Paplašinātā meklēšana
Meklējam Paga.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (225):
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
- pagaiču Pagaču.
- patrāpīt Pagadīties (satikt).
- patrāpīties Pagadīties.
- uztrāpīties Pagadīties.
- pagaids Pagaida (1).
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
- iegaidām Pagaidām.
- uz laiku Pagaidām.
- piegāžām Pagaidām.
- pa-pa Pagaidi, pagaidi.
- pagaid Pagaidi!
- paiču Pagaidi! Panāc šurp!
- padž Pagaidi.
- padža Pagaidi.
- padžu Pagaidi.
- pagai Pagaidi.
- apgaidīt Pagaidīt.
- pasagaidities Pagaidīt.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- pagaidceļš Pagaidu ceļš.
- cietienis Pagaidu ciešanas.
- pabūklis Pagaidu dzīvojamā ēka.
- paēne Pagaidu ēka.
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
- pagaidgrāvis Pagaidu grāvis.
- designācija Pagaidu iecelšana.
- PJJK Pagaidu jauniešu jaunrades kolektīvs.
- interrex Pagaidu karalis starp 2 karaļu periodiem jeb starpkaralis.
- pagaidlīdzeklis Pagaidu līdzeklis.
- PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā).
- slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām.
- pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks.
- interimteātris Pagaidu teātris.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- rekrēdence Pagaidu valdīšana par strīdamu mantu.
- interims Pagaidu vienošanas vai pagaidu lēmums.
- promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas.
- interimārs Pagaidu-.
- palliatīvs Pagaidu, pagaidu līdzeklis.
- interimistisks Pagaidu.
- provizorisks Pagaidu.
- pagailēties Pagailēt.
- pagailes Pagaiļi.
- padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus).
- pagaiss Pagaišs.
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
- kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies.
- fuč Pagalam!
- čupa Pagalam.
- pagalem Pagalam.
- prapul Pagalam.
- vējā Pagalam.
- galdapuža Pagalde.
- pagaldis Pagalde.
- pagalds Pagalde.
- paģaldīt Pagaldīt.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- šķēsts Pagale, nūja.
- laksis Pagale, šķila.
- istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- palmeņš Pagalmiņš.
- pagulms Pagalms
- jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs.
- jaudārzs Pagalms ap riju.
- priekšpagalms Pagalms mājas priekšā.
- houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma.
- sētiens Pagalms; sētiena.
- ovis Pagalms.
- priekšsēta Pagalms.
- sētiena Pagalms.
- sētiene Pagalms.
- sētplacis Pagalms.
- sētsēta Pagalms.
- pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis.
- pagālis Pagalvis.
- pagalmis Pagalvis.
- pagalsti Pagalvis.
- pagalsts Pagalvis.
- pagalve Pagalvis.
- pagalvene Pagalvis.
- pagalvenis Pagalvis.
- pagalmaisiņš Pagalvja maisiņš.
- pagalmmaisiņš Pagalvja maisiņš.
- štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce.
- lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
- vante Pagara nūja bumbas atsišanai.
- kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī).
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
- bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki.
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
- atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku.
- prolongācija Pagarināšana, paildzināšana.
- izšļaukāt Pagarināt stiepjot.
- ilgināt Pagarināt, aizkavēt.
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- garināt Pagarināt.
- prolonģēt Pagarināt.
- uzgarināt Pagarināt.
- himantoze Pagarināta ūka.
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata.
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
- sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- kārts Pagarš, tievs apaļkoks.
- pagars Pagarš.
- noprovēšana Pagaršošana.
- palūkāt Pagaršot.
- palūkot Pagaršot.
- pamēģināt Pagaršot.
- paraudzīt Pagaršot.
- pasmeķēt Pagaršot.
- pagasts Pagasta administrācija.
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes.
- valdi Pagasta amatpersonas.
- pagastnieks Pagasta amatvīrs.
- apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem.
- pagastlāde Pagasta kase.
- magaziņa Pagasta labības noliktava.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
- ārpusnieks Pagasta loceklis, kas dzīvo ārpus pagasta robežām.
- otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs.
- pagastvalde Pagasta pārvaldes institūcija.
- pagastēns Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs.
- pagastnieks Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs.
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
- grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā.
- tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs.
- novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
- valstmāja Pagasta valde; pagasta valdes ēka.
- valstvalde Pagasta valde.
- vagars Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- pops Pagasta vecākais.
- staršiņa Pagasta vecākais.
- kazaks Pagasta ziņnesis.
- kazacene Pagasta ziņneša sieva.
- pagasts Pagastmāja, pagastnams.
- valstsmāja Pagastmāja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- pagasta Pagasts.
- pagaste Pagasts.
- pagāzne Pagasts.
- valste Pagasts.
- pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs.
- pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis.
- pagaste Pagastvalde.
- pagastskrīveris Pagastvaldes darbvedis.
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
- pagastvecis Pagastvecākais.
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
- preparēšana Pagatavošana.
- izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
- izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- izgatavēt Pagatavot (ēdienu).
- pataisīt Pagatavot (ēdienu).
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu).
- noķimpulēt Pagatavot mežģīnes.
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
- pagatavēt Pagatavot, izgatavot.
- sažūrēt Pagatavot, sabrūvēt.
- padarināt Pagatavot.
- pagatavināt Pagatavot.
- pagatavīt Pagatavot.
- pataisināt Pagatavot.
- sadzievāt Pagatavot.
- uzķīlēt Pagatavot.
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
- autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā.
- maģistrāls Pagatavots pēc ārsta receptes.
- pagaudāt Pagaudot.
- spergularia Pagauri.
- pagausai Pagausi.
- pagauši Pagausi.
- sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- Pagāni Pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Ziemupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 8 km; Pagastmājas grāvis.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Paga.