poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
- pusistabas puse istabas
- pusustaba Puse istabas
- pusgabals Puse no gabala, neliels gabals
- puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava
- knicis Puskukulis maizes; gabals
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
- plevēkļi Putekļaini zirnekļu tīkli istabas kaktos
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām
- ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- babarberi Rabarberi
- rheum Rabarberi
- putras puķe rabarbers
- barbens Rabarbers
- raberbers Rabarbers
- dienvidu rabarbers rabarberu suga ("Rheum australe")
- ārstniecības rabarbers rabarberu suga ("Rheum officinale")
- Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum")
- palmlapu rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum")
aba citās vārdnīcās:
LTG T