Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ku.
Atrasts vārdos (500):
- Ku:1
- Ku:2
- Kuba:1
- Kuja:1
- Kuks:1
- Kula:1
- Kulu:1
- Kuma:2
- Kuma:1
- Kumi:1
- Kuna:1
- Kupa:1
- Kura:1
- Kure:1
- Kuru:1
- Kusa:1
- Kuša:1
- Kuva:1
- Kubas:1
- Kubņa:1
- Kudli:1
- Kudļi:1
- Kudšu:1
- Kufra:1
- Kuhmo:1
- Kuhva:1
- Kuiču:1
- Kuiki:1
- Kujen:1
- Kukai:1
- Kukli:1
- Kukļi:1
- Kuksu:1
- Kukša:1
- Kukva:1
- Kulis:1
- Kulla:1
- Kulna:1
- Kulpa:1
- Kulpe:1
- Kuļči:1
- Kuļķi:1
- Kumba:1
- Kumbo:1
- Kumla:1
- Kumlu:1
- Kumru:1
- Kunči:1
- Kunda:1
- Kundi:1
- Kuneo:1
- Kungu:1
- Kuntī:1
- Kuņja:1
- Kupču:1
- Kurka:1
- Kurma:1
- Kurmi:1
- Kurna:1
- Kurns:1
- Kursa:2
- Kursa:1
- Kursi:1
- Kurši:1
- Kusko:1
- Kuška:1
- Kušļi:1
- Kušva:1
- Kutka:1
- Kutki:1
- Kutno:1
- Kutro:1
- Kua-Fu:1
- Kuanda:1
- Kuanga:1
- Kuanza:1
- Kubaņa:1
- Kubari:1
- Kubena:1
- Kubera:1
- Kubula:1
- Kubuli:1
- Kuchva:1
- Kucini:1
- Kucyni:1
- Kuciņi:1
- Kucupe:1
- Kučeva:1
- Kučina:1
- Kučini:1
- Kučuka:1
- Kudeba:1
- Kuderi:1
- Kudino:1
- Kuduga:1
- Kudugu:1
- Kujaba:1
- Kujuni:1
- Kujupe:1
- Kukari:1
- Kukers:1
- Kukris:1
- Kukšas:1
- Kukuči:1
- Kukuta:1
- Kulali:1
- Kuldža:1
- Kululu:1
- Kulwen:1
- Kuļaba:1
- Kuļānu:1
- Kuļera:1
- Kumada:1
- Kumāda:1
- Kumana:1
- Kumasi:1
- Kumata:1
- Kumbri:1
- Kumiho:1
- Kumoda:1
- Kumuda:1
- Kumula:1
- Kuneja:1
- Kunene:1
- Kunova:1
- Kunoža:1
- Kunpho:1
- Kuopia:1
- Kuopio:1
- Kupala:1
- Kupina:1
- Kuraha:1
- Kurben:1
- Kurģis:1
- Kurika:1
- Kuriša:1
- Kurķis:1
- Kurmen:1
- Kurmji:1
- Kurska:1
- Kurume:1
- Kurusa:1
- Kurzum:1
- Kusari:1
- Kuseni:1
- Kuseņi:1
- Kusini:1
- Kusiņi:1
- Kusiro:1
- Kusona:1
- Kussen:1
- Kušala:1
- Kuširo:1
- Kutaja:1
- Kutina:1
- Kuvaja:1
- Kuvena:1
- Kubanga:1
- Kubango:1
- Kubinka:1
- Kubolta:1
- Kubrata:1
- Kucines:1
- Kucinis:1
- Kuciņas:1
- Kučinga:1
- Kudeiki:1
- Kudling:1
- Kudžira:1
- Kuerbis:1
- Kufalja:1
- Kugarta:1
- Kuhruds:1
- Kuiķule:1
- Kuiļupe:1
- Kuiviži:1
- Kujerci:1
- Kujņona:1
- Kukalis:1
- Kukkern:1
- Kuklena:1
- Kukruze:1
- Kukšupe:1
- Kukvila:1
- Kuldīga:1
- Kullara:1
- Kulpene:1
- Kulpine:1
- Kulsans:1
- Kulsari:1
- Kulunda:1
- Kulvēni:1
- Kuļbova:1
- Kuļpine:1
- Kumarbi:1
- Kumbele:1
- Kumbern:1
- Kumbora:1
- Kumbula:1
- Kumbule:1
- Kumbuls:1
- Kumbuļi:1
- Kumbuļs:1
- Kumilla:1
- Kummeln:1
- Kumpace:1
- Kumpani:1
- Kumpāni:1
- Kumpeni:1
- Kumpiņi:1
- Kumpota:1
- Kumpoti:1
- Kumrāna:1
- Kunčeta:1
- Kunduza:1
- Kungupe:1
- Kungura:1
- Kungusa:1
- Kunluns:1
- Kunmina:1
- Kunsana:1
- Kuņģēļi:1
- Kuņluņs:1
- Kuņmina:1
- Kuokali:1
- Kuotāni:1
- Kupišķi:1
- Kuprava:1
- Kupresa:1
- Kupriši:1
- Kurbads:1
- Kurcums:1
- Kureika:1
- Kurelis:1
- Kurēlis:1
- Kurgāna:1
- Kuringa:1
- Kurland:1
- Kurļova:1
- Kurmale:1
- Kurmāle:1
- Kurmene:1
- Kurņika:1
- Kursīši:1
- Kuršaba:1
- Kuršēni:1
- Kurteni:1
- Kurteņi:1
- Kurtiča:1
- Kurtiņi:1
- Kurtiši:1
- Kurtoša:1
- Kurzeme:1
- Kuržima:1
- Kusaira:1
- Kuseira:1
- Kušaiņi:1
- Kušneri:1
- Kušņeri:1
- Kutaisi:1
- Kutangs:1
- Kutiala:1
- Kutjevo:1
- Kuveita:1
- Kuzbass:1
- Kuzjuga:1
- Kuzmina:1
- Kuantana:1
- Kubatana:1
- Kubulīni:1
- Kubuliņi:1
- Kubulova:1
- Kucopode:1
- Kučaviva:1
- Kudinava:1
- Kuenluns:1
- Kuginīki:1
- Kugrītis:1
- Kugujumo:1
- Kuģinīki:1
- Kuhtiški:1
- Kuhulins:1
- Kui-Sins:1
- Kuicjina:1
- Kuiķulis:1
- Kujāvija:1
- Kujavska:1
- Kujuvini:1
- Kukalēni:1
- Kukenana:1
- Kukliški:1
- Kuklišķi:1
- Kukschen:1
- Kukujeva:1
- Kukumacs:1
- Kukunors:1
- Kukušili:1
- Kulakova:1
- Kulaurga:1
- Kulikora:1
- Kulikoro:1
- Kullervo:1
- Kulmbaha:1
- Kulpīnes:1
- Kulsdorf:1
- Kuļebaki:1
- Kuļeredo:1
- Kumadiņa:1
- Kumagaja:1
- Kumalāni:1
- Kumamoto:1
- Kumanova:1
- Kumbrupe:1
- Kumeļupe:1
- Kumertau:1
- Kumludža:1
- Kunajala:1
- Kunašira:1
- Kundrati:1
- Kundzene:1
- Kundziņi:1
- Kungelva:1
- Kungrada:1
- Kunovice:1
- Kunštāta:1
- Kuokalis:1
- Kuornova:1
- Kuorsova:1
- Kuoštrōg:1
- Kupagana:1
- Kupčinki:1
- Kupčiški:1
- Kupidons:1
- Kurahova:1
- Kurahove:1
- Kurasiki:1
- Kurbevuā:1
- Kurdaine:1
- Kuresāre:1
- Kuriļska:1
- Kuritiba:1
- Kurjanka:1
- Kurmalen:1
- Kurovska:1
- Kurpnīki:1
- Kursieši:1
- Kursiten:1
- Kuršunlu:1
- Kurtoška:1
- Kuslītis:1
- Kušadasi:1
- Kutlofca:1
- Kutuluka:1
- Kuvasaja:1
- Kuvasoja:1
- Kučenieki:1
- Kučkauški:1
- Kudekerke:1
- Kudimkara:1
- Kudrefīne:1
- Kufšteina:1
- Kugrainis:1
- Kuģenieki:1
- Kuģinieki:1
- Kuhališki:1
- Kuibiševa:1
- Kuilitavs:1
- Kuiļupīte:1
- Kujudžaka:1
- Kukliškas:1
- Kukliškys:1
- Kukšezers:1
- Kukulkans:1
- Kukurbeta:1
- Kulakiški:1
- Kuliniški:1
- Kuljakana:1
- Kulpenhof:1
- Kumbuļupe:1
- Kumertava:1
- Kungsbaka:1
- Kunheģesa:1
- Kunkelhof:1
- Kunkuļupe:1
- Kuokanīši:1
- Kupjanska:1
- Kurčatova:1
- Kurišhafs:1
- Kurjanova:1
- Kurjanowo:1
- Kurliņupe:1
- Kurloviči:1
- Kurļinova:1
- Kurmahlen:1
- Kurnalina:1
- Kurnaļina:1
- Kurpnieki:1
- Kuršupīte:1
- Kurtalana:1
- Kurtamiša:1
- Kurtatone:1
- Kurtenhof:1
- Kuručešme:1
- Kuruktags:1
- Kurunčana:1
- Kusmurins:1
- Kusmuruns:1
- Kustanaja:1
- Kustonači:1
- Kušmuruns:1
- Kušnerova:1
- Kušņerova:1
- Kutkašena:1
- Kutlovica:1
- Kuvandika:1
- Kuvšinova:1
- Kubulupīte:1
- Kubuļniški:1
- Kubuļupīte:1
- Kudovodižs:1
- Kukshāfene:1
- Kulemborga:1
- Kulinigola:1
- Kuliniškas:1
- Kuliniškys:1
- Kulundžaka:1
- Kumkurgāna:1
- Kumpiniški:1
- Kuopessyls:1
- Kuoršinīki:1
- Kupenheima:1
- Kurdistāna:1
- Kurgantibe:1
- Kurikaveri:1
- Kurpeniški:1
- Kurpenišķi:1
- Kuršumlija:1
- Kurukšetra:1
- Kuskokvima:1
- Kuskokvimi:1
- Kutelamara:1
- Kutrofjāno:1
- Kubuļniškas:1
- Kubuļniškys:1
- Kucengrāvis:1
- Kuikarezers:1
- Kuļņevskaja:1
- Kumbakonama:1
- Kumkerghona:1
- Kundumezers:1
- Kundziniški:1
- Kundzinišķi:1
- Kundziņsala:1
- Kungadrivas:1
- Kungadryvys:1
- Kungadruvas:1
- Kungudrivas:1
- Kungudruvas:1
- Kuorklinīki:1
- Kuoršupļova:1
- Kupferberga:1
- Kurcumskaja:1
- Kurdalagons:1
- Kurgaldžins:1
- Kurgaņinska:1
- Kurkužupīte:1
- Kurludufuši:1
- Kurmenskaja:1
- Kurmīšupīte:1
- Kurpeniškas:1
- Kurpeniškys:1
- Kursakciems:1
- Kurudžašile:1
- Kurzemnieki:1
- Kustarezers:1
- Kualalumpura:1
- Kučiļagrande:1
- Kudovazdroja:1
- Kuģniekupīte:1
- Kuhlmannshof:1
- Kujeravaperi:1
- Kundziniškas:1
- Kundziņkrogs:1
- Kuņdziniškys:1
- Kupferhammer:1
- Kusinadahime:1
- Kualatrengana:1
- Kuckucks-Berg:1
- Kungejalatavs:1
- Kurmaļenskaja:1
- Kursitenskaja:1
- Kuskatansingo:1
- Kundziņstrauts:1
- Kunsentmārtona:1
- Kunsentmikloša:1
- Kuranahjurjaha:1
- Kurbān-Beirams:1
- Kuriļu-Kamčatkas:1
- Kusperlankgrāvis:1
- Kuibiševka-Vostočnaja:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4419):
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
- hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
- Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā.
- Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā.
- Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
- Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Grietēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Vanga Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Padure Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā.
- Bruzilas Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Krūkas Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Muižarāji Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Āpas Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vārdupes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Bangotnes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Segliņi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas.
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Apiņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- Apīņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha.
- Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
- Fonņa-Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m.
- Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m.
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m.
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- kangas Aužamie stāvi (Kursā).
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
- briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji.
- Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants.
- Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
- esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
- fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji.
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
- kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji.
- kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji.
- meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
- pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji.
- sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
- tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
- kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
- Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
- Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
- Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
- Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Kurzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Kurzemē 18. gs. - 8,6 km.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
- Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
- Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
- kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
- kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- safra Cukurniedru novākšanas un pārstrādes sezona Kubā.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos.
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes.
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē.
- kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji.
- Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants.
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums.
- kumbulieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji.
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha.
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona.
- kutkieši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kutki" iedzīvotāji.
- kunkuļnieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Kunkuļi" iedzīvotāji.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- Kaukete Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kuks) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību - ogdoādes.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- kušīti Etiopijas (Kušas) iedzīvotāji.
- lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
- Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
- Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
- Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers.
- Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers.
- Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers.
- Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers.
- Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m.
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers.
- Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers.
- Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
- Bratanišku ezers ezers Demenes pagastā, platība — 2,6 ha, cauri tek Kumpota.
- Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
- Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers.
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis.
- Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers.
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
- Pilsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
- Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
- Stulbezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers.
- Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
- Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
- Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
- Puzuma ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,2 ha.
- Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
- Pils ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,7 ha.
- Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
- Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
- Kuratu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - <1 ha.
- Āpu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - 12,6 ha.
- Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
- Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha.
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
- Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
- Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
- Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
- Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
- Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
- Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
- Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
- Zemdegu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha.
- Čiekuriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
- Ezeriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
- Mežezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1,4 ha.
- Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
- Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
- Lejas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība — <1 ha.
- Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha.
- Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha.
- Āšezers Ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha.
- Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
- Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
- Kriteņu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha.
- Ķeles ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha.
- Varžu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha.
- Silezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1 ha.
- Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene.
- Kublišķu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,8 ha; Kublišku ezers.
- Ķīšezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 2 ha.
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
- Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
- Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
- Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
- Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
- Kurcuma ezers ezers Medumu pagastā, platība - 12,1 ha; Kurcums.
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
- Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m.
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers.
- Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers.
- Kundumezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers.
- Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km.
- Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m.
- Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
- Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13.
- Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
- virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags).
- Lielās Kukšupes viga garākā viga Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 6 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
- Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
- Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- Grūbe Grūba, Kumadas pieteka.
- Meldrupīte Grūba, Kumadas pieteka.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
- Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
- Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
- Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Ardžuna Indiešu princis, viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
- Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
- Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
- Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- JKS Jauno komunistu savienība (Kubā).
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- Kuriļu šaurumi jūras šaurumi starp Kuriļu salām, savieno Ohotskas jūru ar Kluso okeānu, 26 šaurumi, gk. sedlienes starp vulkānu konusiem, platums — no 1,8 km līdz 55 km.
- Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
- Abdallāha šaurums jūras šaurums Persijas līča ziemeļrietumos ("Khwar Abd Allāh"), Kuveitas ziemeļaustrumos un Irākas dienvidaustrumos.
- Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
- Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Kaivarjena Kaibarjena, pilsēta Kubā.
- kumbulieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
- Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
- Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km.
- Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
- Kašgārijas grēda kalnu grēda Kunluna rietumu daļā, Ķīnā, garums - \~100 km, augstums - 5000-6000 m, augstākā virsotne - 7579 m (Kongurs), apledojums - >6000 kvadrātkilometru.
- Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (angļu valodā "Altyn Tagh"), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m.
- Arkatags Kalnu grēda Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, Ķīnā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m.
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
- Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
- Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
- Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
- Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
- Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants.
- Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
- kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
- Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
- Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
- Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
- Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Kaņepe Kaņepes Kultūras centrs, Rīgā, Skolas ielā 15.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
- Kedras Kedras ezers - Kundumezers Īves pagastā.
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā.
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
- Kļaviņi Kļaviņu ezers - atrodas Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība - 1,3 ha.
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
- Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- Kuseņi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
- Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Kubuļniškas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukuma variants.
- Kubuļniškys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukums latgaliski.
- CUC Konvertējams peso; Kubas Republikas konvertējamās valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā.
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kūrseiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
- Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants.
- Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
- Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants.
- Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- kusinieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
- Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants.
- Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919.
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Krustenes ezers Krustezers Kurmenes pagastā.
- Krustene Krustezers, ezers Kurmenes pagastā.
- Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu").
- Ipomoea quamoclit Kuamoklita ipomeja.
- Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
- CU Kuba, valsts divburtu kods.
- Kubas Republika Kuba, valsts pilnais nosaukums ("República de Cuba").
- CUB Kuba, valsts trīsburtu kods.
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā.
- Kubaņas zemiene Kubaņas-Pieazovas zemiene.
- Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene.
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- CUP Kubas peso; Kubas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- kabaļjērija Kubiešu laukuma mērs - 1343 āri.
- kubika Kubikase.
- ccm Kubikcentimetrs.
- cdm Kubikdecimetrs.
- cbkm Kubikkilometrs.
- čvarka Kubikmetra ceturtā daļa.
- centistērs Kubikmetra simtdaļa.
- cbm Kubikmetrs.
- kubiks Kubikmetrs.
- kubs Kubikmetrs.
- cb Kubiks (angļu "cubic").
- kubiknolīdzinājums Kubikvienādojums.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- kubists Kubisma pārstāvis.
- kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
- raudzībkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās.
- rauguļkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās.
- Kublišku ezers Kublišķu ezers Kurmenes pagastā.
- kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
- kubals Kubls (1).
- kubla Kubls (1).
- kubulis Kubls (1).
- zeija Kubls alus darīšanai; seija.
- seija Kubls alus darīšanai.
- žeire Kubls alus darīšanai.
- zeja Kubls alus darīšanai.
- vāksts Kubls, muca ar vaļēju, nogriestu virsdaļu.
- bugura Kubls, toveris.
- bugurs Kubls, toveris.
- staņģis Kubls.
- ziers Kubls.
- pazlaukte Kublveida trauks, kurā tek misa.
- sešsānis Kubs.
- Mbooms Kubu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - demiurgs, viens no pirmajiem dieviem.
- korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka.
- kublis Kubuls.
- Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants.
- silasciemieši Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji.
- Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
- klucītis Kubveida rotaļlieta.
- kubveidīgs Kubveida.
- kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos).
- kuča Kuce (1).
- suka Kuce (lieto kā lamuvārdu).
- kučka Kuce.
- kuņa Kuce.
- pine Kuce.
- pinele Kuce.
- sunene Kuce.
- suntine Kuce.
- čučiņš Kucēns (bērnu valodā).
- kucins Kucēns (nicīgi).
- mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu.
- kuča Kucēns; arī neliels suns.
- kucans Kucēns.
- kucelēns Kucēns.
- kucens Kucēns.
- kučiņš Kucēns.
- kuculēns Kucēns.
- suņelēns Kucēns.
- sunēns Kucēns.
- suņuks Kucēns.
- vavucītis Kucēns.
- kuņaste Kuces aste.
- Pilcines ezers Kuces ezers Dricānu pagastā.
- Pilsenes ezers Kuces ezers Dricānu pagastā.
- Lempu ezers Kuces ezers Dricānu pagastā.
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā.
- kučērs Kučieris (1).
- orētājs Kučieris, ormanis, važonis.
- kučars Kučieris; kučērs.
- kučuris Kučieris; kučērs.
- kučurs Kučieris; kučērs.
- dzenis Kučieris.
- kučārs Kučieris.
- kučiers Kučieris.
- kuķeris Kučieris.
- kuķērs Kučieris.
- zirgudzenis Kučieris.
- Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
- kudiņš Kudiķis.
- cudonia Kudonijas.
- Kuduga Kudugu, pilsēta Burkinafaso.
- nostūris Kudurs (2).
- kudžulms Kudzums, kūkums.
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
- cuphaea Kufejas.
- Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
- Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
- Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
- Kurgas ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrieva ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrievu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrīvu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Kugres ezers Kugras ezers Veclaicenes pagastā.
- Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā.
- Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā.
- Kugres ezers Kugru ezers Salnavas pagastā.
- Mazais Kugrenes ezers Kugru ezers Salnavas pagastā.
- topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga.
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
- satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju.
- lejpuse Kuģa aizvēja (zemvēja) puse.
- sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens.
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūrnieks (1).
- jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
- bordāža Kuģa ārējais apsitums.
- garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim.
- lagrēķins Kuģa atrašanās vietas noteikšana.
- juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa.
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
- pretbranga Kuģa brangas iekšējais leņķis.
- bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- traverss Kuģa gaitai perpendikulārs virziens.
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- iekšapšuve Kuģa iekšējā siena, kas sedz brangu iekšpusi.
- satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder).
- kuģturis Kuģa īpašnieks.
- šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem.
- piefraktēšana Kuģa izmantošana kravas transportēšanai noslēdzot attiecīgu līgumu.
- innāvigābilitāte Kuģa jūrasspējas trūkums.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- traps Kuģa kāpnes.
- čīfs Kuģa kapteiņa pirmais palīgs.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- flaga Kuģa karogs.
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
- marglīste Kuģa klāja margu augšējā līste.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
- branga Kuģa korpusa šķērsvirziena stingrības elements (stingrības riba).
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- deķlādiņš Kuģa krava, ko novieto uz klāja.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
- iekrava Kuģa krava.
- kargo Kuģa krava.
- krāviņš Kuģa krava.
- manifests Kuģa kravas vai tās daļas saraksts.
- dedvejtonna Kuģa kravnesības mērvienība - 1000 vai 1016 kg.
- halze Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
- kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
- starborts Kuģa labais borts (puse, sāni).
- stribords Kuģa labie sāni.
- šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem.
- šlāpe Kuģa laiva.
- atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
- brakete Kuģa metāla dibenbrangas sastāvdaļa.
- enkurierīce Kuģa noenkurošanai nepieciešamo ierīču sakopojums.
- diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību.
- dreifs Kuģa novirzīšanās no noteiktā kursa vēja vai straumju ietekmē.
- bunkuris Kuģa ogļu apcirknis; bunkurs.
- bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa.
- supply Kuģa pārtikas krājums.
- orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet.
- kambīznieks Kuģa pavāra palīgs.
- kohs Kuģa pavārs; koks 2.
- koks Kuģa pavārs.
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- dedveits Kuģa pilnā kravnesība.
- priekšmasts Kuģa priekšējais masts, fokmasts.
- fokmasts Kuģa priekšējais masts.
- apaļklīze Kuģa priekšgala borta atvere (klīze), kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose.
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai.
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina.
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- priekšenkurs Kuģa priekšgalā izvietots enkurs.
- galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni.
- šlengerēšana Kuģa svārstīšanās sāniskā virzienā.
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu.
- ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā.
- pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
- brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam.
- bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija.
- čarterētājs Kuģa vai tā daļas nomātājs.
- čīfs Kuģa vecākais (pirmais) mehāniķis.
- nāvikulārs Kuģa veida.
- luvpuse Kuģa vēja puse.
- kambīze Kuģa virtuve.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- kugule Kuģele.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- lencēt Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- lenčot Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- kuģenieks Kuģinieks.
- kuģnieks Kuģinieks.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- NIS Kuģis (tirdzniecības) ar atomdzinēju (angļu "nuclear ship").
- triera Kuģis ar airiem trijos stāvos, kas pie romiešiem saucās trirēma.
- atomkuģis Kuģis ar kombinētu kodolreaktora, tvaika turbīnas un elektrodzinēja iekārtas dzinēju.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājkuģis.
- balkertankkuģis Kuģis beramkravu un lejamkravu pārvadāšanai speciālās tilpnēs.
- transportkuģis Kuģis kravas transportēšanai.
- lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
- konteinerkuģis Kuģis preču pārvadāšanai noteikta lieluma un veida (20 un 40 pēdu garās) metāla kastēs (konteineros).
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
- Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā.
- naos Kuģis, cella; baznīcas vai citas plašas celtnes atsevišķs joms.
- katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- bāzeskuģis Kuģis, kas ir bāze citiem kuģiem, lidaparātiem u. tml.
- ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
- palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- stacionērs Kuģis, kas pastāvīgi noenkurots kādā ārvalsts ostā.
- zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- dīzeļkuģis Kuģis, ko darbina ar dīzeļmotoru.
- kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
- turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas.
- rotorkuģis Kuģis, ko dzen vēja rotors.
- flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis.
- motorkuģis Kuģis, kura dzinējs ir motors.
- burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
- burukuģis Kuģis, kuru dzen buru uztverta un pārveidota vēja enerģija, burinieks.
- dīzeļelektrokuģis Kuģis, kuru dzen kombinēta dīzeļģeneratoru un elektrodzinēju enerģētiskā iekārta.
- akrants Kuģis.
- korobka Kuģis.
- kuģe Kuģis.
- šēpis Kuģis.
- šķēpe Kuģis.
- malcenieks Kuģītis, kas pārvadāja malku.
- dēstinācija Kuģniecībā - virziens, kurp sūta preces, vai kurp sūta kuģi.
- dispāža Kuģniecībā avārijas zaudējumu aplēse.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis.
- kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
- hulk Kuģniecībai vairs nederīgs kravas kuģis bez mastiem un takelāžas.
- rēdereja Kuģniecības uzņēmums.
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izkuģot Kuģojot pazaudēt.
- nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- navigācija Kuģošana; lidošana ar lidaparātu.
- nokuģot Kuģot (visu laikposmu) un pabeigt kuģot.
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- naviģēt Kuģot.
- loids Kuģu apdrošināšanas un klasēšanas biedrība.
- šipčandlers Kuģu apgādes aģents.
- pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā.
- kuģbūve Kuģu būve.
- kuģubūvētājs Kuģu būvētājs.
- kuģubūvētava Kuģu būvētava.
- kuģbūvniecība Kuģu būvniecība.
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
- palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
- kasko Kuģu korpusu (ar mehānismiem un takelāžu) apdrošināšana.
- fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu.
- varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
- KRTS Kuģu remonta tehniskā stacija.
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu.
- dreiliņš Kuģu un laivu velkamā virve vai tauva.
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums.
- locija Kuģu vadīšanas zinātnes nozare, kurā pēta kuģošanas apstākļus dažādās ūdenstilpēs un ūdenstecēs.
- dreilis Kuģu vai laivu vilcējs.
- radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka.
- Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kuikata ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
- Kuikatu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
- Kuiķenu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
- Kurkatas ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
- kuiļkāposts Kuilis 2.
- puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku.
- čaibus Kuilis.
- erpis Kuilis.
- keils Kuilis.
- ķilins Kuilis.
- ķilis Kuilis.
- kuicis Kuilis.
- švirplis Kuiļa dzimumloceklis.
- Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- kluiķis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluinis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitans Kuitala ("Numenius arquata").
- kluite Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kluits Kuitala ("Numenius arquata").
- kroniņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kuilips Kuitala ("Numenius arquata").
- kuīlis Kuitala ("Numenius arquata").
- tārķins Kuitala ("Numenius").
- kronšnepe Kuitala.
- kronšņepe Kuitala.
- kuitele Kuitala.
- kulens Kuitala.
- sējas putns Kuitala.
- Kūja Kuja, Aiviekstes pieteka.
- Kujupe Kuja, Aiviekstes pieteka.
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
- Apiņupe Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km; Apiņupīte; Apīņupīte.
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
- Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km.
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
- Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
- Padēle Kujas labā krasta pieteka.
- Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods.
- COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte.
- platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints.
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
- ragana Kukainis ar gariem ragiem.
- garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre.
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
- gnīdlaiža Kukainis, arī spindele.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
- dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem.
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
- insekts Kukainis, mūdzis.
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
- zvimbulis Kukainis, vabole.
- knausis Kukainis.
- knauslis Kukainis.
- rāpainis Kukainis.
- vaguls Kukainis.
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
- iekūņošanās Kukaiņa kāpura pārvēršanās kūniņā.
- kūnis Kukaiņa kūniņa.
- okstonis Kukaiņa tausteklis (antena).
- meropidae Kukaiņdzeņu dzimta.
- merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints.
- insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi.
- insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta.
- entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi.
- gaļēdājs Kukaiņēdājs (par augiem).
- kukaiņēdējs Kukaiņēdājs.
- kukaiņēži Kukaiņēdājs.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis.
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
- ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas.
- kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- smicenes Kukaiņi (utis, blusas u. tml.).
- ametaboli Kukaiņi, kas attīstās tieši no olas, bez metamorfozes.
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
- laupītājkukaiņi Kukaiņi, kas uzbrūk citiem kukaiņiem un no tiem pārtiek.
- kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
- sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
- daikti Kukaiņi.
- insecta Kukaiņi.
- insekti Kukaiņi.
- kustoņa Kukaiņi.
- platysteirinae Kukaiņķērāju apakšdzimta.
- dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms.
- bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
- entomophthora Kukaiņpelējumi.
- entomophthoraceae Kukaiņpelējumu dzimta.
- empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- entomophthorales Kukaiņpelējumu rinda.
- kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca").
- dirsums Kukaiņu (piemēram, blusu, mušu) traips.
- entofagi Kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas.
- piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
- entomografija Kukaiņu aprakstīšana.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- imagine Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
- imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi.
- dezinsekcija Kukaiņu iznīcināšana.
- entomozes Kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības.
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
- tārpeja Kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- medniekprusaki Kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs.
- zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- pseudorhynchota Kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- pseudoneuroptera Kukaiņu kārta, spāres, neīstie tīklspārņi.
- cietspārņi Kukaiņu kārta, vaboles.
- laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
- forficula Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- labia Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- labidura Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
- āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
- iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
- laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
- laccifer Kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints.
- asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
- ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
- archaeopsylla Kukaiņu klases blusu kārtas ģints.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
- tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
- achilidae Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta.
- aphrophora Kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints.
- campodea Kukaiņu klases diplūru kārtas ģints.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
- moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
- agathomya Kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints.
- pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- agromyziidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
- pamuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi.
- laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- augļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs.
- dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
- trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
- medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
- gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
- dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
- samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
- acroceridae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- apocephalus Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints.
- amaurosoma Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints.
- anthomyidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta.
- mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
- trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
- odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
- abiniekodi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā.
- miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
- trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
- kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- anopheles Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints.
- sialidae Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimta.
- sialis Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
- jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
- cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
- knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- spāre Kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
- ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
- tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
- zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- boreidae Kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta.
- anabolia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- agrypnia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints.
- pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
- slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
- dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
- agraylea Kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
- iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
- arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
- dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
- apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
- ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
- ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
- klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- anisoptera Kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta.
- dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- anthocharis Kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints.
- skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- aeolothtrips Kukaiņu klases tripšu kārtas ģints.
- arhostemāti Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata").
- miksofāgi Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga").
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
- anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
- baetopus Kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
- vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
- lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
- skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
- ietīklojums Kukaiņu kūniņu veidojums.
- izčirmināts Kukaiņu sagrauzts.
- nervātūra Kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums.
- stiebrs Kukaiņu sūcamās mutes daļa.
- tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
- oksts Kukaiņu tausteklis.
- okstoņi Kukaiņu taustekļi (antenas).
- cerkas Kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi.
- nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
- ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
- ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
- cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks).
- uzkunkurēt Kukaragās uznest.
- kukuržās Kukaragās; kukurzās.
- kukurzēs Kukaragās; kukurzās.
- čupurs Kukaragas.
- kukeragas Kukaragas.
- kunkurprece Kukaragas.
- kupalači Kukaragas.
- kupaprece Kukaragas.
- pečpauna Kukaragas.
- picīpauna Kukaragas.
- picpauna Kukaragas.
- pikāpauna Kukaragas.
- ušavi Kukaragas.
- čikrigās Kukaragās.
- ķikaragos Kukaragās.
- ķiķerēs Kukaragās.
- ķikuragos Kukaragās.
- ķikuros Kukaragās.
- kukačās Kukaragās.
- kukalzēs Kukaragās.
- kukaprecē Kukaragās.
- kukaragā Kukaragās.
- kukaragos Kukaragās.
- kukaredzēs Kukaragās.
- kukarēs Kukaragās.
- kukargā Kukaragās.
- kukargos Kukaragās.
- kukarigās Kukaragās.
- kukarzēs Kukaragās.
- kukažās Kukaragās.
- kukurakā Kukaragās.
- kukurē Kukaragās.
- kukurēs Kukaragās.
- kukurlādē Kukaragās.
- kukurzās Kukaragās.
- kumbračās Kukaragās.
- kupačās Kukaragās.
- picāpaunā Kukaragās.
- pičpaunā Kukaragās.
- kūklaksklens Kuklaksklans.
- kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
- kjūklaksklens Kukluksklans.
- ku-kluks-klon Kukluksklans.
- ku-klux-klan Kukluksklans.
- kukņot Kuknēt.
- kukņoties Kuknēt.
- Kiekuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
- Kukru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
- Kukuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
- Kūkuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
- Kūrīļu ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
- kuksu Kuksu kuksām - kūleniski.
- Kukšezers Kukšu ezers Alsungas pagastā.
- Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- kukuļmodē Kukulim līdzīgā formā, veidā.
- dānis Kukulis, dāvana.
- aizbāze Kukulis, kukuļošanas līdzeklis.
- lapa Kukulis.
- lapiks Kukulis.
- tutulis Kukulis.
- priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kukuļotājs Kukuļdevējs.
- zvjatočņiks Kukuļņēmējs.
- iespert Kukuļojot iedot.
- pārpirkt Kukuļojot iegūt.
- piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
- blatot Kukuļot, maksāt.
- uzspeķot Kukuļot; iedot.
- ieziepēt Kukuļot.
- piebalvāt Kukuļot.
- ziepēt Kukuļot.
- kukuļnieks Kukuļotājs, kukuļdevējs.
- Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
- Cinhajs Kukunors - ezers Ķīnā, Cjinhai provincē.
- kukurī Kukuragās; uz muguras.
- pičpauna Kukuragas.
- pičupauna Kukuragas.
- pikapauna Kukuragas.
- pikpauna Kukuragas.
- pikupauna Kukuragas.
- kukučās Kukuragās.
- kukuragos Kukuragās.
- kukurgās Kukuragās.
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- kukuruza Kukurūza ("Zea mays").
- kukurūze Kukurūza ("Zea mays").
- kukurūži Kukurūza ("Zea mays").
- mais Kukurūza ("Zea mays").
- maiss Kukurūza.
- mondamīns Kukurūza.
- zea Kukurūza.
- maīseļļa Kukurūzas eļļa.
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize.
- kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals.
- kukoznis Kukurznis (1).
- kukurzis Kukurznis (1).
- cimulis Kukurznis uz tīruma.
- bundulis Kukurznis, kruvesis; dundulis 1.
- dundulis Kukurznis, kruvesis.
- cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika.
- kampulis Kukurznis; kamps.
- cikuris Kukurznis.
- cimbalis Kukurznis.
- činkulis Kukurznis.
- kukulsnis Kukurznis.
- kukulznis Kukurznis.
- kukurksnis Kukurznis.
- kukursnis Kukurznis.
- kunkursnis Kukurznis.
- cinkuļains Kukuržņains (par tīrumu).
- cinguļains Kukuržņains.
- kampuļains Kukuržņains.
- kukuržņots Kukuržņains.
- lītains Kukuržņains.
- pinkuļainis Kukuržņains.
- kulmāji Kukuržņi uz lauka aršanas un ecēšanas laikā.
- kakarzes Kukuržņi; kakalzi.
- kakarzi Kukuržņi; kakalzi.
- kukušņi Kukuržņi.
- kukužņi Kukuržņi.
- kumzumi Kukuržņi.
- kuzu Kukusi.
- kaula Kula.
- kulaka Kulaks, dūre.
- dullis Kulaks, kulakā savilkta roka.
- ngorafi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- nkaramfi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- kulāns Kulans.
- skulba Kulba.
- skulbis Kulba.
- kulbpakaļa Kulbas pakaļējā daļa.
- kulbpriekša Kulbas priekšējā daļa.
- kulboties Kulbāties.
- pārts Kulda krāsns priekšā.
- kolda Kulda.
- cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji.
- Goldingen Kuldīga.
- Kuldža Kuldīga.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji.
- Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants.
- bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
- blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
- Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Kurmalen Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1383. g. dokumentos.
- Kurmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants.
- rumbenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Rumbas ciems" iedzīvotāji.
- skrundenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Skrunda" iedzīvotāji.
- Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
- Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
- Kormalen Kuldīgas novada apdzvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1253. g. dokumentos.
- bāliņnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji.
- ēdolnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Ēdole" iedzīvotāji.
- īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
- kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
- lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
- liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
- lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
- Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
- Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
- mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
- medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
- paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
- sluķenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
- sluķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
- struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
- struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
- todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
- Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
- basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji.
- biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
- gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji.
- Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji.
- vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
- Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- apuznieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
- mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
- Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
- kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
- Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
- kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
- Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
- alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji.
- bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji.
- ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
- jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji.
- klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji.
- kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji.
- kurmālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kurmāle" iedzīvotāji.
- mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
- niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji.
- planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji.
- priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
- ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
- taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji.
- Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
- vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
- zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji.
- Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
- laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji.
- rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
- Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
- sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji.
- valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
- Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
- dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji.
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
- deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
- jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
- jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
- keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
- ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
- padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
- vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
- dzeišenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
- dzeišnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
- kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji.
- pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji.
- Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
- allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji.
- Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
- raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
- Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
- ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
- grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
- graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
- jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji.
- kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
- Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
- lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
- lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
- mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
- ozolnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
- rendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
- rendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
- spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
- spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
- streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji.
- Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
- pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji.
- Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
- Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
- bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
- bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji.
- dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji.
- ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
- ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
- ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
- griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji.
- krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji.
- ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
- Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
- Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
- Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
- pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
- piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
- piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
- Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
- rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji.
- teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji.
- veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
- Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
- veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
- velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
- ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
- Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
- kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
- kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
- klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
- ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
- libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
- marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
- mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
- Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
- turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
- urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
- ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
- Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
- Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
- kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
- laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
- niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
- vārmenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" iedzīvotāji.
- Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
- vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
- Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- kuldīdznieki Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji.
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- klancis Kule ar maizi; kabata.
- oderkule Kule, no kā baro zirgus.
- Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro").
- pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
- pavārniecība Kulinārija.
- kulinārs Kulinārijas (1) speciālists.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- bulcene Kulinārijas veikals.
- Kuļu ezers Kulis, ezers Skaistas pagastā.
- kulisveidīgs Kulisveida (1).
- kulisveidīgs Kulisveida (2).
- panars Kulīte, auzu tarba.
- kulēna Kulīte.
- kulītiņa Kulīte.
- piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē).
- voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai.
- kulometrs Kulonmetrs.
- Kulpines ezers Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- Kulpīnes Kulpīnes ezers - Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- kūls Kuls 1(1), klons 1(1).
- kulavs Kuls, klons.
- pārts Kuls.
- cirste Kulstāmā linu sauja.
- kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām.
- kulstītājs Kulstāmā mašīna.
- kulstamnieks Kulstavnieks.
- kulstiķis Kulstavnieks.
- kulstītava Kulstavnieks.
- kulstekne Kulsteklis.
- kulsteune Kulsteklis.
- kulstīkle Kulstikla.
- kulstikne Kulstikla.
- dranīca Kulstīklas lāpstiņa.
- skulstīklas Kulstīklas.
- skulstīklis Kulstīklis.
- braucīt Kulstīt - atspaļot linu šķiedru.
- kulstīties Kulstīt (3).
- kulkstīt Kulstīt (linus).
- švibināt Kulstīt (piemēram, asti).
- kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- noskulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
- skulstīt Kulstīt.
- iekulkstīt Kulstot (linus) iekļūt (par spaļiem starp tīrajiem liniem).
- nosakulstīties Kulstot nogurt.
- piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pekse Kulšana ar spriguli (rijā).
- mīdeklis Kulšana ar zirgiem.
- apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
- kūla Kulšana.
- peksis Kulšana.
- klājinis Kulšanai izklāta labība.
- kulsma Kulšanai izklāta labība.
- nokūlas Kulšanas darbu beigas.
- nokūlības Kulšanas darbu beigas.
- mašīnballe Kulšanas darbu nobeiguma dzīres, kad sētā stāvēja kuļmašīna un dampis.
- apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- kuļamlaiks Kulšanas laiks.
- kulināt Kult (2).
- kuļināt Kult (2).
- peksīt Kult (ar spriguli rijā).
- mīdīt Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- drillēt Kult ar kuļmašīnu.
- peksēt Kult ar spriguli (rijā).
- dampēt Kult labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- ģēpelēt Kult labību ar kuļmašīnu, kurai ir ģēpelis.
- jēpelēt Kult labību ar kuļmašīnu.
- spriguļoties Kult labību ar spriguļiem.
- triekāt Kult labību rijā, izmantojot rulli, lai graudus izdalītu no vārpām.
- atkulties Kult līdz apnikumam.
- izkult Kult un pabeigt kult (labību); nokult.
- nokult Kult un pabeigt kult; izkult (1).
- blākšķēt Kult vējā žāvētu labību.
- pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
- kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas.
- koļļāt Kult, purināt.
- noklapēt Kult, putot un pabeigt kult, putot.
- klapēt Kult, putot.
- klopēt Kult, putot.
- blokāt Kult; stampāt.
- kuldzurēt Kult.
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem.
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- ļipīt Kulties, nākt.
- kulderēties Kulties.
- lustrācija Kultiska šķīstīšanās ceremonija.
- orģiastika Kultiskas orģijas.
- atsperkultivators Kultivators ar atsperīgiem zariem.
- ekstirpators Kultivators augsnes dziļirdināšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- dziļkultivators Kultivators augsnes irdināšanai visā aramkārtas dziļumā.
- vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai.
- rušināmkultivators Kultivators rušināmaugu rindstarpu rušināšanai.
- lubītājs Kultivators; arkls augsnes virskārtas apstrādei.
- iekultivēt Kultivējot iekopt.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu).
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- pelušķas Kultivēto vīķu suga.
- pelužas Kultivēto vīķu suga.
- pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- KA Kultūras akadēmija (arī LKA).
- kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
- akulturācija Kultūras elementu nodošana no paaudzes uz paaudzi, no sociālās grupas uz sociālo grupu vienas kultūras ietvaros.
- KF Kultūras fonds.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- KM Kultūras ministrija.
- k/n Kultūras nams (kopā ar nosaukumu).
- deks Kultūras nams.
- kultūrene Kultūras nams.
- kultūrforma Kultūras paveids (augiem).
- kultūrpolitika Kultūras politika.
- kultūrvaloda Kultūras tautas valoda.
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- KSK Kultūras un sporta komplekss.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture.
- rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki.
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
- kultivārs Kultūraugs.
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
- kultūrizglītojošs Kultūrizglītības.
- KKF Kultūrkapitāla fonds.
- mantene Kultūrpreču veikals.
- kultūrtechnika Kultūrtehnika.
- kultūrtechniski Kultūrtehniski.
- kultūrtechnisks Kultūrtehnisks.
- kultūrtrēģerība Kultūrtrēģerisms.
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
- akulturalizācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process.
- kultūrantropoloģija Kultūru un sabiedrību salīdzinoša pētniecība.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- kultūrkanons Kultūrvides noteikta kolektīva uzvedība.
- couloir Kuluārs.
- Kulundas stepe Kulundas līdzenums.
- Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- putojamais Kuļamais, sitamais rīks; aparāts putošanai.
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- Kuļānu Kuļānu ezers - Kūlānu ezers Vaives pagastā.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
- šlenderēties Kuļāties, zvalstīties.
- kuļčāties Kuļāties.
- dampis Kuļmašīna kopā ar lokomobili.
- kuļammašiņa Kuļmašīna; kuļammašiņš.
- kuļammašīna Kuļmašīna.
- kuļammašiņš Kuļmašīna.
- kūlējs Kuļmašīna.
- kuļmašīns Kuļmašīna.
- patkula Kuļmašīna.
- patkuls Kuļmašīna.
- tīrkūlējs Kuļmašīna.
- mašiņapuža Kuļmašīnas apakšējā daļa; vieta zem kuļmašīnas.
- mašīnapuža Kuļmašīnas apakšējā daļa; vieta zem kuļmašīnas.
- mašiņaugša Kuļmašīnas augšējā platforma (kur novieto kuļamo labību).
- trumelis Kuļmašīnas graudu izsitējs.
- būkātājs Kuļmašīnas ierīce miežu akotu atdalīšanai.
- krausīklis Kuļmašīnas ierīce, kas noberž no graudiem akotus (arī sēnalas).
- treska Kuļmašīnas piederums - kratītājs salmu atsijāšanai.
- kulaks Kuļmašīnas riteņa, arī kuļmašīnas rata riteņa izcilnis.
- zortieris Kuļmašīnas sastāvdaļa - graudu šķirotājs.
- sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
- kratīklis Kuļmašīnas sastāvdaļa, kas virza ārā salmus.
- barabans Kuļmašīnas trumulis.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- mašīnaugša Kuļmašīnas virsa, virsējā daļa.
- mašiņkučeris Kuļmašīnas, lokomobiles vadītājs; mašīnists.
- mašīnkučeris Kuļmašīnas, lokomobiles vadītājs; mašīnists.
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sviekstenīca Kuļmuca.
- aizbokāt Kuļot (miežus), aizsniegties (līdz).
- izkult Kuļot iegūt (graudus).
- iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
- pārbūkāt Kuļot kuļmašīnā, noiberzt vēlreiz, no jauna.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- nobukāt Kuļot noberzt (miežiem) akotus.
- nosakulties Kuļot nogurt.
- pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sabūkāt Kuļot pilnīgi noberzt akotus (miežiem).
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- dakult Kuļot, putojot pievienot.
- trumuļspole Kuļspole.
- bunkulis Kuļtrumulis.
- Kūļu Kuļu ezers - Kulis Skaistas pagastā.
- kumis Kuma.
- cumacea Kumaceju kārta.
- kumaceja Kumacejvēzis.
- diastylis Kumacejvēžu kārtas ģints.
- Ežupe Kumada, Amatas pieteka.
- Kumāda Kumada, Amatas pieteka.
- Kumata Kumada, Amatas pieteka.
- Kumoda Kumada, Amatas pieteka.
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- Mazā Kumada Kumadiņa, Kumadas augštece.
- polovci Kumāni, polovcieši.
- komāni Kumāni.
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- Kumbele Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
- Kumbula Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
- Kumbuls Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
- Kumbuļupe Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
- Kumbules ezers Kumbuļu ezers Demenes pagastā.
- Konušku ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
- Konušķu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
- Kumbuļkas ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
- Kombuļu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
- Kumbules ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
- Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- kuziņa Kumeliņš, arī zirgs bērnu valodā.
- piķenes Kumelīšu suga.
- kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
- kumeline Kumelīte.
- kumelīns Kumelīte.
- kumelītes Kumelīte.
- cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- kumele Kumelītes ("Matricaria").
- kumelene Kumelītes ("Matricaria").
- kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumelis Kumelītes ("Matricaria").
- kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
- kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
- mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
- rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
- romulene Kumelītes ("Matricaria").
- romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
- zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumeles Kumelītes.
- matricaria Kumelītes.
- kumeļāda Kumeļa āda (parasti kažokāda).
- deviņdancis Kumeļa, zirga epitets.
- kumeļnīca Kumeļmāte, ķēve.
- kumiļnīdza Kumeļnīdza.
- piparlapa Kumeļpēda.
- asarum Kumeļpēdas - aristolohiju dzimtas ģints.
- kumeliņš Kumeļš (2).
- čiga Kumeļš (bērnu valodā).
- kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs).
- sukulis Kumeļš bērnu valodā.
- cigiņš Kumeļš.
- ciguliņš Kumeļš.
- cigulis Kumeļš.
- kumeļi Kumeļš.
- kumelis Kumeļš.
- kumēlis Kumeļš.
- kuze Kumeļš.
- siksis Kumeļš.
- suka Kumeļš.
- kumeļrāmiķis Kumeļu kastrētājs.
- zirgrūniķis Kumeļu kastrētājs.
- Kumertava Kumertau, pilsēta Krievijā.
- kumins Kumīns.
- Kumkurgāna Kumkerghona, pilsēta Uzbekistānā.
- komoda Kumode.
- kumūde Kumode.
- diskatabrozija Kumosa norīšanas traucējums.
- boli Kumosi, novecojies zāļu veids; kumosus izgatavoja tāpat kā graudiņus.
- kimoss Kumoss.
- klugucis Kumoss.
- kumāss Kumoss.
- kumuss Kumoss.
- kumūss Kumoss.
- Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
- Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
- skumšķains Kumšķains.
- skumšķins Kumšķis.
- skumškis Kumšķis.
- skumšķis Kumšķis.
- škumškis Kumšķis.
- Hami Kumula, pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā.
- kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem.
- kumulēt Kumulēties (1).
- kumulēt Kumulēties (2).
- kumuroties Kumurot (1).
- kumuroties Kumurot (2).
- HRK Kuna; Horvātijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lipa.
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kunalu ezers Kunala ezers Mārkalnes pagastā.
- badini Kunami - tauta Etiopijā.
- bazi Kunami - tauta Etiopijā.
- bazini Kunami - tauta Etiopijā.
- Barbilophozia kunzeana Kunces bārdlape.
- Kunduma ezers Kundumezers Īves pagastā.
- kundzene Kundze (4).
- kundzene Kundze (5).
- Mde Kundze (fr. "madame").
- Mme Kundze (franču "madame").
- kdze Kundze (kopā ar uzvārdu, piem., Liepiņas kdze, arī k-dze).
- k-dze Kundze (kopā ar uzvārdu).
- lielkundze Kundze, dižciltīga kundze.
- domina Kundze; klostera priekšniece, abate.
- pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- madame Kundze.
- mistress Kundze.
- monna Kundze.
- signora Kundze.
- sinora Kundze.
- kdzei Kundzei.
- kundzelēns Kundzēns.
- kundzelis Kundzēns.
- dominance Kundzība, sociālās nevienlīdzības un varas izpausme uzvedībā.
- Kundzene Kundziņsala.
- Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka.
- kundzīšs Kundziņš (1).
- gaspaža Kundziska sieviete.
- kundzīgs Kundzisks (1).
- kundzīgs Kundzisks (2).
- kundzenisks Kundzisks.
- kundzišķs Kundzisks.
- kunģišķs Kundzisks.
- pansks Kundzisks.
- Kuneja Kuneo, pilsēta Itālijā.
- dominica Kunga diena, svētdiena.
- Oratio dominica Kunga lūgšana; lūgšana "Mūsu Tēvs Debesīs".
- kgm Kungam.
- kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
- messieurs Kungi.
- Dominus Kungs (Dievs), kungs.
- kgs Kungs (kopa ar uzvārdu, piem., Liepiņa kgs, arī k-gs).
- k-gs Kungs (kopā ar uzvārdu).
- eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu).
- Dominus vobiscum Kungs [Dievs] ar jums
- herus Kungs, namatēvs romiešu ģimenē.
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- kundzešs Kungs, uzrunas forma (uzrunājot vīrieti).
- bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
- Kyrios Kungs; grieķu apzīmējums Vecās Derības jēdziensm "Jahve".
- kunigs Kungs.
- mister Kungs.
- pan Kungs.
- signore Kungs.
- kundzieši Kungu bērni.
- eskarpīni Kungu deju kurpes, sevišķi rokoko laikmetā.
- pakaime Kungu istaba.
- kunguļains Kungulains.
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- kunigaikštis Kunigaitis.
- nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
- kungt Kunkstēt, kurkstēt.
- unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt.
- kukstēt Kunkstēt, stenēt.
- knukšēt Kunkstēt.
- knukšķēt Kunkstēt.
- knukstēt Kunkstēt.
- knūkstēt Kunkstēt.
- kunkšēt Kunkstēt.
- kunkstinēt Kunkstēt.
- kunkt Kunkstēt.
- kunkurēt Kunkstēt.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust.
- kunkstiens Kunksts.
- kungulis Kunkulis rūgušpienā.
- kunguls Kunkulis rūgušpienā.
- sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
- ķimpiņš Kunkulis, aizsainis, sauja.
- ķimpis Kunkulis, aizsainis, sauja.
- kunkslis Kunkulis, apaļš sacietējums.
- krimulis Kunkulis, krinkums.
- klambars Kunkulis, kukurznis.
- klincis Kunkulis.
- kungulis Kunkulis.
- kunkainītis Kunkulis.
- kunkolis Kunkulis.
- kunkuļi Kunkulis.
- pence Kunkulis.
- pencis Kunkulis.
- pincenis Kunkulis.
- pinckulis Kunkulis.
- tuntulis Kunkulis.
- kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains.
- viruļains Kunkuļains, gabalains.
- kungulains Kunkuļains, pikains, kukuržņains.
- klučots Kunkuļains, pinkains.
- klompans Kunkuļains.
- kunkulains Kunkuļains.
- kunkulaiņš Kunkuļains.
- kunkuļājs Kunkuļains.
- kunkuļots Kunkuļains.
- kupučains Kunkuļains.
- kunkučains Kunkuļanns, pikains, kukuržņains.
- klibes Kunkuļi no miežu miltiem.
- cēcelas Kunkuļi, pikas, gabali.
- kuļķīši Kunkuļi, pikas.
- klučki Kunkuļi.
- kunguļoties Kunkuļoties.
- šļemmozis Kunkuļputra.
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- Kuenluns Kunluns, kalnu sistēma Āzijā.
- kuna Kunna 1.
- kunca Kunna 2.
- cunninghamellaceae Kunningamellu dzimta.
- cunninghamella Kunningamellu dzimtas ģints.
- gastrolīts Kuņģa akmens, konkrements.
- gastroterapija Kuņģa ārstēšana.
- gastrorāģija Kuņģa asiņošana.
- gastrolīze Kuņģa atbrīvošana no saaugumiem.
- dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
- gastrotomija Kuņģa atvēršana, kuņģa sienas pārgriešana.
- agastroneirija Kuņģa centrifugālo nervu impulsu trūkums.
- gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā.
- aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- māga Kuņģa daļa atgremotājiem dzīvniekiem.
- gastrāls Kuņģa dobumam, kuņģa un zarnu sistēmai piederīgs.
- gastradenīts Kuņģa dziedzeru iekaisums.
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
- elektrogastrogrāfija Kuņģa elektriskā potenciāla pārmaiņu grafiska reģistrācija.
- elektrogastrogramma Kuņģa elektriskās un mehāniskās aktivitātes grafiskais attēls.
- pneimogastroskopija Kuņģa endoskopija pēc gaisa ievadīšanas.
- gastradinamija Kuņģa funkcionāls vājums.
- gastrastēnija Kuņģa funkcionāls vājums.
- atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu; kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
- endogastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- gastrodialīze Kuņģa gļotādas nolobīšanās, rodoties norobežotām erozijām.
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids).
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos.
- kardiotomija Kuņģa ieejas atveres muskulatūras pārgriešana.
- kardiektomija Kuņģa ieejas daļas izoperēšana.
- kardiodioze Kuņģa ieejas daļas paplašināšana ar instrumentu, kuru ievada pa barības vadu.
- kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- gastrektomija Kuņģa izgriešana.
- gastroskopija Kuņģa izskatīšana ar gastroskopu.
- gastrospazma Kuņģa krampji, kuņģa muskulatūras spastiska kontrakcija.
- gastrogrāfija Kuņģa motoriskās funkcijas grafisks pieraksts.
- gastroplēģija Kuņģa muskulatūras paralīze.
- gastrohiperneirija Kuņģa nervu paaugstināta aktivitāte.
- gastrohiponeirija Kuņģa nervu pazemināta aktivitāte.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- gastraneirija Kuņģa normālā tonusa un aktivitātes traucējums.
- gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
- gastrektāzija Kuņģa paplašināšanās.
- gastroparēze Kuņģa parēze.
- perigastrīts Kuņģa peritoneja iekaisums.
- gastroplastika Kuņģa plastiska operācija.
- gastrorekse Kuņģa plīsums.
- pneimogastrogrāfija Kuņģa rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas.
- gumpis Kuņģa sarāvums.
- gastropātija Kuņģa saslimšana vai darbības traucējums.
- gastrostenoze Kuņģa sašaurinājums.
- gastrorāfija Kuņģa sašūšana.
- acidomehanogrāfija Kuņģa sekretorās un motoriskās funkcijas noteikšana ar acidomehanogrāfu.
- gastromalācija Kuņģa sienas atmiekšķēšanās.
- autodigestija Kuņģa sienu pašsagremošanās kuņģa sulas ietekmē pēc nāves vai slimības gadījumā.
- apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams.
- gastroreja Kuņģa sulas hipersekrēcija.
- hiperhilija Kuņģa sulas pārmērīga atdalīšanās.
- hiperpepsija Kuņģa sulas pastiprināta atdalīšanās.
- hipohilija Kuņģa sulas sekrēcijas samazināšanās.
- heterohilija Kuņģa sulas skābuma novirzes no normas.
- gastrocēle Kuņģa trūce, kuras maisā atrodas kuņģis vai tā daļa.
- gastropankreatīts Kuņģa un aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- gastroezofagīts Kuņģa un barības vada iekaisums.
- gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību.
- gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums.
- gastroduodēnektomija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izgriešana.
- gastroileīts Kuņģa un līkumainās zarnas iekaisums.
- gastrokolīts Kuņģa un lokzarnas iekaisums.
- gastrokoloptoze Kuņģa un lokzarnas noslīdējums.
- gastroenterīts Kuņģa un tievās zarnas gļotādas iekaisums.
- gastroenteroplastika Kuņģa un tievās zarnas plastiska operācija.
- gastroenteropātija Kuņģa un tievās zarnas saslimšana.
- gastroperitonīts Kuņģa un vēderplēves iekaisums.
- gastroenteroptoze Kuņģa un zarnu noslīdējums.
- gastroenteralģija Kuņģa un zarnu sāpes.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- caurājs Kuņģa vai zarnu katars.
- caurējs Kuņģa vai zarnu katars.
- pilorektomija Kuņģa vārtnieka daļas izoperēšana.
- piloroptoze Kuņģa vārtnieka daļas noslīdējums.
- pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
- antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
- pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties.
- piloromiotomija Kuņģa vārtnieka slēdzējmuskuļa pārgriešana līdz submukozai.
- māgendroppes Kuņģa zāles.
- gastroenterokolīts Kuņģa, tievās zarnas un lokzarnas iekaisums.
- pirdas Kuņģa, zarnu gāzes izvadīšana.
- pirdienis Kuņģa, zarnu gāzes izvadīšana.
- bezdals Kuņģa, zarnu gāzu kopums.
- penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies.
- sibra Kuņģis, māga; guza.
- pendēris Kuņģis; vēders; pūslis.
- bunkurs Kuņģis.
- gastēr Kuņģis.
- guņģis Kuņģis.
- kiški Kuņģis.
- kuņķis Kuņģis.
- māga Kuņģis.
- muoga Kuņģis.
- pomoiņiks Kuņģis.
- stomachus Kuņģis.
- gastrophilidae Kuņģspindeles.
- gasterophilidae Kuņģspindeļu dzimta.
- pīvulis Kuņiņa.
- Kunmina Kuņmina, pilsēta Ķīnas dienvidos.
- ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
- Kuopia Kuopio, pilsēta Somijā.
- Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
- kapcis Kupača 2.
- Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha.
- kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi).
- kupene Kupena (1).
- kupenis Kupena (1).
- kupana Kupena.
- kūpana Kupena.
- kupatna Kupena.
- kupetna Kupena.
- zvāle Kupena.
- kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu.
- Rebutia kupperiana Kupera rebūcija.
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
- Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- kupuca Kupica.
- kupucis Kupica.
- vārenis Kupināts un raudzēts piens.
- buža Kupla frizūra.
- roža Kuplā pušķī sasieta lente.
- čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers.
- ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- couplet Kupleja.
- pufēt Kupli krokot.
- sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes).
- sēkstēt Kupli sazelt.
- bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
- znotene Kupli, plati svārki.
- kluplociņi Kuplociņi.
- kuplīt Kuplot.
- krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
- pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm).
- dablīgs Kupls, spēcīgs.
- dabļš Kupls, spēcīgs.
- puduris Kupls, zarots krūms.
- pudurs Kupls, zarots krūms.
- dabļīgs Kupls; krāšņs, grezns.
- čagums Kuplums, kroka, krokojums.
- pilnība Kuplums; vēderainība (burām).
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- jumols Kupols (1).
- jumols Kupols (2); abažūrs.
- koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm.
- uzjums Kupols, jumols, pārvārsnis.
- uzvācenis Kupols; kupolveida vāks.
- kupurs Kupols.
- pārvāznis Kupols.
- bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai.
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā, augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
- kupolveidīgs Kupolveida.
- coupon Kupons.
- kupre Kupraine.
- kumpmuguris Kuprainis, līkmuguris.
- kukša Kuprainis.
- kūkša Kuprainis.
- kumpainis Kuprainis.
- kuprs Kuprains (1).
- kuprs Kuprains (2).
- kuzmains Kuprains, kūkumains.
- pumpains Kuprains, kūkumains.
- kumprains Kuprains.
- kupraiņš Kuprains.
- kubris Kupris (1).
- kūkums Kupris (1).
- kuprs Kupris (1).
- kuprs Kupris (2).
- guzums Kupris uz krūtīm, guza.
- pumpa Kupris, kūkums.
- potīte Kupris, pumpa.
- koukums Kupris.
- kupre Kupris.
- kužmis Kupris.
- kužms Kupris.
- kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
- čumpis Kuprītis.
- kubrītis Kuprītis.
- gorbuša Kuprlasis.
- phoridae Kuprmušu dzimta.
- hypocera Kuprmušu dzimtas ģints.
- cikur Kur citur.
- apzēms Kur prom; tālumā.
- diezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
- kut Kur tad (nu).
- ubi Kur; kad, tiklīdz kā, ikreiz.
- ku Kur.
- kurup Kurā virzienā, kurp.
- kure Kura.
- Kurahova Kurahove, pilsēta Ukrainā.
- delsemīns Kurārei līdzīgs alkaloīds, iegūts no "Delphinium semibarbatum Bienet".
- letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis".
- kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums.
- kurtiņa Kuratiņa.
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- kurcenis Kurceknis.
- kurzia Kurcijas.
- zvīņlapu kurcija kurciju suga ("Kurzia pauciflora").
- Kurcums Kurcuma ezers Medumu pagastā.
- Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Kurzum Kurcums.
- Ku Kurčatovijs, ķīmiskā elementa rezerfordija simbols, kas tika lietots bijušajā PSRS līdz 1997. gadam.
- Kurdu kalni Kurdistānas kalni Āzijas dienvidrietumos.
- Kurdistāna Kurdistānas reģions, Irākas Republikas administratīva vienība.
- PKK Kurdistānas strādnieku partija - marksistiska kurdu partija, kuras mērķis ir neatkarīga Kurdistāna.
- Kurdistāna Kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. "Kurdistan"), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irakas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
- kurmanci Kurdu valodas dialekts.
- zazaki Kurdu valodas dialekts.
- Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Kurelis Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
- Kurēļa ezers Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
- Kuriļu ezers Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
- Kingisepa Kuresāre - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1952.-1990. g.
- puskurē Kurēšanās laika vidusdaļā.
- liesmot Kurēties ar lielām liesmām.
- izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- izkurināties Kurēties un pabeigt kurēties.
- pārsakurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- garēt Kurēties, degt.
- gart Kurēties, degt.
- kuriemējs Kuriem piederīgs; kuru.
- kureine Kuriene.
- kurene Kuriene.
- kurēne Kuriene.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
- sopka Kuriļu salās - vulkāns.
- Sasa kurilensis Kuriļu sasa.
- Ojasio strauma Kuriļu straume.
- Kuriļu-Kamčatkas Kuriļu-Kamčatkas dziļvaga - atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 10542 m zjl., trešā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
- pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
- krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi.
- gaisagāze Kurināmā pārgāzēšanas gāzveida produkts.
- ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
- kurs Kurināmā vieta senajā virtuvē.
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
- kurs Kurināmais.
- kuramie Kurināmās vielas.
- kurda Kurināšana vecā virtuvē.
- šveilināt Kurināt (krāsni).
- kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
- nokurināt Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
- dakurēties Kurināt, līdz kļūst pietiekami karsts.
- čurdīt Kurināt.
- kurdināt Kurināt.
- kūrināt Kurināt.
- kurīt Kurināt.
- kurnāt Kurināt.
- topīt Kurināt.
- krāsnkuris Kurinātājs (1).
- krāsnskuris Kurinātājs (1).
- krāsnkuris Kurinātājs (2).
- stokers Kurinātājs (uz tvaikoņa).
- kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs.
- melns Kurinātājs; arī melnstrādnieks.
- apkurinātājs Kurinātājs.
- kuriķis Kurinātājs.
- kurtuve Kurinātava.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot izlielot (parasti malku).
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkurstīt Kurinot izlietot.
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
- kuriozums Kuriozitate.
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
- UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service").
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
- dzīnējs Kurjers, pašvaldības tiesas darbinieks.
- kurjeris Kurjers.
- kurkšēt Kurkstēt (1).
- kurkšķēt Kurkstēt (1).
- kurkt Kurkstēt (1).
- ķurkt Kurkstēt (1).
- kvakāt Kurkstēt (1).
- kvakšēt Kurkstēt (1).
- kvakšķēt Kurkstēt (1).
- kvarkšēt Kurkstēt (1).
- kvarkšķēt Kurkstēt (1).
- kurkšēt Kurkstēt (2).
- kurkšķēt Kurkstēt (2).
- bungāt Kurkstēt (par vēderu).
- bungāt Kurkstēt (par vēderu).
- gulkstēt Kurkstēt (par vēderu).
- kvākt Kurkstēt, ķērkt (par vārnu).
- kvārkšēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
- kvārkšķēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
- kvarkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
- kvārkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
- kvārkt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
- varkšķēt Kurkstēt, ņerkstēt.
- kvākšēt Kurkstēt, pēkšķēt.
- ķurkstēt Kurkstēt, rūkt.
- korkšēt Kurkstēt.
- korkstēt Kurkstēt.
- kurgt Kurkstēt.
- kvarkt Kurkstēt.
- varašāt Kurkstēt.
- korkšķēt Kurkšķēt.
- ķermulis Kurkulis.
- kunniņš Kurkulis.
- rēkuļi Kurkuļi.
- lathys Kurkuļzirnekļu dzimtas ģints.
- curcuma Kurkumas.
- kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum").
- nedzirdīgs Kurlais.
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Otlūža Kurliņupe.
- demutizācija Kurlmēmo runas apmācība.
- mēmkurls Kurlmēms.
- kurlmēmība Kurlmēmums.
- kofopedagoģija Kurlo apmācība.
- kurlis Kurls cilvēks.
- kurns Kurls, nedzirdīgs.
- kodls Kurls.
- kols Kurls.
- kurdls Kurls.
- kursls Kurls.
- nedzirdīgs Kurls.
- ulbans Kurls.
- ulbs Kurls.
- kofoterapija Kurluma ārstēšana.
- kurlība Kurlums.
- nedzirdība Kurlums.
- Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- kurmans Kurmana.
- Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā.
- kurmenieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurmene" iedzīvotāji.
- leičukieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Leičuki" iedzīvotāji.
- mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- Kurmenskaja Kurmenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kurms Kurmis 1(2).
- kuris Kurmis.
- kurme Kurmis.
- kurmulis Kurmis.
- kurmuls Kurmis.
- kurne Kurmis.
- kurnis Kurmis.
- Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
- Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
- Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
- kurmjāda Kurmja āda (parasti kažokāda).
- izcila Kurmja cēlums.
- cimpari Kurmja rakumi, skudru pūžņi, sūnu ciņi.
- bedaklas Kurmja rakums; rakums.
- bedekls Kurmja rakums; rakums.
- bedeklis Kurmja rakums.
- kurmkausis Kurmja rakums.
- urnaka Kurmja rakums.
- notoryctidae Kurmjsomaiņi.
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- talpidae Kurmju dzimta.
- talpa Kurmju dzimtas ģints.
- desmanini Kurmju dzimtas vihuholu cilts.
- bedakļi Kurmju rakumi.
- bedaklis Kurmju rakums, cēlums; bedeklis.
- bedakls Kurmju rakums, cēlums; bedeklis.
- bedoklis Kurmju rakums; rakums.
- Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
- pampēt Kurnēt, izrādīt neapmierinātību.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- surdzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
- surzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
- klamsts Kurnētājs, pļāpa.
- tresmanis Kurnētājs.
- atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
- piekurnēt Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
- kurortologs Kurortoloģijas speciālists.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- piesakurēties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- piesakurināties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
- nokurēties Kuroties sadegt.
- kur Kurp (1).
- kurpiņ Kurp, uz kurieni.
- kudī Kurp?
- kurpu Kurp.
- spilka Kurpe ar ļoti smailu nagliņveida papēdi.
- korpe Kurpe.
- šūtne Kurpe.
- šūtnis Kurpe.
- tuple Kurpe.
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- porgas Kurpes ar biezām gumijas zolēm.
- platformenes Kurpes ar biezu zoli.
- špilka Kurpes ar smailu nagliņveida papēdi.
- spickurpes Kurpes ar smailu purngalu.
- blate Kurpes virsas priekšējā daļa.
- šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm); saišu kurpes.
- tufļas Kurpes; apavi.
- botas Kurpes.
- botinoki Kurpes.
- koročki Kurpes.
- kurpe Kurpes.
- makasi Kurpes.
- porgas Kurpes.
- šļūdzes Kurpes.
- štibleti Kurpes.
- šūes Kurpes.
- šuzi Kurpes.
- kurpinieks Kurpinieki.
- kurpinieki Kurpinieks.
- bociks Kurpīte ("Aconitum").
- kurpene Kurpīte ("Aconitum").
- kurpiņa Kurpīte ("Aconitum").
- kurpītes Kurpīte ("Aconitum").
- kurppuķe Kurpīte ("Aconitum").
- kurpenīte Kurpīte (2).
- aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints.
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- bociki Kurpītes ("Aconitum").
- zābaciņi Kurpītes ("Aconitum").
- vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns.
- kalata Kurpju lieste.
- kapuls Kurpju lieste.
- buļdokpasons Kurpju modelis ar ļoti platiem purniem.
- foršovas Kurpju vai zābaku galvu virsu priekšējā daļa.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- ambuza Kurpnieka darbarīks papēžu malu nogludināšanai un apvaskošanai.
- loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
- lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
- cvikstengas Kurpnieka knaibles.
- lapa Kurpnieka lakta.
- kurpniekzellis Kurpnieka māceklis.
- ķīla Kurpnieka nagliņa.
- ambūzis Kurpnieka rīks zoļu gludināšanai.
- kurpnīca Kurpnieka sieva.
- kurpniecīša Kurpnieka sieva.
- kurpnieks Kurpnieki.
- zābacnieks Kurpnieks, kas (parasti) gatavo zābakus.
- kurpenieks Kurpnieks.
- kurpinieks Kurpnieks.
- kurpnieki Kurpnieks.
- sapožņiks Kurpnieks.
- saucis Kurpnieks.
- šaucis Kurpnieks.
- saučs Kurpnieks.
- tupeļsitējs Kurpnieks.
- luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas.
- kursiķis Kursa darbs.
- kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos.
- kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs.
- kursinieki Kursenieki.
- kursisku Kursisks.
- Kursiten Kursīši.
- Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- KMA Kurskas magnētiskā anomālija.
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- atpakaļatkāpe Kursora kustība par vienu pozīciju pa kreisi, izdzēšot šajā pozīcijā ierakstīto rakstzīmi.
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- pele Kursora pozicionēšanas ierīce, ar ko displeja ekrānā vada kursora kustību; peles pārvietošana izraisa atbilstošu kursora pārvietošanos displeja ekrānā.
- džoistiks Kursorsvira.
- džojstiks Kursorsvira.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja.
- kurējs Kurš (1).
- cikais Kurš pēc kārtas.
- kurijis Kurš.
- kuris Kurš.
- Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē.
- kūri Kurši (1).
- kūri Kurši (2).
- kursi Kurši.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- Kuršu līcis Kuršu joma.
- Kuršu nērija Kuršu kāpas.
- vārnu raušana Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams arī Kurzemes iedzīvotāju tradīcija ķert vārnas pārtikai.
- burmistrs Kuršu ķoniņu ciema vecākais, līdz 19. gs. šo amatu mantoja vienas dzimtas ietvaros, 19. gs. ievēlēja ciema iedzīvotāji, bet parasti par to kļuva iepriekšējā dēls.
- Kurišhafs Kuršu līcis.
- cori Kuršu nosaukums dažos 16. gs. dokumentos.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Mātra Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvota vieta ("Matre").
- Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
- Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
- kurēt Kurt, kurināt, dedzināt.
- kurtažs Kurtāža.
- sensarija Kurtāža.
- purpēt Kurtēt (par augiem, to daļām).
- burbēt Kurtēt.
- krest Kurtēt.
- kretēt Kurtēt.
- kurcēt Kurtēt.
- kurkt Kurtēt.
- kurpēt Kurtēt.
- kurst Kurtēt.
- kamēlija Kurtizāne.
- kvanksis Kurts.
- kvenkšis Kurts.
- kvenkšķis Kurts.
- vējasuns Kurts.
- kurtne Kurtuve (1).
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- aizodere Kurtuve.
- degtuve Kurtuve.
- kuroreiz Kuru reizi.
- Kurvicu ezers Kurvica ezers Jaunlaicenes pagastā.
- kalathos Kurvjveida antīkā kapitela pamatforma, ko parasti izdaiļoja ar akantiem.
- čapa Kurvjveida zivju smeļamā ierīce.
- groziņzieži Kurvjzieži.
- kompozīti Kurvjzieži.
- liguliflori Kurvjzieži.
- asteraceae Kurvjziežu dzimta.
- compositae Kurvjziežu dzimtas "Asteraceae" nosaukuma sinonīms.
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
- asteroideae Kurvjziežu dzimtas asteru apakšdzimta.
- baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- matkauss Kurvjziežu dzimtas augu augļu lidpūku kopums.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- artemīzija Kurvjziežu dzimtas divdīgļlapju ģints krūmaugs.
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- sudrabpodziņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ammobium"), dekoratīvi augi griezto ziedu ieguvei.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anaphalis"), krāšņumaugi.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas.
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- arktote Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctotis"), \~50 sugu.
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
- astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
- akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera.
- pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga.
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
- telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum".
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- aster Kurvjziežu dzimtas miķelīšu ģints.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā.
- ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
- kserantēma Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, ziedi sarkanos kurvīšos 2-3 cm diametrā.
- brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
- sklandu žogs Kurzemē sastopams guļsētas veids, kāršu žogs.
- Kurland Kurzeme.
- 2. klimatiskais rajons Kurzemes augstiene, klimats nedaudz kontinentālāks.
- Austrumkursa Kurzemes austrumu daļa.
- Austrumkurzeme Kurzemes austrumu daļa.
- Dienvidkurzeme Kurzemes dienvidu daļa.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
- ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki.
- zeseris Kurzemes hercogistes sudraba sīknauda, vienāda ar 1/6 florīna.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
- kurzemnieks Kurzemes pamatiedzīvotājs.
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- Rietumkurzeme Kurzemes rietumu daļa.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.).
- Crataegus x curonica Kurzemes vilkābele.
- tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- Ziemeļkurzeme Kurzemes ziemeļu daļa.
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- kurzemnīca Kurzemniece.
- Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka.
- cous-cous Kus-kus jeb kuskuss - ēdiens Ziemeļāfrikā, speciāli apstrādāti mannas putraimi.
- Kussen Kusa.
- Kuseira Kusaira, pilsēta Ēģiptē.
- kuzlēns Kusis.
- Kuskokvimi Kuskokvimas kalni Aļaskas rietumos.
- Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā.
- Lielais Kušļa ezers Kuslītis Liezēres pagastā.
- Ubagans Kusmurins - ezers Kazahstānā.
- Kusmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
- Kušmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
- laisties Kust 1 (1).
- tirpt Kust, kļūt karstumā šķidram.
- imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu.
- deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
- mobīlija Kustams īpašums.
- depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām.
- Kustarezers Kustaru ezers Kastuļinas pagastā.
- sinkīnēze Kustēšanās līdzi.
- kūšļoties Kustēt, kustēties.
- ļunkurēt Kustēt, ļodzīties.
- ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
- užuļāt Kustēt, tekāt.
- judēt Kustēt, virzīties.
- drimēt Kustēt.
- kustēt Kustēties (1).
- kustēt Kustēties (2).
- žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
- švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- žvonckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties.
- švunkāties Kustēties (parasti ritmiski, no vienas puses uz otru); šūpoties, līgoties.
- bļorcāties Kustēties (ūdenī), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
- rotēt Kustēties ap kādu punktu vai asi.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- greižot Kustēties greizā virzienā.
- kunkulēties Kustēties it kā ripojot.
- čumināt Kustēties juku jukām, ņudzēt.
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
- locīties Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
- locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kuļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- brošāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- brošļāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- pakūksnīties Kustēties uz priekšu.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
- plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
- drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem).
- drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem).
- lorcāties Kustēties, būt nemierīgam.
- lorckāties Kustēties, būt nemierīgam.
- šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi).
- šļukāties Kustēties, cilāties.
- žvakstīties Kustēties, gāzelēties, tricināties.
- delzties Kustēties, glābties, rast patvērumu.
- luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
- dižoties Kustēties, liekties, locīties.
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
- urināt Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm).
- urināties Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm).
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni).
- klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
- ļenderēties Kustēties, ļodzīties.
- lompatāt Kustēties, ļodzīties.
- dīgāties Kustēties, mīdīties; dīžāties.
- čeberēt Kustēties, mīņāties.
- mudēt Kustēties, ņudzēt.
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- uņķēties Kustēties, pārvietoties.
- zvīgot Kustēties, pārvietoties.
- lampāt Kustēties, skraidīt, lempīgi iet.
- sikot Kustēties, skubināt.
- braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
- cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini).
- kulcerēties Kustēties, šūpoties šurp un turp.
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- užuļāties Kustēties, tekalēt.
- trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
- locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- trimēt Kustēties; darboties.
- trimt Kustēties; darboties.
- ļungāties Kustēties; ļodzīties.
- ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- gugnoties Kustēties.
- kustināties Kustēties.
- kuzāties Kustēties.
- lipinēt Kustēties.
- ļurdzīties Kustēties.
- milstīties Kustēties.
- svībināties Kustēties.
- grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- kinemātika Kustība (no ģeometriskā viedokļa).
- pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
- rotācija Kustība ap kādu punktu vai asi.
- kinētika Kustība atkarībā no tās fizikālajiem cēloņiem.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā.
- deviācija Kustībā esoša ķermeņa (piem., kuģa, šāviņa) novirze no kursa, izrēķinātās trajektorijas.
- ciklogramma Kustībā esoša spīdoša punkta fotouzņēmums.
- mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- dorsidukcija Kustība muguras virzienā.
- ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- apļkustība Kustība pa apli.
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- independentisms Kustība par reliģiskās kopas neatkarību no baznīcas augstākajām instancēm un amatpersonām.
- libertiānisms Kustība par seksuālo mazākumu līdztiesības atzīšanu un prostitūcijas tiesisku un sociālu aizsardzību.
- panarābisms Kustība par visu arābu valstu savienību.
- ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
- atpakaļkustība Kustība pretējā virzienā.
- piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
- šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- antikonsumerisms Kustība un ideoloģija, kas vēršas pret patērnieciskuma izplatību mūsdienu pasaulē.
- laterodukcija Kustība uz sāniem (locekļa, acābola).
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- piestrīķēt Kustībā vairākkārt skart.
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- bako Kustība, kad vējš iepūš burā no lē (aizvēja, zemvēja pusē).
- ekofeminisms Kustība, kas meklē garīgu apskaidrību, sintezējot feminismu un rūpes par apkārtējās vides aizsardzību.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- antinacionālisms Kustība, kas vērsta pret nacionālismu.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret baznīcas un garīdzniecības privilēģijām, bet ne pret reliģiju.
- antiglobalizācija Kustība, kas vēršas pret globalizācijas procesiem mūsdienu pasaulē.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
- darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.); berzties (1).
- gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
- ēigā Kustība, satiksme.
- movimento Kustība, temps.
- kustējiens Kustība.
- bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita.
- reversija Kustības maiņa pretējā virzienā.
- kinanestēzija Kustības sajūtas zudums.
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību.
- atpakaļvirziens Kustības vai skatiena virzienam pretējs virziens.
- manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzekļiem).
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu figūru
- motoskopija Kustības zīmējums.
- tenteri Kustības, kas raksturīgas tam, kas tenterē.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- sensomobilitāte Kustību atkarība no sensoriskiem kairinājumiem; spēja uz tiem reaģēt ar kustību.
- motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
- kinēzija Kustību ierosināts simptomu komplekss (jūras, šosejas, lidošanas slimība).
- kinetoze Kustību ierosināts simptomu komplekss, kuru izraisa atkārtotas pasīvas kustības un kuru pamatā ir gk. vestibulārā aparāta kairinājums.
- hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums.
- braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
- ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
- psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- veltņanervs Kustību nervs, kas nodrošina acs kustības uz leju un uz āru.
- kinetogēns Kustību radošs.
- pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība.
- elastība Kustību vieglums un plastiskums.
- diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums.
- kinetogrāfija Kustību, piem., locekļu vai vaibstu kustību grafiska reģistrēšana.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
- vilcējspole Kustīga kameras vai projektora mehānisma daļa, kuras zobi, iekļūstot filmas perforācijā, virza filmu.
- klaiņniere Kustīga niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
- viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- žabele Kustīga un jautra sieviete.
- sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu).
- kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
- grelle Kustīga, nemierīga dzīva būtne.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
- preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
- zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
- riņķšķērumi Kustīgi velku koki, kas virzās pa apli.
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
- živerīgs Kustīgs (par dzīvniekiem).
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns).
- diartroze Kustīgs kaulu savienojums.
- slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
- mobīlis Kustīgs tēlniecisks objekts 20. gs. tēlniecībā.
- rosīgs Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem).
- neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks.
- zvīrš Kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts.
- olīgs Kustīgs, darbīgs, strādīgs.
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- petelīgs Kustīgs, dzīvs.
- neglīgs Kustīgs, enerģisks, arī palaidnīgs.
- lierīgs Kustīgs, lunkans.
- kleberīgs Kustīgs, ļodzīgs.
- zvīrīgs Kustīgs, mundrs.
- lebedīgs Kustīgs, nebēdnīgs.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas.
- pederīgs Kustīgs, nemierīgs.
- švurkstins Kustīgs, nerātns mazulis.
- čumeklis Kustīgs, ņudzošs pūlis; mudžeklis, juceklis.
- tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļemens Kustīgs, svārstīgs.
- ķepurīgs Kustīgs, tāds, kas ķepurojas.
- sigelis Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums; sideris.
- sideris Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums.
- bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- džeperīgs Kustīgs, veikls; jeperīgs.
- žeperīgs Kustīgs, veikls; jeperīgs.
- jeperīgs Kustīgs, veikls.
- kustelīgs Kustīgs.
- motāls Kustīgs.
- skattaws Kustīgs.
- adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
- radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
- hepatopeksija Kustīgu vai noslīdējušu aknu fiksācija.
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints.
- artrolīze Kustīguma atjaunošana ankilotiskā locītavā.
- kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
- mobilitāte Kustīgums, pārvietojamība.
- motilitāte Kustīgums; spēja veikt spontānas kustības.
- kustelība Kustīgums.
- mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā.
- pavīpšķināt Kustināt (asti; par niķīgu zirgu).
- bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
- vējot Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
- žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
- švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
- sibīties Kustināt galvu uz augšu un leju (par zirgu).
- pleznāties Kustināt kājas kā airējot.
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
- pledināt Kustināt spārnus.
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
- šļandēt Kustināt šurpu turpu.
- pumpēt Kustināt vējdēļa buru, paātrinot vējdēļa gaitu.
- pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- kņudzināt Kustināt, knibināt; mudžināt.
- žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas.
- stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
- ļunkanāt Kustināt, liekt, locīt.
- kulinēt Kustināt, luncināt (asti).
- plodzināt Kustināt, sist spārnus.
- kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt.
- kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt.
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- čīkāt Kustināt, šūpot (ko), radot čīkstošu skaņu.
- žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- kločāt Kustināt, šūpot.
- žvingāt Kustināt, šūpot.
- vilt Kustināt, vicināt (asti).
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- dīgāt Kustināt.
- jaudīt Kustināt.
- ķircināt Kustināt.
- kulcerēt Kustināt.
- kuļināt Kustināt.
- kušņāt Kustināt.
- ļurgāt Kustināt.
- švārbāt Kustināt.
- švidrināt Kustināt.
- trēst Kustināt.
- vīvināt Kustināt.
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā.
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- iestaipīt Kustinot ievingrināt (ķermeņa daļas).
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3).
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem).
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- kustainis Kustonis.
- kustoņa Kustonis.
- krustaceji Kustoņi ar čaumalām, vēžveidīgie.
- krinoīdi Kustoņi, tā sauktās jūras lilijas.
- kusterni Kustoņi.
- palingeneze Kustoņiem no senčiem mantotas īpašības ķermeņa uzbūvē.
- zoografija Kustoņu apraksts.
- tērioliti Kustoņu pārakmeņojumi.
- piekustēt Kustoties (darbu darot) piepildīt (laiku).
- nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
- ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas.
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
- šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
- izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
- krāstīties Kustoties parādīties, piem., spoki krāstās.
- klankāt Kustoties skanēt.
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- klončkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
- klunčāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
- klunčkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- kollikvācija Kušana, iziršana, izšķīšana.
- noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
- guļamzvilnis Kušete, guļamdīvāns.
- gulene Kušete.
- kušāt Kušināt 1(1).
- kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- Kusiro Kuširo - pilsēta Japānā.
- cemuls Kušķis, cekuls.
- klumzaka Kušķis, kunkulis, gabals.
- klumzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- klundzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- cebriņš Kušķis, neliela grupa.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- čams Kušķis, pušķis; ķekars.
- cekule Kušķis, pušķis.
- cekulis Kušķis, pušķis.
- kupsnis Kušķis, pušķis.
- skara Kušķis, sproga.
- stope Kušķis, šķipsna.
- čamurs Kušķis, vairāki rieksti kopā.
- čepste Kušķis, žūksnis.
- kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
- gabaniņa Kušķis.
- škumšks Kušķis.
- skušķis Kušķis.
- tušķis Kušķis.
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- kusnis Kušņi.
- Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos.
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums.
- klitorisms Kutekļa hipertrofija.
- klitoridektomija Kutekļa izoperēšana.
- klitorotomija Kutekļa pārgriešana.
- kutulis Kutelīgs cilvēks.
- kutīgs Kutelīgs.
- kutls Kutelīgs.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- gargalestēzija Kutēšanas maņa.
- gargalanestēzija Kutēšanas maņas trūkums.
- skudēt Kutēt, kņudēt, niezēt.
- kitēt Kutēt.
- kudēt Kutēt.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- gargalisms Kutināšana, gk. pretdabiska.
- knužināt Kutināt (ar spalvu vai salmu u. tml.).
- mužināt Kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt.
- kutravāt Kutināt; paskubināt vai uzmundrināt.
- ķidināt Kutināt.
- kitināt Kutināt.
- ķitināt Kutināt.
- kitinēt Kutināt.
- kudināt Kutināt.
- ķuidāt Kutināt.
- kužināt Kutināt.
- niezināt Kutināt.
- nokudināt Kutinot nomocīt.
- nokutināt Kutinot nonāvēt.
- uzkutināt Kutinot pamodināt.
- uzrubināt Kutinot pamodināt.
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas).
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- klončāties Kutoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
- ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa.
- Kuvasaja Kuvasoja, pilsēta Uzbekistānā.
- Elkuveita Kuveita - pilsēta Kuveitā.
- KW Kuveita, valsts divburtu kods.
- KWT Kuveita, valsts trīsburtu kods.
- KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- kuveitieši Kuveitas Valsts pamatiedzīvotāji.
- Camassia cusickii Kuzika kamasija.
- cousinia Kuzīnijas.
- kašiņa Kuziņa.
- Kuzbass Kuzņeckas akmeņogļu baseins.
- Kuzņeckas Alatavs Kuzņeckas Alatau.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
- Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs.
- Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
- Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
- Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
- Laide Laidi, apdzīvota vieta Kuldīgas novadā.
- atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus.
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
- Tunasa Lastunasa - pilsēta Kubā.
- PL Latīņamerikas informācijas aģentūra (Kubā; spāņu Prensa Latina).
- kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- tāmnieku izloksnes latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes izloksnes.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- baltietis Latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā).
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- NALSA Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (angļu).
- LKA Latvijas Kultūras akadēmija (arī Latvijas KA).
- LKF Latvijas Kultūras fonds.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
- kalvas Laukakmeņu sakopojumi un grēdas Kurzemes piekrastē.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
- Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Liba Lībe, Kujas pieteka.
- Libe Lībe, Kujas pieteka.
- Libija Lībe, Kujas pieteka.
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem.
- Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe.
- kušnerieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji.
- Garie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Īsie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kumpīnišķu ezers Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
- Svilišķu ezers Lielais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā.
- Kampoči I ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpota ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpotu ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpoču ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoči I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoču I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Ezeriņš Lielais Kušļa ezers Liezēres pagastā.
- Ezeriņa ezers Lielais Kušļa ezers Liezēres pagastā.
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
- Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha.
- Kumpani Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kumpani" nosaukuma variants.
- Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants.
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
- Maranatha Liturģiska pirmkristiešu formula (aramiešu valodā "mūsu Kungs, nāc!").
- salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
- kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- Kurnaļina Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Kurnalina" nosaukuma variants.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums.
- kurmānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
- kurmieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
- Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums.
- Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka.
- kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji.
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
- AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga.
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
- Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam.
- kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
- Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
- Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā.
- Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m.
- Mazais Kampanišķu ezers Mazais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā.
- Kampoči II ezers Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpoči II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoču II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kuslītis Mazais Kušļa ezers Liezēres pagastā.
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- kumpinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kumpinišķi" iedzīvotāji.
- Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē.
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- MRA Mežrūpnieciskās ražošanas apvienība (raj., kopā ar nosaukumu: MRA "Kursa").
- Mikuris Mihaēls, Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes jūrmalā).
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
- Mikaža Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes piejūras ciemos).
- Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
- Kebīra Mubārak el Kebīra - pilsēta Kuveitā, 83400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā, Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
- Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Kursīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām.
- Kaķene neliels ezers Kurmenes pagastā.
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
- Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- kušnerieši Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji.
- Kušņeri Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" nosaukuma variants.
- pilskungs no 1613. g. Kurzemes hercogistē - administratīva amatpersona.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
- ozinis Noteikta virziena vēja nosaukums Kuršu kāpās.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu.
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola").
- mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis").
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.).
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja.
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā.
- Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja.
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
- Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
- Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu.
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
- zemnieku virstiesa pagasttiesu spriedumu un lēmumu pārsūdzības instance Kurzemes un Vidzemes guberņā 1889.-1918. g.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- makares Paparžu lapas Kurzemes jūrmalā.
- Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā).
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Piltenes apgabals pastāvēja 1560.-1817. g.; līdz 1585. g. bija Dānijas valdījumā, 1585.-1798. g. Polijas-Lietuvas sastāvā, 1798.-1817. Krievijas sastāvā, 1817. g. iekļauts Kurzemes guberņā.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā.
- Dundagas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, ietvēra Dundagas un Kolkas pagastu.
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Kurzemes vietniecība pastāvēja no 27.11.1795. līdz 28.11.1796., kad nodibināta Kurzemes guberņa.
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā).
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
- Rietumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- Pārkuņu ezers Pērkonu ezers Kubulu pagastā.
- Pērkoņu ezers Pērkonu ezers Kubulu pagastā.
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni".
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- akadēmiskā ģimnāzija Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu.
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
- Kuna Pilsēta ASV ("Kuna"), Aidaho štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kufšteina Pilsēta Austrijā ("Kufstein"), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuritiba Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Curitiba"), Kubatanas plato 908 m vjl., Paranas štata administratīvais centrs, 1797000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kumasi Pilsēta Ganā ("Kumasi"), reģiona administratīvais centrs, 1170300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nsavama Pilsēta Ganas dienvidos ("Nsawam"), pie Akras-Kumasi autoceļa, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kutjevo Pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Kumbakonama Pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Erbīla Pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Suleimānija Pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Akra Pilsēta Irākā, Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Dahūka Pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Sanandadža Pilsēta Irānā, Kurdistānas ostāna administratīvais centrs, 316900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Alba Pilsēta Itālijā ("Alba"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baveno Pilsēta Itālijā ("Baveno"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boves Pilsēta Itālijā ("Boves"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bra Pilsēta Itālijā ("Bra"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buska Pilsēta Itālijā ("Busca"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanāle Pilsēta Itālijā ("Canale"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanobio Pilsēta Itālijā ("Cannobio"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavallermadžore Pilsēta Itālijā ("Cavallermaggiore"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeva Pilsēta Itālijā ("Ceva"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodosola Pilsēta Itālijā ("Domodossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosāno Pilsēta Itālijā ("Fossano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondovi Pilsēta Itālijā ("Mondovi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omenja Pilsēta Itālijā ("Omegna"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ormea Pilsēta Itālijā ("Ormea"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakonidži Pilsēta Itālijā ("Racconigi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saluco Pilsēta Itālijā ("Saluzzo"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saviljāno Pilsēta Itālijā ("Savigliano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stresa Pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verbānija Pilsēta Itālijā ("Verbania"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villadosola Pilsēta Itālijā ("Villadossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kumagaja Pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kumamoto Pilsēta Japānā ("Kumamoto"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 670100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kurasiki Pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kure Pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kurume Pilsēta Japānā ("Kurume"), Kjusju salas ziemeļu daļā, 304500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kuširo Pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Omuta Pilsēta Japānā, Kjusju salas rietumos, Kumomoto prefektūrā, 117400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Džalalabata Pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hirardota Pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Puentnuāra Pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kunsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kunsan"), osta Kimganas grīvlīča labajā krastā, netālu no Dzeltenās jūras, 278500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Ustjdžeguta Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novokuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska.
- Novokubanska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kropotkina Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armavira Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Temrjuka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjlabinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataiska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtamiša Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makušina Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmatova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Šadrinska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riļska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obojaņa Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščigri Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļgova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurčatova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Fateža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrijeva Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnozavodska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kudimkara Pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Kuvas ietekas Iņvā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Krasnijsuļina Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
- Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
- Budjonovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska.
- Zeļenokumska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos.
- Bajamo Pilsēta Kubā ("Bayamo"), Granmas provinces administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamagveja Pilsēta Kubā ("Camaguey"), provinces administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjenfuegosa Pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvanavakoa Pilsēta Kubā ("Guanabacoa"), Lielās Havannas sastāvdaļa, 113000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gvantanamo Pilsēta Kubā ("Guantanamo"), provinces administratīvais centrs, 208400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvinesa Pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Olgina Pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lastunasa Pilsēta Kubā ("Las Tunas"), provinces administratīvais centrs, 150500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mansaniljo Pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Marjela Pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Matansasa Pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Morona Pilsēta Kubā ("Moron"), Sjego de Avilas provincē, 53600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Nuevitasa Pilsēta Kubā ("Nuevitas"), Kamagvejas provincē, 44900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pinara del Rio pilsēta Kubā ("Pinar del Rio"), provinces administratīvais centrs, 137800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Plasetasa Pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Santaklara Pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Trinidada Pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barakoa Pilsēta Kubā, Gvantanamas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 81800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Artemisa Pilsēta Kubā, Havanas provincē, 81200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Florida Pilsēta Kubā, Kamagvejas provincē, 53800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kardenasa Pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Moa Pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sanktispiritusa Pilsēta Kubā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ahmedī pilsēta Kuveitā (_Al Aḩmadī_), muhāfazas administratīvais centrs, 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Džlīb eš Šujūha pilsēta Kuveitā, 102200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Sālimīja Pilsēta Kuveitā, 129800 iedzīvotāju (1995. g.).
- Subaihīja Pilsēta Kuveitā, 50600 iedzīvotāju (1995. g.).
- Kerīma Pilsēta Kuveitā, 50700 iedzīvotāju (1995. g.).
- Farvānīja Pilsēta Kuveitā, 52900 iedzīvotāju (1995. g.).
- Sulaibīja Pilsēta Kuveitā, 53600 iedzīvotāju (1995. g.).
- Sabāh es Sālima pilsēta Kuveitā, 54600 iedzīvotāju (1995. g.).
- Haitān el Dženūbīja pilsēta Kuveitā, 62200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Havallī Pilsēta Kuveitā, 82200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Kuņmina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kumula Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
- Kuldīga Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 150 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā ("Kudirkos Naumiestis"), Marijampoles apriņķī, Šaķu rajona pašvaldībā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā ("Neringa"), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kučina Pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ampana Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kadžana Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Subandžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Petalindžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kati Pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā, Bamako piepilsēta, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Titikaveka Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.).
- Arorani Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.).
- Avarua Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā.
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē.
- Elporvenira Pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
- Cehocineka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 10800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Koronovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 11400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Vloclaveka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 114900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Mogilno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Aleksandrova Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1879. g.; Kujāvijas Aleksandrova.
- Golub-Dobžiņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Lubeņa Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1566.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Gužno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Tuhola Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vombžezno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Žņina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Helmža Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Lipno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1349. g.
- Soleca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ripina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Hodeča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1867. g. un kopš 1924. g.
- Naklo pie Notecas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Ņešava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Toruņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 204300 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Helmno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 20800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Dobžiņa pie Vislas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Kameņa Krajenska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Svece Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 26500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Izbica Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Brodņica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Lubraņeca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1509. g.
- Lasina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1298.-1833. g. un kopš 1860. g.
- Kovala Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1519.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Skempe Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1445.-1867. g. un kopš 1997. g.
- Jablonovo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Janoveca Velkopolska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Kovalevo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1275.-1833. g. un kopš 1929. g.
- Mroča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pjotrkova Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1738.-1867. g. un kopš 1998. g.
- Labišina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Bžesca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Kciņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Pakosca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stšelno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1231. g.
- Radzejova Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Vencborka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1383. g.
- Nove Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1301. g.
- Gņevkovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Inovroclava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 75500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Barcina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Jaņikovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Krušvica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Šubina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Grudzjondza Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 98000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Bidgošča Pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kučeva Pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haleba Pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa.
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kurika Pilsēta Somijā ("Kurikka"), Dienvidpohjanmā reģionā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūsankoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kisnahte Pilsēta Šveicē ("Kuesnacht"), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīsnahte Pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kujudžaka Pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kula Pilsēta Turcijā ("Kula"), Manisas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kullara Pilsēta Turcijā ("Kullar"), Kodžaeli ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulpa Pilsēta Turcijā ("Kulp"), Dijarbakiras ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulu Pilsēta Turcijā ("Kulu"), Konjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulundžaka Pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kumlu Pilsēta Turcijā ("Kumlu"), Hatajas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kumludža Pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kumru Pilsēta Turcijā ("Kumru"), Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kurtalana Pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kunheģesa Pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almalika Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā.
- Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kilsheima Pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kincelsava Pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulmbaha Pilsēta Vācijā ("Kulmbach"), Bavārijas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupferberga Pilsēta Vācijā ("Kupferberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1030 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupenheima Pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūzele Pilsēta Vācijā ("Kusel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt am Kulm"), Bavārijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
- Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
- Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza.
- Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski.
- Kukļi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Zapori Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Kūrmi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" nosaukuma variants.
- Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
- Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene.
- Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene.
- Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
- Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g).
- šķēpilis Pūra nosaukums Kuršu kāpās.
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
- Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m.
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru.
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem.
- Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- kucinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji.
- Kucines Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukuma variants.
- Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski.
- kuzmieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kuzmi" iedzīvotāji.
- kucinieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji.
- Kucines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants.
- Kuciņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants.
- Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski.
- kurpinieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
- kurpiņīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
- kurpnieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
- Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants.
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
- Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
- Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
- Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā.
- Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
- Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
- Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
- Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- RKB Rīgas Kuģu būvētava.
- kundziņsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kundziņsala" iedzīvotāji.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
- Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā.
- Rītabuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaimes "Buļļi" daļa Buļļupes krastā, dažkārt tā tiek dēvēta arī visa apkaime "Buļļi".
- Rīve Rīva, upe Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā.
- Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
- Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- kuršlauķnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuršlauķu ciems" iedzīvotāji.
- Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām.
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- Kurtoška Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtoša" nosaukuma variants.
- silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
- pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Midlailenda Sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota.
- Huventuda Sala Karību jūrā, pieder Kubai, platība - 2200 kvadrātkilometru, augstums - līdz 320 m; Pinosa.
- Rarotonga Sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m.
- Urupa Sala Kuriļu salu dienvidos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1426 m, 25 vulkāni, no kuriem 2 - darbīgi.
- Kunašira Sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m.
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- Simušira Sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona.
- Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants.
- kuivižnieki Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiviži" iedzīvotāji.
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju.
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā.
- akmeņdzirnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (arī "Akmeņdzīras") iedzīvotāji.
- bruzilnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bruzilas" iedzīvotāji.
- cīruļnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- kalnenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdras" iedzīvotāji.
- kursīšnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji.
- Pļurumuiža Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pļuras" bijušais nosaukums.
- rīteļnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rīteļi" iedzīvotāji.
- Kursitenskaja Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kursiten Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums.
- kuršenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji.
- Korši Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" nosaukuma variants.
- kumbrenieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Kumbri" iedzīvotāji.
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Padures Sarkanās klintis Sarkanā siena, atsegums Ventas kreisajā krastā, Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Saūda Saūda Arābijas Karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "As Su'ūdīyah"), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
- vanga Senāk Kursā tīrums triju lauku sistēmā.
- piemitnis Senāk Kurzemē iebūvieša nosaukums.
- Nāves jūras tīstokļi senas jūdu sektas svētie raksti, kas 1947. gadā tika atrasti Kumrānā, Nāves jūras rietumu piekrastē.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls.
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras.
- Sarvabhauma senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Kuberas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļus.
- Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- Balha Senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi.
- Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
- Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- pussvēta Sestdienas nosaukums Kursā.
- Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- kundzinieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziņi" iedzīvotāji.
- Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai.
- fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa.
- Cusimas straume siltā straume Japāņu jūras austrumos (plūst no dienvidiem uz ziemeļiem), Kurosio straumes atzars, ātrums 0,5-1 km/h.
- Klusā okeāna ziemeļu straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļos, Kurosio straumes turpinājums (no 150 austrumu garuma grādiem), šķērso okeānu rietumu-austrumu virzienā (apm. starp 40 un 42 ziemeļu platuma grādu), ātrums - līdz 2 km/h, ap 150 rietumu garuma grādiem sadalās Aļaskas un Kalifornijas straumē.
- Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h.
- Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā.
- Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe.
- žograusis Sklandrausis - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu.
- šola Skola Kuršu kāpās.
- Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Skrundenieku ciems Skrundenieku ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Vedzerīte Smārdes labā krasta pieteka Kurmenes pagastā.
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Soleca Soleca Kujavska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio.
- gvachira Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā.
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m.
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
- baiamoss Stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā.
- Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā.
- Sūle Sula, Kujas pieteka.
- Sula Sūla, Kujas pieteka.
- kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Kulpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants.
- Kuļpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants.
- SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m.
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe.
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- Kolna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants.
- Kalna Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukuma variants.
- Kolna Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Lejas Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukuma variants.
- Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Upes Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
- Upes Kūdiņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
- Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sukre Štats Venecuēlas ziemeļaustrumu daļā ("Sucre"), administratīvais centrs - Kumana, platība - 11800 kvadrātkilometru, 960600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
- svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
- Anno Domini tā Kunga gadā, t. i. pēc Kristus dzimšanas.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- kurzemisks Tāds, kas ir raksturīgs Kurzemei, atbilst kurzemnieku paražām; kurzemniecisks.
- kurzemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs Kurzemei, atbilst kurzemnieku paražām.
- Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums.
- kuršenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji.
- kursacnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Kursakas" iedzīvotāji.
- Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
- Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- kurdi Tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji; runā spāņu val., ticīgie - gk. katoļi.
- mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
- Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Austrumkurzemes kāple tektoniska Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni.
- Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km.
- Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- Tērpeces Tērpeces strauts - Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
- 2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
- tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos.
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Tigas pilskalns Tigves pilskalns Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kurzemes guberņa tika izveidota 1796. g. Kurzemes vietniecības vietā, robežas (ar nelieliem grozījumiem) sakrita ar bijušās Kurzemes hercogistes robežām, pastāvēja līdz 1. pasaules kara beigām.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m.
- Penrina Tonareva, atols Kuka salu ziemeļu grupā Klusajā okeānā.
- Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
- tristanieši Tristana da Kuņas salas iedzīvotāji, kuri atrodas 2430 km attālumā no tuvākajiem sauszemes kaimiņiem.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- kukšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Kukšas" iedzīvotāji.
- kulvenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kulveni" iedzīvotāji.
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
- Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Kundu pilskalns Turlavas pilskalns Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Grunduļu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Taurvalka dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Cūku dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 1,4 ha.
- Bada dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 3 ha.
- Degas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 7,5 ha.
- Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis.
- Krāču dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 10,4 ha.
- Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
- Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha.
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
- Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m.
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts.
- Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka.
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
- Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
- Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
- Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
- Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
- Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte.
- Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla.
- Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha.
- Pavāru dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Kursīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Saldus novada Kursīšu pagastā, platība — 7,6 ha.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
- Kvanza Upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- Kumbule Upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe.
- Tomsona Upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka.
- Nemuna Upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. "Nemunas"), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā.
- Ili Upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā.
- Kujuvini Upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē.
- Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
- Dobra Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Gļina Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Korana Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kučuka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā.
- Kulunda Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Sujetka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Kubena Upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā.
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
- Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Afipsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Belaja Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Psekupsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Pšiša Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Iseta Upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
- Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
- Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Pitragsupe upe Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā, ietek Baltijas jūrā (Irbes šaurumā), garums - 14 km, kritums - 71 m; Kukšupe.
- Kāņupe Upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe.
- Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
- Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Upsta Upsts, Kujas pieteka.
- Upste Upsts, Kujas pieteka.
- Lācīte Urdava, Kujas pieteka.
- Lačupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Lāčupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Ločupīte Urdava, Kujas pieteka.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha.
- Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha.
- Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers.
- Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
- Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha.
- Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
- Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha.
- Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Vārmes dzirnavezers uzpludināts uz Vārmes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,4 ha.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
- uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
- Dižupe Užava - upe Kuldīgas un Ventspils novadā.
- Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā.
- Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
- Kucyni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" nosaukums latgaliski.
- Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā.
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km.
- Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā.
- Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- kursieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji.
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše.
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše.
- Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē.
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā.
- Kubulīni Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuliņi" nosaukuma variants.
- Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- kurmanieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurmene" iedzīvotāji.
- vērdinieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" iedzīvotāji.
- Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
- Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba.
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- Krebicupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā; Olarājupe.
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
- Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
- Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā.
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
- Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste.
- Ventmale Ventas piekraste un tuvākā apkārtne no Kuldīgas līdz Ventspilij.
- kurpnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" iedzīvotāji.
- Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos.
- kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā.
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas.
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
- Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- Kuņluņs Viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs.
- Ļaudīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā, iztek no Kugres ezera.
- ietēni Vieta uz kurieni iet, piemēram kā atbilde uz jautājumu "Kur iesi?" - "Iešu uz ietēniem".
- kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
- Vilgales ezers Vilgāles ezers Kurmāles pagastā.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama.
- kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji.
- kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs.
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas.
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- grīņi Viršu purvs virs smilts pamata Kurzemes jūrmalā starp kāpām.
- Gigeļi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Kurtiši" bijušais nosaukums.
- Kuzmina Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kuzmino" nosaukuma variants.
- Ceļa Kūrsīši Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Ceļa Kurtiši” nosaukuma variants.
- Meža Kūrsīši Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Meža Kurtiši” nosaukuma variants.
- Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka.
- Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Kārklupe Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Kursīšu un Zvārdes pagastā, garums - 12 km.
- Ragaciema rags zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē, ko veido iegarens salveida pacēlums, kas atdala Kaņiera ezeru no Rīgas līča un turpinās arī zem ūdens 1 km no pamatkrasta, absolūtais augstums - 10 m vjl.
- Kutkāju rags zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā, netālu no Kutkāju mājām.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- Ziemeļkurzeme Ziemeļkurzemes augstiene - atrodas Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums - līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
- Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- kušņerovcieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" iedzīvotāji.
- kušņerovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" iedzīvotāji.
- Kušnerova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" nosaukuma variants.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ku.