Paplašinātā meklēšana

Meklējam Stra.

Atrasts vārdos (52):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (593):

Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Annasciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
parastais elsis elšu suga ("Stratiotes aloides")
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
Ķiržu–Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
elšu zāle parastais elsis (_Stratiotes aloides_)
plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca
PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stradella pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.)
Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālene pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štraubinga pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā
Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā
Stradi Rīgas Stradiņa universitāte
RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA)
Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski
stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku
stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji
strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji
straumēnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Straumēni" iedzīvotāji
Sārums Sārumezers Straupes pagastā
Sārmes ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
Saruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
Sāruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
straumieši Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu
strabotomija Strabisma labošanas operācija
Stradžu grāvis Stradzes grāvis Vārves pagastā
stragans Stragns
straglums Stragnums
straigņa Straignājs
strapuls Strampals
strenga Stranga - iejūga velkamā virve
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
stranvaesia Stranvēzijas
strasts Strastis
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
SBL Stratēģiskā bruņojuma limitēšana
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses
SAI Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
stratosfaira Stratosfēra
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy")
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā
sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās
sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās
sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās
galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā
tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm
uzvaras gājiens Strauja attīstība; panākumu, sekmju gūšana
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā
furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika
steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
domu lidojums Strauja domāšanas gaita
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko)
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
grūdiens Strauja izelpa
sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā
kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu)
spridzene Strauja ķēve
pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika
pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi
pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa
tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām
karstumdūriens Strauja pārkaršana
obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks
zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks
skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika
sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā
segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika
revulsija Strauja sulu kustēšanās
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām
ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties)
žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1)
grūba Strauja vieta (Daugavā)
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība)
džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja
uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās; samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi
žicka Strauja, trakulīga sieviete
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties
atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu)
kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās)
vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus
karstdabīgs Straujš
naujš Straujš
pažarniecisks Straujš
straujīgs Straujš
straujots Straujš
strauļš Straujš
straums Straujš
trauksmains Straujš (1)
steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu)
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
boiks Straujš (par zirgu)
jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu)
ātrs Straujš (raksturs)
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
laidiens Straujš brauciens
svelonis Straujš cilvēks
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim)
apcirtiens Straujš pagrieziens, apgrieziens
laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens
ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme
aulaks Straujš zirgs
kruts Straujš, ass (ceļa pagrieziens)
spērslīgs Straujš, ātras dabas
aumaša Straujš, ātrs
kruts Straujš, ātrs
drēberīgs Straujš, ātrs (par zirgu)
skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs
nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi)
deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks
zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis
pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks
pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks
pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks
spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks
joņains Straujš, intensīvs (par norisi)
stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks
sterbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
sturbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks
aumalīgs Straujš, neapturams
buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs
motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu)
motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms
traukulīgs Straujš, nemierīgs
špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs
iekaisīgs Straujš, nesavaldīgs
virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks
nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu)
laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot)
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē)
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
šaudrīgs Straujš, šaudīgs
šaudrs Straujš, šaudīgs
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks
straujums Straujtece
katarakts Straujtece Nīlā
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums
straujība Straujums
ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai)
žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai); ātrums (2)
karstība Straujums, ātrsirdība, kārība
karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums
aumaļība Straujums, trauksmainība, nevaldāmība
brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme
bāme Straujums; trieciens; trauksme
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
straumulot Straumalot
dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem
apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas
atplūdstraume Straume, kas veidojas atplūstot
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam
tekme Straume, tecēšana
Straumes ezers Straumenes ezers Demenes pagastā
Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha
Straumes Straumes ezers - Straumenes ezers Demenes pagastā
gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga
sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā)
arstraumi Straumes virzienā
Roop Straupe
lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji
mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
straupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Straupe" iedzīvotāji
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
matteuccia Strauspapardes
onocleaceae Strauspaparžu dzimta
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
strauši Strauss
strausis Strauss
ptilium Straussūnas
dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā
struthio Strausveidīgo kārtas ģints
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta
deibiņa Strauta forele
nīga Strauta forele
nigatiņš Strauta forele
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
sniegogulājs Strauta sniegoga
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
matspārņi Strautenes
plecoptera Strautenes
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs
brachyptera Strauteņu kārtas ģints
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm
valka Strautiņš, upīte
čurga Strautiņš, urga
čurkste Strautiņš, urga
elmidae Strautnagaiņu dzimta
rūce Strauts
strauta Strauts
tērce Strauts
urdaviņa Strauts
valks Strauts, neliela ūdenstece
upēle Strauts, neliela upīte
upēlis Strauts, neliela upīte
upis Strauts, neliela upīte
upītis Strauts, neliela upīte
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
steģere Strauts, valks
stedzere Strauts, valks 2
cordulegasteridae Strautspāru dzimta
cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
hydraenidae Strautvaboļu dzimta
hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
strazdulēns Strazda mazulis
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Dzegužu kalns Strazdes pilskalns Strazdes pagastā
sturnus Strazdi
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā
špaks Strazds
spiedze Strazds
spiedzīte Strazds
strads Strazds
stragzds Strazds
trekšķis Strazds
gurba Strazdu būris
kozavs Strazdu būris
pulcenis Strazdu būris
aule Strazdu būrītis
gurbs Strazdu būrītis
puņķis Strazdu būrītis kokā
sturnidae Strazdu dzimta
acridotheres Strazdu dzimtas ģints
aplonis Strazdu dzimtas ģints
buphagus Strazdu dzimtas ģints
creatophora Strazdu dzimtas ģints
gracula Strazdu dzimtas ģints
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
strazdene Strazdu mātīte
strazdiene Strazdu mātīte
stradulēns Strazdu mazulis
grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta
corcorax Strazduļu dzimtas ģints
grallina Strazduļu dzimtas ģints
struthidea Strazduļu dzimtas ģints
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
strazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema
Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā
Vārnkalns Vārnas kalns Straupes pagastā
Vārnkalni Vārnskalns, apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis
Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Stra.