Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ti.
Atrasts vārdos (258):
- Ti:1
- TiA:1
- Tihe:1
- Tihi:1
- Tika:1
- Tiko:1
- Tima:1
- Tina:1
- Tins:1
- Tira:1
- Tire:1
- Tiri:1
- Tirs:1
- Tisa:1
- Tiša:1
- Tiše:1
- Tito:1
- Titu:1
- Tiva:1
- Ti2GO:1
- Tiaņe:1
- Tiasa:1
- Tibra:1
- Tiēba:1
- Tiēna:1
- Tiete:1
- Tigas:1
- Tigra:1
- Tikao:1
- Tikla:1
- Tikse:1
- Tikva:1
- Tillo:1
- Tilsi:1
- Tilti:1
- Tilža:1
- Tiļža:1
- Timba:1
- Timpu:1
- Timro:1
- Tinda:1
- Tione:1
- Tirse:1
- Tirza:1
- Tisbe:1
- Tišja:1
- Tivrs:1
- Tibeta:1
- Tibisa:1
- Tibodo:1
- Tičani:1
- Tičina:1
- Tičīna:1
- Tičīno:1
- Tiests:1
- Tifina:1
- Tifons:1
- Tigoda:1
- Tigwen:1
- Tihama:1
- Tihaņa:1
- Tihera:1
- Tihovo:1
- Tikala:1
- Tilisa:1
- Tilīši:1
- Timaru:1
- Timiša:1
- Timora:1
- Timphu:1
- Timuļi:1
- Tipani:1
- Tipini:1
- Tirāna:1
- Tirāno:1
- Tirava:1
- Tirole:1
- Tirosa:1
- Tirsen:1
- Tiruļi:1
- Tišupe:1
- Titāns:1
- Titela:1
- Titijs:1
- Tivata:1
- Tivoli:1
- Tizori:1
- Tiamata:1
- Tiaņšui:1
- Tibesti:1
- Tidžāno:1
- Tiegaži:1
- Tiemene:1
- Tiezumi:1
- Tiflisa:1
- Tiftona:1
- Tigraja:1
- Tihuana:1
- Tihvina:1
- Tikaiņi:1
- Tiksiņš:1
- Tilderi:1
- Tilgaļi:1
- Tilieši:1
- Tilmūna:1
- Tiltova:1
- Tiltupe:1
- Tilzīte:1
- Timgada:1
- Timpake:1
- Timsāna:1
- Timsēni:1
- Timseņš:1
- Timsiņa:1
- Timsiņš:1
- Timšani:1
- Timšāni:1
- Tingern:1
- Tinmuta:1
- Tinnita:1
- Tintija:1
- Tiņģere:1
- Tirkana:1
- Tirkeli:1
- Tirkšļi:1
- Tirnava:1
- Tirziņa:1
- Tiskade:1
- Tiskāde:1
- Tiskadi:1
- Tiskādi:1
- Tiskaty:1
- Tismana:1
- Tistede:1
- Tišnova:1
- Tišovce:1
- Tišpaks:1
- Titurga:1
- Tiuļova:1
- Tivļeva:1
- Tiziuza:1
- Tiaņdena:1
- Tiaņduna:1
- Tiaņjana:1
- Tiberīns:1
- Tihačapī:1
- Tihvinka:1
- Tijārata:1
- Tikocina:1
- Tilburga:1
- Tildurga:1
- Tilotama:1
- Tiļigula:1
- Tiļihula:1
- Timenova:1
- Timinava:1
- Timinova:1
- Timptona:1
- Timsenis:1
- Tinaheli:1
- Tingeiri:1
- Tingleva:1
- Tinupīte:1
- Tionvila:1
- Tiperēri:1
- Tipitaka:1
- Tipitapa:1
- Tirebolu:1
- Tirgužiu:1
- Tirkoglu:1
- Tirupura:1
- Tirzieši:1
- Tisačege:1
- Tisaleke:1
- Tiskadka:1
- Tiskādne:1
- Tiskatne:1
- Tisoveca:1
- Tištrija:1
- Titānija:1
- Tituvēni:1
- Tiavanako:1
- Tibergena:1
- Tibrodona:1
- Tidikelta:1
- Tidirhins:1
- Tievanāni:1
- Tievināni:1
- Tievynāni:1
- Tihanovka:1
- Tihemesta:1
- Tihorecka:1
- Tiltagals:1
- Tiltagols:1
- Tiltavīta:1
- Tiltnieki:1
- Timišoara:1
- Timošiški:1
- Timpičana:1
- Timsmales:1
- Tindarejs:1
- Tingsrīda:1
- Tinsukija:1
- Tiņņupīte:1
- Tiraspole:1
- Tirguokna:1
- Tiričmirs:1
- Tirneveni:1
- Tirnhauta:1
- Tirniauza:1
- Tirukšupe:1
- Tirznieki:1
- Tisakēčke:1
- Tisnēseja:1
- Titograda:1
- Tivertona:1
- Tiaņdzjiņa:1
- Tiaņšuihai:1
- Tiaņšuivei:1
- Tiilerijas:1
- Timašovska:1
- Timatejupe:1
- Tirgovište:1
- Tirifjords:1
- Tirkistana:1
- Tisafireda:1
- Tismenicja:1
- Titikaveka:1
- Titmoninga:1
- Tilmannshof:1
- Timofejevka:1
- Timpanogoss:1
- Tirgubužora:1
- Tirgulepuša:1
- Tirgumureša:1
- Tirgunjamca:1
- Tiri-Alliku:1
- Tirkmenbaši:1
- Tirukšezers:1
- Tirunelveli:1
- Tisavašvāri:1
- Titovvelesa:1
- Tigranokerta:1
- Tirgufrumosa:1
- Tirkmenabata:1
- Tisaederkeņa:1
- Tisafeldvāra:1
- Tisaūjvāroša:1
- Tiručirāpalli:1
- Tilmenskornera:1
- Tirgusekujeska:1
- Tirikunamalaja:1
- Ferbinci-Tirga:1
- Schloss-Tirsen:1
- Tingvadlavahdns:1
- Tirgukerbunešti:1
- Tiruvanantapurama:1
- Zamok-Tirzenskaja:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2467):
- teitoņu (Tipiski) vācisks
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā
- Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
- Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
- Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Degumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Dievžeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Eglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kadiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kāpessils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Keibinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kuģenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Mēneši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Mežarijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Raicene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Roditeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Rutkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Siltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Spirģi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Toki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Ūdrene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Vindava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
- Taitusvila apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Matreja apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Telfsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Zēfelde apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Išgle apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Kapla apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Naudersa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Pfundsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
- Reite apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
- Sanktantona apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
- Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
- Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Bajhāka apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Balgazina apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
- Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
- Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
- Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
- Damžuna apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Ravu apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Rivočhe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Tenčhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Thanme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Ķegana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
- Kala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Lhace apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Šekara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Zanzana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Čhušura apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Lhunce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bengara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona Ņinci prefektūrā
- Camda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Keķe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Ruthoka apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Tomara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Chočhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Dzonpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Kerce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Konpoģamda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Nandzona apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Ņima apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Penbara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Phurkatala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Šenca apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Šunpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Žunme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Saga apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā; Ķaķa
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
- Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
- Bjaska apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Čēvio apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Džerra apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Džubjasko apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Klāro apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Lavicara apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Lodrīno apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Madža apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
- Malvalja apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona austrumu daļā
- Kjaso apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona dienvidos
- Olivone apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļaustrumu daļā
- Faido apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļa
- Airolo apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļā
- Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
- BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā)
- Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski
- Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
- Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
- eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji
- Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji
- kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji
- Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski
- Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
- kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji
- krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
- rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
- Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
- petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
- petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
- Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
- Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski
- sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
- spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji
- Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums
- tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
- tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
- Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
- Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
- Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds
- crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
- potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
- Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
- titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
- Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
- Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka
- EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa)
- FIDE Eiropas Tiesību starptautiskā federācija
- Eurojust Eiropas Tiesu sadarbības vienība
- Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
- Lombārdes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - <1 ha
- Raicinis ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers
- Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers
- Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers
- Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
- Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
- Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
- Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
- Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
- Jamdzokcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Phumajucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Lunmačantoncho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Kocacho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
- Dokecho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona ziemeļu daļā
- Danrajucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Donzoldoncho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Ķarincho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Namcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Pekhucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Serlincho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Tarinamcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Urrucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
- Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā
- Pangoncho ezers Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā un Indijas Džammu un Kašmiras štatā
- Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
- Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
- Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers
- Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
- Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
- Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
- šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
- timbi firmas _Timberland_ ražoti zābaki
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
- purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
- Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
- Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
- Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
- tiltenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
- tīfene gruntskrāsa _Knauf Tiefengrund 15L_
- Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
- Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu
- Krišjāņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Tilžas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
- Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
- Tikao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu atzaru un Tikao salu dienvidrietumos, savieno Samars jūru ar Buriasas šaurumu
- Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
- Vetaras šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
- Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
- Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
- Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
- Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
- Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
- Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
- Baicaolins kalnu grēda Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidos, augstākā virsotne - 3664 m
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
- Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
- Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
- Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
- Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m
- Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
- Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
- Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu
- TC Konsorcijs "Tilts Communications"
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
- Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks
- kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella")
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Austrumtiva Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
- Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
- Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
- Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
- čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā
- LTB Latvijas Tiesnešu biedrība
- LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
- LTA Latvijas Tirgotāju asociācija
- agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas
- Lasa Lhasa, pilsēta Tibetā
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
- Babara lielākā sala Babaras salu grupā Indonēzijā, Timoras jūras austrumos
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
- Amerikas liepa liepu suga ("Tilia americana"), Latvijā introducēta
- parastā liepa liepu suga ("Tilia cordata", arī "Tilia praviofilia"), kas Latvijā sastopama savvaļā
- Eiropas liepa liepu suga ("Tilia europaea")
- dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos
- Mongolijas liepa liepu suga ("Tilia mongolica"), ko retumis audzē parkos
- kātainā liepa liepu suga ("Tilia petiolaris"), ko retumis audzē parkos
- platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta
- tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos
- Krimas liepa liepu suga ("Tilia x euchlora"), ko retumis audzē parkos
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
- tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija
- Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums
- Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski
- tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
- Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski
- tiegažnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji
- Eola salas Lipāru salas Tirēnu jūrā, Itālijā
- tiltavieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltava" iedzīvotāji
- Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums
- Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski
- tiltovieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" iedzīvotāji
- Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski
- Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants
- Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
- Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants
- Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
- Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
- Gloeosporium tremulae melankoniju dzimtas sugas "Titaesporina tremulae" nosaukuma sinonīms
- tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
- krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
- kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
- Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā
- Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums
- tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji
- Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski
- Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
- Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā
- Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai
- Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
- stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
- titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
- Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- PTO Pasaules Tirdzniecības organizācija
- Tivļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" kļūdains nosaukuma variants
- Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- čods Pašiesvētīšanās rituāls dažās Tibetas budisma skolās, kas norisinās kapos vai citā vientuļā vietā
- tuļpa pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
- Kavaja pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ain Dehaba pilsēta Alžīrā (_Aïn Deheb_), Tijāratas vilājā
- Aveināta pilsēta Alžīrijā (_‘Avedat_), Tibisas vilājas ziemeļu dalā
- Širšāla pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
- Vinza pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tijārata pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Baja duš Tigreša pilsēta Angolā, Namibes provincē, Baja duš Tigreša salā
- Tifina pilsēta ASV ("Tiffin"), Ohaio štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiftona pilsēta ASV ("Tifton"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tilmenskornera pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Taitusvila pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Imste pilsēta Austrijā (_Imst_), Tiroles federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Kicbīele pilsēta Austrijā (_Kitzbuehel_), Tiroles federālās zemes austrumos, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kufšteina pilsēta Austrijā (_Kufstein_), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landeka pilsēta Austrijā (_Landeck_), Tiroles federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līenca pilsēta Austrijā (_Lienz_), Tiroles federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švaca pilsēta Austrijā (_Schwaz_), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vergle pilsēta Austrijā (_Woergl_), Tiroles federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halle pilsēta Austrijā ("Hall in Tirol"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Filsa pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vatensa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
- Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā
- Tīlta pilsēta Beļģijā (_Tielt_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs
- Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Mekele pilsēta Etiopejā ("Mek'elē"), Tigrajas kilila administratīvais centrs, 177000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abejadi pilsēta Etiopijā (_‘A bey ‘Adi_, _Abiye Adi_, ዓቢይ ዓዲ), Tigrajas kililā
- Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos
- Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā
- Adigrata pilsēta Etiopijā (_Āddīgrat_), Tigrajas kilila ziemeļaustrumu daļā
- Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā
- Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos
- Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā
- Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā
- Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
- Beidžī pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras (Didžlas) labajā krastā
- Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tiperēri pilsēta Īrijā (_Tipperary_), Sautiperēri grāfistē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tirāno pilsēta Itālijā (_Tirano_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
- Tidžāno pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tito pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tivoli pilsēta Itālijā ("Tivoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neapole pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petahtikva pilsēta Izraēlā ("Petah Tiqva"), Telavivas piepilsēta, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Timaru pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čadana pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šagonara pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kizila pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turana pilsēta Krievijā, Tivas Republikas ziemeļrietumos, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
- Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Cjinhai reģiona Jušu / Ķegumdo Tibetiešu autonomajā prefektūrā
- Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Tibetas autonomajā reģionā; Tarthana
- Bacha pilsēta Ķīnā (_Paca_), Tibetas autonomajā reģionā
- Cjiliaņa pilsēta Ķīnā (_Qilian_; _Qilen_; _Babao_), Tibetas autonomā reģiona ziemeļaustrumos
- Šigadze pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence
- Bathana pilsēta Ķīnā, Gaņdzi / Kardzes Tibetiešu autonomajā prefektūrā
- Beidao pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces Tiaņšui prefektūrā
- Baodi pilsēta Ķīnā, Tiaņdzjiņas provincē
- Lhasa pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona administratīvais centrs, 3650 m vjl., 373000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bašo pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumos
- Markhama pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumos
- Nagčhu pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Ģance pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Žikace pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Dzethana pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Gara pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Ņinčhī pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Šuanhu pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Čhamdo pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, Dzačhu (Mekongas) krastos, 3230 m vjl., 715300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
- Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
- Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos
- Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Mrčevaca pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Doņa Lastva pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 730 iedzīvotāju (2003. g.)
- Tīla pilsēta Nīderlandē (_Tiel_), Gelderlandes provincē, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abala pilsēta Nigērā (_Abala_), Tillaberi reģionā, 75100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ajoru pilsēta Nigērā (_Ayorou_), Tillaberi reģiona ziemeļrietumos
- Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Riutintu pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santutirsa pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lugoža pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirgumureša pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja
- Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Deta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žimbolija pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sinnikolaumare pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čakova pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Getaja pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fedžeta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Buzjaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rekaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Senta pilsēta Serbijā (_Senta_), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta
- Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askona pilsēta Šveicē (_Ascona_), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kapriaska pilsēta Šveicē (_Capriasca_), Tičīno kantona dienvidu daļā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lugāno pilsēta Šveicē (_Lugano_), Tičīno kantonā, 62800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Mendrīzio pilsēta Šveicē (_Mendrisio_), Tičīno kantona dienvidos, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biaska pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kroglio pilsēta Šveicē ("Croglio"), Tičīno kantonā, 880 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gordola pilsēta Šveicē ("Gordola"), Tičīno kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lozona pilsēta Šveicē ("Losone"), Tičīno kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Morkota pilsēta Šveicē ("Morcote"), Tičīno kantonā, 700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bellincona pilsēta Šveices dienvidos, Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava
- Tillo pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tire pilsēta Turcijā ("Tire"), Izmiras ilā, 53700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tirebolu pilsēta Turcijā ("Tirebolu"), Giresunas ilā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dijarbakira pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīršenreita pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tītizē-Neištate pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Titmoninga pilsēta Vācijā ("Tittmoning"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Babiloniešu radīšanas eposs poēma par dieva Marduka cīņu ar pirmatnējo ūdeņu personifikāciju - jūras briesmoni Tiamatu
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem
- Austrumjava province Indonēzijā (_Java Timur_), Javas salas austrumu daļā
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
- Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
- Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
- Bāgmatī province Nepālā (_Bāgmatī_, _Bāgmatī pradēśa_, बागमती प्रदेश), robežojas ar Gandaki, Madhešas un Koši provinci, kā arī ar Ķīnas Tibetas autonomo reģionu ziemeļos, un Indijas Bihāras štatu dienvidos
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
- Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
- Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
- Raicenes ezers Raicinis, ezers Tilžas pagastā
- Raicene Raicinis, ezers Tilžas pagastā
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā
- Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
- tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji
- timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
- timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
- tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
- tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
- Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
- Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
- RTB Rīgas Tirdzniecības brīvosta
- RTO Rīgas Tirdzniecības osta
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
- Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Sulpicija Romiešu dzejniece, kuras dažas elēģijas ievietotas Tibulla elēģiju krājumā
- tikainieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" iedzīvotāji
- Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski
- tišānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" iedzīvotāji
- Ciši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants
- Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski
- Ķaķa Saga - apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Tikao sala Filipīnās, Bikolas reģionā, Samaras jūras ziemeļos, starp Tikao un Masbates šaurumu, ziemeļos - Buriasas šaurums
- Batērsta sala sala Timoras jūrā, Austrālijas piekrastē, Ziemeļu teritorijas ziemeļos
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija
- Elba sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo
- Kapri sala Tirēnu jūrā ("Capri"), uz dienvidiem no Neapoles līča, platība - 10,4 kvadrātkilometri
- Dzannone sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
- Gavi sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
- Palmarola sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
- Santostefāna sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
- Ventotene sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
- Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
- Ponca sala Tirēnu jūrā, Poncas salu grupā, platība - 730 ha, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju
- Vulkāno sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m
- Montekristo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, gandrīz apaļa ar izrobotām malām, diametrs - \~3 km
- Kapraija sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~6,5 km, platums - līdz \~3,5 km
- Džiljo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~7,5 km, platums - līdz \~4 km
- Sardīnija sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru
- tiruļnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Tiruļi" iedzīvotāji
- Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas
- Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
- Sellings Sāļezers Tibetas kalnienē ("Selling Tso") 4495 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - 1825 kvadrātkilometri
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
- sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām
- Lančhenkhabapa Satledžas augšteces nosaukums Tibetā, Ķīnā
- Titāns Saturna pavadonis ("Titan"), vidējais attālums no planētas - 1221900 km, izmēri - 5150 km
- Tyltagols Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagols" nosaukums latgaliski
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā
- Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
- Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- faliski sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā
- Babilonija sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu
- Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
- Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
- Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
- Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
- TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
- Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
- Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
- Ārupīte Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudala Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudaļa Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Sudaliņš Sudaliņa, Tirzas pieteka
- Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka
- Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka
- Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
- liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
- rudgalvas krūmājstrazds šīs ģints suga ("Timalia pileata")
- timanovieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timanova" iedzīvotāji
- timanieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timaņi" iedzīvotāji
- metaloģisks tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs)
- Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
- Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
- Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
- tiņģernieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" iedzīvotāji
- krāšņais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Tingara chilensis")
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
- kode tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas
- alotājkode tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus
- tetumi tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Timoras salas ziemeļaustrumos, pieder pie ambontimuriešu tautām, reliģija - kristiānisms (katolicisms), animistiskie ticējumi, totēmisma paliekas
- ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
- tubi tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms)
- tigriņi tauta, dzīvo gk. Eritrejā, \~50% šīs valsts iedzīvotāju, daļa dzīvo arī Etiopijā, gk. Tigrajas kililā
- atoni tauta, dzīvo Timoras salas rietumu daļā, Indonēzijā, \~800000 cilvēku, pieder pie ambontimuriešu tautām (austronēziešu saimes indonēziešu grupa)
- tibetieši tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji, runā tibetiešu valodā, ticīgie - budisti (lamaisti)
- tuvieši tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; runā tuviešu valodā, ticīgie - budisti (lamaisti)
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Caidama Tektoniska ieplaka Tibetas kalnienes ziemeļaustrumos ("Caidam"), Ķīnā, garums - \~700 km, platums - 100-300 km, augstums - 2600-2900 m vjl., ietver kalnu grēdas ar virsotnēm virs 6000 m vjl.
- leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu
- tiarella Tiarellas
- daudzlapu tiarella tiarellu suga ("Tiarella polyphylla")
- Verija tiarella tiarellu suga ("Tiarella wheryi")
- Tibeta Tibetas autonomais reģions - adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Lhasa, platība - 1228400 kvadrātkilometru, 2840000 iedzīvotāju (2007. g.), 7. gs. izveidojās par budistu valsti un lamaisms kļuva par savdabīgu tibetiešu reliģiju, 18.-19. gs. Ķīnas vasaļvalsts, neatkarību ieguva 1912. g. un par valsts galvu kļuva dalailama, 1950. g. Ķīna to okupēja
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus
- tantrisms Tibetas budistu prakse ar mērķi sasniegt tiešu apskaidrotā Es pārdzīvojumu ar simbolu, vizuālu tēlu, skaņu atkārtošanas, rituālu kustību un seksuālas savienošanās, kā arī elpas pārvaldīšanas tehnikas palīdzību
- čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka
- Gentiana tibetica Tibetas genciāna
- Selenarctos thibetanus Tibetas lācis
- pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis, otrais aiz dalailamas un vietējo varas institūciju vadītājs
- tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai
- Lhamo Tibetiešu budisma mitoloģijā - dieviete, viena no galvenajām budisma mācības aizstāvēm un sargātājām, laika valdniece
- Masangs Tibetiešu mitoloģijā - būtne, kas pilda senču garu un kalnu dieva funkcijas
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī
- tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos
- Abotēni Tibetiešu un mjanmiešu mitoloģijā - pirmtēvs, kas ieradies no austrumu Himalajiem
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs
- tibet. Tibetiešu valoda
- Čenresi Tibetiešu vārds, kas apzīmē Avalokitešvaru, lielo Bodhisatvu, kurš ir Tibetas patrons un kura reinkarnācija ir dalailama
- tibucīte Tibiņa
- tibulīte Tibiņa
- tigiņa Tibiņa
- Tiberīns Tibras upes dievība senajiem romiešiem
- tibouchina Tibūčinas
- Urvila tibūčina tibūčinu suga ("Tibouchina urvilleana")
- dross Ticams
- ticans Ticams
- naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram
- pieticēt Ticēt
- ticināt Ticēt
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai)
- klausīt Ticēt (piemēram, tenkām)
- ticināties Ticēt, pārliecināties
- tichodroma Tichodroma muraria - klinšložņa jeb klinšu ložņa
- druve Ticība
- druvis Ticība
- drūwis Ticība
- vernība Ticība
- vērnība Ticība
- diteisms Ticība 2 dieviem
- dēmonisms Ticība dēmoniem
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība
- triteisms Ticība dieva trīsvienībai
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana
- fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam
- daimonisms Ticība ļauniem gariem, daimoniem
- pašticība Ticība pašam sev
- animātisms Ticība tam, ka daba un dabas parādības ir dzīvas
- metempsihoze Ticība tam, ka dvēsele pēc miesas nāves iemiesojās citā cilvēka vai dzīvnieka ķermenī vai augā; koncepcija sevišķi attīstīta Indijas reliģijās
- māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes
- superracionālisms Ticība, ka ir lietas, kas ar prātu nav izdibināmas
- kredo Ticības apliecinājums
- šahāda Ticības apliecinājums islāmā; viens no pieciem islāma pīlāriem
- confessio Ticības atziņa, ticības atziņas raksts
- zēlotisms Ticības fanātisms
- nembucu Ticības formula, ko mācīja japāņu budisma skolotājs Hoens
- katechumens Ticības māceklis
- brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā
- bībelstāsts Ticības mācība (mācību priekšmets)
- renegāts Ticības noliedzējs, atkritējs
- kollēgianti Ticības sekta 17. un 18. gadu simtenī, kas atmeta garīdzniecību un atļāva pašiem draudzes locekļiem sprediķot; kristīja tikai pieaugušus
- anachorēts Ticības vientuļnieks, kas vientulībā kalpo Dievam
- anahorēts Ticīgais, kas pametis sabiedrību, lai vientulībā kalpotu Dievam
- unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā
- fideles Ticīgie, kristīgie
- izradīt Ticīgo izpratnē - radot piešķirt, piemēram, noteiktu veidu, izskatu
- dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā
- padievīgs Ticīgs
- dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu)
- uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu
- izticēt Ticot panākt (ko)
- aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam
- Tesīna Tičīno - kantons Šveicē
- Tičīna Tičīno - kantons Šveicē
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.)
- konhiferas Tie gliemji, kam čaula
- konchiferas Tie gliemji, kam čaulas
- izlikumi Tie izdevumi, ko kāds otra interesēs jau samaksājis
- tielaiki Tie laiki
- kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu
- dēditīciji Tie senās Romas pilsoņi, kuru pilsoniskā brīvība bija vismazākā, salīdzinot ar pašu romiešu un latīņu brīvību
- perioiki Tie zemeslodes iedzīvotāji, kas dzīvo uz vienas paralēles, bet uz pretēja (par 180 grādiem) meridiāna
- alegoristi Tie, kas (savā daiļradē) bieži izmanto alegoriju
- iekšpusnieki Tie, kas atrodas telpās; tie, kas ir kādas organizācija vai tās veidojuma biedri
- kopgājēji Tie, kas dodas kopā, līdzgājēji
- aizkalnieši Tie, kas dzīvo aiz kalna
- muižgalieši Tie, kas dzīvo labāk par vidējo līmeni
- mežinieki Tie, kas dzīvo meža tuvumā; mežolieši
- norātni Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
- norātņi Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni)
- drīzuļi Tie, kas pirmie kādu darbu paveic
- apkārtstāvošais Tie, kas stāv apkārt
- mērķorgāns Tiecamorgāns - orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu
- emerģence Tiecība uz augstākām kvalitātēm
- Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
- balsināties Tiek lietots attiecībā uz karavīru ieroču tīrīšanu
- adīties Tiekot adītam, veidoties (par adījumu, adītu priekšmetu)
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties
- izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni)
- arties Tiekot artam, apvērsties, drupināties; tikt artam
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu
- atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku)
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
- sasaberzties Tiekot berzētam, sasmalcināties
- norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost
- izaberzties Tiekot berztam, izdalīties, atdalīties
- sasaberzties Tiekot berztam, nolietoties
- nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli)
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
- izapūsties Tiekot ceptam, palielināties (par raudzētas mīklas veidojumu)
- sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem)
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām)
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu)
- izaecēties Tiekot ecētam, kļūt irdenam
- iesagriezties Tiekot grieztam, ievirzīties
- pagrūsties Tiekot grūstam, pavirzīties
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko)
- tapt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko)
- kļūt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, tapt (par ko)
- apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem)
- nogurt Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni)
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- sasatrīties Tiekot izmantotam asināšanai, sadilt (par rīku)
- sasagulēties Tiekot izmantotam gulēšanai, sablīvēties (par salmiem, sienu)
- sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram
- saziedēt Tiekot karsēta, sabiezēt nelielos kunkuļos (par ieskābušu pienu)
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu)
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām)
- pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst
- iesakratīties Tiekot kratītam, ievirzīties
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā)
- izakratīties Tiekot kratītam, izkrist
- izakrauties Tiekot krautam, izveidoties noteiktā formā, garumā u. tml.
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties
- atsakapāties Tiekot lietotam kapāšanai, kļūt neasam
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem)
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības
- nostrīķēties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par izkapti)
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens)
- iesanasāties Tiekot lietotam, kļūt piemērotākam izmantošanai
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem)
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem)
- sasaslaucīties Tiekot lietotam, sadilt
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu)
- izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām)
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu)
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu)
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu)
- nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem; virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- mīstīties Tiekot mīstītam, lūzt; veikties (par mīstīšanu)
- mūrēties Tiekot mūrētam, veidoties
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu)
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu)
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu)
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu)
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- piepūsties Tiekot piepildītam, izspīlēties
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi)
- dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
- pļauties Tiekot pļautam, dalīties nost (par to, ko pļauj)
- nosarauties Tiekot rautam, atdalīties
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties
- salināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu
- iesalināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu (par iejavu)
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu)
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu)
- saieties Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu)
- izasisties Tiekot sistam, kapinātam, kļūt plānākam (piemēram, par izkapts asmeni)
- slaukties Tiekot slauktam, dot pienu
- taurēt Tiekot spēlētam, radīt skaņas (par tauri)
- sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu)
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu)
- izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām)
- iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem)
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos
- pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties
- iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā)
- šķiroties Tiekot šķirotam (piemēram, ierīcē, mašīnā), dalīties (pa grupām, šķirām)
- nosatrīties Tiekot trītam, nodilt
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām)
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi)
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi)
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi
- iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni)
- izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu)
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem)
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi
- pāršķīst Tiekot vārītam, sašķīst, izšķīst
- sasaskrieties Tiekot veltam, mazgātam, samazināties apjomā (par audumu)
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem)
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem)
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- zāģēties Tiekot zāģētam, dalīties
- tīka Tieksme
- tīkmete Tieksme
- tieksma Tieksme (1)
- tiecība Tieksme (1); arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.)
- estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma
- apetence Tieksme apmierināt dabiskās dziņas
- koķetērija Tieksme ar savu izturēšanos patikt kādam, izraisīt interesi par sevi
- pollakūrija Tieksme bieži urinēt
- klīrība Tieksme greznoties, patikt, uzpūtība
- apkālība Tieksme iet pa aplinku ceļiem
- garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīka zādzība
- iekodība Tieksme kādam kaitēt
- klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija
- laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu)
- pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība
- jūteklība Tieksme pēc erotiskas baudas
- pūrisms Tieksme pēc morālas stingrības (parasti ārišķīga)
- gribulis Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
- graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
- izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam
- patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
- ideālisms Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt
- agresivitāte Tieksme uz agresiju: agresijas izpausme
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē)
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas
- agravācija Tieksme uz pārspīlējumiem
- acidofilija Tieksme uz skābi
- cenoze Tieksme uzticēties mērķu saskaņas gadījumā
- vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu)
- kodolambīcijas Tieksme, pretenzijas iegūt jaunākās kodoltehnoloģijas, arī kodolieročus
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā)
- nosliece Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli)
- slieksme Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli); sliecība (1), nosliece (1)
- sliecība Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli); slieksme (1), nosliece (1)
- griba Tieksme, vēlēšanās
- koartance Tieksmes samazināšana
- cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- revizionisms Tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas
- perfekcionisms Tiekšanās pēc pilnības
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši
- meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo)
- piesalaistīties Tiekt pielaistītam
- ticināties Tiekties
- sliekties Tiekties (ko darīt)
- dzīties Tiekties (pēc kā)
- tiekavāt Tiekties (pēc kaut kā)
- tiekavot Tiekties (pēc kaut kā)
- satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma
- cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- nosliekties Tiekties (uz ko)
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko)
- mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt
- krujāties Tiekties, censties, pūlēties
- cīties Tiekties, cīnīties, censties
- censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi)
- tieku Tieku tiekām - tikmēr
- tiela Tielēšanās, strīds
- tiele Tielēšanās, strīds
- dielāties Tielēties
- mienēties Tielēties
- tieloties Tielēties
- tīlēties Tielēties
- tielīgums Tielība
- uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis
- TWIMC Tiem, kam tas interesē (angļu "to whom it may concern"; īsziņās)
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
- tītība Tiepība, spītība
- tiepji Tiepīgi
- nīšķīgs Tiepīgs
- tieplīgs Tiepīgs
- tieponīgs Tiepīgs
- tieponis Tiepīgs cilvēks
- tiepša Tiepīgs cilvēks
- tiepis Tiepīgs cilvēks, stūrgalvis
- tieļa Tiepīgs, iedomīgs cilvēks
- ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs
- apcirtīgs Tiepīgs, nepiekāpīgs, stūrgalvīgs
- tītīgs Tiepīgs, spītīgs
- lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs
- ķelsīgs Tiepīgs, strīdīgs
- tiepons Tieponis
- tiepa Tiepša
- tiepaļa Tiepša
- tiepaldesa Tiepša
- tiepans Tiepša
- tiepļa Tiepša
- tieplis Tiepša
- tiepnieks Tiepša
- tieps Tiepša
- tiepšis Tiepša
- tiepšļa Tiepša
- stors Tiepša, stūrgalvis
- tiepelis Tiepša, stūrgalvis
- tiepiķis Tiepša, stūrgalvis
- kasa Tiepšanās
- priņģelis Tiepšanās
- ietielēties Tiepties
- nīšķēt Tiepties
- tiepināties Tiepties
- čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt
- tītīties Tiepties, spītēties; tītēties
- tītēties Tiepties, spītēties; tītīties
- tiepumies Tiepumi, tiepšas
- eksāmens Tiesa
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
- komerctiesa Tiesa tirdzniecības lietu un vekseļu izskatīšanai
- pagasttiesa Tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes
- civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas
- krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa
- tribunāls Tiesa, tiesas kolēģija, kas (parasti) izskata bīstamus noziegumus
- jus Tiesa, tiesība
- ties Tiesa, tiešām; patiess
- attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
- pārtiesāt Tiesājot izdalīt, sadalīt (īpašumu)
- pārtiesāt Tiesājot izskatīt (lietu)
- patiesāt Tiesājot piespriest
- attiesāt Tiesājoties atgūt
- izprāvīt Tiesājoties iegūt
- nosasodīties Tiesājoties iztērēt (naudu, līdzekļus)
- aizsūdzēties Tiesājoties nonākt
- aiztiesāties Tiesājoties nonākt
- tiesnesis Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu
- tiesekspertīze Tiesas ekspertīze
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības)
- maģistratūra Tiesas iestāžu amatpersonu grupa (dažās valstīs)
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības
- sportula Tiesas izdevumi senā Romā
- perkvīzīcija Tiesas izmeklēšana
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi
- izķīla Tiesas izpildītājs, apķīlātājs, mantas aprakstītājs
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ
- absolūcija Tiesas lēmums, ar kuru apsūdzēto atbrīvo no soda; atbrīvošana (no atbildības, soda, parādiem)
- civillieta Tiesas lieta civiltiesiskā procesā
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu
- abolīcija Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā
- piesēdētājs Tiesas loceklis, kas izvēlēts no iedzīvotāju vidus
- palece Tiesas nams
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem
- aizklātība Tiesas paņēmiens - aiz slēgtām durvīm
- šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu
- mitropolits Tiesas priekšsēdētājs
- patriarhs Tiesas priekšsēdētājs
- ierosinātājs Tiesas procesa aizsācējs
- ierosināšana Tiesas procesa aizsākšana
- aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu
- apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību
- izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu
- ietiesāt Tiesas procesa rezultātā gūt nelielu labumu
- kažas Tiesas process
- prāva Tiesas process
- judicium Tiesas process (prāva) romiešu tiesībās
- logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem
- iztiesāšana Tiesas sastāva koleģiāla darbība krimināllietas vai civillietas izskatīšanai un izšķiršanai tiesas sēdē
- lietvedība Tiesas sprieduma, lēmuma realizēšana
- rezolūcija Tiesas sprieduma, lēmuma rezolutīvā daļa
- lāgadība Tiesas spriedums
- precedents Tiesas spriedums, ko izmanto līdzīgas lietas izskatīšanai tiesā
- milsterjānis Tiesas sulainis
- budulis Tiesas sulainis, bendes kalps
- areiopags Tiesas un uzraudzības iestāde Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
- kazēks Tiesas ziņnesis
- verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu
- civilprocess Tiesāšanas kārtība civillietās
- tiesāties Tiesāt 1 (2) sevi
- kanckāties Tiesāties
- prāvēties Tiesāties
- prāvoties Tiesāties
- pravīties Tiesāties, prāvoties
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu; tiesība ierobežot īpašnieka rīcību
- taisnība Tiesība (piemēram, ko iegūt, izmantot)
- portofranko Tiesība nemaksāt pasta nodevu
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.)
- abonements Tiesība sistemātiski lietot, izmantot
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā
- nomen Tiesībās apzīmējums prasījumam jeb parādam
- preklūzija Tiesības izbeigšanās jeb zudums līdz ar noteikta termiņa notecējumu
- balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā
- retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti)
- vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas
- lūvtiesības Tiesības, kas atļauj katrai zemvēja jahtai (ja to vēlas) lūvēt virsvēja jahtu
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks
- Eiropols Tiesībsargājošo struktūru organizācija, kurā apvienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis
- tiesībaizsardzība Tiesību (1) īstenošanas nodrošināšana
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija
- reabilitēšana Tiesību atdošana (saskaņā ar tiesas lēmumu vai administratīvā kārtā)
- glosas Tiesību avotu un pieminekļu, sevišķi Justiniāna kodifikācijas iztulkojumi, kas kā piezīmes tika rakstīti starp tekstu rindām (lat. "glossa interlinearis") vai uz rokrakstu malām (lat. "glossa marginalis")
- habilitācija Tiesību iegūšana lasīt lekcijas universitātē
- vecumdiskriminācija Tiesību ignorēšana vai atņemšana bērniem un veciem cilvēkiem, izmantojot viņu vājumu un nespēju aizstāvēt sevi
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos
- sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu
- hipotēze Tiesību normas sastāvdaļa, kura norāda normas īstenošanas priekšnoteikumus, t. i. apstākļus, kādā tā piemērojama
- statūti Tiesību normu kopojums
- cilvēktiesības Tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām)
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai
- privāttiesības Tiesību nozare, kas regulē civilās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā
- sukcesija Tiesību pēctecība
- rīcība Tiesību realizācija
- ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana
- tiesībzinātne Tiesību zinātne
- tieslietas Tiesību zinātne
- jurisprudence Tiesību zinātne; jurista darbības nozare
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
- valststiesības Tiesību zinātņu pamatnozare, kas izveido principiālo pamatojumu citām tiesību zinātņu nozarēm
- dupondijs Tiesību zinātņu pirmā kursa studentu nievājošs nosaukums pirms Justiniāna laikos
- institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā; juridisku attiecību norma
- causa Tiesiska akta (darījuma) pamats resp., mērķis
- disciplināratbildība Tiesiska atbildība par disciplināru pārkāpumu; juridiskās atbildības veids
- akcidentālijas Tiesiska darījuma gadījuma sastāvdaļas, blakus noteikumi
- dubultpilsonība Tiesiska personas piederība pie divām noteiktām valstīm
- konneksitāte Tiesiska, faktiska vai loģiska sakarība starp parādībām vai lietām
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1)
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku)
- īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem
- drellība Tiesisko normu un dzīves paražu kopums, kas nosaka dreļļu^2^ stāvokli
- permisivitāte Tiesisko un morāles normu ignorēšana, visatļautība
- infeudācija Tiesisks darījums ar ko allodu pārvērš par feodu
- justicministrija Tieslietu ministrija
- TM Tieslietu ministrija
- justicministrs Tieslietu ministrs
- inimputabilitāte Tiesmedicīnā nepieskaitāmība
- iudex Tiesnesis
- judex Tiesnesis
- tiesavīrs Tiesnesis
- tiesenieks Tiesnesis
- tiesinieks Tiesnesis
- tiesnieks Tiesnesis
- tiesasvīrs Tiesnesis (1)
- spīkeris Tiesnesis informators boksā
- spīkers Tiesnesis informators boksā
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.)
- kadijs Tiesnesis musulmaņu valstīs, kas vienpersoniski iztiesā lietas, vadoties pēc šariata
- arbitrs Tiesnesis sporta sacensībās
- tieslietnieks Tiesnesis, tiesu darbinieks, advokāts vai tml., kas nodarbojas ar tieslietām
- censors Tiesnesis, vērtētājs, tikumības uzraugs
- altāris Tiesneša galds
- tieslēmis Tiesneša nosaukums sakrālās justīcijas laikā
- viška Tiesneša paaugstinājums (piem., volejbolā)
- TMC Tiesnešu mācību centrs
- tiesinieks Tiesu darbinieks
- tiesnieks Tiesu darbinieks
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.)
- tiesmedicīna Tiesu iestāžu izmeklēšanas darbībai nepieciešamo medicīnisko zinātņu kopumu aptveroša praktiskās medicīnas nozare; tiesu medicīna
- justīcija Tiesu iestāžu sistēma, to darbība likumības nodrošināšanā
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija
- hemataloskopija Tiesu medicīnā asins izmeklēšana, lai atšķirtu vienas asinis no citām
- ihnogramma Tiesu medicīnā pēdas nospieduma attēls
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā)
- algvasils Tiesu, kā arī policijas dienesta pakāpe Spānijā
- autoskopija Tiešā (bez spoguļa) laringoskopija; sava paša orgānu vai dobumu apskate
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks
- e-iegāde Tiešā un netiešā preču un pakalpojumu iegāde, izmantojot datoru, kā arī elektroniska konkursu, izsoļu un kontraktu vadība
- ortofonija Tieša un pareiza skaņu veidošana
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze
- termobaterija Tiešai elektriskās strāvas iegūšanai savienoti termoelementi
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma
- čotka Tiešām
- dzelam Tiešām
- tapaš Tiešām
- teišam Tiešām
- tiešā Tiešām
- tiešam Tiešām
- tieštiešam Tiešām
- tiešu Tiešām
- tiešum Tiešām
- jāndie Tiešām, patiesi
- jānudie Tiešām, patiesi
- jānudien Tiešām, patiesi
- čirai Tiešām, patiešām
- čirīgi Tiešām, patiešām
- DIANE Tiešas piekļuves informācijas tīkls Eiropai ("direct information access network for Europe")
- Euronet-DIANE Tiešas piekļuves informācijas tīkls Eiropai ("direct information access network for Europe")
- ikurāt Tieši
- īsts Tieši
- kakraz Tieši
- plecu pie pleca Tieši blakus, līdzās
- kaimiņš Tieši blakus, tuvu
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas
- internegatīvkopija Tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija; internegatīvs
- štetepat Tieši šeit pat; šeit pat
- štetepatās Tieši šeit pat; šeit pat; štetepat
- mats matā Tieši tāds, pilnīgi līdzīgs
- uz mata Tieši tāds, pilnīgi līdzīgs
- tagadpat Tieši tagad; tagad
- tagadpatās Tieši tagad; tagad; tagadpat
- mats matā Tieši tāpat, tieši tā
- uz mata Tieši tāpat, tieši tā
- taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.)
- adrittura Tieši, bez vidutājiem
- aplinki Tieši, bez vilcināšanās
- pilnīgs Tieši, īsti atbilstoši
- preciso Tieši, noteikti, precīzi
- nepārprotams Tieši, skaidri uztverams
- pārtiešus Tieši, taisni
- īstāis Tieši, tiešām; noteikti
- čirai Tieši; arī precīzi
- akurāt Tieši; patiešām
- grād Tieši; precīzi
- līdze Tieši; precīzi
- bērnubērni Tiešie pēcnācēji vairākās paaudzēs; nākamās paaudzes
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu
- obščina Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs (cariskajā Krievijā)
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde
- pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.)
- immediāts Tiešs, bez starpniecības
- direkts Tiešs, taisns
- onlains Tiešsaiste (angļu "on-line"); pastāvīgs interneta pieslēgums
- on-line Tiešsaiste; datora pastāvīgs pieslēgums internetam
- Goodreads Tiešsaistes kolektīvā recenzēšanas platforma (galvenokārt par grāmatām), kura ietver arī sociālā tīkla funkcijas
- Signal Tiešsaistes saziņas platforma, paredzēta pamatā mobilajām ierīcēm
- Telegram Tiešsaistes saziņas platforma, paredzēta pamatā mobilajām ierīcēm
- feisbuks Tiešsaistes sociālais tīkls "Facebook"
- LinkedIn Tiešsaistes sociālais tīkls profesionālo kontaktu pārvaldībai
- bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa)
- piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam
- marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras
- eudiometrs Tieva gara graduēta stikla caurule ar vienu aizkausētu galu, lieto gāzu pētījumiem un analīzēm
- bukuris Tieva gara nūja ar klucīti galā zivju sadzīšanai tīklā pirms tā izvilkšanas; stūmeklis
- spicglāzīte Tieva glāzīte, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus
- šķetra Tieva kārts
- gņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
- kņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
- knutele Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jmta
- knute Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
- knutiņa Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
- aizsaistava Tieva kārts, ap ko (aužot) tiek aptītas diegu šķeteres
- vilags Tieva kārts, ar ko nostiprina jumta salmu kārtu
- jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas
- šķesta Tieva kārts, rīkste
- matara Tieva kārts, slaida rīkste
- šķestra Tieva kārts; rīkste
- šķestrs Tieva kārts; rīkste
- raucīte Tieva linu aukla
- adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei
- zmejka Tieva nūjiņa
- špiga Tieva rīkste
- snaicaks Tieva un gara rīkste
- tiemalks Tieva vieta dzijā
- maika Tieva zirņu maikste
- tircka Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete
- tirckene Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete; tircka
- līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus
- jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- torcka Tieva, gara sieviete
- torckene Tieva, gara sieviete
- kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt
- bizekls Tieva, īsa bize
- bizakls Tieva, īsa bizīte
- bizekle Tieva, īsa bizīte
- pavadiņa Tieva, izturīga saite (kā piestiprināšanai)
- stupīte Tieva, lokana rīkste; rīkstīte
- šautra Tieva, pagara rīkste
- maikste Tieva, parasti gara, kārts
- filopodija Tieva, pavedienveida pseidopodija
- spicrīkste Tieva, smaila rīkste
- šīmaņdiegs Tieva, stipra līne vai diegs (gan darvots, gan nedarvots) takelāžas darbiem
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām
- slaikule Tieva, vāja sieviete
- gripele Tieva; izstīdzējusi meitene
- galotne Tievais gals (saknei)
- galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri
- knībars Tievāka vieta (iežmaugums) dzijā
- gaspažiņa Tievāka vieta dzijā
- tievgalis Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals
- tievgalis Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals
- vimbaļi Tievas dārza saknes
- ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam
- šķeteri Tievas kārtis salmu jumta nostiprināšanai
- hīlus Tievās zarnas bārkstīs radies pienains šķidrums, limfa
- enterokrinīns Tievās zarnas gļotādas hormons, kas stimulē tievās zarnas dziedzeru funkciju
- enterīts Tievās zarnas gļotādas iekaisums
- enterektāzija Tievās zarnas izplešanās
- dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna)
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu
- tiegalis Tievgalis
- tivgalis Tievgalis
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties
- spageti Tievi, gari makaroni
- himuss Tievo zarnu saturs, kam parasti ir pusšķidra konsistence
- kols Tievs
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai
- špīrs Tievs baļķis; masta koks
- cigarills Tievs cigārs; cigarella; cigarells
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai)
- žurds Tievs kociņš; mazs kruķītis
- žordiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds
- žurdiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds
- šķeste Tievs kociņš; rīkste
- šķests Tievs kociņš; rīkste
- šķiesta Tievs kociņš; rīkste
- lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai
- stiba Tievs nolauzts zars; arī vica
- pahitoss Tievs papiross - kukurūzas lapā ietīta tabaka
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2)
- šmaugs Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem); arī slaids 1(3)
- snaigls Tievs un garš, slaids
- slaids Tievs un samērā garš (piemēram, par priekšmetiem)
- šmaugs Tievs un samērā garš, arī taisns (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slaids 1 (1)
- stička Tievs zars, ko iesprauž, parasti sniegā, lai apzīmētu ko (piemēram, ceļu)
- kalsns Tievs, arī vājš (par cilvēka ķermeni, tā daļām)
- bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize
- cērme Tievs, garš cilvēks
- dinceklis Tievs, garš cilvēks
- makaroni Tievs, garš cilvēks
- žmauga Tievs, garš izstīdzējis koks
- šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars
- pavediens Tievs, garš organisma veidojums
- šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums
- nokbendzele Tievs, īss gals buru piesiešanai apaļkoku galos
- cēziņš Tievs, īss gals takelāžas darbiem
- laibs Tievs, kalsnējs, vājš
- šķedārnis Tievs, kalsns cilvēks vai dzīvnieks
- tākeldiegs Tievs, ļoti izturīgs takelāžas darbiem paredzēts diegs
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.)
- kociņš Tievs, samērā īss no dažāda materiāla veidots stienis (parasti norādīšanai uz ko)
- kalsns Tievs, slaids, arī vājš (par cilvēku)
- pušķis Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem)
- gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta
- tiflopedagogs Tiflopedagoģijas speciālists
- tiphula Tifulas
- tigrolīze Tigroīdās substances izzušana no nervu šūnas
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Tigas pilskalns Tigves pilskalns Kuldīgas novada Padures pagastā
- šitik Tik 2
- izšvitināt Tik ātri griezties, ka paceļas svārki
- itik Tik daudz
- ti dau Tik daudz
- tiek Tik daudz
- tikdaudz Tik daudz
- vaira Tik daudz, ka pārsniedz vajadzīgo, vēlamo daudzumu; par daudz
- diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas
- tiku Tik daudz, tik ilgi
- kālīt Tik ilgi
- kālīdz Tik ilgi, kā
- toparmēr Tik ilgi, tikmēr, līdz šim; jā, bez šaubām
- baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes
- aizgūties Tik strauji, ka pietrūkst elpas
- cikai Tik tikko
- tiktikko Tik tikko
- cikiņ Tik tikko, gandrīz
- kņapi Tik tikko; nepietiekami; trūcīgi
- knapi Tik tikko; trūcīgi
- šā vai tā Tik un tā
- tikainās Tik vien, tikai
- tikvien Tik vien; tikai
- tikkā Tik, cik (iespējams, vajadzīgs)
- pietiekošs Tik, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams; pietiekams (3)
- virsā Tik, tālāk
- tanto Tik, tik daudz
- tig Tik(ai)
- tiga Tik(ai)
- onli Tikai
- tika Tikai
- tikainēs Tikai
- tikais Tikai
- tolki Tikai
- vienīgi Tikai
- tāpat Tikai (1)
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu
- aglommāts Tikai ārēji apvienots
- vienbridu Tikai brienot (visu laiku, visu ceļu, vai kādu noteiktu ceļa gabalu)
- rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
- rets Tikai dažs, kāds (par vietu)
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem)
- mikrohematūrija Tikai mikroskopiskā izmeklēšanā konstatējama hematūrijas forma, kad 1 mililitrā urīna ir 5-6 eritrocīti
- buktēties Tikai nelabprāt ķerties pie kāda darba
- il- Tikai pirms "l" - ie-, iekš-, uz-, pār-, pie-, pret-, ne-
- noūmens Tikai prātā aptveramā, jutekļiem nepieejamā realitāte
- jutens Tikai savienojumā "ne jutens" - nav pilnīgi nekādas ziņas un miņas
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība
- taleit Tikai tad
- nulē Tikai tagad
- žvigot Tikai uz mirkli parādīties (kļūt redzamam)
- mononīmija Tikai viena vārda vai īpašvārda piesaiste vienam objektam
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija
- tīrsēja Tikai vienas sugas, šķirnes augu sēklu sēja
- vienvienīgs Tikai viens; pavisam viens
- bezvien Tikai, izņemot
- bedns Tikai, vienīgi
- vienvienīgi Tikai, vienīgi
- biedns Tikai, viens pats
- tikam Tikām
- tikilgš Tikām
- tiek Tikām, kamēr
- tikdau Tikdaudz
- tikiņu Tikiņu tik - tikai vienu reizi
- tiekkārt Tikkārt
- čut Tikko
- čuttik Tikko
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Tikko
- nārīt Tikko
- pašlabā Tikko
- tikai Tikko
- tiktik Tikko
- jaunrauga Tikko (kā) raudzēts (alus)
- kacens Tikko adīt iesākts cimds
- jaunkalts Tikko apkalts
- jēlopijs Tikko ievākts, neapstrādāts opijs
- dzenolis Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis
- dzenols Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis
- jaunperēts Tikko izšķīlies
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām
- vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
- vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā)
- ķaupis Tikko no zemes izlīdusi bērzlape
- kaupiņš Tikko no zemes izlīdusi sēne
- ieblenst Tikko nojaušams (tumsā)
- jēls Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu)
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms); tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim
- atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu
- jaunarums Tikko uzarts lauks
- gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām)
- jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne
- jaunlaulāts Tikko vai nesen laulāts pāris
- jaunizgudrojums Tikko vai nesen paveikts izgudrojums
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums
- neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds; jaunvārds
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds; neoloģisms
- jaunatvasinājums Tikko vai nesen valodā izveidots atvasinājums
- jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds)
- līdz Tikko, līdzko
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš
- ība Tikko, nupat
- tagadīnām Tikko, patlaban
- nupat Tikko, pavisam nesen
- teju Tikko, pavisam nesen; nupat (1)
- protokols NTP tīkla laika protokols (angļu "Network Time Protocol")
- iemats Tiklab metamais kā laižamais tīkls bez liekačiem
- retinopapilīts Tiklenes un redzes nerva papillas iekaisums
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu
- kālīdz Tiklīdz
- koleidz Tiklīdz
- tamērt Tiklīdz
- tamērtam Tiklīdz
- tikdrīz Tiklīdz
- tikus Tiklīdz
- līgko Tiklīdz, līdzko
- tiklīgs Tikls
- ātri Tikmēr
- taleit Tikmēr
- talēt Tikmēr
- tālēt Tikmēr
- talīdz Tikmēr
- tālīdz Tikmēr
- tālīgst Tikmēr
- tamērt Tikmēr
- tamērtam Tikmēr
- tamērts Tikmēr
- tamet Tikmēr
- tamēt Tikmēr
- tāmet Tikmēr
- tāmēt Tikmēr
- tiekmēr Tikmēr
- tikāmet Tikmēr
- tikāmēt Tikmēr
- tikams Tikmēr
- tikilgst Tikmēr
- tikļam Tikmēr
- tikmē Tikmēr
- tikmērām Tikmēr
- tikmert Tikmēr
- tikmērt Tikmēr
- tikmet Tikmēr
- tikomet Tikmēr
- timāk Tikmēr
- toļš Tikmēr
- tomet Tikmēr
- tamēr Tikmēr (1)
- tikām Tikmēr (1)
- tamēr Tikmēr (2)
- tikām Tikmēr (2)
- tikāmets Tikmēr (2)
- tikām Tikmēr (3)
- tāļ Tikmēr, kamēr
- tikāmēr Tikmēr, pa to laiku
- cikpat Tikpat
- tipat Tikpat
- titpat Tikpat
- tikpaš Tikpat 1
- tiklab Tikpat 2(4)
- bele Tikpat daudz
- nārīt Tikpat daudz
- tikpatīnās Tikpat daudz
- viendaudz Tikpat daudz
- gandrīzperiodisks Tikpat kā periodisks; aptuveni periodisks
- vienliels Tikpat liels; vienāda lieluma
- tikkārt Tikreiz
- tic Tiks 1
- krauomānija Tiks ritmisku kustību veidā, piem., balansēšana, galvas grozīšana u. c.
- CUL8R Tiksimies vēlāk (angļu "see you later"; īsziņās)
- strelka Tikšanās
- pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu
- mītiņš Tikšanās; sanāksme
- cikāt Tikšķēt
- čikstēt Tikšķēt
- stikšēt Tikšķēt
- takšēt Tikšķēt
- tikāt Tikšķēt
- tikšināt Tikšķēt
- tikšķināt Tikšķēt
- pirkstināt Tikšķināt
- stikšināt Tikšķināt
- gļinkstināt Tikšķināt, radīt skaņu
- tikšināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni
- tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām)
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.)
- tiktāļ Tiktāl
- tiktāļu Tiktāl
- dispersoīds Tiktāl sasmalcināta viela, ka tā veido koloidālu šķīdumu
- redzēties Tikties
- tikus Tiku tikām
- mores Tikumi, paražas
- stoicisms Tikumība, pašsavaldība, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem
- tikle Tikumība, pieticība
- immorālisms Tikumības noliegšana, pretošanās tās pavēlēm
- spirituāļi Tikumības uzraugi priesteru semināros; franciskāņu mūku ordeņa stingrākā daļa
- šķīsti Tikumīgi
- tikuši Tikumīgi
- godīgs Tikumīgs
- ticis Tikumīgs
- tikls Tikumīgs
- daiļš Tikumīgs, čakls; patīkams, piemīlīgs un krietns
- šķīsts Tikumīgs, morāli skaidrs
- ētisks Tikumīgs, tikumisks
- šila Tikumiska dzīvošana budismā, kas aptver astoņposmu ceļa ētiskās sastāvdaļas
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei
- demoralizācija Tikumiska, ētiska pagrimšana
- ētiskais Tikumiskais, ētikas prasībām atbilstošais
- neaptraipīts Tikumiski nevainojams
- bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē)
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam)
- patikums Tikums
- lāgadība Tikums, krietnība
- lāgums Tikums, krietnība
- tikatne Tikums, raksturs, daba
- gods Tikums; arī jaunavība
- tillandsia Tilandsijas
- tumšzilā tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia cyanea")
- Lindena tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia lindenii")
- saliektā tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia recurvata"), kas Dienvidamerikā augot pat uz telefona vadiem
- usneju tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia usneoides")
- tilapia Tilapijas
- tīlāt Tilāt 1
- tiļlaidas Tilaudas
- stidilbe Tilbīšu suga
- titilbis Tilbīte
- vistadille Tilbīte
- vitilbis Tilbīte
- tildars Tilbīte ("Tringa cinclus")
- tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus")
- tringa Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
- xenus Tilbītes (viena no 3 ģintīm)
- Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka
- tīlavas Tilgaldi
- tiļgaldi Tilgaldi
- tillināt Tilināt
- telināt Tilināt 1
- tipa Tilka, lāsteka
- tilletiaceae Tillēciju dzimta
- doassansia Tillēciju dzimtas ģints
- entorrhiza Tillēciju dzimtas ģints
- glomosporium Tillēciju dzimtas ģints
- tilletia Tillēciju dzimtas ģints
- tracya Tillēciju dzimtas ģints
- urocystis Tillēciju dzimtas ģints
- Tilletia tritici tillēciju sugas "Tilletia caries" nosaukuma sinonīms
- tile Tills
- tilis Tills
- tils Tills
- Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
- rūme Tilpne (kuģī)
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā
- liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai
- eļļtveris Tilpne noplūstošās eļļas savākšanai no transformatora vai citas ar eļļu pildītas elektroiekārtas
- nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens
- bunkuris Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai
- telpt Tilpt
- kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri
- kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri
- kanna Tilpuma mērs
- kubikmērs Tilpuma mērs
- tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas
- kubikaršina Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,359728 kubikmetri
- kubikcolla Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikcentimetri
- kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri
- kubikveršoks Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 87,8244 kubikcentimetri
- kubiksažens Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 9,71268 kubikmetri
- časte Tilpuma mērs Krievijā, 0,109323 l
- četveriks Tilpuma mērs Krievijā, 26,2387 l
- fanega Tilpuma mērs labībai, dažādās valstīs dažāda lieluma, no 22,42 l līdz 400 l
- staņģis Tilpuma mērs vienāds ar 104 litriem
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
- tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem
- unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā
- sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- kapiņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 3 litri; šāda tilpuma mērtrauks
- galons Tilpuma mērvienība - aptuveni 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā), 3,79 litri vai 4,41 litrs (amerikāņu mērvienību sistēmā)
- muca Tilpuma mērvienība - aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā) = 40 spaiņi
- kubiks Tilpuma mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri
- trešetnieks Tilpuma mērvienība - pūra trešdaļa
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs
- bušelis Tilpuma mērvienība beramu vielu un šķidrumu mērīšanai
- garnica Tilpuma mērvienība cariskās Krievijas laikā - 3,27984 litri, četverika astotā daļa; šāda tilpuma mērtrauks
- sieks Tilpuma mērvienība graudu, pākšaugu mērīšanai - aptuveni 15 kilogramu; šāda lieluma apaļš mērtrauks
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā
- centilitrs Tilpuma mērvienība, cl; 1 cl = 0.01 l
- decilitrs Tilpuma mērvienība, dl; 1 dl = 0,1 litrs
- kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni
- mililitrs Tilpuma mērvienība, litra tūkstošdaļa; ml
- aroba Tilpuma mērvienība, vienāda ar 12,6-40 l
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai); blīvums (2)
- tilpumbarība Tilpumainā barība - rupjā lopbarība
- tilpumsvars Tilpummasa
- volums Tilpums
- rezervoārs Tilpums, trauks, kur glabāt šķidrumu, gāzi, ūdeni; rezervuārs
- grosti Tilta blankas
- stripers Tilta celtnim līdzīga mašīna ar mehānismu tērauda stieņu izgrūšanai no metālveidnēm
- laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram; attālums no viena tilta balsta līdz otram
- tiltenieks Tilta sargs
- tiltnieks Tilta sargs
- dzeire Tilta sija
- meniķis Tiltiņš
- pont Tilts
- puente Tilts
- telte Tilts (1)
- viadukts Tilts pār dzelzceļa līniju, aizu, ceļu
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem
- pontontilts Tilts, par kura balstiem ir izmantoti pontoni; pontonu tilts
- Kokorow Tilža
- Raicene Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas pagastā, garums - 13 km
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe
- Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km
- Stongas Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
- Tiļigula Tiļihula – upe Ukrainā
- Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- timberss Timbers
- thymelaeaceae Timēleju jeb zalkteņu dzimta
- timeleaceja Timēlija
- timniķis Timinieks
- timokājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
- timotējs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
- timukājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
- phleum Timotiņi
- cinapeika Timotiņš
- diļģis Timotiņš
- timoliņš Timotiņš
- timoteizāle Timotiņš
- timoteja Timotiņš
- timotejs Timotiņš
- timoti Timotiņš
- timotijs Timotiņš
- timotits Timotiņš
- dimantiņš Timotiņš - graudzāļu dzimtas daudzgadīga skrajceru virszāle
- timantiņš Timotiņš ("Phleum")
- katls Timpāni
- pauken Timpāni
- Timpanoga kalns Timpanogoss, virsotne Klinšu kalnos, ASV
- Timpu Timphu - Butānas galvaspilsēta (angļu val. "Timphu")
- Timsiņu-Sīmaņu ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā
- Tumšais ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā
- Timsiņš Timsenis, ezers Praulienas pagastā
- Tumsenis Timsenis, ezers Praulienas pagastā
- Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis
- thinamiformes Tinamveidīgie
- tinamiformes Tinamveidīgie
- ķincināt Tincināt
- kvercināt Tincināt
- kvērcināt Tincināt
- ticināt Tincināt
- tinkāt Tincināt
- tieļāt Tincināt, iztaujāt
- pīnēt Tincināt, pratināt; bārt
- cebidae Tinēastpērtiķu dzimta
- brachyteles Tinējastpērtiķu dzimtas ģints
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē
- scythris Tinējkožu dzimtas ģints
- tintiņš Tinējs (vērpjamā ratiņa spole)
- attelabidae Tinējsmecernieku dzimta
- byctiscus Tinējsmecernieku dzimtas ģints
- augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
- tortricidae Tinēju dzimta
- blastesthia Tinēju dzimtas ģints
- choristoneura Tinēju dzimtas ģints
- croesia Tinēju dzimtas ģints
- enarmomia Tinēju dzimtas ģints
- epinotia Tinēju dzimtas ģints
- exapate Tinēju dzimtas ģints
- grapholitha Tinēju dzimtas ģints
- hedya Tinēju dzimtas ģints
- laspeyresia Tinēju dzimtas ģints
- pammene Tinēju dzimtas ģints
- pandemis Tinēju dzimtas ģints
- petrova Tinēju dzimtas ģints
- ptycholoma Tinēju dzimtas ģints
- rhopobota Tinēju dzimtas ģints
- rhyacionia Tinēju dzimtas ģints
- spilonota Tinēju dzimtas ģints
- tortrix Tinēju dzimtas ģints
- Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- grauta Tinis
- grautuve Tinis
- grāvējs Tinis
- āmrija Tinis 1
- gorls Tinis 1
- dižēda Tinis, āmrija
- dižēdējs Tinis, āmrija
- tilkšēt Tinkšķēt, šķindēt
- tilkšķēt Tinkšķēt, šķindēt
- tinkšis Tinkšķis
- tilkšis Tinkšķis, šķindiens
- aiztinkšēt Tinkšķot attālināties
- aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties
- satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi
- aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt
- rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību
- notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to)
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu)
- ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu)
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam)
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli)
- pietīt Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli)
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido (to vēlamajā formā)
- pieriest Tinot (velkus), piepildīt (veltni ar tiem)
- aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm)
- notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
- aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko)
- attīt Tinot atdalīt (no kā); notīt
- attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts)
- tītenis Tinot gatavots, iegarens (kāda materiāla) veidojums
- iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu)
- satīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu)
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu); satīt
- ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu)
- pārtīt Tinot pārvietot (ko uztītu, piemēram, uz citu spoli)
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt
- satīt Tinot sasaiņot
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziju, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā)
- iztīt Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma)
- attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma
- iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt
- griezt Tinot, vijot veidot (ko)
- aizvīkstīt Tinot, vīstot aizbāzt aiz kaut kā
- coprinus Tintenes
- coprinaceae Tinteņu dzimta
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- tintene Tintes pildspalva
- tintūze Tintes pildspalva
- tintenis Tintes printeris
- sausēklis Tintes susināmais papīrs
- tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas
- paralēltinums Tinums, kam ir paralēlslēgums
- tināt Tiņāt
- Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
- titāna dioksīds TiO~2~, plaši izplatīts termiski izturīgs, balts pigments ar labu segtspēju; pazīstamas divas titāna dioksīda formas: anatazs un rutils; polimēriem iesaka lietot rutilu
- thiobacillus Tiobaktērijas
- rodanīds Tiocināts, tiociānūdeņražskābes (HSCN) sāls
- cistationīns Tioesteris, veidots no hemocisteīna un serīna kā starpprodukts, metionīnam pārvēršoties cisteīnā
- sulfons Tiosavienojumu oksidēšanas produkts, kurā SO2 grupa saistīta ar divām ogļūdeņražu grupām
- tiosulfāti Tiosērskābes sāļi, no kuriem nātrija tiosulfātu Na~2~S~2~O~3~ lieto fotogrāfijā (par fiksāžu), tekstilrūpniecībā un medicīnā
- hiposulfīti Tiosulfāti, sērapskābes sāļi
- displastisks Tipam neatbilstošs
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā)
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā
- tipuri Tiperi - tauta Indijā
- lielummērs Tipfigūras sekundārais, vadmēriem proporcionāli aprēķinātais somatomērs
- brahibāzija Tipināšana; sirmgalvju gaita sīkiem solīšiem sakarā ar ekstrapiramidālās sistēmas funkcijas traucējumiem
- tepināt Tipināt
- tikāt Tipināt
- tipšināt Tipināt
- topināt Tipināt
- notipināt Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt
- aptipināt Tipināt apkārt
- aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- attipināt Tipināt šurp
- dopināt Tipināt, iet sīkiem solīšiem
- lencēt Tipināt, iet vai lekt sīkiem solīšiem
- ļencēt Tipināt, iet vai lekt sīkiem solīšiem
- ķudīt Tipināt, skraidīt sīkiem soļiem
- tapināt Tipināt, soļot
- tipa Tipinātājs
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- pārtipināt Tipinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml)
- aiztipināt Tipinot attālināties
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā)
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- aptipināt Tipinot paiet zem kā
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- patipināt Tipinot pavirzīties
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- satipuļot Tipinot sanākt kopā
- uztipināt Tipinot uziet, uznākt
- uzdipāt Tipinot uziet, uzskriet
- notipināt Tipinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme
- nominālpasuga Tipiskā pasuga, kuras apraksts ir par pamatu sugas aprakstam
- eubacteriales Tipiskās jeb īstās baktērijas
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
- eumetazoa Tipiskie daudzšūņi jeb eimetazoji
- folgefondens Tipisks plato glečers D Norvēģijā, kas sastāv gk. no firna
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piemēram, kāda virziena, laikposma) mākslas darbs
- atipija Tipisku iezīmju trūkums, novirze no normas
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu
- rinddalis Tipogrāfijā pildamais materiāls rindu atstarpēm
- diamants Tipogrāfijas burti, kuru biezne (izmērs) ir 4 punkti (apmēram 1,5 mm)
- teksts Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 20 punktu
- petits Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 8 punkti (3,01 mm)
- borgiss Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 9 punkti (ap 3,38 mm); lieto laikrakstu, arī grāmatu teksta salikšanai
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām
- tipogrāfs Tipogrāfijas darba speciālists (sk. tipogrāfija)
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede
- liknis Tipogrāfijas instruments teksta salikšanai
- iespiedkrāsa Tipogrāfijas krāsa, ko izmanto iespiešanai
- saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process; burtliktuve
- aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes
- korektūra Tipogrāfiska salikuma novilkums salikuma kļūda konstatēšanai un labošanai
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses; no šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums
- špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem
- pt Tipogrāfiskais punkts (angļu "point")
- astotdaļpetīts Tipogrāfiskas sistēmas 1 punkts un tipogrāfiskā materiāla pamatvienība
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest (tekstu) no cita izdevuma
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna
- drukavāts Tipogrāfiski iespiests
- reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros
- tipohrīzogrāfija Tipogrāfisks bronzas iespiedums
- ietvarojums Tipogrāfisks iertvars vai līnija ap slikumu
- hromotipija Tipogrāfisks iespiedums vairākās krāsās
- hromotipija Tipogrāfisks iespiešanas paņēmiens vairākās krāsās
- tipohromija Tipogrāfisks krāsu iespedums ar vienu autotipijas plāksni
- atdura Tipogrāfisks materiāla kopnosaukums: pildeņi, kvadrāti, plēksnes; lieto pagatavotā salikuma paplašināšanai vai pagarināšanai
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām
- melotipija Tipogrāfisks nošu iespiedums
- pārvedums Tipogrāfisks paņēmiens, ar tauku kārtu pagatavotus novilkumus pārvest iespiešanai uz litogrāfijas akmens vai iespiežamā skārda
- viņete Tipogrāfisks vai mākslinieka zīmēts beigu rotājums, bieži ar figurālu veidojumu; vinjete
- tipometrija Tipogrāfisks zemes karšu (atlantu) iespiedums
- tipoartogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiedumu tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktus vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu
- tipoautogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiešanas tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktos vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu
- areāltipoloģija Tipoloģiskās valodniecības apakšnozare, kurā pēta viena areāla valodu kopīgās pazīmes, galvenokārt tās, kas radušās valodu kontaktu ietekmē
- tipometrs Tipometrisks mērinstruments
- tipuļi Tipulis
- tipveidīgs Tipveida
- deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag")
- bloks Tipveida nomaināma iekārtas sastāvdaļa, kas veic noteiktu funkciju
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts
- Santorina Tira, arhipelāgs Egejas jūrā
- lesa Tirāde dzejā, īpaši spāņu dzejā
- kaklakundzība Tirānija
- tirannija Tirānija
- tirannisks Tirānisks
- tirannizēt Tiranizēt
- tyrannosaurus Tiranozauri
- kliedzējputns Tirānputni - zvirbuļveidīgo putnu apakškārta ("Clamatores")
- tyranni Tirānputnu apakškārta
- tyrannidae Tirānputnu dzimta
- machetornis Tirānputnu dzimtas ģints
- megarhynchus Tirānputnu dzimtas ģints
- onychorhynchus Tirānputnu dzimtas ģints
- pyrocephalus Tirānputnu dzimtas ģints
- todirostrum Tirānputnu dzimtas ģints
- toditirāns Tirānputnu dzimtas ģints
- tyrannus Tirānputnu dzimtas ģints
- tiranns Tirāns
- jēznieks Tirāns, "kakla kungs"
- tiražs Tirāža
- dirdīt Tirdīt
- terdīt Tirdīt
- tirināt Tirdīt
- iztirdīt Tirdīt un pabeigt tirdīt
- tirzīt Tirdīt, izdibināt
- tīdīt Tirdīt, izvaicāt
- tērpināt Tirdīt, pratināt
- delkt Tirdīt, tramdīt, traucēt
- jāt Tirdīt; rāt; lamāt
- tirdzānis Tirdzinieks
- tirdzenieks Tirdzinieks
- tirdznieks Tirdzinieks
- kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai
- CAT Tirdzniecība ar datoru palīdzību (angļu "Computer-Assisted Trading")
- papeterija Tirdzniecība ar papīru un tā izstrādājumiem
- starptirdzniecība Tirdzniecība ar starpniekiem
- brujārs Tirdzniecībā grāmata dienas ieņēmumiem un izdevumiem
- brujons Tirdzniecībā grāmata, kur īsi ieraksta dienas darījumus
- krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai
- ppa Tirdzniecībā lietots saīsinājums, kas nozīmē to, ka paraksttājsir tirgotāja prokūrists
- telemārketings Tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus; viena no teledarba formām
- gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums; augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums
- negociācija Tirdzniecība vai starpniecība starptautiskajā tirdzniecībā
- andele Tirdzniecība; pārdošana
- provreiznieks Tirdzniecības aģents
- ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs
- prohibicionisti Tirdzniecības aizliegumsistēmas piekritēji
- ponderācija Tirdzniecības bilance
- t/c Tirdzniecības centrs (kopā ar nosaukumu, piem., t/c "Mols")
- prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli
- akceptācija Tirdzniecības darījumos atbilde uz iesūtīto oferti, ka piedāvājums pieņemts
- TEDIS Tirdzniecības elektronisko datu apmaiņas sistēma ("trade electronic data interchange systems")
- Liepājas ezera kanāls Tirdzniecības kanāls
- Liepājas Ostas kanāls Tirdzniecības kanāls Liepājā
- Ostas kanāls Tirdzniecības kanāls Liepājā
- Pilsētas kanāls Tirdzniecības kanāls Liepājā
- faktorija Tirdzniecības kantoris un apmetne, ko tirgotāji organizē kolonijās
- HGB Tirdzniecības kodekss Vācijā 20. gs. 1. pusē (vācu "Handelsgesetzbuch")
- rēderis Tirdzniecības kuģa (kuģu) īpašnieks
- māsters Tirdzniecības kuģa kapteinis
- kaperkuģis Tirdzniecības kuģis, kas kara laikā ar savas valdības atļauju nodarbojas ar ienaidnieka tirdzniecības kuģu gūstīšanu
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni
- koloniālsistēma Tirdzniecības monopolu sistēma, ko 17. gs. izveidoja Eiropa koloniālvalstis un kas pastāvēja līdz 19. gs.
- tālākpārdošana Tirdzniecības nolūkā nopirktas preces pārdošana
- grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- torgs Tirdzniecības pārvalde (Padomju Savienībā)
- ģenerālpilnvara Tirdzniecības pilnvaras paveids, kas dod tiesību pārvaldīt visu tirdzniecības uzņēmumu, pārdot un iepirkt preces
- ievedprēmijas Tirdzniecības politikas ierocis uztura līdzekļu trūkuma un dārdzības laikos
- komercprocess Tirdzniecības process
- Angmagsalika Tirdzniecības stacija Grenlandes dienvidaustrumu piekrastē ("Angmagssalik"), \~2500 iedzīvotāju
- maklers Tirdzniecības starpnieks
- cif Tirdzniecības termins: kravas vešanu un apdrošināšanas izdevumus maksā pircējs (angļu "cost, insurance, freight", arī C. I. F.)
- reverss Tirdzniecības tiesībās - saistība, solījums, kuru paraksta, ieķīlājot (ko)
- oferents Tirdzniecības tiesībās - tas, kas izdara oferti
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības; objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā
- TRP Tirdzniecības un rūpniecības palāta
- prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus
- TU Tirdzniecības uzņēmums
- kapteinis Tirdzniecības vai pasažieru kuģa komandieris
- merčendaizers Tirdzniecības veicinātājs
- komercvērtība Tirdzniecības vērtība
- točka Tirdzniecības vieta
- POS Tirdzniecības vieta (angļu "point of sale")
- brends Tirdzniecības zīme, firmas zīme, preču zīme, prečzīme; zīmols
- veikalisks Tirdzniecisks
- merkantils Tirdzniecisks, komerciāls
- tirē Tirejs
- tireļ Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot)
- tireļiem Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot)
- maremma Tirēnu jūras piekrastē - purvs
- tirrēņi Tirēņi, etruski
- tireņu Tireņu tireņiem - pa galvu pa kaklu, jeb kūleņu kūleņiem
- dijodtirozīns Tireoglobulīna sastāvdaļa; kavē tireotropā hormona rašanos hipofīzes priekšējā daivā
- tireolizīns Tireolītisks serums
- TRH Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (angļu "thyrotropin-releasing hormone")
- tireotropīns Tireotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi
- TTH Tireotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
- targavāties Tirgojot kaulēties
- saandelēt Tirgojoties iegūt (ko) lielākā daudzumā; tirgojoties iegūt (kā lielāku daudzumu); ietirgot
- tirgāties Tirgojoties kaulēties (par cenu)
- pārsatargavāties Tirgojoties kļūdīties, tā ka rodas naudas iztrūkums
- pasaturēties Tirgojoties ne pazemināt (cenu)
- iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu)
- uztirgoties Tirgojoties tikt uz augšu
- satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu)
- ietirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (naudu)
- nemnieks Tirgonis Rīgā, kas tirgojas ar zemniekiem vai to precēm
- mežrūpnieks Tirgonis, kas uzpērk kokmateriālus tālākai pārdošanai
- kaupiks Tirgonis, tirgotājs
- torgašs Tirgonis; tirdzniecības darbinieks
- endelēt Tirgot
- kupšot Tirgot
- tirgāt Tirgot
- kupšene Tirgotāja
- zveņģis Tirgotāja kalps
- apakšaģents Tirgotāja palīgs
- kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu
- andelētājs Tirgotājs
- kopmanis Tirgotājs
- kupčis Tirgotājs
- kupčus Tirgotājs
- kupša Tirgotājs
- kupšists Tirgotājs
- kupšs Tirgotājs
- liģeris Tirgotājs
- kupcis Tirgotājs (parasti cariskajā Krievijā)
- skalperis Tirgotājs biržā, kas veic ātras pirkšanas un pārdošanas operācijas ar neievērojamu peļņu vai zaudējumiem, un savas pozīcijas izsoļu sesijas laikā tur tikai īsu brīdi
- namnieks Tirgotājs pilsētā
- vairumtirgotājs Tirgotājs vairumtirdzniecībā
- paštirgotājs Tirgotājs, kas visus darījumus slēdz uz paša rēķina, pretēji aģentam vai komisionāram, kas darījumus slēdz uz sveša (mandanta, "patrona") rēķina
- kaupmanis Tirgotājs, uzpircējs
- rebinieks Tirgotājs, veikalnieks, spekulants
- andelmanis Tirgotājs; sīktirgotājs
- ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (Krievijā līdz 1917. gadam, arī Latvijā līdz 1924. gadam)
- ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
- magazīna Tirgotava
- universāltirgotava Tirgotava, kurā pārdod dažādas plaša patēriņa preces
- kandavot Tirgoties
- knotēties Tirgoties
- līferēties Tirgoties
- prečoties Tirgoties
- šeftēt Tirgoties
- šeftēties Tirgoties
- šeptēt Tirgoties
- šeptēties Tirgoties
- veikalot Tirgoties
- veikaloties Tirgoties
- tirgot Tirgoties (ar ko)
- pautoties Tirgoties ar olām
- tamašāties Tirgoties ar vecām lietām
- kroģēt Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
- krogot Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
- dīlot Tirgoties, kārtot darījumus
- endelēties Tirgoties; arī kaulēties
- andelēties Tirgoties; pirkt un pārdot
- Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā
- tiergs Tirgus
- tirgs Tirgus
- tuča Tirgus
- turgus Tirgus
- souk Tirgus ar noteiktu plānojumu atkarībā no preču veida
- spottirgus Tirgus ar tūlītēju piegādi un samaksu, tirgojot, piem., naftu; pastāv līdzās piegādēm uz ilgtermiņa kontraktu pamata
- tirdzēns Tirgus braucējs; tirdzinieks
- devintelis Tirgus ceturtdienā pēc vasarsvētku atsvētes
- tirgadiena Tirgus diena
- tirgsdiene Tirgus diena
- oligopsons Tirgus forma, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv daži dalībnieki, bet piedāvājuma pusi daudzi dalībnieki
- palats Tirgus laukums
- tirgplacis Tirgus laukums
- tirgusplacis Tirgus laukums
- akcepttests Tirgus pieprasījuma analīzes metode, kas palīdz noteikt testējamo personu vēlmi iegādāties noteiktu preci un šīs vēlmes līmeni
- sprinuha Tirgus soma
- tirgussoma Tirgus soma
- arlekināde Tirgus teātra komēdija 18. gs. vidū Francijā
- attirgus Tirgus turpinājums nākamajā dienā
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem
- aplāts Tirgus, gadatirgus; tirgotāja bode
- prihods Tirgus, krāmu tirgus
- vergtirgs Tirgus, kurā līga kalpus
- ekotirgus Tirgus, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju
- Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā
- tirgdarbība Tirgvedība
- mārketings Tirgvedība, uzņēmuma komerciālās darbības rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti
- merčendaizings Tirgvedības nozare: māksla pārdot un reklamēt preci
- mārketings Tirgzinība
- tirgzinis Tirgzinības speciālists
- mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- stirināt Tirināt
- stirstināt Tirināt
- tirstināt Tirināt
- pirināt Tirināt, purināt
- tirelēt Tirināt, purināt, drebināt
- stirināties Tirināties
- triodtiristors Tiristors ar izvadītiem trim elektrodiem
- Turkestāna Tirkistana - pilsēta Kazahstānā
- tirkiss Tirkīzs
- Čardžova Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā
- Čardžuja Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- Krasnovodska Tirkmenbaši, pilsētas nosaukums padomju laikā
- talzīt Tirkšēt
- tiršķināt Tirkšināt
- tiršķins Tirkšis
- stirkšēt Tirkšķēt
- stirāt Tirkšķēt, trokšņot
- tirāt Tirkšķēt, trokšņot
- klirkšķēt Tirkšķēt, žvadzēt
- klirkstēt Tirkšķēt, žvadzēt
- stirkšināt Tirkšķināt
- žļirkstināt Tirkšķināt, grabināt
- aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt
- attirkšināt Tirkšķinot atbraukt
- klirkšķis Tirkšķis
- tirkšīns Tirkšķis
- tirkšis Tirkšķis
- tirkšs Tirkšķis
- Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā
- Turnhauta Tirnhauta - pilsēta Beļģijā
- tiroksinēmija Tiroksīns asinīs
- TBG Tiroksīnu saistošais globulins (angļu "thyroxine-binding globulin")
- tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji
- dihidroksifenilaanalīns Tirozīna oksidācijas produkts, adrenalīna un melanīna sintēzes starpprodukts
- tirozinoze Tirozīna un tā oksidācijas produktu pastiprināta izdale urīnā
- tirozinūrija Tirozins urīnā
- tirpekļi Tirpas
- tirpalas Tirpas, trīsas
- stierpalas Tirpas, trīsas; tirpalas
- stirpalas Tirpas, trīsas; tirpalas
- tirpuļi Tirpas; arī drebuļi, trīsas
- stirgt Tirpt
- tārpāt Tirpt
- tērpāt Tirpt, sāpēt
- parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums
- tirponis Tirpums; arī drebuļi
- Euphorbia tirucalli Tirukali eiforbija
- Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
- Tīrukšu ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Tirukša ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Vectirukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
- Vectīrukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
- Ilzikupe Tirukšupe Usmas pagastā
- Sūdzeru upe Tirukšupe, Tirukšezera pieteka
- Ilikupe Tirukšupe, ūdenstece Usmas pagastā
- Radziņa Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Tērukšupe Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Tirse Tirza
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
- Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
- Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
- Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate
- Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza
- tirza Tirzāšana, pētīšana
- Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
- Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
- Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- iztirzīt Tirzīt un pabeigt tirzīt
- Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā
- Tisaederkeņa Tisaūjvāroša - pilsēta Ungārijā, tās nosaukums līdz 1970. g.
- Leninvāroša Tisaūjvāroša, pilsēta Ungārijā, tās nosaukums 1970.-1990. g.
- Ciskada ezers Tiskāda ezers Silmalas pagastā
- Tiskāde Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskadka Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskādne Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskatne Tiskade, Maltas pieteka
- Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā
- sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai
- Ti Titāns (ķīm. elements)
- titanāts Titānskābes sāls
- titānīdi Titānu bērni
- komentārtitri Titri, kas parādās filmas vidusdaļā un sniedz papildu informāciju
- redoksimetrija Titrimetrijas metode, kuras pamatā ir oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
- protolitometrija Titrimetrijas metode, kuras pamatā ir protonu apmaiņas reakcija starp skābi un bāzi
- titultitrs Titrs, kas ietver (piemēram, kinofilmas, televīzijas pārraides) nosaukumu
- titulēties Titulēt sevi
- papildtitullapa Titullapa, kas dota papildus galvenajai titullapai, tulkotos darbos tā ir oriģināla titullapas kopija, atkārtotos izdevumos - agrākā, visbiežāk pirmā izdevuma titullapas kopija
- iespiedziņas Titullapas otrā pusē vai grāmatas pēdējā lappusē ievietotās ziņas, kas norāda: kādā datumā grāmata nodota salikšanai un parakstīta iespiešanai, cik eksemplāros tā izdota (metiens), kādā tipogrāfijā iespiesta utt.
- titulis Tituls
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā)
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā)
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā)
- rabi Tituls cienījamu jūdu rakstu mācītāju uzrunāšanai
- lielhercogs Tituls firstiem, kuri ieņem stāvokli starp karali un hercogu
- monsenjors Tituls katoļu garīdzniecībā
- abe Tituls katoļu garīdzniekiem, kuriem nav darba vietas
- čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi
- magnifiks Tituls vācu universitāšu rektoriem
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
- genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls
- begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs
- Tīturga Titurga, Daugavas pieteka
- Mūlskalna ezers Titurgas ezers Ķekavas pagastā
- Ostvalda kanāls Titurgas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā
- Tuva Tiva - Krievijas Federācijas subjekts - Tivas Republika
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
- munči Tivi - tauta Nigērijā
- tiziski Tiziski iet - klibot
- klāms Tizls
- kleņģis Tizls cilvēks
- tizu Tizu tizām iet - klibot
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
- tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
- Arveida tuksnesis Alžīrijas rietumos (_Aroueїda, Hamadet_), Tindūfas vilājas dienvidrietumu daļā
- sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
- sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
- urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
- Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā
- Tartāra ezers ūdenskrātuve Irākā, Tigras un Eifratas starpupes rajonā, platība - līdz 3400 kvadrātkilometriem, garums - līdz 100 km, piepilda Tigras ūdeņi, izveidota 1957.-1976. g., lai novērstu plūdus Bagdādē un apūdeņotu laukus
- Trautmaņa dzirnavezers ūdenskrātuve Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 1 ha; Tiegaždzirnavu ezers; Tiegāždzirnavu ezers
- Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
- Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Uku ezers Uķis, ezers Tirzas pagastā
- Ūķis Uķis, ezers Tirzas pagastā
- Unctad UNCTAD - ANO Tirdzniecības un attīstības konference
- Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā
- Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
- Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
- Otaņķe upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe
- Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
- Šatelaraba upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī
- Dijala upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km
- Karhe upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā
- Sandau upe Islandes ziemeļaustrumos, ietek Tisdilfjordā
- Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā
- Anjēne upe Itālijā (_Aniene_), Tibras kreisā krasta pieteka
- Marta upe Itālijā, Lacio reģiona ziemeļos, iztek no Bolsēnas ezera, ietek Tirēnu jūrā
- Anhilāra upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera
- Kjani upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka
- Nera upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka
- Tibra upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā
- Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
- Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
- Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
- Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
- Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
- Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
- Kosesa upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Limbeļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Sangiļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Azasa upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Hamsira upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Baliktighema upe Krievijā, Tivas Republikas austrumu daļā, Kizilhemas kreisā krasta pieteka
- Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
- Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Ižma upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva
- Vima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
- Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Bajana upe Ķīnā (_Bayan Gol_), Tibetas kalnienes ziemeļaustrumu daļā, ietek Tosonnūra ezerā
- Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
- Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
- Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
- Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
- Satledža upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā
- Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
- Kosī upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Sengekhabapa upe Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā, Indas augštece
- Caķa upe Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, ietek Serlincho ezerā
- Cačucangpo upe Ķīnā, Tibetas kalnienē, ietek Sellinga ezerā
- Desagvadera upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
- Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
- Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Pogeniša upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka
- Bega upe Rumānijā, Timišas žudecā
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
- Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
- Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
- Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
- Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
- Madža upe Šveicē, Tičīno kantonā, ietek Lago Madžore ezera ziemeļu daļā
- Eifrata upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
- Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
- Timinava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants
- Tymynava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
- Tymynova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
- Titānija Urāna pavadonis ("Titania"), vidējais attālums no planētas - 436300 km, izmēri - 1578 km
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu
- Mahākāla vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams un dharmapāla, kas literatūrā aprakstīts dažādi, Tibetā sastopamas vairākas variācijas
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
- indoķīniešu valodas valodu grupa, kas aptver ķīniešu, tibetiski-birmāniskās un tai valodas, ko runā Ķīnā, Tibetā, Birmā un Indoķīnas pussalā
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
- Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu
- vadžrajāna Vārds ("dimanta rats"), ko dažkārt lieto Tibetas budisma - mahājānas budisma paveida apzīmēšanai; to raksturo atšķirīgas doktrīnas un prakses formas
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
- Tilžas ezers Vectilžas ezers Tilžas pagastā
- Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- VTO Ventspils Tirdzniecības osta
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
- Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
- Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās
- ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- A14 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne)
- Vatikāns viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā
- Vieta Vijata, Tirzas pieteka
- Vijate Vijata, Tirzas pieteka
- Viļaune Vilaune, Tirzas pieteka
- Viranīte Virāne, Tirzas pieteka
- Virānīte Virāne, Tirzas pieteka
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
- Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
- Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
- Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas
- Vulkāna Vulkāno, sala Tirēnu jūrā, Itālijas teritorija
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā
- Palinuro rags zemesrags Itālijas dienvidu daļā, Tirēnu jūras krastā
- Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
- kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs
- flašegirds Zoroastrismā šīs pasaules gals, Tiesas Diena
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ti.