Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ku.
Atrasts vārdos (200):
- Ku:1
- Kuba:1
- Kuja:1
- Kujo:1
- Kuks:1
- Kula:1
- Kulu:1
- Kubas:1
- Kubņa:1
- Kudli:1
- Kudļi:1
- Kudšu:1
- Kufra:1
- Kuhmo:1
- Kuhva:1
- Kuiču:1
- Kuiki:1
- Kujen:1
- Kukai:1
- Kukli:1
- Kukļi:1
- Kuksu:1
- Kukša:1
- Kukva:1
- Kulis:1
- Kulla:1
- Kulna:1
- Kulpa:1
- Kulpe:1
- Kulti:1
- Kua-Fu:1
- Kuanda:1
- Kuanga:1
- Kuanza:1
- Kubaņa:1
- Kubari:1
- Kubena:1
- Kubera:1
- Kubula:1
- Kubuli:1
- Kuchva:1
- Kucini:1
- Kucyni:1
- Kuciņi:1
- Kucupe:1
- Kučeva:1
- Kučina:1
- Kučini:1
- Kučuka:1
- Kudata:1
- Kuddre:1
- Kudeba:1
- Kuderi:1
- Kudino:1
- Kuduga:1
- Kudugu:1
- Kudusa:1
- Kujaba:1
- Kujehe:1
- Kujuni:1
- Kujupe:1
- Kukari:1
- Kukers:1
- Kukris:1
- Kukšas:1
- Kukuči:1
- Kukupa:1
- Kukuta:1
- Kuķeči:1
- Kulali:1
- Kulasi:1
- Kuldža:1
- Kululu:1
- Kuamuta:1
- Kubanga:1
- Kubango:1
- Kubinka:1
- Kubolta:1
- Kubrata:1
- Kucines:1
- Kucinis:1
- Kuciņas:1
- Kučinga:1
- Kudeiki:1
- Kudling:1
- Kudžira:1
- Kuerbis:1
- Kufalja:1
- Kugarta:1
- Kuhruds:1
- Kuiķule:1
- Kuiļupe:1
- Kuirona:1
- Kuiviži:1
- Kujerci:1
- Kujņona:1
- Kukalis:1
- Kukkern:1
- Kuklena:1
- Kukruze:1
- Kukšupe:1
- Kukvila:1
- Kuldīga:1
- Kuliona:1
- Kullamā:1
- Kullara:1
- Kullene:1
- Kulpene:1
- Kulpine:1
- Kulsans:1
- Kulsari:1
- Kulunda:1
- Kuantana:1
- Kubatana:1
- Kubulīni:1
- Kubuliņi:1
- Kubulova:1
- Kucopode:1
- Kučaviva:1
- Kudinava:1
- Kuenluns:1
- Kuginīki:1
- Kugrītis:1
- Kugujumo:1
- Kuģinīki:1
- Kuhtiški:1
- Kuhulins:1
- Kui-Sins:1
- Kuicjina:1
- Kuiķulis:1
- Kuimetsa:1
- Kuivastu:1
- Kujāvija:1
- Kujavska:1
- Kujuvini:1
- Kukalēni:1
- Kukenana:1
- Kukliški:1
- Kuklišķi:1
- Kukschen:1
- Kukujeva:1
- Kukumacs:1
- Kukunors:1
- Kukušili:1
- Kulakova:1
- Kulaurga:1
- Kulikora:1
- Kulikoro:1
- Kullervo:1
- Kulmbaha:1
- Kulpīnes:1
- Kulsdorf:1
- Kučenieki:1
- Kučkauški:1
- Kudekerke:1
- Kudimkara:1
- Kudrefīne:1
- Kufšteina:1
- Kugrainis:1
- Kuģenieki:1
- Kuģinieki:1
- Kuhališki:1
- Kuibiševa:1
- Kuilitavs:1
- Kuiļupīte:1
- Kujudžaka:1
- Kukliškas:1
- Kukliškys:1
- Kukstauna:1
- Kukšezers:1
- Kuktišķes:1
- Kukulkans:1
- Kukurbeta:1
- Kulakiški:1
- Kulautuva:1
- Kuliniški:1
- Kuljakana:1
- Kulpenhof:1
- Kubulupīte:1
- Kubuļniški:1
- Kubuļupīte:1
- Kudovodižs:1
- Kukshāfene:1
- Kulemborga:1
- Kulinigola:1
- Kuliniškas:1
- Kuliniškys:1
- Kubuļniškas:1
- Kubuļniškys:1
- Kucengrāvis:1
- Kuikarezers:1
- Kualalumpura:1
- Kučiļagrande:1
- Kudovazdroja:1
- Kuģniekupīte:1
- Kuhlmannshof:1
- Kujeravaperi:1
- Kualatrengana:1
- Kuckucks-Berg:1
- Kuibiševka-Vostočnaja:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- Abū Kurīna
- Abū Kurkāsa
- Aleksandrova Kujavska
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks
- Apakšējais Kuito ezers
- Argonautu Kuģis
- Aso-Kudžu nacionālais parks
- Ata-Kulkines nacionālais parks
- Augšējais Kuito ezers
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga
- Baltās jūras-Kulojas plato
- Boļšaja Kuberle
- Boļšaja Kuonamka
- Bžesca Kujavska
- Ceļa Kurtiši
- Dolni Kubīna
- Eisī Kušņeri
- Garī Kušņeri
- Garie Kušneri
- Īsie Kušneri
- Izbica Kujavska
- Kajs Kubāds
- Kuala Terenganu
- Kuamoklita ipomeja
- Kuarta de Pobleta
- Kubaņas zemiene
- Kubaņas-Pieazovas zemiene
- Kubas Republika
- Kubenas ezers
- Kubes kalns
- Kubeseles ala
- Kublišku ezers
- Kublišķu ezers
- Kubulu pagasta teritorija
- Kubulu pagasts
- Kubuļu pagasts
- Kučanas-Mešhedas ieplaka
- Kučera Gailīši
- Kuces ezers
- Kučukas ezers
- Kudiņu muiža
- Kudirkas Naumieste
- Kudkerka Branša
- Kuehneromyces mutabilis
- Kufas raksti
- Kuģa Gals
- Kuģa Ķīlis
- Kugraines ezers
- Kugras ezers
- Kugres ezers
- Kugriņu purvs
- Kugriņu purvs un meži
- Kugrītes ezers
- Kugru ezers
- Kugura ezers
- Kuibiševas ūdenskrātuve
- Kuikata ezers
- Kuikatu ezers
- Kuiķenu ezers
- Kuiļa upe
- Kuiļu upe
- Kuito ezeri
- Kujaļnikas limāns
- Kujāvijas Aleksandrova
- Kujo Austrumu šaurums
- Kujo Rietumu šaurums
- Kujo salas
- Kuka kalns
- Kuka līcis
- Kuka salas
- Kuka šaurums
- Kuka šķiedrgalvīte
- Kukarenkas strauts
- Kukenanas ūdenskritums
- Kukru ezers
- Kukruzes horizonts
- Kukšu dzirnavezers
- Kukšu ezers
- Kukšupes krasti
- Kukuļu ezers
- Kukuru ezers
- Kuļbovas ezers
- Kuldīgas apriņķis
- Kuldīgas lūzumzona
- Kuldīgas novads
- Kuldīgas pagasts
- Kuldīgas rajons
- Kuldīgas struktūra
- Kuldīgas viduslaiku pils
- Kulona berzes likums
- Kulona likums
- Kulpenes ezers
- Kulpines ezers
- Kulpju sādža
- Kulpju upe
- Kultūras ministrija
- Kultūrkapitāla fonds
- Kuļu ezers
- Kulundas ezers
- Kulundas līdzenums
- Kulundas stepe
- Kuma strauts
- Kumari rags
- Kumas-Maničas ieplaka
- Kumbha Melā
- Kumbules ezers
- Kumbuļkas ezers
- Kumbuļu ezers
- Kumeliņa ezers
- Kumeļpurva grāvis
- Kumena ezers
- Kumenas ezers
- Kumpīnišķu ezers
- Kumpoči I ezers
- Kumpoči II ezers
- Kumpoču ezers
- Kumpoču I ezers
- Kumpoču II ezers
- Kumpota ezers
- Kumpotu ezers
- Kumrānas raksti
- Kun Fudzi
- Kunala ezers
- Kunalu ezers
- Kunces bārdlape
- Kundas horizonts
- Kundas kultūra
- Kundu pilskalns
- Kunduka ezers
- Kunduma ezers
- Kundziņu ezers
- Kundziņu strauts
- Kunguras ledus ala
- Kuntana grēda
- Kuorsovys staceja
- Kupera rebūcija
- Kupinīša ezers
- Kuplas laimes!
- Kupravas liepu audze
- Kupravas māla atradne
- Kupravas pagasts
- Kupro šķiedra
- Kur nu!
- Kur tas dzirdēts!
- Kur tas rakstīts?
- Kur tas redzēts?
- Kurajas grēda
- Kurajas stepe
- Kuramas grēda
- Kuranovas ezers
- Kuratu ezers
- Kurcuma ezers
- Kurcuma pagasts
- Kurdistānas kalni
- Kurdistānas reģions
- Kurdu kalni
- Kurēļa ezers
- Kurgaldžina rezervāts
- Kurgānas apgabals
- Kurgas ezers
- Kurijamurijas salas
- Kuriļu ezers
- Kuriļu salas
- Kuriļu sasa
- Kuriļu šaurumi
- Kuriļu straume
- Kurjanišķu ezers
- Kurjanovas ezers
- Kurjānovas ezers
- Kurkatas ezers
- Kurkiks Džalali
- Kurkses šaurums
- Kurlaendische Aa
- Kurlais ezers
- Kurmāles pagasta teritorija
- Kurmāles pagasts
- Kurmāles pauguraine
- Kurmāles pilskalns
- Kurmāles upīte
- Kurmas ezeri
- Kurmenes pagasta teritorija
- Kurmenes pagasts
- Kurnetesaudas kalns
- Kurosio straume
- Kurpnieka ezers
- Kurpnieku ezers
- Kurpnieku sala
- Kursas Staburags
- Kursas svīta
- Kursas zemiene
- Kursīšu kaļķakmens atradne
- Kursīšu pagasta teritorija
- Kursīšu pagasts
- Kursīšu ūdenskrātuve
- Kurskas apgabals
- Kuršu joma
- Kuršu kāpas
- Kuršu līcis
- Kuršu nērija
- Kuršumlijska Baņa
Atrasts skaidrojumos (500):
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus)
- hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji
- Amēdī Amādīja - pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_)
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā)
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Kabile apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Priedaine apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas
- Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Nīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas
- Kurmāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas
- Balande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Mātras apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
- Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Mazīvande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā
- Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Jātele apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Upīškalns apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Vecvilgāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Zaļāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Rude apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Alturpe apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Kaltiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Raidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Slipiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Āpciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ezeri apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Jaunmeži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Kroņrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Grantiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Jāmaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Jaunziemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Klostere apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Ķoniņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Valāti apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā
- Brūzilas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Kūdras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Pekšņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Pļuras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Rīteļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Basi apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Birži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
- Todaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes
- Kāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Sausgaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Rimzātciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Dragūnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kalnmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ķīkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ķūķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Mazsālijas apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Viesalgciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Kalējciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Kazlēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Maras apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Ziemeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Dūras apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Vecvārme apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Zalkšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Grietēni apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Tiezumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
- Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā
- Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
- Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
- Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
- Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
- Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
- Gudenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs
- Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
- Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
- Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
- Sermīte apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Valtaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ķimale apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Ābele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Novadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Venta apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
- Ķikuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Bruzilas apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Ance apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni
- Krūkas apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
- Āpas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Vārdupes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Bangotnes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Segliņi apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ciemgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Votervila apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē; Kuirona
- Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Berikuļska apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabala austrumu daļā, Kuzņeckas Alatau ziemeļos
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
- Belozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
- Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Besedina apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Belaja apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
- Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
- Medulāji apdzīvota vieta Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
- Basu muiža apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Medulāji apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Biļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Bihori Apusenu kalnu augstākā daļa Rumānijas rietumos, augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha
- Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- Klusā okeāna Centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršala salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
- Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km
- kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- kangas Aužamie stāvi (Kursā)
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums
- briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji
- Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
- Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
- Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants
- Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski
- Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski
- celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
- esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji
- fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji
- kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji
- kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji
- meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji
- pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji
- sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
- tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji
- kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji
- Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
- kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji
- Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
- Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
- Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
- Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
- Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
- Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski
- Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
- Kurzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Kurzemē 18. gs. - 8,6 km
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
- kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
- kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
- safra Cukurniedru novākšanas un pārstrādes sezona Kubā
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- Centrālā Āzija dabas apgabals Āzijas vidienē, Mongolijā un Ķīnā, platība ~6 mlj km^2^, 2 reljefa joslas ar vidējo augstumu 500 - 1500 m (Gobi, Tarimas līdzenums) un 4000 - 4500 m (Tibetas kalniene), ko šķir vai ietver Tjanšana, Kuņluņa, Karakoruma kalnu sistēmas; krasi kontinentāls klimats; daudz ezeru, tuksnesis, pustuksnesis, stepe
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji
Atrasts piemēros (93):
- dzimt - Kurā gadā viņa dzimusi?
- tiesa – Kur notiks tiesa?
- nekrietns – Kur tādas nekrietnas bildes var likt, kas pasauli samaitā.
- piektdien – Kur tu biji piektdien?
- dzīvot — Kur jūs dzīvojat?
- pašlaik — Kur viņi atrodas pašlaik?
- zeme — Vita bieži mani apciemo, viņai Kurmene ir bērnības zeme.
- pieteikt 9. janvārī tika panākta vienošanās ar Kultūras ministriju, ka streiks netiks pieteikts līdz audita ziņojuma saņemšanai.
- brilles Alberts Kupstis skatījās apaļām apoga acīm caur apaļām brillēm bez kāda izbrīna, it kā būtu viņus gaidījis.
- ikdienišķs Andra Kupriša prozai piemīt kāda smalka nepareizība, kas ikdienišķajās, šķietami autobiogrāfiskajās situācijās ienes neskaidru spriedzi un absurda noskaņu.
- augšāmcelšanās Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.
- atklāt Ar vokālās grupas koncertu Valmieras Kultūras centrā tiks atklāta jaunā koncertsezona.
- ievērt Bet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ar vāli pa muguru.
- slavens Bet vēl senākā pagātnē – 1728. gadā – ieradās slavenais angļu jūrasbraucējs Džeims Kuks.
- sniegots Bīnes gleznās parādījās sniegoti Kuldīgas ēku jumti, pagalmi un sētas.
- piedāvāt Dodiet, es paturēšu mazo, meitene piedāvāja, bet Kuba nebija ar mieru.
- instruments Domāju, tā ir nemitīga cīņa tad par PVN, tad par citām protekcionisma lietām- kā Kultūrkapitāla fonds vai vēl kādi instrumenti.
- ziedu laiki Dzīvi Kurzemē tagad no jauna būvējot, kā piemēru bieži izceļ 17. gadsimtu, kad bija šī novada ziedu laiki.
- tumsa Es tiešām gribu, Kungs, būt Tava meita, es gribu, lai Tu atbrīvo mani no bailēm, tumsas un nāves.
- miglains Gan tepat miglainos Kurzemes mežos, gan viņpus jūrām un okeāniem — mūžam zaļajos Tobago džungļos.
- sēdēt Grāfs Freds fon Mēdems, senas Kurzemes baltvācu dzimtas atvase, ienāca mūsu klasē jau krietni vecāks par mums, pārējiem, jo, neizceldamies ar īpašu uzcītību, vairākās klasēs bija sēdējis divus gadus.
- izdošana Grāmatas izdošanu līdzfinansējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
- medaļa Grupa„Pērkons” iespējams ir vistitulētākā grupa Latvijā – divi Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki- Ieva Akuratere, saņēmusi arī Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Juris Kulakovs, kurš ir arī Līvānu goda pilsonis, trīs Jūrmalas goda pilsoņi un visi – apbalvoti ar Barikāžu piemiņas medaļām.
- justies īstenībā Kurlais jutās garlaikots un krietni vien vīlies.
- balss Jau iztēlojos, kā Kunduns rāj lamu Vaņģalu tādā pašā bargā balsī, kā runādams par Šugdenu...
- saņemt Kad Benjamiņu ģimene saņēma atpakaļ savu īpašumu, Rakstnieku savienība sākumā sašaurinājās pāris istabās, bet tagad darbojas savā mājā Kuršu ielā.
- krājkasīte Ketija un Ēriks pauž, ka skārda krājkasīte, kurā kafejnīcas apmeklētāji varēja ziedot Kurtam naudu rehabilitācijai, tur stāvējusi ilgu laiku un bijusi pilna.
- atņemt Kuba piegāja viņam klāt un pistoli atņēma.
- dūraiņi Kučieris ar dūraini noslauka pieri.
- dzineklis Kuģa dzinekļi (dzenskrūves, to lāpstiņas) ir lielākā bojājumu riskā nekā pats korpuss.
- komanda Kuģa komandā, protams, bija Anglijas tirdzniecības flotes ļaudis, un līdz šai dienai esmu saglabājis pret viņiem dziļu cieņu.
- prece Kuģi no Ventspils devās tālajā braucienā uz Gambiju, vezdami turp sāli, dzelzi, degvīnu un citas preces.
- punkts Kuģis pamazām tuvojās tam punktam, no kura būs iespējams nodibināt sakarus ar Selēnu un pārtraukt mokošo vientulību.
- remonts Kuģītis izskatījās vecs un noplucis, taču spējīgs pēc kārtīga remonta vēl kādreiz doties jūrā.
- lidotājs Kukaiņi ir neveikli lidotāji.
- guļa Kukaiņi ir nolīduši kur kurais ziemas guļā.
- smiltis Kukaiņi, smilšu mušas pārnēsā slimības.
- atminēšanās Kulakovs gan atzina, ka " Kulakova nakts" nebūs gluži 1985.gada notikumu atminēšanās.
- uzskatīšana Kults (lat. cultus' kopšana, godāšana, cienīšana') – būtnes vai cita objekta reliģiska pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību.
- grupa Kultūra ir spējīga eksistēt tikai tad, ja cilvēku grupai ir vienotas vērtības, valoda, rituāli, simboli un ģeogrāfiska teritorija.
- mainīgs Kultūrā konstruēto sievišķo tēlu saturs ir mainīgs un nepastāvīgs.
- pamanīt Kultūras loma vēstniecības darbā nav bijusi galvenā, tomēr neapšaubāmi vispamanāmākā.
- atvērt Kultūras ministrija ir apstiprinājusi, ka šā gada trešajā ceturksnī tiks atvērta programma, kas atbalstīs kultūras pieminekļu īpašniekus, kuri vēlēsies atjaunot savus īpašumus.
- doktorantūra Kuļos pa doktorantūru.
- naivs Kundze, neesiet nu tik naiva!
- darbs Kundziņsalas iedzīvotāji ikdienā ir spiesti samierināties ar smaku noplūdēm, ar intensīvu vilcienu kustību un pārkraušanas darbu radītajiem trokšņiem.
- fraka Kungs bija tērpies nevainojamā frakā.
- ēdiens Kupejā gaiss bija karsts, ēdieni trekni, dzērieni skurbināja.
- saimnieks Kupla saime sasēdusi ap garu galdu pie kūpošām kartupeļu un sautētu kāpostu bļodām, saimnieks jau rosās ap zoss cepeti, kamēr saimniece virtuvē rauga, vai medus rausis gana gards izdevies.
- vidusskola Kur domā stāties pēc vidusskolas?
- cepelīns Kur ir labākie cepelīni Viļņā?
- kur Kur ir tā fantastiskā vietiņa, tālu?
- dona Kur jāgrauž būs asaru maizes dona?
- kur Kur jūs pavadījāt bērnību?
- krūšutēls Kur kādreiz stāvēja krūšutēls, tagad ir tikai postaments.
- oga Kur lapas, tur jābūt ogām.
- meita Kur latvju meitas zied, kur latjvu dēli dzied, laid mūs tur laimē diet, mūs Latvijā.
- apcūkot Kur māca apcūkot savus līdzcilvēkus, un kurš dipoms dod tādas profesionālas prasmes?!
- bezjūtu Kur man vispār prāts ieķerties tajā bezjūtu baļķī pieaugušo žurnāla modeļa veidolā?
- štengrs Kur nav straume, ledus štengrs un turēsies vēl visu aprīli.
- pūtiens Kur palicis ikdienišķais pūtiens, kas pirmīt Liepājā svaidīja meiteņu matus?
- vīrišķīgs Kur palicis viņa vīrišķīgais stāvs un cēlais profils?
- saimnieks Kur pazemīgā kalpošana fabrikas saimniekiem?
- vēstīt Kur šis kalns atrodas, vēlāk tikšot vēstīts pa rūķu pastu.
- šams Kur tad šamie kavējas?
- celt Kur tad to templi celt?
- novembris Kur tādā degošā novembra naktī iet Sintija ar sveci rokā?
- noziegums Kur te prokuratūra var saskatīt noziegumu?!
- saskatīt Kur te prokuratūra var saskatīt noziegumu?!
- jauns Kur tu citur atradīsi tādu pavasari, kur tik rožainā gaismā kvēlo bērzi, veselas jauno bērzu birzis, kamēr tie vēl pumpuroti, un nekur tie tā nesmaržo, kad saplaukst.
- izmantot Kur vajadzēja, vara viņu izmantoja, bet, tā kā vara tie paši cilvēki vien bija,- tad nīda viņu vēl vairāk.
- pētītājs Kur var apgūt pētītāja profesiju?
- laika zobs Kur varējām, likām atpakaļ oriģinālos logus ar veco meistaru darinātajiem kokgriezumiem, bet, kur laika zobs jau bija pabojājis, visu autentiski atjaunojām.
- bīfs Kur veģetāriešiem nebūs bīfs ar gaļēdājiem.
- elle Kur vēl es būtu sastapis Vītautu Vargali, kas izgājis cauri lēģera ellei un pēc tam visdrausmīgākā zaņķa ellei.
- aprakstīt Kur vēlāko laiku zinātnieki ņems ko pētīt un aprakstīt?
- iegūt Kur viņš informāciju bija ieguvis, es, protams, nekad neuzzināju.
- nav (nekāda, arī liela) māksla Kur zemē iebāž, tur aug. Tā nav nekāda māksla, — no lielas augšas saka mammucis.
- zemzems Kur zemzems putns valkā sev nopakaļ zelta rietu ar visām tā uguns oglēm.
- maize Kurā domē vēl nodokļu maksātāji algo tādu juristu, kurš strādā pret savu pašvaldību, pret tās cilvēkiem, kas viņiem maizi dod.
- uzrunāt Kura ir tā pirmā loma, kad jūs sajutāt, ka esat kļuvis par aktieri, kas spēj uzrunāt skatītājus?
- gulēt Kura pasaules pilsēta guļ vismazāk un kura visilgāk?
- piederēt Kuram autoram pieder šīs rindas?
- minēt Kuram gan nepatīk minēt mīklas?
- pūst Kurbads pūš un nopūš veselu siekavietu ar zelta naudu, trijgalvis turpretim tik pussiekavietu ar kapara.
- elektrisks Kurināmā elements ir elektriskās baterijas paveids.
- atklāšana Kurluma atklāšanai jānotiek pēc iespējas ātrāk.
- pakalpojums Kurmis izdara mums lielu pakalpojumu, uzirdinot zemi, bagātinot to ar organiskām vielām un apēdot kaitīgos kukaiņus.
- atjaunošana Kurpju ādai, tāpat kā mūsu ādai ir nepieciešama atjaunošana.
- vīrieša cilvēks Kursa biedrs, kā jau vīrieša cilvēks, īpašas emocijas neizrādīja, bet man suņa bija žēl.
- pasniedzējs Kursa sākumā tiek izteikti pasniedzēja priekšlikumi par saturu un noskaidrotas topošo mākslas skolotāju vēlmes.
- bordelis Kursus izgājušas, viņas audzēknes tālāk nonāca galvaspilsētas naktsklubos un bordeļos.
- atcerēties Kurš atceras kaut vienu algebras vai ķīmijas formulu no vidusskolas?
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ku.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv