Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam F.

Atrasts vārdos (615):

Atrasts vārdu savienojumos (12):

a. f.
Aphanothece s. f. endophytica
Astasia inflata f. fusiformis
F centri
Gallus gallus f. domestica
Hibanobambusa tranquillans f. kimmei
Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima
Inonotus obliquus f. sterilis
Lama guanicoe f. glama
Lama guanicoe f. pacos
Oxalis fontana f. purpurea
Sus scrofa f. domestika

Atrasts skaidrojumos (7540):

datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
funikulers [Funikulieris]{e:57022}
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF
palē Administratīva celtne (Francijā)
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia")
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute")
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam
Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis
Anesī Ansī, pilsēta Francijā
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
Fenčena Aņsji - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
Kondrašova apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
Adamiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Akminīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Červjakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Cibļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Dubina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Dudari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Ezergailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Grudes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Kancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Kazmirova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Leinakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Leperi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Liska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Meļderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Pūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rušenica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Šahmovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Šejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Seksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Skrauči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Timošiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Vainova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Valaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Veideri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Vorslovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā
Bālābolūka apdzīvota vieta Afganistānā, Farāhas vilajetā
Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā
Alačua apdzīvota vieta ASV (_Alachua_), Floridas pussalas ziemeļos
Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Floridas štatā
Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čatahūčī apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Englvuda apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērmounta apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Florensa apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fortnoksa apdzīvota vieta ASV ("Fort Knox"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortlenardvuda apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frankforta apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frederika apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frūtkova apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fultona apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
Laivoka apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Painhilsa apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.)
Poinsiana apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
Portšarlota apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
Taunenkantri apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Triniti apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Raita apdzīvota vieta ASV ("Wright"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Banela apdzīvota vieta ASV, Floridas štatā, pussalas austrumu daļā
Gašurna apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Sanktgallenkirhe apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Šrunsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Bangsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Frastanca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gecisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gēfisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gurtisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Harda apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lūdeša apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lustenava apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Rankveila apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Herbranca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos
Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos
Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā
Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
Vērne apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
Vevelgema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos
Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā
Skoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salā
Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā
Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā
Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā
Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā
Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā
Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos
Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā
Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā
Dealura apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
Hiusavika apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
Skiuvoja apdzīvota vieta Fēru salās, Skiuvojas salas ziemeļu daļā
Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā
Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā
Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā
Sumba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidos
Lopra apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidu daļā
Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā
Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos
Sanvika apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļos
Kvalba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļu daļā
Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā
Mīvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas dienvidu daļā
Bēvura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas rietumu daļā
Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā
Ljorente apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
Lavaana apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidos, Leites līča piekrastē
Sogoda apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visjas reģionā, Leites salas dienvidu daļā
Loreto apdzīvota vieta Filipīnās, Dinagatas salas ziemeļrietumu piekrastē
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Pangutarana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras dievidos, Pangutaranas salā
Lupapula apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras Kagajansulu salā
Luuka apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas austrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Lugusa apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Siasi apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Langujana apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Tanngaha apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā
Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā
Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
Morleksa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Trēgijē apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Lanilisa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Lesnevēna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Gengāna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Epernona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
Mentnona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
Senpatī apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļaustrumu daļā
Fosa apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā
Viarma apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā
Barbzjē-Sentilēra apdzīvota vieta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Šarantas departamentā
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Labroka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Markolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Molsheima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Nīderbronlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Obernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Saverna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Selestā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Linevila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Nefšato apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Vitela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Bedarjē apdzīvota vieta Francijā, Oksitānijas reģiona Ēro departamentā
Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
Artemāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Beleija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Divonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Fernēvoltēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kiloza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kolonža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Belgarda pie Valzerēnas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Šatijonanmišeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Virjēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Žeksa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Albēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Bofora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Būrsenmorisa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Egbela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Ēma apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Etona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Flimē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Frontenē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Jenna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Labatjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lalešēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lamota-Servolē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Laravuāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Leburžēdilaka apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lepondebovuazēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lešatelāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Grezī pie Izēras apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Seeza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Šendrjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Senpjēra-Dalbiņī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
Bālāde apdzīvota vieta Irānā, Fārsas ostāna rietumos
Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
Bergema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
Hierrenfiena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
Ostvlīlande apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
Ostervolde apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces austrumu daļā
Harlingena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
Varkema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
Frjencjera apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļrietumuu daļā
Dokima apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļu daļā
Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā
Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē
Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos
Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos
Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā
Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā
Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos
Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos
Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos
Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos
Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā
Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Broka apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Irsī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Murē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Romona apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Šarmē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Vinnevile-Flāmate apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
Ingenbola apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā, Frīvaldštetezera krastā
Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
Vesterselinga apdzīvota vieta Tershelingas salā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida")
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.)
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā)
Arasa Arrasa - pilsēta Francijā
burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis
floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^
Rietumu Priekšalpi atrodas Francijā
Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas dienvidos, Pireneju kalnos, izveidots 1967. g., platība - 457 km^2^
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Maurīcijas fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia rubra")
Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns
Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs
ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband")
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas
Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā, līdz 1790)
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās
Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.)
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
salmene Auzenes ("Festuca")
meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea")
slotiņu auzene auzeņu suga ("Festuca gautieri")
milzu auzene auzeņu suga ("Festuca gigantea")
zilganā auzene auzeņu suga ("Festuca glauca")
daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
aitu auzene auzeņu suga ("Festuca ovina")
Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
pļavas auzene auzeņu suga ("Festuca pratensis")
sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra")
kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla")
Averona Aveirona - upe Francijā
parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica")
Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica")
hipnu avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis hypnoides")
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus")
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants
spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos
Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern")
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
Etandebērs Bērs - lagūna Francijas dienvidos
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze")
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
vidams Bīskapa vietnieks feodālā Francijā un Vācijā
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil")
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
BDP Brīvā demokrātiskā partija (VFR)
Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
Brivlagaijarda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
Brivlegaijārda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā
dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
Augšvolta Burkinafaso - valsts nosaukums 1960.-1984. g., no 1919. g. atsevišķa vienība Franču Rietumāfrikā, 1958. g. ieguva valsts statusu, 1960. g. - neatkarību
fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā
mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
cēzars Cēzara balva - Francijas kinobalva
perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms")
Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Rihters Čārlzs Fransis Rihters - amerikāņu seismologs (1900.-1985. g.)
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
FTP pasts datņu pārsūtīšanas protokola pasts (angļu "File Transfer Protocol mail" jeb "FTP mail")
protokols FTP datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
datņu pārsūtīšanas protokola serveris (FTP serveris) datņu serveris, kas nodrošina pieeju protokola FTP arhīva datnēm
FTP serveris datņu serveris, kas norošina piekļuvi protokola FTP arhīva datnēm
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
FoxPro datu bāzes pārvaldības sistēma _FoxPro_
PostScript datu formāts, programmēšanas valoda, kuru izmantoja grafiskā attēla aprakstīšanai un novirzīšanai no maketēšanas programmām uz printeriem vai pirmsdrukas iekārtām; mūsdienās to aizstāj PDF formāts
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms
faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Ardēša departaments Francijā (_Ardèche_), Ronas-Alpu reģionā
Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
Aveirona departaments Francijā (_Aveyron_), Oksitānijas reģiona ziemeļu dalā
Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos
Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
Somma departaments Francijā, Augšfrancijas reģiona rietumu daļā
Belfora departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģiona ziemeļaustrumos
Augšsona departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģionā, administratīvais centrs - Vezula
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Mēza departaments Francijas ziemeļaustrumu daļā, Lielā austrumu reģiona ziemeļrietumos
Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs
distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
dižskābarde Dižskābarži ("Fagus")
skabarde Dižskābarži ("Fagus")
skābarde Dižskābarži ("Fagus")
skābardis Dižskābarži ("Fagus")
skābards Dižskābarži ("Fagus")
skābardze Dižskābarži ("Fagus")
skābārdze Dižskābarži ("Fagus")
skabārdzis Dižskābarži ("Fagus")
skarbele Dižskābarži ("Fagus")
dižskābaržaugs Dižskābaržu dzimta ("Fagaceae")
fagācejas Dižskābaržu dzimta ("Fagaceae")
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante)
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
veķis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulic atra")
melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā)
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
Dziļukšņas ezers Dziļūkšņu ezers Feimaņu pagastā
Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā
Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960. gadā; bezmuitas režīms ieviests 1967. gadā
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici
UEFA Eiropas Futbola asociāciju apvienība (angļu "Union of European Football Associations")
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA)
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
Ēksa Ēksanprovansa - pilsēta Francijā
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V
EFT Elektroniskā naudas pārsūtīšana ("Electronic Funds Transfer")
fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria")
Etampa Etāna - pilsēta Francijā ("Étampes")
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Okīčobi ezers ezers ASV, Floridā, 4 m vjl., platība - 2600 km^2^, garums - 60 km, platums - 40 km, dziļums - līdz 4,6 m
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Kovališku ezers ezers Feimaņu pagastā, platība — 11,4 ha; Kovališķu ezers
Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Mainits ezers Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļrietumu daļā
Nauhans ezers Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Mimaropas reģiona Austrummindoro provincē
Baža un Sižeana ezers ezers Francijā, Oksitānijas reģiona Odas departamentā, Lionas līča piekrastē
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Foļvarka ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
Fliezers ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidrietumu daļā
Cjukemars ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidu daļā
Lauversmērs ezers Nīderlandes ziemeļos, Frīzlandes un Groningenas provinces ziemeļos
Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
Iešjarvi ezers Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers
Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha
Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
subbasa atslēga F atslēga uz 5. līnijas
BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing")
fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni)
f-mols Fa-minors, molla toņkārta no f līdz f, ar 4 bemoliem pie atslēgas
fabianieši Fabiāņi
fabijanieši Fabiāņi
fabriķēt Fabricēt
fabriķis Fabrika
fabrīķis Fabrika
pabrika Fabrika
pabriķis Fabrika
pabrīķis Fabrika
pabriks Fabrika
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)
prefabrikāts Fabrikā iepriekš pagatavotu ražojumu standartizētas daļas
ķieģeļfabrika Fabrika, kur ražo ķieģeļus
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus
fabrikants Fabrikas īpašnieks
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
jore Fabrikas svilpe; raudāšana
apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
fabulists Fabulu autors
phacelia Facēlijas
phacidiaceae Facīdiju dzimta
phacidium Facīdiju dzimtas ģints
pseudophacidium Facīdiju dzimtas ģints
sphaeropeziza Facīdiju dzimtas ģints
phacidiales Facīdiju rinda
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
mikrofāgs Fagocitējošs polimorfonukleārais leikocīts
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu
eritrofāgs Fagocīts, kas iznīcina eritrocītus
miofāgs Fagocīts, kas iznīcina muskuļa kontraktilo vielu
pigmentofāgs Fagocīts, kas iznīcina pigmentu, piem., mata
hemofagocīts Fagocīts, kas sagremo eritrocītus
fagocitolīze Fagocītu sairšana
kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk
fagotniece Fagotiste
fagotnieks Fagotists
bassone Fagots
fagotti Fagots
fagotto Fagots
datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru
apakškatalogs Failu katalogs, kas reģistrēts augstāka līmeņa katalogā
fainomenāli Fainomenāls
Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā
Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
feivokloka Faivokloks
fahita Fajita - meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa
faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai
Fakaofa Fakaofo - viena no Tokelau salām
phacus Faki
phacotaceae Fakotu dzimta
coccomonas Fakotu dzimtas ģints
dysmorphococcus Fakotu dzimtas ģints
phacotus Fakotu dzimtas ģints
pteromonas Fakotu dzimtas ģints
Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais)
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm
faktūra Fakti
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
AAM Faktiski (angļu "as a matter of fact"; īsziņās)
abrogācija Faktiski vairs nefunkcionējoša likuma atcelšana
termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā
faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās)
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības
tropīns Faktors imūnserumā, kas sekmē fagocitozi
akcelerīns Faktors plazmā vai spermā, kuru senāk uzskatīja par protrombīna pārvēršanās sekmētāju, bet vēlāk, ka tam nav nozīmes asins reces procesos
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari)
kokarcinogēns Faktors, kas pats nav karcinogēns, bet pastiprina karcinogēnas vielas darbību
kofaktors Faktors, kuram jāsavienojas ar citu faktoru, lai notiktu funkcija
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu
asertorisks Faktu konstatējošs, piem., asertorisks spriedums
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
uzziņa Faktu, datu apkopojums
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci
pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa
faktūrēšana Faktūru izrakstīšana vai faktūras summas likšana pircēja kontā
faķis Fakultāte
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks
dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē
actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos
solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs)
falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā
falangektomija Falangas nogriešana
phalaenopsis Falenopši
falcaria Falkārijas
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
Sempervivum fauconnetti Falkoneti saulrietenis
grotfalle Falle ar kuru paceļ un nolaiž grotburu
balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu
flagfalle Falle karogu pacelšanai un nolaišanai
fokfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž fokburu
ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
pīķfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles pīķi
švertfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž švertu
šverttaļļa Falle, ar kuru paceļ un nolaiž švertu
spinakerfalle Falle, kas paredzēta spinakera pacelšanai un nolaišanai
signālfalle Falle, kas paredzēta tikai signālzīmju (karogi, figūras u. c.) pacelšanai
fallos Falls
fallus Falls
phallus Falls
fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs
fufeļ Falsificēta narkotika
fufeļs Falsificēta narkotika
fuflo Falsificēta narkotika
krutka Falsificēts izstrādājums
Rebutia famatimensis Famatīmas rebūcija
čomisks Familiārs
disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
famozi Famozs
Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē
Vangareja Fānārei, pilsēta Jaunzēlandē
fanaķiks Fanātiķis
fanāts Fanātiķis
konvulsionāri Fanātiska sekta, kas izcēlās 1730. g. Francijā aiz jansenistu vajāšanām
almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem
mukuris Fanātiski reliģiozs cilvēks
flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus
frīks Fanātisks piekritējs
Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
fens Fans - pielūdzējs, entuziasts; līdzjutējs
Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna
aizspogulija Fantastiska pasaule spoguļa otrā pusē
Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm
fantastico Fantastiski, brīnumaini
apfantazēt Fantazējot apcerēt
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu)
aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu)
sapnāt Fantazēt
sapņāt Fantazēt
muldiņš Fantazētājs
mils Fantāzija
phantasia Fantāzija
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās
mulša Fantāzijas, murgi, sapņi
Fantjeta Fanthjeta - pilsēta Vjetnamā
fantoči Fantoši
Faradeja skaitlis Faradeja konstante
faradizēšana Faradizācija - elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā
farada Farads - elektriskās kapacitātes mērvienība
farade Farads - elektriskās kapacitātes mērvienība
F Farads (elektriskas kapacitātes mervienība)
farandole Farandola
Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts
vāravs Faraons
Decaisnea fargesii Fārdžesa dekeneja
Farela Fārele - pilsēta Vācijā
F Fārenheita grāds
Fārenheits Fārenheits Daniels - vācu fiziķis (1686.-1736. g.)
fēri Farēri - ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji
Farēru Farēru salas - Fēru salas
PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
varizejisks Farizejisks
varizejs Farizejs
macerāts Farmaceitiskās macerācijas produkts
infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš
farmaceuts Farmaceits
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
elaeosacchara Farmacijā ēterisku eļļu, retāk citu vielu saberzējums ar cukuru
electuaria Farmacijā pulveru maisījums ar sīrupiem, medu vai augļu savārījumu
potio Farmācijā šķidra zāļu forma, ko ieņem karotēm
menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas
magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī
farmakognozija Farmācijas nozare, kurā pēta ārstniecības augus un no augiem un dzīvniekiem iegūtus zāļu materiālus (drogas)
farmakognosts Farmakognozijas speciālists
digestija Farmakoloģijā cietu vielu miekšķēšana spirtā, ēterā u. c. šķidrumos
farmakodinamika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta medikamentu efektu un darbības mehānismu dzīvā organismā
farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā
fotofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare par gaismas u. c. veida radiācijas ietekmi uz ārstniecības līdzekļiem un to farmakoloģisko darbību
dozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas aptver mācību par zāļu devām
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām
pozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu dozēšanu
neirofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu iedarbību uz dažādām nervu sistēmas daļām un elementiem
dermatofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentus, kurus lieto dermatoloģijā
farmakologs Farmakoloģijas speciālists
koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā
summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības
vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums
traģifarss Farss, kurā izmantoti arī traģēdijas (1) elementi
farse Faršs - samalta gaļa
varse Faršs - samalta gaļa
varsis Faršs - samalta gaļa
fascīts Fascijas iekaisums
fasciektomija Fascijas izgriešana, īpaši strēmeļu izgriešana no platās fascijas laterālās daļas plastiskajā ķirurģijā
fasciotomija Fascijas pārgriešana
fascioplastika Fascijas plastiska operācija
fasciorāfija Fascijas sašūšana
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās
Nepeta faassenii Fāsena kaķumētra
izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt
omatīdijs Fasetacs pamatelements
pasole Fasole - dārza pupu šķirne
šnitīgs Fasonīgs
pasons Fasons
profilslīpēšana Fasonvirsmu apstrāde ar slīpripu, ko pārvieto pa virsmas profilam ekvidistantu trajektoriju
Fastova Fastivas pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
grebļas Fašīnu dambis, aizsprosts
fašists Fašisma piekritējs
antifašists Fašisma pretinieks
profašistisks Fašismam simpatizējošs
fascisms Fašisms
fascisti Fašisti
neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms)
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis
fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās)
fatālistisks Fatāls
Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam
fatms Fatoms - garuma mērvienība, 1,828 m
fatsia Fatsijas
Japānas fatsija fatsiju suga ("Fatsia japonica")
falle Fauls
fals Fauls
fouls Fauls - neatļauts paņēmiens
entomofauna Faunas daļa, ko veido kukaiņi
teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji
imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā
Faunus Fauns
favroles Favroles vistas - gaļas vistu šķirne
bonasa Fazānputnu dzimtas ģints
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
phasianidae Fazānu dzimta
coturnix Fazānu dzimtas ģints
lagopus Fazānu dzimtas ģints
numida Fazānu dzimtas ģints
phasianus Fazānu dzimtas ģints
tetrao Fazānu dzimtas ģints
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā
Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām
perdix Fazānu dzimtas suga
strīķis Fāze (mēness)
triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu
fazendeiro Fazendas īpašnieks
pagroza Fāzes, stāvokļa maiņa
sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem
Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums
Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos
Foibe Fēbe - Saturna pavadonis
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
febrālis Februāris
pebrālis Februāris
pebrelis Februāris
svečmēnesis Februāris
vebrālis Februāris
federālās rezerves Federālā rezervju sistēma
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV)
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861-1865)
Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste
federālists Federālisma (1) piekritējs
federālists Federālisma (2) piekritējs
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē)
federes Federe
fēdiņš Fedings
feidings Fedings
Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
Feijmanka Feimanka, Dubnas pieteka
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
svētmeita Feja, burve
Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā
Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā
koprogramma Fekāliju laboratoriski izmeklējumi
feldvēbels Feldfēbelis
pelčērene Feldšere
pelčerka Feldšere
pelčeris Feldšeris
pelčērs Feldšeris
pelšers Feldšeris
pelšars Feldšeris; pelšers
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem
Falešti Felešti - pilsēta Moldovā
Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
felicia Felīcijas
ziemasteru felīcija felīciju suga ("Felicia amelloides")
fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja
feminists Feminisma piekritējs
Fēmunna Fēmunna ezers - Fēmunnens
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
Rosa woodsii var. fendleri Fendlera roze
fenestraria Fenestrārijas
laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola
fenhels Fenhelis
foeniculum Fenheļi
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
fēniks Fēnikss
foiniks Fēnikss
Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
foiniķieši Feniķieši
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus
feniķ. Feniķiešu valoda
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu
novatofāns Fenīlhinolīnskābes metīlesteris
PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria")
benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā
fainoģenētika Fēnoģenētika
fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību
aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli
fenīletilēters Fenola etilēters
fgenetols Fenola etilēters
katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai
fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos
fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai
fenolēmija Fenoli asinīs
fenolūrija Fenoli urīnā
fainoloģija Fenoloģija
karbols Fenols (2)
karbolūrija Fenols urīnā; pazīme - urīns tumšā krāsā
karvakrols Fenols, timola izomērs; atrodams daudzās ēteriskās eļļās
fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu
tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5
alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5
fainomens Fenomens
levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
fenotipologs Fenotipoloģijas speciālists
fainotips Fenotips
foens Fēns - ierīce sausa, silta gaisa plūsmas iegūšanai
manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs; halifāts
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.)
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami
felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam
činči Feodālās rentes nodoklis naudā, arī natūrā
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.)
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.)
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki
investitūra Feodālismā - ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
markgrāfiste Feodālismā - markgrāfa zemes valdījums
komūna Feodālismā - pilsētas kopiena
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums
kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
feodālis Feodālisma laikmeta vēstures speciālists
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs)
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā
feudum Feods
phaeophyscia Feofiscijas
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem
Fergana Fergāna
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
Tulipa ferganica Fergānas tulpe
Artemisia verlotiorum Ferlota vībotne
farma Ferma
perma Ferma
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
Glušoks Fermas ezers Asūnes pagastā
Glušaka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
Glušoka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību
azīmija Fermenta trūkums
fosforilēšana Fermentatīva fosforskābes esteru veidošanās organismā
fermentatīvi Fermentatīvs
karbohidrāzas Fermenti, kas iedarbojas uz ogļhidrātiem
izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas
peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem
dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem
dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu
guanāze Ferments aknās un liesā, kas katalizē guanīna pārvēršanos ksantīnā
glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā
glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros
histamināze Ferments audos, kas katalizē histamīna oksidāciju
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
citrongenāze Ferments muskuļos, kas katalizē acetetiķskābes un augstāko betaketoskābju kondensāciju ar oksāletiķskābi, veidojot citronskābi vai citas trikarboksilskābes
antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību
hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju
galaktozimāze Ferments pienā, kas hidrolizē cieti
alkoholdehidrogenāze Ferments raugā, kas pārvērš etilakoholu acetaldehīdā
antipepsīns Ferments vai viela, kas kavē pepsīna darbību
enterokināze Ferments zarnu sulā, kas katalizē tripsinogēna pārvēršanu tripsīnā
asparagināze Ferments, arī medikaments leikozes ārstēšanai
aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi
formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos
trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu
holīnacetilāze Ferments, kas katalizē acetilholīna sintēzi
adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē
gelāze Ferments, kas katalizē agara hidrolīzi
aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm
amigdalāze Ferments, kas katalīzē amigdalozes hidrolīzi
dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma
dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos
karbohidrāze Ferments, kas katalizē augstāko ogļhidrātu hidrolīzi
celobiāze Ferments, kas katalizē celobiozes hidrolīzi glukozē
hidrogenāze Ferments, kas katalizē dažādu vielu redukciju ar molekulārā ūdeņraža palīdzību
diaminooksidāze Ferments, kas katalizē diamīnu oksidatīvo dezamināciju, veidojot attiecīgus aldehīdus, amonjaku un ūdeņraža pārskābi
revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze
galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu
gliceridāze Ferments, kas katalizē glicerīdu hidrolīzi
glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu
heksokināze Ferments, kas katalizē glukozes pārvēršanos par glukozo-6-fosfātu
heksozofosfatāze Ferments, kas katalizē heksozofosfātu hidrolīzi
hemicelulāze Ferments, kas katalizē hemicelulozes hidrolīzi
hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā
histidīndekarboksilāze Ferments, kas katalizē histidīna dekarboksilāciju histamīnā
karotināze Ferments, kas katalizē karotīna pārvēršanos A vitamīnā
kreatināze Ferments, kas katalizē kreatīna pārvēršanos urīnvielā un amonjakā
kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā
glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi
desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei
hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes
anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
alkoholdehidrāze Ferments, kas piedalās alkoholiskā rūgšanā, katalizējot acetaldehīda reducēšanos etilspirtā
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs
amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem
fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni
celulāze Ferments, kas šķeļ celulozi
diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze
dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs
inulāze Ferments, kas šķeļ inulīnu fruktozē
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā
reduktāze Ferments, ko izdala pienā esošie mikroorganismi
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
proteāze Fermentu (peptidāžu) grupa, kas katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos
fermentūrija Fermentu izvadīšana ar urīnu
oksidoreduktāzes Fermentu klase, kas katalizē oksidēšanas un reducēšanas reakcijas
sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru
erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs
abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā
permere Fermere
farmeris Fermeris
farmers Fermeris
fermers Fermeris
fermnieks Fermeris
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas)
Fm Fermijs (ķīm. elements)
Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
ferocactus Ferokaktusi
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens")
dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix")
pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae")
Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii")
Elferola Ferola - pilsēta Spānijā
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
atmagnetizēšana Feromagnētisku ķermeņu paliekošās magnetizācijas samazināšana
ferromagnētisms Feromagnētisms
ferromangāns Feromangāns
fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji
Klaidas līcis Fērtofklaids
Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē
FRO Fēru salas, teritorijas trīsburtu kods
lagtings Fēru salu vienpalātas parlaments
Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
festiņš Festivāls
fests Festivāls
popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
retifisms Fetiša veids, kad seksuālā iekāre saistīta ar partneres kurpēm vai kāju pēdām
fetišisms Fetišu pielūgšana, viena no vissenākajām reliģijas formām
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā
fibrillolīze Fibrillu sairšana
fibrilolīze Fibrillu sairšana
fibrilloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos
fibriloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos
hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu
inoskopija Fibrīna fizikāla un ķīmiska izmeklēšana asins recekļos, eksudātā un ķermeņa šķidrumos
fibrinoģenēze Fibrīna veidošanās
fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās
fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta
fibrinogenēmija Fibrinogēna pārmērs asinīs
fibrinogenolīze Fibrinogēna šķīdināšana asinīs
plazmīns Fibrinolizīns, ferments, kas šķīdina asins sarecējumus
fibrinēmija Fibrīns asinīs, kas ierosina embolismu un trombozes
fibrinūrija Fibrīns urīnā; transsudāta vai eksudāta piejaukums urīnam
fibrinoreja Fibrīnu saturoša šķidruma izdalīšanās
kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā
fibroglija Fibroblastu balstaudi
limfangiofibroma Fibroma, kas attīstījusies no limfvada sienas
limfangionbroma Fibroma, kas attīstījusies no limfvada sienas
cistofibroma Fibroma, kurā ir cistas
fibropsammoma Fibroma, kurā ir psammomas ķermenīši
hondrofibroma Fibroma, kurā ir skrimšļaudi
fibrolipoma Fibroma, kurā ir taukaudi
fibromektomija Fibromas izoperēšana
fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija
splenokeratoze Fibroza liesas indurācija
fibroskleroze Fibroze, kas saistīta ar sklerozi
fibroatrofija Fibrozes un atrofijas kombinācija
paramenisks Fibrozie audi ap ceļa locītavas menisku
fibroīds Fibroziem audiem līdzīgs
fibrocistoma Fibrozs audzējs ar cistisku deģenerāciju
onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai
epulofibroma Fibrozs smaganu audzējs
pneimofibroze Fibrozu audu attīstīšanās plaušu alveolu sienās
Juniperus media Ficera kadiķis
fiduciarijs Fideikomisa izpildītājs
fideists Fideisma piekritējs
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
fiduciāri Fiduciārs 1
sufidūciants Fiduciārs, kurš kādas atsevišķas mantas pārvaldīšanu uzticējis citai personai
fidžieši Fidži
FJD Fidži dolārs; Fidži Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos
fidži Fidži Republikas pamatiedzīvotāji
Fidžija Fidži, salu valsts Okeānijā
FJ Fidži, valsts divburtu kods
FJI Fidži, valsts trīsburtu kods
Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu
pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem
divstūris Figūra uz sfēras; to veido divi sfēras lielo riņķu pusloki
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
pregnance Figūras akcentēšanās uz citu fona
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē)
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas
figurāliekavas Figūriekavas
okinomo Figūriņas dzīvojamo telpu rotāšanai
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē)
figūrlādiņš Figūrveida lādiņš, kas veido sarežģītākas figūras salīdzinājumā ar citiem kontakta lādiņiem
antefiksācija Fiksācija, piestiprināšana pie (kā) priekšā esoša
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas
ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes)
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3)
kodificēt Fiksēt valodas normas
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
karodziņš Fiksēta bitu secība, kas paredzēta kadra sākuma un beigu iezīmēšanai
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos
lappuse Fiksēta garuma brīvpieejas atmiņas bloks
šūna Fiksēta garuma pakete, kas paredzēta pārsūtīšanai pa šūnu komutācijas tīklu
standartiezīme Fiksēta garuma un formāta ieraksts, identificē datu sējumu vai kādu tā daļu (datni)
fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u. c.
aranžējums Fiksēta uzvedība ar mērķi apiet konfliktu
fiksators Fiksētājs aģents
kolopeksotomija Fiksētas lokzarnas pārgriešana, izveidojot mākslīgu tūpli
fingēts Fiktīvs
ficus Fikusi jeb gumijkoki
vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts)
philadelphus Filadelfi
Vireo philadelphicus Filadelfijas vireons
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
phyllanthus Filanti
mikrofilārija Filārijas pirmskāpura stadija, kas cirkulē ar asinīm
brugioze Filarioze, ko ierosina "Wuchereria malayi"
lielvene Filca cepure
tūbene Filca cepure
vildens Filca cepure
patūbis Filca spilvens saku iekšpusē
šļukas Filca vai koka apavi bez kapes
filči Filca velteņi; velteņi
pilči Filca velteņi; velteņi
piļči Filca velteņi; velteņi
viļči Filca velteņi; velteņi
tūbene Filca zābaks
vailums Filca zābaks
vilknis Filca zābaks
filcis Filcs
pilts Filcs
viltne Filcs
fildeperss Fildekosam līdzīga, zīdaina dzija, ko izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai
melmeņi Fileja
mēlmenis Fileja
melmini Fileja
melviņš Fileja
filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs
mugurgabals Fileja gabals, filejs
filene Filharmonija
Thuidium philibertii Filibēra ežlape
Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums
PHL Filipīnas, valsts trīsburtu kods
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv)
mizložņa Filipīnu mizložņa - māņmizložņa
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāji
Melanotus phillipsii Filipsa melnule
filisteri Filistieši
vīlisteri Filistieši
vīlistieši Filistieši
fil!fil! Filistri; studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī)
filisters Filistrs
fil! Filistrs; studentu korporāciju vecbiedru apzīmējums, uzruna rakstveidā
filleris Fillers 1
Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
phyllosticta Fillostiktas
ficene Filma
fiļčiks Filma
filene Filma
fiļimons Filma
films Filma
mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns
videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets
platfilma Filma, kuras kadrs ir samērā plats
snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
oriģinālnegatīvs Filma, uz kuras uzņemot tiek fiksēts negatīvais attēls
kamera Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa
atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta
izlaidumkopija Filmas kopija, kas paredzēta publiskai demonstrēšanai
ekspreskopija Filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
kopēšana Filmas kopiju izgatavošana
bante Filmas lente
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā
backprojection Filmas uzņemšana paviljonā, kur aktieri darbojas uz dibenplāna ekrānā rādāmas filmas fona
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem
kontrapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no aizmugures
apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas
augšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no augšas
sānapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no sāniem
makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums
izfilmēt Filmējot izlietot (filmu)
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu)
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu); filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus)
ātrfilmēšana Filmēšana ar ātrumu, kas lielāks par normālo filmas demonstrēšanas ātrumu (24 kadri/s)
akcentapgaismojums Filmēšanas laukuma daļas apgaismojums
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu
animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu)
nofilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna
sinematēka Filmotēka
bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
f/s Filmu studija (kopā ar nosaukumu: f/s "Rija")
filodendrons Filodendrs
philodendron Filodendrs
paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā
bezdzimumvairošanās Filoģenētiski vecāka nekā dzimumvairošanās un vērojama gk. zemāk organizētām formām; galvenie veidi ir dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās
arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu
filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība
phylloxera Filoksēras
ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus)
FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu)
phil. Filoloģija (latīņu "philologiae")
ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora
antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai
stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus
filologs Filoloģijas speciālists
filol. Filoloģijas-
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai)
filosofēt Filozofēt
demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs
prātniecība Filozofija (1)
phil. Filozofija (latīņu "philosophiae")
philos. Filozofija (latīņu "pholosophiae")
tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu
antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem
abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; izziņas teorija
Ph.D. Filozofijas doktors (latīņu "philosophiae doctor")
sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām
operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības
metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību
bazeoloģija Filozofijas pamatmācība
akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā
filozofs Filozofijas speciālists
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu
neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā)
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma
pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā
veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu
tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību
plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam)
formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums
hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats
panloģisms Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma
kriticisms Filozofiska metode - pirms izziņas procesa analizēt domāšanas iespējas un izziņas robežas
deideoloģizācija Filozofiska un socioloģiska koncepcija 20. gs. 50.-60. gados, kas vērsās pret jebkādu ideoloģiju un ideoloģisko cīņu
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas
pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas
mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja
herēzija Filozofiski reliģiska mācība hellēnismā
revēlantisms Filozofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos
filosofisks Filozofisks
prātniecisks Filozofisks (1)
atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi
prātnieks Filozofs
ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai
iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā)
filtrāts Filtrējot iegūta viela
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna
izfiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt
nofiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā
piltris Filtrs
aizsargfiltrs Filtrs (kā) aizsardzībai
filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums
mikrofiltrs Filtrs, kas pārvieto daļiņas ar diametru 0,1-10,0 mm; lieto, piem., lai atdalītu no asinīm mikroagregātus
žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā
nostādinātājfiltrs Filtrs, kurā atdalāmie piemaisījumi nosēžas tā apakšējā daļā
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
Fileka Fiļakovo - pilsēta Slovākijā
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju
privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc
komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā)
aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
naudēlis Finansists
čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem)
haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki
FD Finanšu departaments
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
FKB Finanšu konsultāciju birojs
FM Finanšu ministrija
kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā); valsts kases kanclers
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
FP Finanšu policija
FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
komercija Finanšu, tirdzniecības zinātne
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering")
pinerēt Finierēt
pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna
finiere Finieris
furnieris Finieris
furniers Finieris
pineris Finieris
pinieris Finieris
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra
finnišs Finišs
finne Finna
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
leibls Firma
DEC Firma "Digital Equipment Corporation"
patentlaga Firmā izgatavota navigācijas ierīce peldlīdzekļa ātruma noteikšanai un noieto jūras jūdžu uzskaitei
lietfirma Firma, kas satur norādījumu uz darbības nozari
ofšors Firma, kompānija u. tml., kas reģistrēta ārzemēs, beznodokļu zonā
makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators
aifons Firmas "Apple" izgatavoto mobilo telefonu modeļu vispārējs nosaukums
aipads Firmas "Apple" planšetdators "iPad"
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra
VAX Firmas "DEC" ražoto minidatoru saimes apzīmējums
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
kodaks Firmas "Kodak" fotoaparāts vai (reti) cita kinofotoprodukcija
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu
disponents Firmas pilnvarnieks, rīkotājs, pārvaldnieks
outlet Firmas, uzņēmuma veikals, ražotājam piederošs veikals
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
izohromfirniss Firniss, ko lieto eļļas gleznu pārklāšanai
Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos
firstiene Firsta sieva vai meita
Durchlaucht Firstu uzruna: (Jūsu) gaišība
physcia Fiscijas
physciaceae Fisciju dzimta
buellia Fisciju dzimtas ģints
rinodina Fisciju dzimtas ģints
Fīzene Fisene - pilsēta Vācijā
piskars Fiskara firmas kabatas nazis
physconia Fiskonijas
fistulektomija Fistulas izgriešana
hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā
gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai
nefrostomija Fistulas izveidošana nieres bļodiņā
histerosalpingostomija Fistulas izveidošana starp dzemdi un olvada distālo daļu, ja ir olvada striktūra
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu
uretrostomija Fistulas izveidošana urīnizvadkanāla diafragmas daļā (starpenē)
cistostomija Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā
cistostomoze Fistulas izveidošana urīnpūšļa sienā; cistostomija
fistulotomija Fistulas pāršķelšana
artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā
trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā
fistulizācija Fistulas veidošana vai rašanās
Dianthus fischeri Fišera neļķe
fittings Fitings
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības
phytophtora Fitoftoras
fitoģens Fitogēns
PHA Fitohemaglutinīns (angļu "phytohemagglutinin")
phytolacca Fitolakas
phytolaccaceae Fitolaku dzimta
phytomastigina Fitomastigini
phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta
fittonia Fitonijas
Veršafelta fitonija fitoniju suga ("Fittonia verschaffeltii")
fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas
physalis Fizāļi
physaraceae Fizāru dzimta
craterium Fizāru dzimtas ģints
diderma Fizāru dzimtas ģints
fuligo Fizāru dzimtas ģints
leocarpus Fizāru dzimtas ģints
physarum Fizāru dzimtas ģints
lidķermenis Fizelāža
fizča Fizika (mācību priekšmets)
fizička Fizika (mācību priekšmets)
fiziķene Fizika (mācību priekšmets)
atomstunda Fizika (mācību stunda)
agrikultūrfizika Fizika, piemērota zemkopībai
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai
PE Fizikālā izmeklēšana (angļu "physical examination")
eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība
kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu
mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
efekts Fizikāla parādība
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību
jutība Fizikālas iekārtas atbilde uz vienu vienību lielām izmaiņām iekārtas ieejā
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām
fizikoķīmiķis Fizikālās ķīmijas speciālists
inversija Fizikālas parādības iedarbības apvēršana
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos
fizioterapeits Fizikālās terapijas speciālists
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī
elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem)
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē
anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos
CGS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir centimetrs, grams, sekunde
MTS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, tonna un sekunde; 1955. g. atcelta
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu
indukcija Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā, magnētismā u. c.
magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu
defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem
bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus
atomspektroskopija Fizikas nozare, kas pētī atomu spektrus
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos
optika Fizikas nozare, kas pētī gaismu
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības
molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem
osmoloģija Fizikas nozare, kas pētī osmozi
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu
radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju
rentgenspektroskopija Fizikas nozare, kas pētī rentgenstarojuma spektrus un ārējo faktoru ietekmi uz šiem spektriem
siltumfizika Fizikas nozare, kas pētī siltumu
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos
katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi
fizis Fizikas skolotājs
fīzis Fizikas skolotājs
fiziķis Fizikas speciālists
fizmati Fizikas un matemātikas fakultāte
fizmati Fizikas un matemātikas fakultātes studenti
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai
akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos
firziķis Fiziķis
fiziognomonija Fiziognomija
fiziognomonists Fiziognomijas speciālists
fiziognomonika Fiziognomika
apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa
fiziokrāts Fiziokrāti
fiziokrātisms Fiziokrātija
fiziokrāti Fiziokrāts
reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma
digestija Fizioloģijā sagremošana
šarms Fizioloģijā viegls hipnotisks miegs
silepsioloģija Fizioloģijas nozare par apaugļošanos un grūtniecību
osfrezioloģija Fizioloģijas nozare par ožu
osmoloģija Fizioloģijas nozare par smaržām un ožas maņu
haptika Fizioloģijas nozare, kas pēta taustes maņu
miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patoloģiskā fizioloģija
fiziologs Fizioloģijas speciālists
asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu)
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus)
hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību
NS Fizioloģiskais šķīdums (angļu "normal saline")
psihodinamika Fizioloģiskās psiholoģijas nozare, kas pētī nervu enerģijas patēriņu psihiskos procesos
stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā
fitohormoni Fizioloģiski aktīvi savienojumi, kas kopā ar inhibitoriem regulē augu augšanu un attīstību
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi
biorgāns Fizioloģisks orgāns, atšķirībā no morfoloģiskā
postmenopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menopauzes
menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām)
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju
pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija
fiziatrs Fizioterapeits
reitterapeits Fizioterapeits, kas izmanto ārstēšanā zirgu; ārstnieciskās jāšanas speciālists
miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai
bioenerģētika Fizioterapija nomākto sajūtu atbrīvošanai
akvaenerģētika Fizioterapija ūdenī
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības
induktotermija Fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences magnētisko lauku, kas rada audos siltumu
fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta
amplipulsterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto maiņstrāvas amplitūdu pulsācijas
vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
haloterapija Fizioterapijas veids, kurā izmanto minerālvielas
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā
vingrošana Fiziskā audzināšana
somatisks Fiziska cēloņa izraisīts
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums
fizkultūra Fiziskā kultūra
magnetizētība Fiziska ķermeņa (gk. iežu) spēja radīt magnētisko lauku
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem
dūša Fiziskā pašsajūta
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
privātpersona Fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība
deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem
izvietošana Fiziska skaidras naudas līdzekļu ieguldīšana finanšu instrumentos, teritoriālā izvešana no to izcelsmes vietām
miesassods Fiziska sodīšana audzinošos nolūkos, kas mūsdienās ir aizliegta
eistēnija Fiziskā spēka un aktivitātes normāls stāvoklis
orgonterapija Fiziska terapija iedomāta "dzīves enerģijas fluīda" rosināšanai
šķīstīšanās Fiziska un garīga attīrīšanās
purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai
būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums)
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja
pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta
kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības
nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību
starpnieks Fiziska vai juridiska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises
obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs)
būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus
mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
nosūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā
sūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā
būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
erots Fiziska, seksuāla mīlestība
eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre
dūša Fiziskais spēks, darba spars
antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus
mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta
fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi
somatalģija Fiziskas sāpes
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā)
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev
privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot
dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus
elpēties Fiziski atlabt pēc slimošanas
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem
attīstīts Fiziski izveidojies, nobriedis
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs
ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs
tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis
mēdzele Fiziski panīkusi dzīva būtne
dot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās
spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks
spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks
spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis
vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks
pamērklis Fiziski vājš (panīcis) dzīvs radījums
krēbulis Fiziski vājš cilvēks
šņurka Fiziski vārgs radījums
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
anoksija Fizisko un garīgo spēju traucējums hipoksijas dēļ
uzņēmējsabiedrība Fizisko vai juridisko personu apvienības uzņēmējdarbības veikšanai
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš
krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus
dūre Fizisks spēks
vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes
gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts
gvaiš Fizisks trūkums
emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm
pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju
kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu
pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda)
fisene Fizkultūra (mācību priekšmets)
fizdra Fizkultūra (mācību priekšmets)
fizene Fizkultūra (mācību priekšmets)
fizra Fizkultūra (mācību priekšmets)
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps
physodermataceae Fizodermu dzimta
physoderma Fizodermu dzimtas ģints
physocarpus Fizokarpi
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
physostegia Fizostēgijas
fīzs Fizs - dzirkstošs, putojošs kokteilis ar augļiem vai augļu sulu
Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
fjells Fjelds
riasi Fjordiem līdzīgu upju grīvu spāniskais nosaukums
fjors Fjords
Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu
Tanafjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Varangeres un Nordkina pussalu
Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
flage Flaga
plaga Flaga - tirdzniecības vai karakuģa karogs
flaglīne Flagfalle
flagmanis Flagmaņkuģis
fušfari Flakoni
phoenicopteriformes Flamingoveidīgie
sarkanspārnis Flamings
phoenicopteridae Flamingu dzimta
phoenicopterus Flamingu dzimtas ģints
flamingputni Flamingu dzimtas putni
plāmišu Flāmu-
plāmšu Flāmu-
Flāmu reģions Flandrija, viens no trijiem Beļģijas reģioniem
flandrietis Flandrijas iedzīvotāji
boja Flanelis
buja Flanelis
multīns Flanelis
parķis Flanelis
planelis Flanelis
planers Flanelis
flanga Flangs
flanka Flangs
flanks Flangs
spārns Flangs
fleita Flauta
fleite Flauta
labiālstabule Flauta
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
šķērsflauta Flauta, kurai pūšamā atvere ir sānos
calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments
dūzme Flautas skaņas
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka
flautiniece Flautiste
flautinieks Flautists
fleitists Flautists
labiālbalsis Flautu skanējums orķestrī
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu
FAD Flavonadenīndinukleotīds (ģenētikā)
eriodiktīns Flavonons, P vitamīna sastāvdaļa
diaforāze Flavoproteīns, ferments, kas katalizē I kofermenta oksidāciju
venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades
stirna Flegmātisks cilvēks
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments
flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks
lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs
flegma Flegmatisms
phleogenaceae Fleogenu dzimta
flešmobisti Flešmoba akciju organizētāji un dalībnieki
flašmobisti Flešmobisti - flešmoba akciju organizētāji un dalībnieki
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
flibustieši Flibustieri
flibustjeri Flibustieri
apspļāvas Fliegenmilbe
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu
phlyctidiaceae Fliktīdiju dzimta
phlyctidium Fliktīdiju dzimtas ģints
phlyctochytridium Fliktīdiju dzimtas ģints
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
phlyctidiaceae Fliktīdu dzimta
phlyctis Fliktīdu dzimtas ģints
Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m
flintglāze Flintstikls
piesisties Flirtēt
piešļūkt Flirtēt
piešansēt Flirtēt, lakstoties
kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
amizieris Flirts
amzieris Flirts
soroks Flirts
noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu)
retifikācija Flīžu apstrādes tehnoloģija, kuras rezultātā, liekot flīzes, nav nepieciešamas šuves
phlox Flokši
plokši Flokši
flukši Flokši ("Phlox")
liesmene Flokši ("Phlox")
plukši Flokši ("Phlox")
pluksis Flokši ("Phlox")
melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu
flauķis Flomāsters
flaumis Flomāsters
flaumītis Flomāsters
floķis Flomāsters
flomeris Flomāsters
flomiķis Flomāsters
flomis Flomāsters
flomītis Flomāsters
floriķis Flomāsters
plaumestars Flomāsters
phlomis Flomes
florbolists Florbola spēlētājs
Firenze Florence
sinorija Florencē augstākā valdības padome
gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.)
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
florets Florete, paukošanās zobens, rapieris
Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Florjanopolisa Florianopolisa
Swida florida Floridas grimonis
florideophyceae Florideju klase
Primula florindae Florindas prīmula
fiorino Florins
florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
nauarhs Flotes komandieris, arī kuģa kapteinis senajā Grieķijā
vēbermetrs Fluksmetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas)
F Fluora ķīmiskais simbols
fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru
acetaminofluorēns Fluorēna derivāts, karcinogēna viela
bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas
fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci
fluoroskops Fluorescējošs ekrāns kā rentgenaparatūras sastāvdaļa
fluorescencija Fluorescence
betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
fluorogrāfs Fluorogrāfijas ierīce
fluorogrāfiski Fluorogrāfisks
elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju
kinerentgenogrāfija Fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta
fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli
politrifluorhloretilēns Fluoru saturošs polimērs
fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis
foudia Fodiji
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12
vaka Fokbura
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas
fokstaga Fokmasta staga
foksteriers Foksterjers
foksterietis Foksterjers
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots
fokss Fokstrots
fokstrotts Fokstrots
foxtrott Fokstrots
elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru)
foks Fokuss
fokus Fokuss
F Fokuss (optikā)
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
aminopterīns Folijskābes antagonists
folikulīnūrija Folikulīns urīnā
FSH Folikulus stimulējošais hormons
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
FK Folklenda Salas, teritorijas divburtu kods
FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
folklore Folklora
folklors Folklora
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās
glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas
kaukainis Folklorā mirušo gars
kauķens Folklorā mirušo gars
ķauķis Folklorā mirušo gars
kauķis Folklorā mirušo gars
kauks Folklorā mirušo gars
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika
FF Folkloras pētnieku savienība
folklorists Folkloras speciālists
triksteris Folkloras varoņa jeb kultūrvaroņa komiskais dubultnieks; tas nojauc tradīcijas, palīdzot atrast ceļu jaunai tradīcijai, arī noņem sociālo spriedzi
pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi
folverķis Folverks
phoma Fomas
phomopsis Fomopses
vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor")
rīrekrāns Fona ekrāns, uz kā attēlu rāda no otras puses; to izmanto televīzijā un filmu uzņemšanā
pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem
dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai
bekings Fona vokālists, piedziedātājs (angļu "backing")
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības
monofons Fonēma, kurai nav nozīmīgu alofonu
alofons Fonēmas variants, kas atkarīgs no blakus esošajām skaņām
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi)
klausule Fonendoskops
fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā
protēze Fonētikā - segmenta pievienošana vārda sākumā
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu
fonētiķis Fonētikas speciālists
pārīsums Fonētiska kvalitāte, kas norāda, ka skaņa ir īsāka par īsu skaņu
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu
monoftongizēšanās Fonētisks process, kurā divskanis pārvēršas par patskani
diftongizēšanās Fonētisks process, kurā patskanis pārvēršas par divskani
konsonantizācija Fonētisks process, kurā patskaņa vai divskaņa komponents pārvēršas par līdzskani
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis
austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
jukebox Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu
PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram")
grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences
augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
bifonēma Fonoloģiska vienība, ko veido divas fonēmas
monofonēma Fonoloģiska vienība, ko veido viena fonēma
konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to
vokalizēšanās Fonoloģisks process, kurā līdzskanis pārvēršas par vokāli (parasti - patskani) vai puspatskani
bekgraunds Fons, pamats, izcelsme
fontaine Fontāna
permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti
fontu iekļaušana fontu pārveide PDF formātā, lai pārveidotais dokuments nemainītos neatkarīgi no sistēmā pieejamiem fontiem
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus
Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
Fontvielle Fonvjeija - pilsēta Monako Firsistē
foraminifera Foraminīferas
Forbaha Forbaka - pilsēta Francijā ("Forbach")
Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte
niga Forele
nīgants Forele
nīgarts Forele
ņigats Forele
teibe Forele
Hypericum forrestii Foresta asinszāle
Hedychium forrestii Foresta hedīhija
furi Fori - tautība Sudānā
kadžaksi Fori - tautība Sudānā
kondžari Fori - tautība Sudānā
furlana Forlana
eidos Forma
porme Forma - veidne cepšanai
formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem)
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu
izveids Forma (mākslas darbam)
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi
kukāns Formā cepts biskvīts, torte; kūka
mafins Formā cepts cepums
lietojumobjekts Forma, ar kuru lietojumprogramma nodrošina lietotāju, piem., izklājlapa
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos
normālforma Forma, kas atbilst normai (2)
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu
vormis Forma, veidne
veidoklis Forma, veids
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā
apofantika Formāla mācība par loģiskām nozīmībām, predikatīviem teikumiem un spriedumiem
pseidovaloda Formāla valoda, ko izmanto programmu izstrādāšanas procesā un kas nav domāta tieši izmantojamu programmu sastādīšanai
FDT tehnika formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique (FDT)")
FDT Formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique")
nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem
sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai
formols Formaldehida 40% ūdens šķīdums
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem
paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms
metiladehids Formaldehīda sinonīms
rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
metanāls Formaldehīds, skudrskābes aldehīds
formaliter Formāli
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis
satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts
formālists Formālisma (3) piekritējs
pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā
interlingva Formalizēta starpvaloda mašīntulkošanā, kas īpaši nepieciešama, ja sistēmai jānodrošina tulkojumi no/uz vairākām valodām
ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks; arī neiejūtīgs
eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā
apdare Formas izveidojums (literārā darbā)
kirpičs Formas maize
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs
paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei
manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā); manierība (2)
morfolīze Formas sairšana
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām
izplecis Formas tērpa uzplecis (karavīra apģērbam)
mundieris Formas tērps
porma Formas tērps
ietērps Formas tērps (parasti karavīram)
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot
strikcija Formas un lieluma maiņa, savilkšana
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
izomorfisks Formas ziņā līdzīgs
kliks Formastērps
uniforma Formastērps
atlase Formatēšanai vai rediģēšanai izgaismota teksta vai grafikas daļa displeja ekrānā
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam 1(1); formāts, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
nopicināt Formēt (knapsieriņus)
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu)
formeris Formētājs
phormidium Formīdijas
phormiaceae Formijaugi
Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pleione formosa Formozas pleione
aizpilde Formu aizpildīšana ar slēdzeņiem
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
tetralīns Formu mazgājamais līdzeklis tipogrāfijās
F Formula (autosportā: F-1 )
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
formuļirovka Formulējums
noformulēt Formulēt un pabeigt formulēt
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
phoronidea Foronīdi
zeltpulkstenīte Forsītija ("Forsytia")
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
forsythia Forsītijas
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea")
Korejas forsītija forsītiju suga ("Forsythia ovata")
Fortīna forsītija forsītiju suga ("Forsythia suspens")
zaļā forsītija forsītiju suga ("Forsythia viridissima")
vidējā forsītija forsītiju suga ("Forsythia x intermedia")
Forsta Forste - pilsēta Vācijā
Howeia forsteriana Forstera hoveja
Plectranthus forsteri Forstera plektrants
Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās
tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām
ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā
retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta
Saxifraga cortusifolia var. fortunei Fortīna akmeņlauzīte
Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde
Forsythia suspens Fortīna forsītija
Hosta fortunei Fortīna hosta
Euonymus fortunei Fortina segliņš
Fortmaijersa Fortmaiersa - pilsēta ASV, Floridas štatā
Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām
fosfatēmija Fosfāti asinīs
fosfatidēmija Fosfatīdi asinīs
PE Fosfatidiletanolamīns (angļu "phosphatidylethanolamine")
fosfolipoīds Fosfatīds, lipoīdu grupas savienojums, kura sastāvā ir fosforskābe
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai)
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa
sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes
monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns
glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās
vitelīns Fosfoproteīns olas dzeltenumā
osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
fosfidi Fosfora savienojumi ar metāliem
fosfopēnija Fosfora trūkums organismā
fosforūdeņraži Fosfora un ūdeņraža savienojumi PH3, P2H4 un P12H6
fosforhidroze Fosforescējošu sviedru izdalīšanās
fosforizēt Fosforescēt
defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas
triplīts Fosformangāndzelzs rūda
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3
metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai
trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
saifoss Fosfororganisks savienojums, ko izmanto laputu un parastās tīklērces apkarošanai
hipofosfāti Fosforpaskābes sālis
hipofosfīti Fosforpaskābes sālis
kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora
polihroms Fosforskābā svina rūda
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa
fosfīti Fosforskābes sāļi
fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
karbonilhlorids Fosgēns
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem
paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis
humolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no kūdras
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem)
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām
ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti)
vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu
pārakmeņošanās Fosilizācija
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos
trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni
parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos)
teleozaurs Fosils jūras krokodils; tā garums sasniedza 6 metrus
osteolīts Fosils kauls
paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas
sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē
dendrolīts Fosils, pārakmeņojies koks
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
fothergilla Fotergilas
gardēna fotergila fotergilu suga ("Fothergilla gardenii")
lielā fotergila fotergilu suga ("Fothergilla major")
photinia Fotīnijas
uhertips Foto saliekamā mašīna
centrālslēdzējs Fotoaparātā abu objektīva elementu vidū ierīkots momenta un laika slēdzējs
momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai uz gaismjutīga materiāla
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu
fočiks Fotoaparāts
fočuks Fotoaparāts
foķiks Fotoaparāts
fotokamera Fotoaparāts - optiski mehāniska ierīce fotografēšanai
stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu
anamorfēšana Fotoattēla vai kinoattēla pārveidošana, savstarpēji perpendikulāros virzienos, izmantojot dažādus mērogus
bilde Fotoattēls
fotopalielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu)
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu)
fotoarhīvs Fotoattēlu arhīvs
kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas
fotoateljē Fotodarbnīca
kodolfotoemulsija Fotoemulsija lādētu daļiņu reģistrācijai
plonka Fotofilma
pļonka Fotofilma
henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu)
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu)
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus)
aktinogrāfija Fotografēšana ar Rentgena stariem
telefotografēšana Fotografēšana no liela attāluma ar teleobjektiva palīdzību
skatogrāfija Fotografēšana rentgenstaros
noģīmēšana Fotografēšana, portretēšana
fotogēns Fotografēšanai labvēlīgs; fotogēnisks
normālgadījums Fotogrāfēšanas moments, kad kameru optiskās asis ir paralēlas un perpendikulāras pret bāzi
direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē
pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā
bildēt Fotografēt
fočēt Fotografēt
foķēt Fotografēt
knipsēt Fotografēt
porterēt Fotografēt
porturēt Fotografēt
potagrapēt Fotografēt
potigrapēt Fotografēt
potogrāpēt Fotografēt
potrēt Fotografēt
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu)
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju
nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt
uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai)
bildēties Fotografēties
fočēties Fotografēties
foķēties Fotografēties
jemties Fotografēties
porterēties Fotografēties
potogrāpēties Fotografēties
poturēties Fotografēties
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna
uzņemties Fotografēties, nofotografēties
fočene Fotogrāfija
foķene Fotogrāfija
fotka Fotogrāfija
fotogrāpija Fotogrāfija
ikona Fotogrāfija
potogrāpija Fotogrāfija
bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai
fotoattēls Fotogrāfija (1.1)
fotouzņēmums Fotogrāfija (1.1)
telefotogrāfija Fotogrāfija (1) ar teleobjektīva palīdzību
fotopanorāma Fotogrāfija ar lielu redzes lauka leņķi horizontālā virzienā
amidols Fotogrāfijā lietojams diaminofenolu rindas attīstītājs
potrija Fotogrāfija, arī portrets
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu
fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei
fotokarte Fotogrāfijas vai fotomozaīkas reprodukcija, uz kuras var atzīmēt koordinātu tīklu, piezīmes, horizontāles, vietu nosaukumus, robežas u. c. informāciju
fotoizstāde Fotogrāfiju (fotouzņēmumu) izstāde
fotoarchīvs Fotogrāfiju glabātuve
megalofototipija Fotogrāfiju palielināšana
izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
gaismkopēšana Fotogrāfiska attēla iegūšana, kurā izmanto diazosavienojumu, gk. diazonija sāļu gaismjutību; diazotipija
fotoalgrafija Fotografiskā ceļā pagatavota alumīnija forma gludspiedumam
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes
radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls
portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1)
aktinogravīra Fotogrāfisks asējums; dobspieduma plātnes sagatavošana no fotoattēla
agfertipija Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens
direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes
autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates
triplets Fotogrāfisks objektīvs (vai citāds optisks rīks) ar trim lēcām
antiplanēts Fotogrāfisks objektīvs ar 2 nesimetriskām, pretējā stāvoklī novietotām ahromatiskām lēcām
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju
fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu
luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra
bildinieks Fotogrāfs
morduļjats Fotogrāfs
potagraps Fotogrāfs
potigraps Fotogrāfs
potogrāps Fotogrāfs
paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci
paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu)
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem
stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas
stereoinstruments Fotogrammetrisks instruments, paredzēts aeroainu stereoskopiskai aplūkošanai, mērīšanai un ainās attēloto objektu ģeometriskai rekonstrukcijai
fotogravūra Fotogravīra
omnitipija Fotogrgrāfisks paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas
plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu
izohēlija Fotokopēšanas metode, ar kuru iegūst pēc optiskā blīvuma (toņiem) dažās laukumu grupās sadalītu monohromo attēlu
izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos
reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai
miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā
rezolvometrija Fotomateriālu gaismjutīgā slāņa izšķirtspējas kvantitatīvās novērtēšanai metodes
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
heliogravīra Fotomehāniski izgatavota bezrastra dobspieduma iespiedforma
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu
ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
MKSCd Fotometrisko lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde un kandela; SI sastāvdaļa
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos
emisija Fotonu, elektronu, jonu un citu daļiņu izplūde no ķermeņiem
bajonete Fotoobjektīva un fotoaparāta korpusa savienošanas mezgls operatīvai optikas nomainīšanai, kā arī mehāniskai vai elektroniskai informācijas pārnesei no kameras uz fotoobjektīva mehānismiem
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances
astigmats Fotoobjektīvs, kam piemīt astigmatisms
pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
noģīmis Fotoportrets
rakstlicis Fotorakstlicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas pustoņu attēlu un tekstu izvadei
hiperreālisms Fotoreālisms - virziens tēlotājā mākslā 20. gs. 60.-70. gados
purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas
fototakse Fototaksija
heliotaksija Fototaksija - organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece
gaismtiece Fototaksija, organismu pārvietošanās gaismas virzienā
fot. Fototehnika
pustonis Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu
tālfotogrāfija Fototelegrāfija
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
mikrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūst > 10 reižu palielinātus uzņemšanas objekta attēlus, ar optisku vai elektronu mikroskopu
makrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūto uzņemšanas objektu attēlu mērogs parasti ir robežās no 1:10 līdz 10:1
momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku
stereofotouzņēmums Fotouzņēmums, kas iegūts, izmantojot divus objektīvus, vai arī savietojot un apstrādājot divus, no atšķirīgiem punktiem fotografētus uzņēmumus
fovists Fovisma pārstāvis
blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
fragilariaceae Fragilāriju dzimta
ceratoneis Fragilāriju dzimtas ģints
diatoma Fragilāriju dzimtas ģints
fragilaria Fragilāriju dzimtas ģints
licmophora Fragilāriju dzimtas ģints
meridion Fragilāriju dzimtas ģints
tabellaria Fragilāriju dzimtas ģints
fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā
rekompozīcija Fragmentāras restaurācijas veids - arhitektūras pieminekļa zudušās daļas atjaunošana
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
anagnosmi Fragmenti lasīšanai
izvilkums Fragments (no kāda teksta)
fragmentists Fragmentu rakstnieks vai izdevējs
phragmidium Fragmīdijas
phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
frailea Frailejas
baložu fraileja fraileju suga ("Frailea columbiana")
diskveida fraileja fraileju suga ("Frailea phaeodisca")
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki
frakcionārs Frakcijas (2, 3) loceklis
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā); cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā)
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām
meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas
FIF Fraktāļattēlu formāts (angļu "fractal image format")
frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
abats Francijā - katoļu garīdznieks
konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam)
franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā
konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam ir šāds tituls
kartēzietis Francijā (Šartrēzes klosterī) 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis
sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses
kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem
retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus
šaspo Francijā 19. gs. ražota šautene
konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls
ģenerālpadome Francijā departamenta pašvaldības institūcija
konētabls Francijā no 13. gs. sākuma līdz 17. gs. - armijas virspavēlnieks
tribūnāts Francijā no 1799.-1807. g. 100 vīru kolēģija, kura apsprieda un kritizēja likumu projektus
orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji
ultrarojālisti Francijā politisks virziens no 1815.-1830. g., kas karaļa varu vēlējās paplašināt vairāk nekā pats karalis
gabelle Francijā sākumā nodokļi vispār, tad - nodokļi no precēm un pārtikas līdzekļiem, no 16. gs. - sāls nodoklis
faverola Francijā selekcionēta gaļas dējējvistu šķime (pēc Faverolas pilsētas nosaukuma)
seigneur Francijā senāk zemes un lēņa kungs, vēlāk tituls uzrunā
magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība
amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi
monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu
rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis
marešosē Francijā zemes sargi priekš 1789. g.
FR Francija, valsts divburtu kods
Francijas Republika Francija, valsts pilnais nosaukums
FRA Francija, valsts trīsburtu kods
mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Franču Francijas aizjūras departamentu un koloniju nosaukuma satāvdaļa
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
immortels Francijas akadēmijas locekļu apzīmējums
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā
federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem
arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods
gviānieši Francijas Gviānas iedzīvotāji
AFP Francijas informācijas aģentūra (franču "Agence France-Presse")
burbons Francijas karaļu dinastijas (1589.-1792. g., atsevišķos periodos arī 19. gs.) pārstāvis
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
reno Francijas lielākajā autorūpniecības firmā "Renault" ražots automobilis
Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai
reskripcija Francijas pirmajā revolūcijā valsts parādu obligācijas, ko izlaida asignāciju dzēšanai
septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu
termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
Fr Francijs (ķīm. elements)
ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
kordeljeri Franciskāņu - katoļu mūku ordeņa atzarojums
minorīti Franciskāņu mūku ordeņa locekli
konventuālis Franciskāņu ordeņa mērenākā virziena piekritējs
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra
gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks
spranciski Franciski
sprancis Francūzis
galli Franči
varžēdāji Franči
gallofils Frančiem draudzīgs, franču draugs
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
imortels Franču akadēmijas ("Académie francaise") locekļu apzīmējums; ievēl uz mūžu
anisette Franču anīsa liķieris
chalkografija Franču apzīmējums vara grebumam
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem
mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem
paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona
kuantro Franču baltais liķieris
savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
žijotāža Franču cinka izcilkodinājums
lē Franču deviņrindu strofa, ko veido trīs trīsrindes, kur katra panta trešā rinda ir īsa, dažreiz pat citā pantmērā
dizain Franču dzejas teorijā 10 rindu strofa vai 10 rindu dzejolis
abatija Franču dzejnieku apvienība, dib. 1906., pastāvēja 14 mēnešus
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem
tuaze Franču garuma mērs, vienāds ar 1,949 m
sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
grāns Franču grāns - 0,0531 grami
musette Franču harmonikas ar trīcošu skaņu
fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
spahiji Franču jātnieku daļas, kas bija saformētas no vietējiem iedzīvotājiem Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā
šasērs Franču jātnieku strēlnieks
miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu
ekartē Franču kāršu spēle 2 personām ar 5 kārtīm; 11-tā kārts ir trumpis, pārējās atliek pirkšanai
sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
frankofobs Franču kultūras ienaidnieks
frankomāns Franču kultūras un valodas cienītājs; frankofils
napoleonidi Franču ķeizaru Napoleona I un III dinastijas locekļi
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību
guignol Franču leļļu teātra figūra, ko 18. gs izgudrojis Murgē Lionā; leļļu teātris vispār
messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam)
muscadin Franču lielās revolūcijas laikā rojālistu partijas piekritēju palama
Az Franču lietots ķīmisks simbols slāpeklim
ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī
neofovisti Franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības
matelote Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš
kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
rojals Franču monēta no 1295. līdz 1422. g.
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa)
boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
sediļa Franču pareizrakstības (diakritiskā) zīme, ko liek zem burta c, ja tas izrunājams kā s
makiji Franču partizāni 2. pasaules karā
PYF Franču Polinēzija, teritorijas trīsburtu kods
huguenoti Franču protestanti (lielāko tiesu kalvinisti) 16.-18. gs.
Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā
simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem
tridi Franču republikas kalendāra dekādē trešā diena
plivioze Franču revolūcijas kalendārā 5. mēnesis (no 20. janv. līdz 18. febr.)
septidi Franču revolūcijas kalendārā dekādes 7. diena
karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola
marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna
etiķroze Franču roze ("Rosa gallica")
provincroze Franču roze ("Rosa gallica")
fransēze Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm
kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika
mikeleti Franču savvaļnieki, kuri sastādījās 19. gadsimtenī pret spāniešu geriļasiem
arpans Franču senlaiku zemes platības mērs, dažādos laikos un vietās dažāda lieluma
žeromē Franču sieru šķirne
prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms)
almānists Franču Sociālrevolucionārās strādnieku partijas loceklis (1890-1905)
Franču Somālijas Krasts Franču Somālija
liārs Franču sudraba sīka naudas vienība, 3 denjē
Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ)
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga)
nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei
trikolore Franču trīskrāsainais karogs (zils, balts, sarkans)
flamboyant Franču un angļu vēlās gotikas nosaukums
francene Franču valoda (mācību priekšmets)
frankofonisks Franču valodā runājošs
žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
sitroens Franču vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis
haut- Franču vietvārdos: augš-
haute- Franču vietvārdos: augš-
gros Franču zelta nauda, arī grasis
fr. Franču-; franču valoda
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
Rebutia frankiana Franka rebūcija
Franku Mežs Frankenvalde, kalnu masīvs Vācijā
komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums
Fr Franklis
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā)
frankofils Frankomāns - franču kultūras un valodas cienītājs
franc Franks
Frs Franks, franki
franksejs Franksēze
franksijs Franksēze
prankseja Franksēze
pranksēze Franksēze
pranksijs Franksēze
prankuseja Franksēze
Franku Jura Franku Alba
ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
pipini Franku dižciltīgo dzimtas pārstāvji 7.-10. gs.
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
seniorāts Franku monarhijā lēņa kunga attiecības pret saviem vasaļiem
ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados
Fransesa Frānsisa - upe Kanādā
Physalis franchetii Franšē fizālis
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
Physalis alkenegi var franchetii Franšē fizāļa "Physalis franchetii" nosaukuma sinonīms
Franšeti klintene Franšē klintene
Cotoneaster franchetii Franšē klintene (arī Franšeti klintene)
epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai
frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi
frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā)
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes
augstskanīgs Frāžains, pārspīlēti patētisks
teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums
Frederisija Fredericija - pilsēta Dānijā
Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija)
neofreidisms Freidisma virziens, kas personības attīstībā akcentē kultūras faktoru lomu
BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
taktsfrekvence Frekvence, ar ko skaitļotājā tiek ģenerēti visu ierīču darbību sinhronizējošie periodiskie signāli (impulsi)
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem
sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs
robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu
deviācija Frekvences maksimālā (t. i. modulējošā signāla maksimumam atbilstošā) novirze no vidējās vērtības
FM Frekvences modulācija
fremontodendron Fremontodendrs
Kalifornijas fremontodendrs fremontodendru suga ("Fremontodendron californicum")
metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām
Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā
rupjfrēze Frēze (kā) rupjapstrādei
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
gliemežfrēze Frēze ar zobiem uz cilindriska vai koniska ķermeņa virsmas ar zobu novietojumu pa skrūves līniju
moduļfrēze Frēze moduļsistēmas zobratu zobu apstrādei
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei
iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot
izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu)
Photinia x fraserii Frēzera fotīnija
ātrfrēzēšana Frēzēšana ar ātra darba metodēm
veidfrēzēšana Frēzēšana ar veidfrēzi
līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu
pretfrēzēšana Frēzēšana, kurā griešanas virziens ir pretējs padeves virzienam
rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi
ātrfrēzētājs Frēzētājs, kas strādā ar ātrfrēzēšanas frēzi
freesia Frēzijas
frēzlaukums Frēzkūdras ieguves laukums
šķērskamanas Frēzmašīnas izpildietaise, kas pārvietojas perpendikulāri galda trajektorijai
frēzgalva Frēzmašīnas mezgls ar iebūvētu darbvārpstu
frēzgalva Frēzmašīnas virzes izpildietaise frēzes pārvietošanai
Freiburga Fribūra - kantons Šveices Konfederācijā
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
Pentaphylloides x friedrichsenii Fridrihsena čuža
Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis
Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei
Sabende Frija, pilsēta Gvinejā
prikadele Frikadele
frikadele Frikadeles
frikadelles Frikadeles
frikadilles Frikadeles
frikaseja Frikasē - gaļas sautējums
frikasejs Frikasē - gaļas sautējums
sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž)
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids
glītā fritija fritiju suga ("Frithia pulchra")
fritillaria Fritilārijas
Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca")
Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis")
Eduarda fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria eduardii")
karaliskā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria imperialis")
dzeltenā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria lutea")
bālziedu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pallidiflora")
Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica")
Ponta fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pontica")
mieturu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria verticillata")
Potamogeton friesii Frīza glīvene
vriesea Frīzejas
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu)
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet
ciruļņa Frizētava
skūtava Frizētava
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
balberēties Frizēties; skūties
frisiones Frīzi
frizierene Friziere
prizierene Friziere
balbiermeistars Frizieris
ciruļņiks Frizieris
friseur Frizieris
matskutis Frizieris
prizieris Frizieris
pucmanis Frizieris
pucmeistars Frizieris
skulbiķis Frizieris
plizeris Frizīeris
karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
frezūra Frizūra
friča Frizūra
fričene Frizūra
frišene Frizūra
frizoris Frizūra
frizūris Frizūra
priča Frizūra
pričene Frizūra
pričesons Frizūra
jožiks Frizūra - īsi apgriezti mati
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati
frondists Frondas dalībnieks
pronte Fronte
prunte Fronte
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.)
rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas
tačeri Frotežeri
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
fruktozēmija Fruktoze asinis
fruktozūrija Fruktoze urīnā
fruktofuranoze Fruktozes tautomēra forma
fruktopiranoze Fruktozes tautomēra forma
frullania Frulānijas
fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris
ftalāts Ftalskābes sāls
ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem
ftiziatrs Ftiziatrijas speciālists
Fudzi Fudzi kalns - Fudzijama
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
Fudžeira Fudžeiras Emirāts
Fudžova Fudžou - pilsēta Ķīnā
caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus
kontrfūga Fūga, kurā atbilde ir tēmas apvērsums
dubultfuga Fuga, kurā ir 2 tēmas (subjekti)
intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu
dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem)
fucus Fuki
fouquieria Fukjērijas
mirdzošā fukjērija fukjēriju suga ("Fouquieria splendens")
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā
Dactylorhiza fuchsii Fuksa dzegužpirkstīte
Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms
puksis Fuksija
fuchsia Fuksijas
Bolīvijas fuksija fuksiju suga ("Fuchsia boliviana")
Magelāna fuksija fuksiju suga ("Fuchsia magellanica")
spožā fuksija fuksiju suga ("Fuchsia splendens")
trīslapu fuksija fuksiju suga ("Fuchsia triphylla")
krāšņā fuksija fuksiju suga ("Fuchsia x speciosa")
parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu
pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi
Fukuji Fukui - pilsēta Japānā
foulard Fulārs - ļoti viegls zīda audums
fulani Fulbi - tauta Rietumāfrikā
fuli Fulbi - tauta Rietumāfrikā
peli Fulbi - tauta Rietumāfrikā
fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst
konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš)
BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe")
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
drātsdzelzceļš Funikulieris
Bryum funckii Funka samtīte
primitīvā funkcija funkcija F(x), kuras atvasinājums ir dotā funkcija f(x):F’(x)=f(x)
aizsargfunkcija Funkcija, kas paaugstina drošību
formfaktors Funkcija, kas raksturo elektriskā lādiņa un magnētiskā momenta telpisko sadalījumu atomā, atoma kodolā vai elementārdaļiņā
mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti
apslēpta funkcija funkcija, ko definē vienādojums F(x, y)=0
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante
kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā
metergāzija Funkcijas maiņa
disfunkcija Funkcijas traucējums
defunkcionalizācija Funkcijas traucējums vai zudums
diferenciālkvocients Funkcijas un argumenta diferenciāļu dalījums, kas ir vienlīdzīgs atvasinātai funkcijai
sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu
ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas
blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai)
saskarne Funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju
nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība
rekursija Funkciju, procedūru vai procesu aprakstīšanas veids, kuru izmantojot, šīs funkcijas, procedūras vai procesi tiek izteikti paši ar sevi
apsitīrija Funkcionāla afonija, pilnīgs mēmums, nespēja pat čukstēt
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija
disgonēze Funkcionāla dzimumorgānu patoloģija
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem
fīča Funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme
cerebrācija Funkcionāla lielo smadzeņu darbība; psihiska aktivitāte vispār
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops)
integrāltransformācija Funkcionāla transformācija, kas katrai funkcijai piekārto citu funkciju pēc attiecīgas formulas
artrogripoze Funkcionāla vai organiska locītavu kontraktūra
neiromions Funkcionāla vienība, kas sastāv no muskuļšķiedras un tās nerva
miopragija Funkcionālās aktivitātes samazināšanās
anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi
akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās
estezioneiroze Funkcionāli jušanas traucējumi
elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē
kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma
heterohronisms Funkcionāli saistītu audu, piem., nerva un muskuļa hronaksiju nevienādība
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām); organoīds
energobloks Funkcionāli vienota elektroiekārtu (piemēram, ģeneratora un transformatora) kopa
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss
bazigēni Funkcionālie gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm
mogifonija Funkcionāls balss nespēks
fonastēnija Funkcionāls balss vājums no noguruma
galiekārta Funkcionāls bloks vai ierīču kopums datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
krātuve Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt
aparatčiks Funkcionārs, birokrāts
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām
apgrozība Funkcionēšana; arī izmantošana
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana
puražeris Furažieris
furcellaria Furcellārijas
furfurils Furfurola vienvērtīgs radikālis
pārvadātājfurgons Furgons preču pārvadāšanai
fourierisms Furjerisms
Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
furmarāts Furmārskābes sāls
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla; metāla furnitūra
Torenia fournieri Furnjē torēnija
furšete Furšets
suncnegla Furunkuls
sunegle Furunkuls
suneglis Furunkuls
suņnegla Furunkuls
sunnegle Furunkuls
sunneglis Furunkuls
sunsnegla Furunkuls
pinne Furunkuls, suņa nagla
piņņi Furunkuļi, suņa naglas
Fusina Fusjiņa - pilsēta Ķīnā
nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā
šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību
futene Futbola bumba
kājbumba Futbola bumba
dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos
FK Futbola klubs (kopā ar nosaukumu, piem., FK "Ventspils")
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (gk. runājot par Itāliju)
buči Futbola zābaki
pehiļščiki Futbolisti
pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu
futbolkomanda Futbolistu komanda
filķis Futbols
football Futbols
fucene Futbols
fucis Futbols
fuķiks Futbols
futballe Futbols
futballs Futbols
futbals Futbols
futbole Futbols
futene Futbols
futenis Futbols
futis Futbols
fūzis Futbols
kājbumba Futbols
futerālis Futrālis
futlaris Futrālis
maksts Futrālis
vāsts Futrālis
futūrists Futūrisma pārstāvis
futūrisks Futūristisks
simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā
futurologs Futuroloģijas speciālists; nākotnes pētītājs, prognozētājs
minifutbols Futzāls - futbols mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā
fusarium Fuzārijas
fūzels Fūzelis
āliķis Fūzeļeļļa
fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
Godrinka Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne")
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas
tuāzs garuma mērs Francijā - 1,94904 m
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes
siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs
lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss
Donegola grāfiste Īrijas ziemeļos, no Donegolas līča līdz Foilas līcim
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
gro Graša nosaukums Francijā
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva
Akamants grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Tēseja un Faidras dēls, viens no Trojas kara dalībniekiem, atiskās filas Akamatīdas eponīms
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja)
heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks
Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
pikuss Gumijkoks ("Ficus")
Bengālijas gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benghalensis")
Bendžamina gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benjamina")
krāšņlapu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus cyathistipula")
deltveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus deltoidea")
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
lirveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus lyrata")
ložņu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus pumila")
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Gusevila Gusēnvila - pilsēta Francijā ("Goussainville")
Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise")
ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši
Hāgenava Hageno - pilsēta Francijā ("Haguenau")
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10]
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis")
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia")
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
izpildblīvējuma tehnoloģija ierakstes tehnoloģija, kas, salīdzinot ar _FM_ un _MFM_ tehnoloģiju, nodrošina aptuveni par 50% blīvāku informācijas ierakstīšanu magnētiskajā diskā
giljotīna ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos
apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos)
bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā
IFO Informācija un izpēte (vācu "Information un Forschung")
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
FTP vietne interneta hostdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts protokols _FTP_
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
Poseidom Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Francijas aizjūras departamentu nomaļo atrašanos okeānā
Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians
šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
rekši Īsmatainie truši - 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmatu un akotmati ir gandrīz vienādā garumā
rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās
Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.)
Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās
FIAT Itāļu autokoncerns (itāļu "Fabrica Italiana Automobili Torino") un automobiļu marka
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
fiats Itāļu firmas "FIAT" ražots automobilis
Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis
Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne"
melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
pirmmatērija Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
pirmviela Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II
naftālieši Izraēliešu cilts, kas, liekas, dzīvojusi Efraīma kalnāja rietumu nogāzē pie Filistejas robežām
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā)
antiromāns Jaunais romāns - literatūras žanrs, kas parādījās Francijā 20. gs. 50. gados, jaunu vēstījuma formu meklējums
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo
nitroprusīds Jebkurš sāls, kurā ir anjons [Fe(CN)5NO]2-
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5120 m
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
Lingajenas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras austrumos, Filipīnu Lusonas salas rietumu piekrastē
Imuruanas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Filipīnu teritorija, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Malanutas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Bikolas reģiona dienvidu daļā, Masbates salas dienvidos
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
Butuanas līcis jūras līcis Filipīnās, Boholas jūras austrumos, Mindanao salas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
Lanuzas līcis jūras līcis Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumos
Dasolas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu piekrastes dienvidu daļā
Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
Taibasas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidos, starp Verdes un Mompolas šaurumu
Ragaja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Sibujanas jūras ziemeļos
Sanpaula līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
Ondas līcis jūras līcis Filipīnās, Sulu jūras rietumos, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
Lamonas līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumos, starp Lusonas salas dienvidrietumu atzaru un Poliljo salām
Sanmigela līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumu daļā, iesniedzas Lusonas salas austrumu atzarā un veido Bikolas pussalas rietumu piekrasti
Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā
Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē
Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos
Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
Djiupini jūras šaurums Fēru salās, starp Kalsojas un Eisturojas salu
Sūrojarfjords jūras šaurums Fēru salās, starp Skiuvojas un Stoura Duimuna salu ziemeļaustrumos un Sūrojas salu dienvidrietumos
Bengas šaurums jūras šaurums Fidži salu dienvidrietumu daļā, starp Viti Levu salu un Mbengas salu
Kanigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, Austrumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, starp Leites un Boholas salu
Makedas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Bikolas reģionā, starp Bikolas pussalu rietumos un Katandvanesas salu austrumos
Taņonas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, atdala Sebu un Negrosas salu, savieno Visaju un Boholas jūru
Mindoro šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas jūras dienvidaustrumos, starp Mindoro salu ziemeļaustrumos un Kalamjanas salām dienvidrietumos
Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
Linapakanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Kalamajanas salām un Linapakanas salu
Kalavites šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Lubangas salām un Mindoro salu
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Hintololo šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Masbates un Panajas salu, savieno Sibujanas un Visaju jūru
Gimarasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Panajas un Gimarasas salu rietumos un ziemeļrietumos un Negrosas salu austrumos un dienvidaustrumos, savieno Sulu jūras Panajas līci ar Visaju jūru
Surigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Leites un Dinagatas salu, savieno Boholas jūru ar Leites līci
Kalavites šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lubangas salu grupu un Mindoro salas ziemeļu daļu, svieno Verdes šaurumu ar Lusonas jūru
Tikao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu atzaru un Tikao salu dienvidrietumos, savieno Samars jūru ar Buriasas šaurumu
Sanbernardino šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu un Samaras salas ziemeļrietumu piekrasti
Verdes šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidrietumu daļu un Mindoro salu
Babujanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salu dienvidos un Babujanas salām ziemeļos, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Mompolas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Marindukes salu un Lusonas salas dienvidu daļu
Initvana šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindanao salas ziemeļaustrumu malu un Dinagatas un Lielo Bukasa salu
Tablasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindoro salu rietumos un Bantonas, Simaras, Tablasas un Karabao salu austrumos
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Dumaranas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūrā, starp Palavanas un Dumaranas salu
Kujo Austrumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Kujo salām un Panajas salu
Kujo Rietumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļos starp Kujo salām austrumos un Palavanas un Kalamjanas salām rietumos
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu
Tapaanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidos, Sulu arhipelāgā, starp Tavitavi un Tapulas salām
Balabakas Ziemeļu šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidrietumu daļā, savieno Sulu jūru ar Dienvidķīnas jūru
Poliljo šaurums jūras šaurums Filipīnu jūras rietumos, atdala Poliljo salas no Lusonas salas
Dinagatas šaurums jūras šaurums Filipīnu salu austrumos, strap Dinagatas salu ziemeļrietumos un Siargao salu dienvidaustrumos
Balintagas šaurums jūras šaurums Filipīnu ziemeļos, starp Babujanas salām un Balintangu
Balintangas šaurums jūras šaurums Filipīnu ziemeļu daļā, starp Babujanas un Balintangas salām
Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
Baraveli šaurums jūras šaurums Indijas okeāna Maldīvu salās, starp Nūnu un Lavijani jeb Miladunmardulu un Fādiporlu salām
Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Batanas salām un Balintangas salu, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Baši šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Batanas salām Filipīnās, savieno Dienvidķīnas jūru ar Filipīnu jūru
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
Palavanas pasāža jūrasceļš Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos starp Filipīnu Palavanas salu un Spartlija (Kalajana) salām
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem
EPS kādreiz ļoti izplatīts _PostScript_ valodas datņu formāts, kuru izmantoja grafisko datu pārvietošanai starp dažādām grafiskajām un maketēšanas programmām, novecojis, tā vietā tiek lietots PDF
fraileja Kaktusu dzimtas ģints ("Frailea")
pundurfraileja Kaktusu dzimtas suga ("Frailea pygmaea")
kaķveidīgie Kaķu dzimta ("Felidae")
mājas kaķis kaķu dzimtas suga ("Felis catus"), pasaulē izveidotas >42 šķirnes
servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem
republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam
sarkanās asinssālis kālija ferricianīds, K3Fe(CN)6
dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis
dzeltenās asinssālis kālija ferrocianīds, K4Fe(CN)6
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
Belvjēdelinini kalna virsotne Gviānā, Francijas aizjūras reģionā Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, augstums - 851 m
Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m
Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
Benbonjathils kalns Austrālijā, Dienvidaustrālijas štata austrumos, Flindersa grēdas ziemeļos, augstums - 1064 m
Negojs kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Belhens kalns Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos, augstums - 1414 m
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Bauersa kalni kalnu grēda Antarktīdā, Somova jūras piekrastē, augstums - līdz 2580 m (Forda kalns)
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
Beldonas masīvs kalnu masīvs Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Dromas un Savojas reģionā
Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas
Vogēzi Kalnu masīvs Francijas ziemeļaustrumos (fr. val. _Vosges_), garums - 130 km, platums - 40-50 km, augstums - līdz 1424 m
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Bējabrēens kalnu šļūdonis Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
Princeses Margrītas kanāls kanāls Nīderlandē, Frīzlandes un Groningenas provincē, savieno Eiselmēra līci ar Emsas līci
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fribūra kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.); Freiburga
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
Festuca beckeri subsp. sabulosa kāpu auzenes "Festuca sabulosa" nosaukuma sinonīms
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam)
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
bajī karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs; bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu, bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā un Anglijā)
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam)
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
Karašoka Kārāšjohka - apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, tās nosaukums norvēģu valodā
venta Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā)
kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi
RFC Komentāru lūgums (angļu "Request For Comments")
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija
FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique)
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam)
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai
Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos
Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
"Reālā" talja kopienu zemes nodoklis Francijas vidienē un dienvidrietumos \~15.-18. gs.
Barkkenedas rifs koraļļu atols Dienvidķīnas jūrā, Vjetnamas, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; Thujenķaja
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
Kapa koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Laparana koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Pērlbenka koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
Kovališķu ezers Kovališku ezers Feimaņu pagastā
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums
fiļipovcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Fiļipovci" iedzīvotāji
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
Volgogradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 113900 kvadrātkilometru, 2599000 iedzīvotāju (2009.)
Vologdas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 145700 kvadrātkilometru, 128000 iedzīvotāju (2009.)
Tulas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 25700 kvadrātkilometru, 1553000 iedzīvotāju (2009.)
Tambovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 34300 kvadrātkilometru, 1097000 iedzīvotāju (2009.)
Uļjanovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 37300 kvadrātkilometru, 1305000 iedzīvotāju (2009.)
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Penzas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 43200 kvadrātkilometru, 1380000 iedzīvotāju (2009.)
Tveras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 84100 kvadrātkilometru, 1370000 iedzīvotāju (2009.)
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.)
Orenburgas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 124000 km2, 2111000 iedzīvotāju (2009.)
Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.)
Orlas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 24700 km^2^, 816900 iedzīvotāju (2009.)
Voroņežas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 52400 kvadrātkilometru, 2270000 iedzīvotāju (2009.)
Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.)
Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.)
Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.)
Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
Novgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, platība — 55300 kvadrātkilometru, 646000 iedzīvotāju (2009.)
Smoļenskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumos, pie Baltkrievijas robežas, platība — 49800 kvadrātkilometru, 974000 iedzīvotāju (2009.)
Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
Kurskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 29800 kvadrātkilometru, 1155000 iedzīvotāju (2009.)
Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.)
Tjumeņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 1435200 kvadrātkilometru, 3399000 iedzīvotāju (2009.)
Tomskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 316900 kvadrātkilometru, 1039000 iedzīvotāju (2009.)
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.)
Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Murmanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 144900 kvadrātkilometru, 842500 iedzīvotāju (2009.)
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
Novosibirskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 178200 kvadrātkilometru, 2640000 iedzīvotāju (2009.)
Krasnojarskas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 2339700 kvadrātkilometru, 2890000 iedzīvotāju (2009.)
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
Maskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 46000 kvadrātkilometru, 6713000 iedzīvotāju (2009.)
Magadanas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 461400 kvadrātkilometru, 163000 iedzīvotāju (2009.)
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Ņižņijnovgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76900 kvadrātkilometru, 3340000 iedzīvotāju (2009.)
Čeļabinskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 87900 kvadrātkilometru, 3509000 iedzīvotāju (2009. g.)
FDD Krievijas Federālais drošības dienests
Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
kazenājs Krūklis ("Frangula alnus")
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas
monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga
Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību
galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem
Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai
Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
francijs Ķīmiskais elements, simbols Fr, atomnumurs 87, atommasa - 223,02, radioaktīvs sārmu metāls, eksistē vairāk nekā 20 radioaktīvie izotopi
BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG")
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību
Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m
kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.)
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
lampions Lampionpuķe - Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii")
maronaji Lanaji - tauta Filipīnās
liesmenīte lapiņu sēņu gints ("Flammulaster")
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
Lasjota Lasiota - pilsēta Francijā ("La Ciotat")
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
Maiami latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Floridas štatā, izveidojās 1930. gados, kad tur apmetās \~100 latviešu, 1980. gados, bija \~300 latviešu
Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
LFB Latvijas Farmaceitu biedrība
LFF Latvijas Futbola federācija
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
ķillains Laucis ("Fulica atra")
kuiga Laucis ("Fulica atra")
papis Laucis (2), dumbrvistiņu suga ("Fulica arta")
château lauku saimniecība vai pils (Francijā), kuras vārdā nosauc apkaimē ražoto vīnu
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju
erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji
Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu
alemande Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā
Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
Dālarna Lēne Zviedrijā, platība - 28194 kvadrātkilometri, 276800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Fāluna
Levaluā-Pere Levaluā, pilsēta Francijā
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
Līdočka Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
Lidočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
Līdočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas
Bāzeles-Miluzas lidosta lidosta Francijā, pie Šveices robežas un netālu no Bāzeles pilsētas ziemeļrietumu nomales
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Cedex liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle")
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Poliljo lielākā sala Poliljo salās Filipīnu jūras rietumu daļā, Filipīnu Calabrazonas reģiona teritorija, no Lusonas salas atdala Poliljo šaurums
Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
nacionālkonvents Lielās franču revolūcijas laika tautas (nācijas) vietnieku nams, kas pastāvējis no 1792. g. 21. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim un pasludinājis Franciju par republiku; konvents
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā)
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt
trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt
spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
vīgriezes Lielziedu vīgrieze ("Filipendula hexapetala")
Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis")
dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus")
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
lihtenšteinieši Lihtenšteinas Firstistes iedzīvotāji
firsts Lihtenšteinas Firstistes monarhs
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants
likumdošanas korpuss likumdevēja institūcija Francijā 1795.-1814. g.
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
livrs livra, naudas vienība Francijā (9.-18. gs.); arī sudraba monēta; 1 livra = 20 sū (sols)
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient")
Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants
fedorcieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Fedorki" iedzīvotāji
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants
franapolieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Franapole" iedzīvotāji
Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants
Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju
Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos
Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati
frekvence mainīgais lielums Furjē transformācijā
Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R
svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus")
Majēna Majenna, upe Francijā
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
empire Mākslas stils, kas valdīja Francijā pirmās ķeizarvalsts laikā, 19. gs. sākumā, un bija iespaidots no antiskiem paraugiem
flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron")
Mangareva Manareva, lielākā no Gambjē salām Franču Polinēzijā
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls
cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton")
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues")
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē
kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā)
harmoniskā analīze matemātiskās analīzes nozare, kurā pēta funkciju attēlošanu ar Furjē rindām un ar to saistītos pārveidojumus
ārstniecības matuzāle matuzāļu suga ("Fumaria officinalis")
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā)
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
gurlis Melns laucis ("Fulica atra")
Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers
Merinka ezers Merinkas ezers Feimaņu pagastā
ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
Festuca sylvatica meža auzenes "Festuca altissima" nosaukuma sinonīms
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca")
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
samtainā mežskudra mežskudru suga ("Formica cinerea")
dobgalvainā mežskudra mežskudru suga ("Formica execta")
tumšā mežskudra mežskudru suga ("Formica fusca")
kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena")
sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea")
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I un atjaunoja Napoleons III
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
metrese Mīļākā, ko mīļākais uztur; sevišķi 17. un 18. gs. Francijas karaļa mīļākā
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu)
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
minokss Miniatūrs fotoaparāts, kuru 1937.-1944. g. ražoja rūpnīcā VEF Rīgā, sava laika smalkmehānikas meistardarbs
Miramasa Miramā, pilsēta Francijā ("Miramas")
feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē
MFM tehnoloģija modificētā frekvences modulācija (angļu "Modified Frequency Modulation")
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru
Monbeliāra Monbeljāra, pilsēta Francijā
Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil")
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
ševaljē Muižnieka tituls feodālajā Francijā
kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos
musketēri Musketēm apbruņoti kareivji Francijā no 1622. līdz 1815. gadam
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis")
zilais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula cyanomelana")
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā
Sibīrijas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula mugimaki")
Japānas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula narcissina")
mazais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula parva"), sastopama arī Latvijā
Kaukāza mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula semitorquata")
baltuzacu mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula zanthopygia")
mazā istabas muša mušu dzimtas suga ("Fannia canicularis")
Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
Bataanas nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumu daļā
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus
Bahtegāna nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, ietver Bahtegāna ezeru un tā regulāri applūstošo ziemeļu piekrasti
Bamū nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, netālu no Šīrāzas pilsētas
fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību
NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo
koijoti naktsklubs _Coyote Fly_
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
velīti Napoleona I laikos Francijā izlases strēlnieki
voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos
fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
franks Naudas pamatvienība Francijā, Beļģijā un Luksemburgā līdz 2002. g.
sū Naudas vienība (Francijā līdz 20. gs. vidum); attiecīgā naudas zīme, monēta
birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents
naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo
malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību
paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā)
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_
FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_
kantons neliela administratīvi teritoriāla vienība (Beļģijā, Francijā līdz 1982. g.)
Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
Baguana neliela sala Filipīnās (_Baguan_), Sulu jūras dienvidrietumu daļā
Balesina neliela sala Filipīnās, Calabarzonas reģionā, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
Bataga neliela sala Filipīnās, Filipīnu jūrā, Samaras salas ziemeļu piekrastē, Ziemeļsamaras provincē
Lahanosa neliela sala Filipīnās, Karagas reģionā, Filipīnu jūras rietumos
Ibusona neliela sala Filipīnās, Leites līča dienvidu daļā un Surigao šauruma ziemeļaustrumos
Palaui neliela sala Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Boajana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Nangalao neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma austrumos
Kabulavana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma dienvidaustrumos
Batasa neliela sala Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas ziemeļu gala austrumu piekrastē
Manigina neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Semirara neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Sibaja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Kaluja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā
Simunula neliela sala Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao jūras rietumos
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
Ramosa sala neliela sala Filipīnās, ziemeļos no Balanakas salas, norobežo Balabakas ziemeļu šauruma dienvidu daļu
Lauja neliela sala Filipīnu jūrā, Lusonas salas Bikolas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, Filipīnu Bikolas reģiona teritorija
Suluana neliela sala Filipīnu jūras rietumos, pie ieejas Leites līcī, Filipīnu Austrumu Visajas reģiona teritorija
Batuata neliela sala Indonēzijā, Floresas jūras ziemeļaustrumu daļā, Dienvidaustrumu Sulavesi štata dienvidos
Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā
Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
Sibutu neliela sala Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Sulu jūras dienvidos un Sulavesi jūras jūras ziemeļrietumos, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Boaana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Bankorana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona teritorija
Lumbukana neliela sala Sulu jūras rietumos, Filipīnu teritorija
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Kinilubanas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kujo salu grupas ziemeļu daļā
Kalandagau nelielu salu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos
Maitigida nelielu salu grupa Filipīnās, Sulu jūras ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Kalagvas salas nelielu salu grupa Filipīnu jūrā, Lusonas salas dienvidaustrumu piekrastē, Filipīnu Bikolas reģiona teritorija
Šozē salas nelielu salu grupa Francijā, Senmalo līča rietumu daļā, iepretim Granvilai
Apotru salas nelielu salu grupa Indijas okeāna Krozē salu ziemeļos, Francijas aizjūras teritorija
Batanas salas nelielu salu grupa starp Baši šaurumu ziemeļos un Lusonas šaurumu dienvidos, kā arī Dienvidķīnas jūru rietumos un Filipīnu jūru austrumos
Sanmigela salas nelielu salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provinces teritorija
Tērtlailendas nelielu salu grupa Sulu jūras dienvidrietumu daļā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, dienvidrietumos Malaizijas teritorija, ziemeļaustrumos - Filipīnu
šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
Nigērijas Federatīvā Republika Nigērija, valsts pilnais nosaukums ("Federal Republic of Nigeria")
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai
notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā
talja Nodokļu veids Francijā 15.-18. gs.
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu
Termidora apvērsums notika Francijā republikas 2. gada 9. termidorā (1794.27.-28. VII); gāza jakobīņu diktatūru
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras
Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne")
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
Oberviljē Obērviļa, pilsēta Francijā
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
garçon oficiants (Francijā); _burtiski_: “zēns”
Ojonna Ojonaksa, pilsēta Francijā ("Oyonnax")
Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m
Osēra Oksēra, pilsēta Francijā
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza
datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT
standarts FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface (FDDI)")
FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface")
optiskās šķiedras dalīto datu saskarne optisko šķiedru datu pārraides tīklu standartu kopums, ko izstrādājis Amerikas Nacionālais standartu institūts (ANSI); stadarts FDDI
HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network")
Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins
Orlanda Orlando, pilsēta Floridā
reģence Orleānas Filipa pavaldonība Francijā Ludviķa XV nepilngadības laikā (1715-23)
šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku
parastais osis ošu suga ("Fraxinus excelsior"), vienīgā ošu suga, kas Latvijā aug savvaļā
mannas osis ošu suga ("Fraxinus ornus"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu koku
Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m
Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju
Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya")
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
paparda Papardes ("Filices")
papārde Papardes ("Filices")
papardiņas Papardes ("Filices")
papardis Papardes ("Filices")
papardite Papardes ("Filices")
papardites Papardes ("Filices")
papardītes Papardes ("Filices")
papards Papardes ("Filices")
paparīte Papardes ("Filices")
paparkliņa Papardes ("Filices")
paparkši Papardes ("Filices")
papārkšiņa Papardes ("Filices")
paparkšķi Papardes ("Filices")
paparkšķīte Papardes ("Filices")
paparkšķītis Papardes ("Filices")
paparksne Papardes ("Filices")
paparkste Papardes ("Filices")
paparkstes Papardes ("Filices")
paparkstiņa Papardes ("Filices")
paparksts Papardes ("Filices")
paparņi Papardes ("Filices")
paparnīte Papardes ("Filices")
paparšiņa Papardes ("Filices")
paparšķi Papardes ("Filices")
papāršķi Papardes ("Filices")
papārzds Papardes ("Filices")
paparži Papardes ("Filices")
paparziņa Papardes ("Filices")
paparzītis Papardes ("Filices")
paperde Papardes ("Filices")
papērksne Papardes ("Filices")
papernis Papardes ("Filices")
paperži Papardes ("Filices")
P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla")
asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta")
šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu
Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
leidzirknes parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieži parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
šlirka Parastā žubīte ("Fringilla coelebs")
žuba Parastā žubīte ("Fringilla coelebs")
fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
kazupis Parastais krūklis ("Rhamnus frangula", tagad "Frangula alnus")
oša Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
oši Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
ošs Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
ošus Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga
Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
E133 pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia")
WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
WCTF Pasaules Bērnu transplantātu fonds (angļu "World Children's Transplant Fund")
WWF Pasaules Dabas fonds (angļu "World Wide Fund of Nature")
WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē
WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
WFC Pasaules Hiroprakses federācija (angļu "World Federation of Chiropractic")
WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies")
WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies")
WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf")
WFN Pasaules Neiroloģijas federācija (angļu "World Federation of Neurology")
WFO Pasaules Ortodontu federācija (angļu "World Federation of Orthodontists")
WFP Pasaules Parazitologu federācija (angļu "World Federation of Parasitologists")
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Nepāles karaliste pastāvēja tagadējas Nepālas Federatīvās Demokrātiskās Republikas teritorijā 1768.-2008. g.
taļja Pastāvīgs tiešais nodoklis Francijā 15.-18. gs., ar ko pārsvarā aplika zemniekus
Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo")
Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem
Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu
peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā
perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā
Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos
pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama
lielais piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco peregrinus"), Latvijā aizsargājama
medību piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco rusticolus"), novērota tikai vienreiz
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama
kukaiņu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco vespertinus"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco vespertinus vespertinus"), aizsargājama
piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā
parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola")
rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea")
apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu
ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus")
brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
draugoties pievienot draugu sarakstam _Facebook_ vai _draugiem.lv_ sociālajā tīklā
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā
Bemao pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Farāha pilsēta Afganistānā ("Farāh"), vilajeta administratīvais centrs, 540000 iedzīvotāju (2012. g.)
Belčerāga pilsēta Afganistānā, Fārjābas vilajeta dienvidu daļā
Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
Meimane pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs
Fieri pilsēta Albānijā ("Fieri"), ķarka administratīvais centrs, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
Balši pilsēta Albānijā, Fieri ķarka dienvidu daļā
Ļušņa pilsēta Albānijā, Fieri ķarkā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ain el Baida pilsēta Alžīrijā (_Aïn Beïda_), Ain Fakrūnas vilājā
Ain Mlīla pilsēta Alžīrijā (_Aïn M'Lila_), Fakrūnas vilājas ziemeļu daļā
Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs
Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
Formosa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.)
Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Felmuta pilsēta ASV (_Falmouth_), Meinas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kendala pilsēta ASV (_Kendall_), Floridas štatā, 75300 iedzīvotāju (2010. g.)
Mārgeita pilsēta ASV (_Margate_), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
Apopka pilsēta ASV ("Apopka"), Floridas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Epltona pilsēta ASV ("Appleton"), Viskonsinas štatā, Foksas kreisajā krastā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.)
Blekforista pilsēta ASV ("Black Forest"), Kolorādo štatā, 13100 iedzīvotāju (2010. g.)
Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bointonbīča pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bonitaspringsa pilsēta ASV ("Bonita Springs"), Floridas štatā, 49300 iedzīvotāju (2014. g.)
Breidentona pilsēta ASV ("Bradenton"), Floridas štatā, 52700 iedzīvotāju (2014. g.)
Brendona pilsēta ASV ("Brandon"), Floridas štatā, 103500 iedzīvotāju (2010. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Floridas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalaveja pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamdena pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.)
Keipkorala pilsēta ASV ("Cape Coral"), Floridas štatā, 169800 iedzīvotāju (2014. g.)
Katalinafulhilsa pilsēta ASV ("Catalina Foothills"), Arizonas štatā, 50800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sīdarfolsa pilsēta ASV ("Cedar Falls"), Aiovas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čipevafolsa pilsēta ASV ("Chippewa Falls"), Viskonsinas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrvotera pilsēta ASV ("Clearwater"), Floridas štatā, 110700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolorādospringsa pilsēta ASV ("Colorado Springs"), Kolorādo štatā, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājā 1830 m vjl., 445800 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Floridas štatā, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
Koralspringsa pilsēta ASV ("Coral Springs"), Floridas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krestvjū pilsēta ASV ("Crestview"), Floridas štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajahogafolsa pilsēta ASV ("Cuyahoga Falls"), Ohaio štatā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Deitonbīča pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.)
Delenda pilsēta ASV ("DeLand"), Floridas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
Delribīča pilsēta ASV ("Delray Beach"), Floridas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deltona pilsēta ASV ("Deltona"), Floridas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
Denvera pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.)
Edžvotera pilsēta ASV ("Edgewater"), Floridas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūstisa pilsēta ASV ("Eustis"), Floridas štatā, 19450 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ārkanzasas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 203900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērbenksa pilsēta ASV ("Fairbanks"), Aļaskas štatā, 32450 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērfīlda pilsēta ASV ("Fairfield"), Kalifornijas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērfīlda pilsēta ASV ("Fairfield"), Ohaijo štatā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērhopa pilsēta ASV ("Fairhope"), Alabamas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērmonta pilsēta ASV ("Fairmont"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērmonta pilsēta ASV ("Fairmont"), Rietumvirdžīnijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērvjū pilsēta ASV ("Fairview"), Ņūdžersijas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Folrivera pilsēta ASV ("Fall River"), Masačūsetsas štatā, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Folbruka pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
Fārgo pilsēta ASV ("Fargo"), Ziemeļdakotas štatā, 115900 iedzīvotāju (2014. g.)
Feribolta pilsēta ASV ("Faribault"), Minesotas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtonhilsa pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Jūtas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Ņūmeksikas štatā, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Federalveja pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērgusfolsa pilsēta ASV ("Fergus Falls"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fernandinabīča pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērnli pilsēta ASV ("Fernley"), Nevadas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Festusa pilsēta ASV ("Festus"), Misūri štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Filmora pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Findli pilsēta ASV ("Findlay"), Ohaio štatā, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fišersa pilsēta ASV ("Fishers"), Indiānas štatā, 86300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fičbērga pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fičbērga pilsēta ASV ("Fitchburg"), Viskonsinas štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Flagstāfa pilsēta ASV ("Flagstaff"), Arizonas štatā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.)
Flinta pilsēta ASV ("Flint"), Mičiganas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.)
Florensa pilsēta ASV ("Florence"), Alabamas štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
Florensa pilsēta ASV ("Florence"), Dienvidkarolīnas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Florensa pilsēta ASV ("Florence"), Kentuki štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Florisanta pilsēta ASV ("Florissant"), Misūri štatā, 52300 iedzīvotāju (2014. g.)
Foli pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fondulaka pilsēta ASV ("Fond du Lac"), Viskonsinas štatā, 42900 iedzīvotāju (2014. g.)
Foristleika pilsēta ASV ("Forest Lake"), Minesotas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Foristsitija pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortetkinsona pilsēta ASV ("Fort Atkinson"), Viskonsinas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortkolinsa pilsēta ASV ("Fort Collins"), Kolorādo štatā, 156500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortdodža pilsēta ASV ("Fort Dodge"), Aiovas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortdrama pilsēta ASV ("Fort Drum"), Ņujorkas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortloderdeila pilsēta ASV ("Fort Lauderdale"), Floridas štatā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortmedisona pilsēta ASV ("Fort Madison"), Aiovas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortmaiersa pilsēta ASV ("Fort Myers"), Floridas štatā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortmorgana pilsēta ASV ("Fort Morgan"), Kolorādo štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortpeina pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortpīrsa pilsēta ASV ("Fort Pierce"), Floridas štatā, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortsmita pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortveina pilsēta ASV ("Fort Wayne"), Indiānas štatā, Momī krastos, 258500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortvoltonbīča pilsēta ASV ("Fort Walton Beach"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortvērta pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortūnafuthillsa pilsēta ASV ("Fortuna Foothills"), Arizonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fortūna pilsēta ASV ("Fortuna"), Kalifornijas štatā, 204900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fostorija pilsēta ASV ("Fostoria"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Forkornersa pilsēta ASV ("Four Corners"), Oregonas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.)
Foksleika pilsēta ASV ("Fox Lake"), Ilinoisas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankforta pilsēta ASV ("Frankfort"), Ilinoisas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankforta pilsēta ASV ("Frankfort"), Indiānas štatā, 16150 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankforta pilsēta ASV ("Frankfort"), Kentuki štata administratīvais centrs, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Indiānas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Masačūsetsas štatā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Ohaio štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Tenesī štatā, 70600 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Viskonsinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederika pilsēta ASV ("Frederick"), Kolorādo štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederika pilsēta ASV ("Frederick"), Merilendas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederiksbērga pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Teksasas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederiksbērga pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fridonija pilsēta ASV ("Fredonia"), Ņujorkas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīporta pilsēta ASV ("Freeport"), Ilinoisas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīporta pilsēta ASV ("Freeport"), Ņujorkas štatā, 43300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīporta pilsēta ASV ("Freeport"), Teksasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīmonta pilsēta ASV ("Fremont"), Kalifornijas štatā, 214000 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīmonta pilsēta ASV ("Fremont"), Nebraskas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīmonta pilsēta ASV ("Fremont"), Ohaio štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fresno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2010. g.)
Frantrojala pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Frūta pilsēta ASV ("Fruita"), Kolorādo štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fulertona pilsēta ASV ("Fullerton"), Kalifornijas štatā, 139600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fulertona pilsēta ASV ("Fullerton"), Pensilvānijas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.)
Fultona pilsēta ASV ("Fulton"), Misūri štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fultona pilsēta ASV ("Fulton"), Ņujorkas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Geinsvila pilsēta ASV ("Gainesville"), Floridas štatā, 128500 iedzīvotāju (2014. g.)
Glensfolsa pilsēta ASV ("Glens Falls"), Ņujorkas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Goldengeita pilsēta ASV ("Golden Gate"), Floridas štatā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.)
Grandforksa pilsēta ASV ("Grand Forks"), Ziemeļdakotas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.)
Greitfolsa pilsēta ASV ("Great Falls"), Montānas štatā, Misūri augšteces rajonā 1015 m vjl., 59150 iedzīvotāju (2014. g.)
Greitfolsa pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.)
Galfporta pilsēta ASV ("Gulfport"), Floridas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Haialī pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.)
Holivuda pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
Homosaspringsa pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Aidahofolsa pilsēta ASV ("Idaho Falls"), Aidaho štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.)
Imokalī pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Džeksonvilbīča pilsēta ASV ("Jackson Beach"), Floridas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Floridas štatā, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džupitera pilsēta ASV ("Jupiter"), Floridas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kībiskeina pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kīlargo pilsēta ASV ("Key Largo"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kīvesta pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kendalleiksa pilsēta ASV ("Kendale Lakes"), Floridas štatā, 56100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kisimī pilsēta ASV ("Kissimmee"), Floridas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Klematfolsa pilsēta ASV ("Klamath Falls"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikfērvjū pilsēta ASV ("Knik-Fairview"), Aļaskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.)
Leidileika pilsēta ASV ("Lady Lake"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikbatlera pilsēta ASV ("Lake Butler"), Floridas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.)
Leiksitija pilsēta ASV ("Lake City"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiklenda pilsēta ASV ("Lakeland"), Floridas štatā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiksaida pilsēta ASV ("Lakeside"), Floridas štatā, 30900 iedzīvotāju (2010. g.)
Landoleiksa pilsēta ASV ("Land O' Lakes"), Floridas štatā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Largo pilsēta ASV ("Largo"), Floridas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
Līsbērga pilsēta ASV ("Leesburg"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lehaieikersa pilsēta ASV ("Lehigh Acres"), Floridas štatā, 86800 iedzīvotāju (2010. g.)
Leksingtona-Fejita pilsēta ASV ("Lexington-Fayette"), Kentuki štatā, 310800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.)
Longvuda pilsēta ASV ("Longwood"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meitlenda pilsēta ASV ("Maitland"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Markoailenda pilsēta ASV ("Marco Island"), Floridas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Makfārlenda pilsēta ASV ("McFarland"), Kalifornijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Melberna pilsēta ASV ("Melbourne"), Floridas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
Meritailenda pilsēta ASV ("Merit Island"), Floridas štatā, 34700 iedzīvotāju (2010. g.)
Maiamibīča pilsēta ASV ("Miami Beach"), Floridas štatā, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiami pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.)
Midlbērga pilsēta ASV ("Middleburg"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.)
Midveja pilsēta ASV ("Midway"), Floridas štatā, 16100 iedzīvotāju (2010. g.)
Neipelsa pilsēta ASV ("Naples"), Floridas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūsmērnabīča pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Niagarafolsa pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortporta pilsēta ASV ("North Port"), Floridas štatā, 60400 iedzīvotāju (2014. g.)
Okridža pilsēta ASV ("Oak Ridge"), Floridas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.)
Orindžsitija pilsēta ASV ("Orange City"), Floridas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orlando pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes
Ormondbīča pilsēta ASV ("Ormond Beach"), Floridas štatā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Palatka pilsēta ASV ("Palatka"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmbeja pilsēta ASV ("Palm Bay"), Floridas štatā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmbīčgārdensa pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmkosta pilsēta ASV ("Palm Coast"), Floridas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmspringsa pilsēta ASV ("Palm Springs"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Panamasitija pilsēta ASV ("Panama City"), Floridas štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pembrukpainsa pilsēta ASV ("Pembroke Pines"), Floridas štatā, 154750 iedzīvotāju (2014. g.)
Pensakola pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pompanobīča pilsēta ASV ("Pompano Beach"), Floridas štatā, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
Portorindža pilsēta ASV ("Port Orange"), Floridas štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.)
Postfolsa pilsēta ASV ("Post Falls"), Aidaho štatā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Puntagorda pilsēta ASV ("Punta Gorda"), Floridas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentogastina pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentklauda pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentpītersbērga pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfrancisko pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanforda pilsēta ASV ("Sanford"), Floridas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sebastjana pilsēta ASV ("Sebastian"), Floridas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sebringa pilsēta ASV ("Sebring"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Seminola pilsēta ASV ("Seminole"), Floridas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūfolsa pilsēta ASV ("Sioux Falls"), Dienviddakotas štatā, 168600 iedzīvotāju (2014. g.)
Spanišforka pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springhila pilsēta ASV ("Spring Hill"), Floridas štatā, 98600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanraiza pilsēta ASV ("Sunrise"), Floridas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.)
Svītvotera pilsēta ASV ("Sweetwater"), Floridas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampa pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.)
Taitusvila pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvinfolsa pilsēta ASV ("Twin Falls"), Aidaho štatā, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
Venisa pilsēta ASV ("Venice"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Verobīča pilsēta ASV ("Vero Beach"), Floridas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Velingtona pilsēta ASV ("Wellington"), Floridas štatā, 61500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpālmbīča pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestona pilsēta ASV ("Weston"), Floridas štatā, 69100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičitafolsa pilsēta ASV ("Wichita Falls"), Teksasas štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeferhilsa pilsēta ASV ("Zephyrhills"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Florensa pilsēta ASV, Arizonas štatā ("Florence"), 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Belgleida pilsēta ASV, Floridas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bartova pilsēta ASV, Floridas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarasota pilsēta ASV, Floridas štatā, Meksikas līča piekrastē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
Blūdenca pilsēta Austrijā (_Bludenz_), Forarlbergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
Dornbirne pilsēta Austrijā (_Dornbirn_), Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos, 48000 iedzīvotāju (2016. g.)
Freištate pilsēta Austrijā (_Freistadt_), Augšaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoenemsa pilsēta Austrijā (_Hohenems_), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fehringe pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldbaha pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju
Feldkirhene pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferlaha pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frauenkirhene pilsēta Austrijā ("Frauenkirchen"), Burgenlandes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdberga pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīzaha pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fronleitene pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenfelde pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldkirha pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Goradiza pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.)
Frīporta pilsēta Bahamu Sadraudzībā ("Freeport"), 35300 iedzīvotāju (2000. g.)
Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Anderlehta pilsēta Beļģijā (_Anderlecht_), Flandrijā, Flāmu Brabantē, Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēklo pilsēta Beļģijā (_Eeklo_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Genka pilsēta Beļģijā (_Genk_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gistela pilsēta Beļģijā (_Gistel_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Harelbeke pilsēta Beļģijā (_Harelbeke_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lokerena pilsēta Beļģijā (_Lokeren_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Poperinge pilsēta Beļģijā (_Poperinge_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīlta pilsēta Beļģijā (_Tielt_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Varegema pilsēta Beļģijā (_Waregem_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Diste pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dilsene-Stokeme pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērusa pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Florenvila pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Halena pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamonta-Ahele pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Herentalse pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Izegema pilsēta Beļģijā ("Izegem"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Landene pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēvena pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreninge pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Māseika pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mortsele pilsēta Beļģijā ("Mortsel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ninove pilsēta Beļģijā ("Ninove"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
Odenburga pilsēta Beļģijā ("Oudenburg"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pēra pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Torhauta pilsēta Beļģijā ("Torhout"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tornū pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ālsta pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.)
Brige pilsēta Beļģijā (flāmu val. "Brugge", fr. "Bruges"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provinces administratīvais centrs, 117200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kortreika pilsēta Beļģijā (fr. _Courtrai_, nl., vācu _Kortrijk_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 75200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gente pilsēta Beļģijā (fr. _Gand_, nl., vācu _Gent_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.)
Līra pilsēta Beļģijā (fr. _Lierre_, vācu, nl. _Lier_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Brē pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Diksmeide pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vornē pilsēta Beļģijā (fr. "Fumes", nl., vācu "Veume"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerārdsbergena pilsēta Beļģijā (fr. "Grammont", nl., vācu "Geraardsbergen"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 32600 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zotleiva pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesene pilsēta Beļģijā (fr. "Messines", Nl., vācu "Mesen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 950 iedzīvotāju (2013. g.)
Monsa pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilvorde pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vervika pilsēta Beļģijā (fr. "Wervicq", nl., vācu "Wervik"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ipra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ypres_, nl. _Ieper_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostende pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ostende_, nl. _Oostende_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Borglūna pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Deinze pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilzena pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
Beringene pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.)
Haselta pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
Damme pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Blankenberge pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mola pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Mol_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Antverpene pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēla pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā (_Geel_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.)
Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pasufundu pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.)
Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
Fakse Ladepladsa pilsēta Dānijā (_Faxe Ladeplads_), Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Falsteras Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Falster"), Zēlandes reģionā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kerteminde pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļaustrumos, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogense pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļrietumu daļā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Blumfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.)
Velkoma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Welkom"), Frīsteitas provincē, 211000 iedzīvotāju (2011. g.)
Phuthaditičhaba pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provincē, 251500 iedzīvotāju (2001. g.)
Beltfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas štata Ležvelepucvas diistriktā
Bārklivesta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Ziemeļkāpas provinces Fransesa Bārda apgabalā
Kronstate pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā
Faijūma pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.)
Klaksvika pilsēta Fēru salās, Borojas salas rietumu daļā, 4630 iedzīvotāju (2004. g.)
Hoivika pilsēta Fēru salās, Streimojas salā, 2390 iedzīvotāju (2004. g.)
Torshavna pilsēta Fēru salās, šīs Dānijas autonomās sastāvdaļas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2015. g.)
Nasinu pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.)
Lami pilsēta Fidži Republikā, 10600 iedzīvotāju (1996. g.)
Nausori pilsēta Fidži Republikā, 5740 iedzīvotāju (1996. g.)
Lautoka pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.)
Nandi pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.)
Mba pilsēta Fidži Republikā, Viti Levu salā, 63100 iedzīvotāju (1996. g.)
Lambasa pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.)
Iligana pilsēta Filipānās ("Iligan"), Mindanao salas rietumos, 342600 iedzīvotāju (2015. g.)
Abra de Iloga pilsēta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē
Ago pilsēta Filipīnās (_Ago_), Ilokosas reģiona Launionas provincē, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā
Alaminosa pilsēta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Ilokosas reģiona Pangasinanas provincē
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē
Bagamanoka pilsēta Filipīnās (_Bagamanoc_), Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
Naga pilsēta Filipīnās (_Naga_), Lusonas salas dienvidaustrumos, Bikolas reģionā, 196000 iedzīvotāju (2015. g.)
Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kabanatuana pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salā, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavite pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.)
Iloilo pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Panajas līča ziemeļu piekrastē, 418700 iedzīvotāju (2007. g.)
Pasaja pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sankarlosa pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarlaka pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
Toledo pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sebu pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, Centrālās Visajas reģiona administratīvais centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.)
Davao pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.)
Baibaja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona Leites provincē, Leites salas rietumu piekrastē
Navala pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Biliranas salas dienvidrietumu piekrastē
Abujoga pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Leites salas austrumu piekrastē
Maasina pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Leites salas dienvidrietumos, Kanigao šauruma krastā
Palompona pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Leites salas rietumu krastā
Karigara pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Leites salas ziemeļu daļā
Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
Laoanga pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu daļas ziemeļu piekrastē
Borongana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
Gamaja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
Orasa pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
Tāfta pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
Givana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidrietumos
Gandara pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas rietumu daļā
Katbalogana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas rietumu piekrastē
Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
Katarmana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļu piekrastē
Ormoka pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.)
Maluso pilsēta Filipīnās, Basilanas salas rietumu piekrastē, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Lamitana pilsēta Filipīnās, Basilanas salas ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Legaspi pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona administratīvais centrs, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.)
Sorsogona pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona austrumu daļā
Milagrosa pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona dienvidos Masbates salas Asida līča piekrastē
Viraka pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas dienvidrietumu piekrastē
Karamorana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Katandvanesas salas rietumu piekrastes ziemeļu daļā
Hosepanganibana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provinces ziemeļu piekrastē
Klaverija pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Buriasas salas dienvidu daļas austrumu piekrastē, Buriasas šauruma piekrastē
Sanpaskvala pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Buriasas salas ziemeļu daļā
Matnoga pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Lusonas salas dienvidrietumos, Sanbernardino šauruma ziemeļu krastā
Kataingana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas austrumu piekrastē
Kavajana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas dienvidos, Visaju jūras krastā
Aroroja pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos
Poliljo pilsēta Filipīnās, Calabarzonas reģiona ziemeļaustrumos, Poliljo salas dienvidu daļā
Alabata pilsēta Filipīnās, Calabarzonas reģionā, Lamonas līča dienvidu atzara krastā
Patnanungana pilsēta Filipīnās, Calabarzonas reģionā, Poliljo salās
Sanfernando pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona administratīvais centrs
Balanga pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona Bataanas provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
Kamilinga pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona rietumu daļas ziemeļu pierobežā
Paniki pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļu daļā
Sanhosē pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļu daļā
Marivelesa pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģionā, Lusonas salas Bataanas pussalas dienvidu piekrastē
Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Banavona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Danao pilsēta Filipīnās, Centrālas Visajas reģiona Sebu salas rietumu piekrastē
Gindulmana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas dienvidaustrumu daļā
Tagbilarana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas dienvidrietumu piekrastē
Karmena pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas vidusdaļā
Tubigona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas ziemeļrietumu piekrastē
Talibona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas ziemeļu piekrastē
Sanfransisko pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Kamotu salā
Kanlaona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salā
Dumagete pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas austrumos, Boholas jūras krastā
Gihulngaņa pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas austrumu piekrastē
Argao pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
Karakara pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
Malabujoka pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu daļas rietumos, Taņonas šauruma piekrastē
Santandera pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu galā
Katmona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļaustrumu piekrastē
Medeljina pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā
Bogo pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā, nedaudz dienvidos no Medeljinas
Madridehosa pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Visaju jūras Bantajanas salas ziemeļu piekrastē
Sanhosē pilsēta Filipīnās, Dinagatas salas dienvidrietumu piekrastē
Sanfernando pilsēta Filipīnās, Ilikosas reģiona un Launionas provinces administratīvais centrs, osta Lusonas salas rietumu piekrastē, 285900 iedzīvotāju (2010. g.)
Bangara pilsēta Filipīnās, Ilokosas reģiona Launionas provincē, Lusonas salas rietumu piekrastē
Mangaldana pilsēta Filipīnās, Ilokosas reģiona Pangasinanas provincē, Lingajenas līča dienvidaustrumu krastā
Lingajena pilsēta Filipīnās, Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces administratīvais centrs, atrodas Lingajenas līča dienvidu krastā
Bolinao pilsēta Filipīnās, Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu daļā
Santaana pilsēta Filipīnās, Kagajanas Ielejas reģiona ziemeļos, Babujanas šauruma krastā
Kavajana pilsēta Filipīnās, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes kreisajā krastā
Sokorro pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Lielajā Bukasa salā
Nasipita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salā, Butuanas līča dienvidu piekrastē
Prosperidada pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Talakogona pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Trento pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Bisliga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu krastā
Tandaga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu piekrastes ziemeļu daļā
Santjago pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas rietumu daļas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
Sanmigela pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā
Kantilana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu piekrastē
Surigao pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļos, Initvana šauruma krastā
Mainita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļā
Kanitlana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļas austrumos, Lanuzas līča piekrastē
Dapa pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas dienvidu piekrastē
Santamonika pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas ziemeļu daļā, Dinagatas šauruma krastā
Lingiga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionadienvidaustrumos, Mindanao salas austrumu piekrastē
Tuao pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona austrumu pierobežā
Lagave pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona dienvidu daļā
Latrinidada pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona dienvidu daļā
Bontoka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko augšteces krastos
Tabuka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko upes krastos
Bavanga pilsēta Filipīnās, Lunionas provinces ziemeļrietumos, Lusonas salas rietumos, Dienvidķīnas jūras piekrastē,
Kalamba pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona administratīvais centrs, Baja lagūnas dienvidrietumu piekrastē
Lipa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona Batangasas provincē
Batangasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona Batangasas provinces administrtīvais centrs, osta Batangasas līča krastā, 305600 iedzīvotāju (2010. g.)
Tresemartiresa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona rietumu daļā
Dasmariņasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, 556300 iedzīvotāju (2007. g.)
Santakrusa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Baja lagūnas dienvidaustrumu krastā
Lopesa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Lamonas līča rietumu atzara dienvidaustrumu krastā
Gumaka pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Lamonas līča rietumu atzara dienvidu krastā
Kainta pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Manilas austrumu piepilsēta
Sanfransisko pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Mompolas šauruma dienvidu daļas austrumu krastā
Katanavana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Mompolas šauruma ziemeļu daļas austrumu krastā
Infanta pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Poliljo šauruma krastā
Tagkavajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Ragaja līča ziemeļu piekrastē
Taala pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Verdes šauruma ziemeļu piekrastē
Palajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā
Balivaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģiona Bulakanas provincē
Malolosa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģiona dienvidu daļā
Gapana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģiona vidienē
Santakrusa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļrietumos, pie Ilokosas reģiona robežas, Dienvidķīnas jūras krastā
Anhelesa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, 314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Iba pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Dingalana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, Filipīnu jūras piekrastē,
Kandona pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provincē, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Narvakana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provincē, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Vigana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provinces administratīvais centrs, atrodas Dienvidķīnas jūras piekrastē
Servantesa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provinces austrumu daļā, Abras upes krastos
Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provinces ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Sankarlosa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Pangasinanas provincē
Urdaneta pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Pangasinanas provincē
Santotomasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona un Pangasinanas provinces dienvidu daļā
Dingrasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Ziemeļilokosas provincē
Laoaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Ziemeļilokosas provinces administratīvais centrs
Paoaja pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Ziemeļilokosas provinces rietumu daļā
Santjago pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā
Tugegarao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona administratīvais centrs
Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
Kabarrogisa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Madela pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
Ilagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
Kabagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Abras provinces administratīvais centrs
Pasiga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.)
Antipolo pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kesonsitija pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas ziemeļu piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.)
Basista pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Pangasinanas provinces dienvidu daļā
Lusena pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Taibasas līča piekrastē, Calabarzonas reģiona Kesonas provinces administrtīvais centrs
Kasigurana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumos, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļaustrumos
Dilasaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumos, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļaustrumos, Filipīnu jūras piekrastē
Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Centrālās Lusonas reģiona Auroras provinces administratīvais centrs
Divilakana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Garčitorena pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas pussalā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē
Iriga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģionā
Ligao pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģionā
Pili pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģionā
Tabako pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģionā
Sipokota pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē
Daeta pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē, Sanmigela līča rietumu piekrastē
Santaelena pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provinces rietumos
Goa pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģionā, Bikolas pussalas dienvidos
Piodurana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidos, Bikolas reģionā, Buriasas šauruma austrumu krastā
Nasugbu pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Calabarzonas reģionā, Lusonas jūras piekrastē
Kalookana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.)
Balajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Batangasas provincē
Sanpablo pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Calabrazonas reģiona Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.)
Olongapo pilsēta Filipīnās, Lusonas salas rietumos, Bataanas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
Bagio pilsēta Filipīnās, Lusonas salas rietumu daļā, Kordiljeras administrtīvā reģiona administratīvais centrs, 301900 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanantonio pilsēta Filipīnās, Lusonas salas rietumu piekrastē, Centrālās Lusonas reģionā
Masinloka pilsēta Filipīnās, Lusonas salas rietumu piekrastē, Centrālās Lusonas reģiona ziemeļrietumu daļā
Pagudpuda pilsēta Filipīnās, Lusonas salas un Ilokosas reģiona Ziemeļilokosas provincē, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Alkala pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē
Palanana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu dalas un Kagajanas Ielejas reģiona austrumos
Gonsaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Klaverija pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumos Sibujanas jūras krastā
Pinamalajana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Austrummindoro provincē, Mindoro salas austrumu piekrastē
Bulalakao pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Austrummindoro provincē, Mindoro salas dienvidaustrumu piekrastē
Rohasa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Austrummindoro provincē, Mindoro salas dienvidaustrumu piekrastē
Santakrusa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļaustrumu piekrastē
Boaka pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļrietumu piekrastē
Kagajansiljo pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Kagajanas salu dienvidos
Rohasa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē Grīnailendas līča krastā
Bakungana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
Babujana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
Kalintaana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē, Mindoro salas dienvidrietumos
Sanhosē pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē, Mindoro salas dienvidrietumu piekrastē
Bantona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Romblonas provinces ziemeļaustrumos, tāda paša nosaukuma salā
Araseli pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē
Korona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Busuangas salas dienvidaustrumos
Busuanga pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Busuangas salas ziemeļrietumu daļā
Kuliona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Kulionas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Linapakana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas salā
Paluana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Mindoro salas ziemeļrietumos
Riotuba pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumos, Koralbeja līča piekrastē
Brukspointa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Panakana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Panitiana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Puertoprinsesa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas Ondas līča piekrastē
Kesona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Risala pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Tabuna pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Niarra pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas Sulu jūras piekrastē
Portbertona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Taitaja pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļu daļā
Elnido pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļu gala rietumu piekrastē
Romblona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras Romblonas salā
Santafē pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas dienvidu piekrastē
Kalatrava pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas ziemeļu piekrastē
Kujo pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, tāda paša nosaukuma salā un salu grupā
Bajugana pilsēta Filipīnās, Mindanao salā, Karagas reģiona Dienvidagusanas provinces ziemeļu daļā
Zamboanga pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.)
Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
Bansuda pilsēta Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Austrummindoro provincē
Mamburao pilsēta Filipīnās, Mindoro salas rietumu piekrastē, Mindoro šuruma krastā, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē
Sablajana pilsēta Filipīnās, Mindoro salas rietumu piekrastē, Mindoro šuruma krastā, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē
Kalapana pilsēta Filipīnās, Mindoro salas ziemeļaustrumu piekrastē, Verdes šuruma krastā, Mimaropas reģiona un Austrummindoro provinces administratīvais centrs
Heneralsantosa pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.)
Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
Bago pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
Sankarlosa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas austrumu piekrastē
Hinobaana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas dienvidrietumos, Sulu jūras piekrastē
Kabankalana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas dienvidrietumu daļā
Sipalaja pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas rietumos, Sulu jūras austrumu piekrastē
Lakarlota pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas rietumu daļā
Kavajana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas rietumu daļā, Panajas līča dienvidu piekrastē
Binalbagana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas rietumu piekrastē
Sagaja pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Bakoloda pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona, Negrosas salas ziemeļrietumos, Rietumnegrosas provincē, 499500 iedzīvotāju (2007. g.)
Viktorjasa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas ziemeļrietumu piekrastē
Kadisa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas ziemeļu piekrastē
Pasi pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas centrālajā daļā, Ilianas upes krastos
Magdalena pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas dienvidrietumu piekrastē
Kabatuana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas dienvidu daļā
Miagao pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas dienvidu piekrastē
Bugasona pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas rietumu piekrastē
Kulasi pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas rietumu piekrastē
Sanhosē de Buenavista pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas rietumu piekrastes dienvidu daļā
Manosmanosa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļrietumos
Nabasa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā, Sibujanas jūras piekrastē
Rohasa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu piekrastē, Hintololo šuruma krastā
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Holo pilsēta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas ziemeļrietumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Sikihora pilsēta Filipīnās, tāda paša nosaukuma Boholas jūras salas rietumu daļā
Masbate pilsēta Filipīnās, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.)
Lubanga pilsēta Filipīnās, tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumos, Mimaropas reģiona ziemeļrietumos
Bantajana pilsēta Filipīnās, Visaju jūras tāda paša nosaukuma salas dienvidu daļā
Taklobana pilsēta Filipīnās, zvejas osta Leites salas austrumu piekrastē, Austrumu Visajas reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.)
Isabela pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, administratīvi iekļauta Zamoangas reģionā
Kalajana pilsēta Filipīnu ziemeļos, Kagajanas ielejas reģiona Babujanas salu grupas Kalajanas salā
Itbajata pilsēta Filipīnu ziemeļos, tāda paša nosaukuma salā Batanas salās
Basko pilsēta Filipīnu ziemeļu daļā, Batanesas provinces Batanas salu grupas Batanas salā
Stenli pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.)
Abvila pilsēta Francijā (_Abbeville_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā, 24150 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēkslebēna pilsēta Francijā (_Aix-les-Bains_), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ažaksjo pilsēta Francijā (_Ajaccio_; _Aiacciu_), Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā, otra lielākā pilsēta Korsikā, 65500 iedzīvotāju (2015. g.), kūrorts, Napoleona dzimtā pilsēta; Ajačjo
Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Jaunaktivānijas reģiona Augšvjennas departamentā
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Ambēra pilsēta Francijā (_Ambert_), Overņas reģiona Pijdedomas departamentā
Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
Andernolebēna pilsēta Francijā (_Andernos-les-Bains_), Akvitānijas reģionā, Arkašonas līča piekrastē
Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā
Ansenī pilsēta Francijā (_Ansenī_, bretoņu _Ankiniz_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.)
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
Arbuā pilsēta Francijā (_Arbois_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā
Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā
Aresa pilsēta Francijā (_Arès_), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča ziemeļu piekrastē
Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Jaunaktivānijas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā
Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatijona pilsēta Francijā (_Châtillon_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
Forbaka pilsēta Francijā (_Forbach_), Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija
Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanjona pilsēta Francijā (_Lannion_; _Lannuon_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Leplesī Robensona pilsēta Francijā (_Le Plessis-Robinson_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nante pilsēta Francijā (_Nantes_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta)
Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.)
Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senkloda pilsēta Francijā (_Saint-Cloud_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senta pilsēta Francijā (_Saintes_), Jaunakvitānijas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.)
Agda pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
Alforvila pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
Anglē pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
Atismona pilsēta Francijā ("Athismons"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obērviļa pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.)
Oša pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
Orijaka pilsēta Francijā ("Aurillac"), Overņas reģiona Kantālas departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Oksēra pilsēta Francijā ("Auxerre"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakara pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Baņē pilsēta Francijā ("Bagneux"), Ilderfansas reģiona Odesēnas departamentā, 38100 iedzīvotāju (2010. g.)
Baņolē pilsēta Francijā ("Bagnolet"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Bona pilsēta Francijā ("Beaune"), Burgundijas reģiona Kotdoras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bēgla pilsēta Francijā ("Bègles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Beržeraka pilsēta Francijā ("Bergerac"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezona pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bobiņī pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Buā Kolomba pilsēta Francijā ("Bois-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bondī pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa-Bijankūra pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju
Burganbresa pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brīvlagaijāra pilsēta Francijā ("Brive-la-Gaillarde"), Limuzēnas reģiona Korēzas departamentā, Korēzas upes krastā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Brona pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.)
Brinuā pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kašana pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaora pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
Karkasona pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.)
Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kastra pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senona pilsēta Francijā ("Cenon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarantonlepona pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatorū pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatelero pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatū pilsēta Francijā ("Chatou"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šelle pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazīleruā pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šolē pilsēta Francijā ("Cholet"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
Klamāra pilsēta Francijā ("Clamart"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Klermonferāna pilsēta Francijā ("Clermont-Ferrand"), Overņas reģiona un Pijdedomas departamenta administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2010. g.)
Klišī pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolomba pilsēta Francijā ("Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolomjē pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.)
Komlavila pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
Korbēesona pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kurbevuā pilsēta Francijā ("Courbevoie"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 87500 iedzīvotāju (2010. g.)
Krēteija pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kruā pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Daksa pilsēta Francijā ("Dax"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, Adūras kreisajā krastā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilabāra pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Dižona pilsēta Francijā ("Dijon"), Burgundijas reģiona un Kotdoras departamenta administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
Dole pilsēta Francijā ("Dole"), Franškontē reģiona Juras departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Dransī pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obona pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Eširola pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
Elankūra pilsēta Francijā ("Élancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26800 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ermona pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.)
Etāna pilsēta Francijā ("Etampes"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrī pilsēta Francijā ("Évry"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 52100 iedzīvotāju (2010. g.)
Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontēna pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontneoroza pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza
Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frankovila pilsēta Francijā ("Franconville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 33100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
Frena pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Frontiņāna pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ganjī pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Garžlegonese pilsēta Francijā ("Garges-les-Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ženviljē pilsēta Francijā ("Gennevilliers"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gonesa pilsēta Francijā ("Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Gusēnvila pilsēta Francijā ("Goussainville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gradiņāna pilsēta Francijā ("Gradignan"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Grenoble pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
Griņī pilsēta Francijā ("Grigny"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 26600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gviankūra pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ageno pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēras pilsēta Francijā ("Yerres"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Illkirhe-Grāfebstādene pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.)
Isī le Molino pilsēta Francijā ("Issy-les-Moulineaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64400 iedzīvotāju (2010. g.)
Istre pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lakurnejēva pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarēna Kolomba pilsēta Francijā ("La Garenne-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Laposesjona pilsēta Francijā ("La Possession"), Reinjonas reģiona Reinjonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.)
Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.)
Larošela pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Latestdebiša pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lambersāra pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanestē pilsēta Francijā ("Lanester"), Bretaņas reģiona Morbiāna departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavāla pilsēta Francijā ("Laval"), Luāras reģiona Majennas departamentā, 50900 iedzīvotāju (2010. g.)
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lebuska pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lešenē pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekrezo pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lelila pilsēta Francijā ("Les Lilas"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemāna pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemjuro pilsēta Francijā ("Les Mureaux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lezjulīza pilsēta Francijā ("Les Ulis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Levaluā pilsēta Francijā ("Levallois-Peret"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64200 iedzīvotāju (2010. g.)
Liburna pilsēta Francijā ("Libourne"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Limoža pilsēta Francijā ("Limoges"), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā, 139100 iedzīvotāju (2010. g.)
Livrī-Gargāna pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lonžūmo pilsēta Francijā ("Longjumeau"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorjāna pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.)
Linela pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mākona pilsēta Francijā ("Mâcon"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezonlafita pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Malakofa pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Masī pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mo pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Melēna pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Meriņaka pilsēta Francijā ("Mérignac"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 66100 iedzīvotāju (2010. g.)
Medona pilsēta Francijā ("Meudon"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mijo pilsēta Francijā ("Millau"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mondemarsāna pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.)
Montobāna pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montelimāra pilsēta Francijā ("Montélimar"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Monfermei pilsēta Francijā ("Montfermeil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monžerona pilsēta Francijā ("Montgeron"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Monlisona pilsēta Francijā ("Montluçon"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Monmoransī pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monreija pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.)
Monrūža pilsēta Francijā ("Montrouge"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 48600 iedzīvotāju (2010. g.)
Morsāna pie Oržas pilsēta Francijā ("Morsang-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mirē pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Nantēra pilsēta Francijā ("Nanterre"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 89200 iedzīvotāju (2010. g.)
Narbonna pilsēta Francijā ("Narbonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nevēra pilsēta Francijā ("Nevers"), Burgundijas reģiona Njevras departamentā, 36700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīma pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.)
Niora pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Nožānsīrmarna pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
Orlī pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Orvo pilsēta Francijā ("Orvault"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 24500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ulēna pilsēta Francijā ("Oullins"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Palezo pilsēta Francijā ("Palaiseau"), Ildefransas reģiona Esona departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pantēna pilsēta Francijā ("Pantin"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
Po pilsēta Francijā ("Pau"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 81200 iedzīvotāju (2010. g.)
Perigē pilsēta Francijā ("Périgueux"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Perpiņāna pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.)
Pesaka pilsēta Francijā ("Pessac"), Aktināvijas reģiona Žirondas departamentā, 58000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Plezīra pilsēta Francijā ("Plaisir"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Puasī pilsēta Francijā ("Poissy"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 37700 iedzīvotāju (2010. g.)
Puatjē pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ponto-Kombo pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.)
Pontuāza pilsēta Francijā ("Pontoise"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 29500 iedzīvotāju (2010. g.)
Pito pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kempēra pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.)
Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rezē pilsēta Francijā ("Rezé"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Risoranžīsa pilsēta Francijā ("Ris-Orangis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27500 iedzīvotāju (2010. g.)
Roāna pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Rodēza pilsēta Francijā ("Rodez"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Romenvila pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rieijmalmezona pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senšamona pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendenī pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžermēnanlē pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sengratjēna pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmandē pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmora pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.)
Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentmēdaranžēla pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sennazēra pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentuāna pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpriē pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.)
Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanuā pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sarsele pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.)
Satruvila pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.)
Somīra pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņīsīrorža pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šiltinhheima pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sansa pilsēta Francijā ("Sens"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēte pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sevrāna pilsēta Francijā ("Sevran"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēvra pilsēta Francijā ("Sevres"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Suasona pilsēta Francijā ("Soissons"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Stēna pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjūsianbrī pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sirena pilsēta Francijā ("Suresnes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 46700 iedzīvotāju (2010. g.)
Talansa pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjē pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
Trapa pilsēta Francijā ("Trappes"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tramblēanfrānsa pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vāna pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vanva pilsēta Francijā ("Vanves"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27000 iedzīvotāju (2010. g.)
Voanvelīna pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Velizī-Vilakublē pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vēnizjē pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.)
Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
Vertū pilsēta Francijā ("Vertou"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Višī pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjenna pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilmombla pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilpenta pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilērbāna pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vensēna pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.)
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mulēna pilsēta Francijā (fr. "Moulins"), Overņas provinces Aljē departamentā, <20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
Bēndebretaņa pilsēta Francijā, Bretaņas austrumos, Ila un Vilēna departamenta dienvidu daļā
Draveija pilsēta Francijā, Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Belaka pilsēta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Augšvjennas departamentā
Bastiā pilsēta Francijā, Korsikas reģiona Augškorsikas departamentā, osta Korsikas ziemeļaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010.g.)
Bastelikaksija pilsēta Francijā, Korsikas salā, Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā
Barledika pilsēta Francijā, Lielo Austrumu reģiona Mēzas departamentā
Baņērdelišona pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšgaronnas departamenta dienvidos
Baņērdebigora pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšpireneju departamenta dienvidrietumos
Baņola pie Sēzas pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Gāras departamentā
Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Belvila pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
Portluī pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.)
Kajenna pilsēta Francijas aizjūras valdījumā Gviānā ("Cayenne"), Atlantijas okeāna piekrastē, Franču Gviānas reģiona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansa pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.)
Alesa pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē
Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
Bēzjē pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.)
Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.)
Biarica pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice
Konjaka pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Cognac"), Šarantas ielejā, 19200 iedzīvotāju (2007. g.)
Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
Lurda pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta
Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lāna pilsēta Francijas ziemeļos (_Laon_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bovē pilsēta Francijas ziemeļos ("Beauvais"), Pikardijas reģiona Uāzas departamenta administratīvias centrs, 54700 iedzīvotāji (2010. g.)
Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lansa pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kuru pilsēta Franču Gviānā ("Kourou"), Atlantijas okeāna piekrastē, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ptibūra pilsēta Gvadelupā ("Petit-Bourg"), Francijas aizjūras reģionā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentroza pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentana pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mula pilsēta Gvadelupas salā ("Le Mule"), Francijas aizjūras teritorijā, Atlantijas okeāna piekrastē, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lezabima pilsēta Gvadelupas salā ("Les Abymes"), Francijas aizjūras teritorijā, 58500 iedzīvotāju (2010. g.)
Maturī pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kisidugu pilsēta Gvinejā, Faranas reģionā, 66000 iedzīvotāju (1999. g.)
Boke pilsēta Gvinejas Republikā, Futadžalona plato rietumu nogāzē, reģiona administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju
Frija pilsēta Gvinejas Republikas rietumu daļā ("Fria"), 129000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolargoldfīlsa pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.)
Firozābāda pilsēta Indijas ziemeļos ("Firozabad"), Utarpradēšas štatā, 604000 iedzīvotāju (2011. g.)
Badžava pilsēta Indonēzijā (_Bajava_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Floresas salas dienvidu daļā
Bentena pilsēta Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Floresas jūras Selajaras salā
Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā
Ābādetaška pilsēta Irānā (_Ābādeh Tashk_), Fārsas ostānā, 6200 iedzīvotāju (2006. g.)
Ābāde pilsēta Irānā (_Ābādeh_), Fārsas ostāna ziemeļos 1890 m vjl., 59000 iedzīvotāju (2009. g.)
Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Fārsas ostānā
Arsandžāna pilsēta Irānā (_Arsanjān_), Fārsas ostānā
Avaza pilsēta Irānā (_Avaz_), Fārsas ostāna dienvidos
Bābanāra pilsēta Irānā (_Bāb Anār_), Fārsas ostānā
Bavānāta pilsēta Irānā, Fārsas ostānā
Beirama pilsēta Irānā, Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā
Banārūīje pilsēta Irānā, Fārsas ostāna dienvidu daļā
Bahmana pilsēta Irānā, Fārsas ostāna ziemeļu daļā
Beiza pilsēta Irānā, Fārsas ostāna ziemeļu daļā
Šīrāza pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kāzerūna pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Kāzerūn"), Fārsas ostāna rietumu daļā, 140900 iedzīvotāju (2017. g.)
Fērmoja pilsēta Īrijā (_Fermoy_), Korkas grāfistē, 2220 iedzīvotāju (2011. g.)
Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.)
Ķeblavika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.)
Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alatri pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Alvito pilsēta Itālijā ("Alvito"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ananji pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvīno pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arpīno pilsēta Itālijā ("Arpino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Aviāno pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
Berra pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bondēno pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoformido pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Karapelle pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasīno pilsēta Itālijā ("Cassino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelfjorentīno pilsēta Itālijā ("Castelfiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čekāno pilsēta Itālijā ("Ceccano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čento pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeprāno pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerinjola pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.)
Četaldo pilsēta Itālijā ("Certaldo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Červaro pilsēta Itālijā ("Cervaro"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezēna pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezenatiko pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodroipo pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Komakjo pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Koppāro pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordenonsa pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kormonsa pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Empoli pilsēta Itālijā ("Empoli"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fabriāno pilsēta Itālijā ("Fabriano"), Markes reģiona Ankonas provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Faenca pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fadžāno pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.)
Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fano pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fazāno pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Favāra pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Feltre pilsēta Itālijā ("Feltre"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferentīno pilsēta Itālijā ("Ferentino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fermo pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferrāra pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fiāno Romāno pilsēta Itālijā ("Fiano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fikarači pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fidenca pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fjēzole pilsēta Itālijā ("Fiesole"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Filadelfija pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.)
Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fiorāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fišāno pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fjūdži pilsēta Itālijā ("Fiuggi"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fjumičīno pilsēta Itālijā ("Fiumicino"), Lacip reģiona Romas provincē, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fivičāno pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Florīdija pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fodža pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.)
Foljānize pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Folinjo pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Follonika pilsēta Itālijā ("Follonica"), Toskānas reģiona Grosetas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fondi pilsēta Itālijā ("Fondi"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fontanellato pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Forano pilsēta Itālijā ("Forano"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Forīna pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Forio pilsēta Itālijā ("Forio"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Forli pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.)
Forlimpopoli pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Formello pilsēta Itālijā ("Formello"), Lacio reģiona Romas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Formija pilsēta Itālijā ("Formia"), Lacio reģiona Latīnnas provincē, 36400 iedzīvotāju (2014. g.)
Formidžīne pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosacēzija pilsēta Itālijā ("Fossacesia"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosāno pilsēta Itālijā ("Fossano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosombrone pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraganjāno pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraskati pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fratamadžore pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Frozinone pilsēta Itālijā ("Frosinone"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fučekjo pilsēta Itālijā ("Fucecchio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuskaldo pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorīcija pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grado pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gravīna di Katānija pilsēta Itālijā ("Gravina di Catania"), Toskānas reģiona Florences provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Impruneta pilsēta Itālijā ("Impruneta"), Toskānas reģiona Flornces provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola del Liri pilsēta Itālijā ("Isola del Liri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Latizāna pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lezīna pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lučēra pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Manfredonija pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Maniago pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Matināta pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Meldola pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezola pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Modiljāna pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Montefalkone pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostellāto pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Paljāno pilsēta Itālijā ("Paliano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmanova pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontasjeve pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontekorvo pilsēta Itālijā ("Pontecorvo"), Lacio reģiona Froziones provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Porčija pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pordenone pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Portosantelpidio pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portomadžore pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Predapio pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokaseka pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sačile pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansevero pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarsīna pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Skandiči pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.)
Skarpērija pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sora pilsēta Itālijā ("Sora"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Spilimbergo pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stornarella pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarčento pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarvizio pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolmeco pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Torremadžore pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Trieste pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Udīne pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Veroli pilsēta Itālijā ("Veroli"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjeste pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinči pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjo di Romanja pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces dienvidrietumu daļā
Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju
Fukuoka pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju
Avara pilsēta Japānā (_Awara_), Fukui prefektūras ziemeļu daļā
Aidzuvakamacu pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
Fudzisava pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.)
Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukušima pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.)
Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
Korijama pilsēta Japānā, Honsju salā, Fukušimas prefektūrā, 329300 iedzīvotāju (2015. g.)
Curuga pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.)
Asakura pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļu daļā, Fukuokas prefektūrā
Numea pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.)
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Vananui pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfilipe pilsēta Kaboverdes Republikā, Fogu salā, 9600 iedzīvotāju (2005. g.)
Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē
Flinflona pilsēta Kanādā ("Flin Flon"), Manitobas provinces rietumos, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Frederiktona pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.)
Niagarafolsa pilsēta Kanādā ("Niagara Falls"), Ontārio provincē, Niagāras kreisajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 88100 iedzīvotāju (2016. g.)
Prinsdžordža pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.)
Vankūvera pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
Kekdžangaka pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju
Uzgena pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.)
Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
Kizilkija pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.)
Papeete pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, Franču Polinēzijas administratīvais centrs, 26500 iedzīvotāju (2002. g.)
Matāutu pilsēta Klusā okeāna Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijas "Volisa un Futuna" administratīvais centrs, 1130 iedzīvotāju (2008. g.)
Fomboni pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
Gaņoa pilsēta Kotdivuārā, Fromažē reģiona administratīvais centrs, 107100 iedzīvotāju (2001. g.)
Pravdinska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande
Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
Matansasa pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.)
Kardenasa pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.)
Šounina pilsēta Ķīnā (_Shouning_, _Aoyang_), Fudzjaņas provincē
Fusjiņa pilsēta Ķīnā ("Fuxin"), Liaoninas provincē, 690400 iedzīvotāju (2002. g.)
Čanle pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Čantina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Dacju pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Datiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Džanpina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Džanpu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Dzjanle pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Dzjiņdzjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Fucjina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Haokou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Haukou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Huaaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Huiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Jousji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Junaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Junčuna pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Jundina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Juņsjao pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Juntai pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Liaņčena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Lunhai pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Lunjaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Minsji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Naņaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Naņpina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Ninhua pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Penkou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Pinhe pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Putiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Šanhana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Saņmina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Šasjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Sjacjuo pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Sjajana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Sjaņjou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Šuņčana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Upina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Cjuaņdžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, 764100 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjameņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, 963000 iedzīvotāju (2002. g.)
Pintaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Haitaņas salā
Šičena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Sjinhua līča krastā
Dunšaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, tāda paša nosaukuma salā
Šeņhu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Taivānas šauruma krastā
Aņsji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē; Fenčena
Beidzjao pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces austrumos, Austrumķīnas jūras piekrastē
Džandžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.)
Dzjaņnina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces rietumu daļā
Pučena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļos
Šaikou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Šaovu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Tainina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Dzjaņjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
Dzjaņou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
Guandze pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
Ujišaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
Finfina pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos
Handžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.)
Haņdaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fudžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces administrtīvais centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju
Fušuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.)
Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā (_Barrow-in-Furness_), Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.)
Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā
Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.)
Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
Edinburga pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.)
Fērema pilsēta Lielbritānijā ("Fareham"), Anglijā, osta pie Lamanša, 42200 iedzīvotāju (2011. g.)
Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda
Helensboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida austrumu atzara ziemeļu piekrastē
Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Bakheivena pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoforta ziemeļu piekrastē
Karnausti pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, uz ziemeļiem no Fērtofteja
Glenrotisa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta
Kaudenbīta pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta
Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs
Didelanža pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. _Dudelange_), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. _Diddeleng_)
Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē
Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā
Befutaka pilsēta Madagaskarā, Fianaranco provinces dienvidos, Dienvidmidungi nacionālā parka dienvidos
Fianaranco pilsēta Madagaskaras dienvidaustrumos ("Fianarantsoa"), reģiona administratīvais centrs, 165200 iedzīvotāju (2005. g.)
Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aulād Fredža pilsēta Marokā (_Oulad Frej_), Dukāla-Abda reģionā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
Diko pilsēta Martinikā ("Ducos"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lelamentēna pilsēta Martinikā ("Le Lamentin"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 39400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lerobēra pilsēta Martinikā ("Le Robert"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Skelšēra pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fderika pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortdefransa pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Gindešti pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkulešti pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekarlo pilsēta Monako Firsistē ("Monte Carlo"), 15500 iedzīvotāju (2000. g.)
Fonvjeija pilsēta Monako Firsistē, 3600 iedzīvotāju (2008. g.); Fontvielle
Lakondamina pilsēta Monako Firstistē, 12200 iedzīvotāju (2000. g.)
Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolsvarda pilsēta Nīderlandē (_Bolsward_), Frīzlandes provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Drahtena pilsēta Nīderlandē (_Drachten_), Frīzlandes provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.)
Drontena pilsēta Nīderlandē (_Dronten_), Flevolandes provincē, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
Emelorda pilsēta Nīderlandē (_Emmeloord_), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Goredeika pilsēta Nīderlandē (_Gorredijk_), Frīzlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Grau pilsēta Nīderlandē (_Grou_), Frīzlandes provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lemera pilsēta Nīderlandē (_Lemmer_), Frīzlandes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Svifterbanta pilsēta Nīderlandē (_Swifterbant_), Flevolandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Urka pilsēta Nīderlandē (_Urk_), Flevolandes provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Volvega pilsēta Nīderlandē (_Wolvega_), Frīzlandes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Būlenslāma pilsēta Nīderlandē ("Boelenslaan"), Frīzlandes provincē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Beitenposta pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Burguma pilsēta Nīderlandē ("Burgum"), Frīzlandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Buruma pilsēta Nīderlandē ("Burum"), Frīzlandes provincē, 615 iedzīvotāju (2014. g.)
Dokuma pilsēta Nīderlandē ("Dokkum"), Frīzlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Drogehama pilsēta Nīderlandē ("Drogeham"), Frīzlandes provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dronreipa pilsēta Nīderlandē ("Dronrijp"), Frīzlandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Franekera pilsēta Nīderlandē ("Franeker"), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlingena pilsēta Nīderlandē ("Harlingen"), Frīzlandes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenvēna pilsēta Nīderlandē ("Heerenveen"), Frīzlandes provincē, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hindelopene pilsēta Nīderlandē ("Hindeloopen"), Frīzlandes provincē, 870 iedzīvotāju (2014. g.)
Eilsta pilsēta Nīderlandē ("Ijlst"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjakobirahī pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Slotene pilsēta Nīderlandē ("Sloten"), Frīzlandes provincē, 760 iedzīvotāju (2014. g.)
Stavorene pilsēta Nīderlandē ("Stavoren"), Frīzlandes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorkuma pilsēta Nīderlandē ("Workum"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
Feuske pilsēta Norvēģijā ("Fauske"), Nūrlannes filkē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fredriksta pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.)
Honningsvoga pilsēta Norvēģijā, Finmarkas filkē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Varde pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferde pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Moleja pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 3240 iedzīvotāju (2013. g.)
Floro pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
Faisalābāda pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.)
Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.)
Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
Faru pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.)
Fatima pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
Felgeiraša pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.)
Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.)
Freamunde pilsēta Portugālē ("Freamunde"), Portu apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Orta pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lagoa pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
Laguša pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
Loule pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.)
Oļauna pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
Portimauna pilsēta Portugālē ("Portima~o"), Faru apgabalā, 55600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kvarteira pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Silviša pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.)
Tavira pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentandrē pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senbenuā pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpjēra pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpola pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajasprije pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
Mbūra pilsēta Senegālā, Fatikas reģionā, 181800 iedzīvotāju (2007. g.)
Futoga pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fiļakovo pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka
Forsa pilsēta Somijā (_Forssa_), Kantahemes reģionā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferola pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
Figeresa pilsēta Spānijā ("Figueras"), Katalonijā, Žironas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuenhirola pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuenlavrada pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fāšira pilsēta Sudānā ("Al Fāshir"), Ziemeļdārfūras vilājas administratīvais centrs, 263200 iedzīvotāju (2012. g.)
Billa pilsēta Šveicē (_Bulle_), Fribūras kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frauenfelde pilsēta Šveicē (_Frauenfeld_), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.)
Lašodefona pilsēta Šveicē (_La Chaux-de-Fonds_), Neišateles kantonā, 38700 iedzīvotāju (2013. g.)
Estavajēlelaka pilsēta Šveicē ("Estavayer-le-Lac"), Fribūras kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freienbaha pilsēta Šveicē ("Freienbach"), Švīces kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grijēreza pilsēta Šveicē ("Gruyeres"), Fribūras kantonā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rue pilsēta Šveicē ("Rue"), Fribūras kantonā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fribūra pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Murtene pilsēta Šveicē (fr. "Morat", vācu, it. "Murten"), Fribūras kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
Davu pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa dienvidos, Filipīnu jūras piekrastē
Čanbiņa pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Čenguna pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dunhe pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Fatsa pilsēta Turcijā ("Fatsa"), Ordu ilā, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felahije pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferizli pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferteka pilsēta Turcijā ("Fertek"), Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferthije pilsēta Turcijā ("Ferthiye"), Muglas ilā, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Findikli pilsēta Turcijā ("Findikli"), Rizes ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Finike pilsēta Turcijā ("Finike"), Antaljas ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Puentapitra pilsēta un osta Gvadelupā ("Pointe-a-Pitre"), Francijas aizjūras reģiona Gvadelupas administratīvais centrs, 26100 iedzīvotāju (2004. g.)
Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bičke pilsēta Ungārijā ("Bicske"), Fejēras meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Erči pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Velence pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdoņa pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šārbogārda pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mora pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čākvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rācalmāša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Martonvāsāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Polgārdi pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Namangana pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuva pilsēta Uzbekistānā ("Quva"), Fergānas vilajetā, 37000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuvasoja pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
Marhamata pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šahrihona pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, Lielā Fergānas kanāla krastā, \~11000 iedzīvotāju
Pahtaabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilojata ziemeļos, Fergānas ielejā, 12200 iedzīvotāju (2000. g.)
Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
Marghilona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 149600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kokanda pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 197500 iedzīvotāju (2001. g.)
Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.); Auerbaha Fogtlandē
Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.)
Freištate pilsēta Vācijā (_Freystadt_), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frērene pilsēta Vācijā (_Frerten_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenava pilsēta Vācijā (_Fuerstenau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.)
Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfallingbostele pilsēta Vācijā ("Bad Fallingbostel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrankenhauzene pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfreienvalde pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrīdrihzāle pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bonna pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizlingene pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenberga pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenzē pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.)
Fēmarna pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.)
Fellbaha pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.)
Felsberga pilsēta Vācijā ("Felsberg"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Feihtvangene pilsēta Vācijā ("Feuchtwangen"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Filderštate pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.)
Finstervalde pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fladungene pilsēta Vācijā ("Fladungen"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Flēa pilsēta Vācijā ("Floeha"), Saksijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērsheima pilsēta Vācijā ("Floersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Florštate pilsēta Vācijā ("Florstadt"), Hesenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Forheima pilsēta Vācijā ("Forchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.)
Fortenberga pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenava pilsēta Vācijā ("Frankenau"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenberga pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Hesenes federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenberga pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Saksijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankentāle pilsēta Vācijā ("Frankenthal"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 47300 iedzīvotāju (2013. g.)
Francburga pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Frauenšteina pilsēta Vācijā ("Frauenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frehene pilsēta Vācijā ("Frechen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiberga pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiberga pilsēta Vācijā ("Freiberg"), Saksijas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Freilazinga pilsēta Vācijā ("Freilassing"), Bavārijas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freinsheima pilsēta Vācijā ("Freinsheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Freizinga pilsēta Vācijā ("Freising"), Bavārijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
Freitāle pilsēta Vācijā ("Freital"), Saksijas federālajā zemē, 39300 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiunga pilsēta Vācijā ("Freyung"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenštate pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdberga pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Bavārijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdberga pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Hesenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihroda pilsēta Vācijā ("Friederichroda"), Tīringenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihsdorfa pilsēta Vācijā ("Friedrichsdorf"), Hesenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihshāfene pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštate pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštāle pilsēta Vācijā ("Friedrichsthal"), Zāras federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīsaka pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Friclāra pilsēta Vācijā ("Fritzlar"), Hesenes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Frēndenberga pilsēta Vācijā ("Froedenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Froburga pilsēta Vācijā ("Frohburg"), Saksijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenberga pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenfeldbruka pilsēta Vācijā ("Fuerstenfeldbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenvalde pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.)
Firte pilsēta Vācijā ("Fuerth"), Bavārijas federālajā zemē, 119800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fisene pilsēta Vācijā ("Fuessen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fulda pilsēta Vācijā ("Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
Furte pilsēta Vācijā ("Furth im Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
Kasele pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē, Fuldas krastos, 194100 iedzīvotāju (2006. g.)
Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.)
Koro pilsēta Venecuēlā ("Coro"), Falkonas štata administratīvais centrs, 158300 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanfelipe pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.)
Puntofiho pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.)
Legozjēra pilsēta Vidusamerikā ("Le Gosier"), Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos
Vjetči pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.)
Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.)
Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija (piemēram, Francijā)
citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā
OSPF pirmā atvērtā īsāka ceļa protokols (angļu "Open Shortest Path First protocol")
defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
vandemjers Pirmais mēnesis (no 22.-24. septembra līdz 21.-23. oktobrim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā)
kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki
Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu
algebriska līkne plaknes līkne, kuras vienādojumā F ir polinoms ar reāliem koeficientiem
gabella Plašā nozīmē katrs netiešs nodoklis, šaurā nozīmē - sāls nodoklis, kas bija (1360.-1790. g.) viens no vissmagākiem un visvairāk ienīstiem Francijas nodokļiem
datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior")
auzine Pļavu auzene ("Festuca pratensis")
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
CAF Polijas centrālā fotoaģentūra (poļu "Centralna Agencja Fotograficzna")
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju
montaņāri Politiska partija Francijas Nacionālajā sapulcē 1848.-1849. g.
milerānisms Politisks virziens Francijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas izraisīja šķelšanos Sociālistu partijā
Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms
olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes
īstā posaspiepe posaspiepju suga ("Fomes fomentarius")
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius")
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F
subprefekts Prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā
Aljē prefektūra Francijā (_Allier_), Overņas reģiona ziemeļos
Ēna prefektūra Francijā, Augšfrancijas reģiona dienvidaustrumos
firsovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsova" iedzīvotāji
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka
Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka
Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā
fronda Pret absolūtismu vērsta sociāli politiska kustība Francijā 17. gs. vidū
Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti
nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu
dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā
pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi
provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā
Bataana province Filipīnās, Centrālās Lusonas reģionā, Lusonas salas dienvidrietumos
Pangasinana province Filipīnās, Ilokosas reģiona dienvidos, daļēji aptver Lingajenas līci, robežojas ar Launionas provinci, kā arī ar Kordiljeras administratīvo, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Abra province Filipīnās, Kordiljeras administrtīvajā reģionā, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
Bengeta province Filipīnās, Lusonas salā, Kordiljeras administratīvajā reģionā
Batangasa province Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Calabarzonas reģionā
Batanesa province Filipīnu ziemeļos, ietver Batanas salas
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.)
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.)
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena
libido Psihoanalīzē - hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā - jebkura)
Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk")
Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
plaknes līkne punktu (x, y) kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu F(x, y)=0
cūcene Pupas ("Faba bona")
cūkpupa Pupas ("Faba bona")
cūkpupas Pupas ("Faba bona")
fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria")
fritija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Frithia")
Bataanas pussala pussala Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos
Zamboangas pussala pussala Filipīnās, Mindanao salas rietumu atzars, kuru rietumos un ziemeļos apskalo Sulu jūra, bet dienvidos Mindanao jūras Moro līcis
Hindsholma pussala Fīnas salas ziemeļaustrumos, Dānijas Dienviddānijas reģiona teritorija
Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (_Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m
Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos
Bella pussala pussala Kanādā, Sauthemptonas salas dienvidaustrumos, starp Foksa un Evansa šaurumu
Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m
Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
Gūlene pussala Norvēģijas rietumu piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes dienvidrietumos
Svērtholtas pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Posangenu un Laksefjordu
Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m
pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata
logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī)
tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis")
mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama
PF Putnu fabrika (kopā ar nosaukumu, piem., Ķekavas PF)
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
PPF Putnu paraugfabrika (raj., kopā ar nosaukumu: Ķekavas PPF)
konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā
Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls
sekcija rajons Parīzē un citās lielajās Francijas pilsētās Lielās franču revolūcijas laikā (1789.-1794. g.)
hibrīdais rastrs rastrēšanas metode, kas apvieno divus rastrēšanas veidus – amplitūdas modulāro (AM) un frekvences modulāro (FM) rastrēšanu
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā
buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis
gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam
agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
zīlīšu resngalvis resngalvju suga ("Falcunculus frontatus")
formāts RIFF resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format")
RIFF Resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format"), kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādu izstrādātāju datoriem
Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos
Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums
Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski
Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums
Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski
foļvarkieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
foļvarkovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
Adamiškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukima variants
Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski
Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants
Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski
černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji
dubinieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubina" iedzīvotāji
ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants
feimanieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Feimaņi" iedzīvotāji
Grudi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukuma variants
Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski
kazimirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
kazmirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
Kazimirova Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazmirova" nosaukuma variants
kovališkieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" iedzīvotāji
Kavališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kovališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
krācieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krāce" iedzīvotāji
Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums
Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski
Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski
Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants
Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants
Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski
Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums
Pizāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" nosaukuma variants
podnieki Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants
sekstieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" iedzīvotāji
Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants
skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji
timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji
veiderieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Veideri" iedzīvotāji
Varslavāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukuma variants
Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski
Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
fomkinieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkina" iedzīvotāji
Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants
Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison")
Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”)
Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu
Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis
Kresenta rifs rifs Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, netālu no Palavanas salas, Filipīnu Mimaropas reģionā
Apo rifs rifs Filipīnās (_Apo_), Mindoro šaurumā, rietumos no Mindoro salas
Meandra rifs rifs Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūrā
Tubatahas rifi rifu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras vidusdaļā
REJC Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs (kopā ar nosaukumu: REJC "Forums")
RFB Rīgas Fondu birža
RICI Rīgas Fondu biržas cenu indekss
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
RFL Rīgas Franču licejs
levē Rīta tualetes ceremoniāls Francijā
Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā
Rodē Rodēza, pilsēta Francijā ("Rodez")
franči romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji
provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
Robežnica Rūbežneica, Franapoles ezera pieteka
VEF Rūpnīca "VEF" Rīgā; tās apkārtne
kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
Februāra revolūcija sacelšanās Francijā 1848. g., kas noveda pie Luija Filipa gāšanas un republikas nodibināšanās
SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
apolloniskais saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
dionīsiskais saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
sols Sākotnēji zelta, vēlāk sudraba monēta Francijā līdz 18. gs.
Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Fuerteventura sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m
Belila sala Atlantijas okeāna Biskajas līča ziemeļu daļā, Francijas teritorija
Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija
Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV
Amēlijas sala sala Atlantijas okeāna rietumu piekrastē, ASV (_Amelia Island_), Floridas štata teritorija
Lollande sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā)
Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
Fēmarna sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu
Mēna sala Baltijas jūras rietumos, Dānijas Zēlandes reģiona dienvidrietumos, jūras šaurumi to atdala no Zēlandes un Falsteras salas
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Akutana sala Beringa jūras dienvidos (_Akutan Island_), ASV teritorija, Aelutu salu Foksu salu grupā
Olerona sala Biskajas līcī ("Oleron"), Francijā, platība - 175 km^2^, garums - 30 km, 21900 iedzīvotāju (2012. g.)
Dunšaņa sala Dienvīdķīnas jūrā, Ķīnas Fudzjaņas provinces teritorija
Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos
Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala
Mīčinēsa sala Fēru salu arhipelāga rietumos, uz rietumiem no Voaras salas
Koltura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā
Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas
Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala
Stoura Duimuna sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidiem no Sandoja salas
Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
Fugloja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos
Vījoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas
Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas
Kalsoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Kūnojas salas
Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas
Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Batiki sala Fidži, Koro jūras rietumu daļā, Fidži Republikas Austrumu apgabalā
Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā, Kujo salu grupā
Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Darama sala Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Visaju jūras ziemeļaustrumu daļā
Amianana sala Filipīnās, Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos
Rapurapu sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Batanas salu atdala Lagonaja un Albaja līci
Batana sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Rapurapu salu atdala Lagonaja un Albaja līci
Tikao sala Filipīnās, Bikolas reģionā, Samaras jūras ziemeļos, starp Tikao un Masbates šaurumu, ziemeļos - Buriasas šaurums
Sikihora sala Filipīnās, Boholas jūras rietumu daļā, Centrālās Visajas reģiona teritorija
Panaona sala Filipīnās, Boholas jūras ziemeļaustrumos, Austrumu Visajas reģionā
Bantajana sala Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
Batana sala Filipīnās, Filipīnu jūras rietumu piekrastē, Lusonas salas un Albajas provinces austrumos
Babujana sala Filipīnās, Kagajanas ielejas reģionā, Babujanas salu ziemeļaustrumos
Homonhona sala Filipīnās, Leites līča diienvidaustrumu daļā, Austrumu Visajas reģiona teritorija
Ilina sala Filipīnās, Mimaropas reģiona Rietummindoro provincē, Mindoro salas dienvidrietumu piekrastē
Bantona sala Filipīnās, Mimaropas reģiona Romblonas provinces ziemeļaustrumu daļā
Korona sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu austrumu daļā
Kuliona sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu dienvidrietumu daļā
Busuanga sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu grupas lielākā sala
Linapakana sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma dienvidrietumos
Simara sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumos un Tablasas šauruma austrumos, starp Bantonas salu ziemeļos un Tablasas salu dienvidos
Tablasa sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumu daļā un Tablasas šauruma austrumos
Romblona sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras ziemeļrietumu daļā
Arena sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, dienvidrietumos no Kagajanas salām
Kaluša sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Kagajanas salām
Kujo sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos, tāda paša nosaukuma salu grupā
Dumarana sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļrietumu daļā
Karabao sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas šauruma dienvidrietumos
Iloka sala Filipīnās, netālu no Palavanas salas ziemeļaustrumu gala, Sulu jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Gimarasa sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras Panajas līcī, dienvidos no Panajas salas
Marinduke sala Filipīnās, Sibujanas jūras ziemeļos, Mimaropas regiona teritorija
Buriasa sala Filipīnās, Sibujanas jūras ziemeļu daļā, Bikolas reģionā, ziemeļrietumos - Buriasas šaurums
Holo sala Filipīnās, Sulu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Damai sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Tapanas šauruma ziemeļrietumu daļā
Balabaka sala Filipīnās, Sulu jūras rietumos, dienvidrietumos no Palavanas salas dienvidrietumu gala
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
Negrosa sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao salas, Rietumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Mindoro sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, Minaropas reģiona ziemeļaustrumos, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
Siargao sala Filipīnu austrumos, Karagas reģiona ziemeļaustrumos, Filipīnu jūras rietumos
Dinagata sala Filipīnu austrumos, rietumos Surigao šaurums to norobežo no Leites salas, dienvidos Initvana šaurums - no Mindanao salas un dienvidrietumos Dinagatas šaurums - no Siargao salas
Basilana sala Filipīnu dienvidu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, izņemot salas ziemeļu daļu ap Isabelas pilsētu, kas administratīvi ietilpst Zamboganas pussalas reģionā
Homaliga sala Filipīnu jūrā, Filipīnu Calabarzonas reģiona ziemeļaustrumos, Poliljo salu dienvidaustrumos
Beliliou sala Filipīnu jūrā, Palau salu dienvidu daļā, Palau Republikas teritorija
Kaliokana sala Filipīnu jūras rietumu piekrastē, Filipīnu Austrumu Visajas reģiona teritorija, daļēji aizsedz Leites līča ieejas ziemeļu pusi
Ļui sala Filipīnu jūras ziemeļos, Taivānas dienvidaustrumu piekrastē, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Laņa sala Filipīnu jūras ziemeļrietumu daļā, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Itbajata sala Filipīnu ziemeļos, Batanas salās
Dalupiri sala Filipīnu ziemeļu daļā, Babujanas salu grupā
Fuga sala Filipīnu ziemeļu daļā, Babujanas salu grupā
Kamigina sala Filipīnu ziemeļu daļā, Babujanas salu grupā
Sabtanga sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanas salu grupas dienvidos, Lusonas šauruma ziemeļos
Kalajana sala Filipīnu ziemeļu daļā, Kagajanas ielejas reģiona Babujanas salu grupā
Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā
Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā
Aukena sala Franču Polinēzijā (_Aukena_), Tuamotu un Gambjē salās
Avera sala Franču Polinēzijā (_Avera_), Biedrības salu grupas Aizvēja salu Raiātea (Havaii) salas austrumu piekrastē
Avalau sala Funafuti atola dienvidu daļā (_Avalau_), Tuvalu teritorija
Amatuku sala Funafuti atolā Klusajā okeānā (_Amatuku_), Tuvalu teritorija
Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
Somerseta sala Kanādas arktiskajā arhipelāgā ("Somerset Island"), platība - 24300 km^2^, virsa līdzena, augstums - līdz 762 m, arktiskais tuksnesis, lielākā apdzīvotā vieta - Fortrosa
Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
Ata sala Klusajā okeānā (_‘Ata_), Fidži jūras ziemeļu daļā, Tongas Karalistes dienvidrietumu daļā
Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija
Akamaru sala Klusajā okeānā (_Akamaru_), Franču Polinēzijā, Tuamotu un Gambjē salās
Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos
Anaa sala Klusajā okeānā (_Anaa_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijā
Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija
Bāmorela rifs sala Klusajā okeānā, ziemeļrietumos no Fidži salām, Fidži Republikas teritorija
Basa sala Lamanša dienvidrietumos, Francijas piekrastē, Bretaņas reģionā
Gvadelupa sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā
Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
Floresa sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.)
Komoda sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m
Askrova sala Norvēģu jūrā (_Askrova_), Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Atleina sala Norvēģu jūrā (_Atløyna_), Norvēģijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla
Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
Sauthemptona sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
Baluta sala Sulavesi jūrā, Filipīnu teritorija Dienviddavao provincē
Kagajansulu sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Kinapusana sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Dasalana sala Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Tavitavi sala Sulu jūras dienvidos, Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Bugsuka sala Sulu jūras rietumos, Filipīnu Mimaropas reģionā, austrumos no Palavanas salas dienvidrietumu gala
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets
Haitaņa sala Taivānas šaurumā, Ķīnas Tautas Republikas Fudzjaņas provinces teritorija
Rimatara sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā
Ruruta sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā
Raivavae sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m
Korsika sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km
Bilirana sala Visaju jūras austrumos, Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā
Fēra sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Föhr_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 83 kvadrātkilometri, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē
Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē
Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē
Shīrmonikoga sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Frīzlandes provinces teritorija
Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
frančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Franči" iedzīvotāji
Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
Bahtegāns sālsezers ar daļēji mainīgu krasta līniju Irānā, Fārsas ostānā
Kalamjanas salas salu grupa Filipīnās, dienvidrietumos no Mindoro šauruma, Lusonas jūras dienvidaustrumu daļā, dienvidos - Linapakanas šaurums
Kujo salas salu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos
Tapulas salas salu grupa Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Samalesas salas salu grupa Filipīnās, Sulu jūras dienvidaustrumos, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Kamotu salas salu grupa Filipīnās, Visaju jūras dienvidos, starp Sebu un Leites salu
Poliljo salas salu grupa Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas austrumu piekrastē, no kuras to atdala Poliljo šaurums, bet dienvidos Lamonas līcis
Babujanas salas salu grupa Filipīnu ziemeļos (_Babuyan Islands_), starp Lusonas un Babujanas šaurumu
Balintanga salu grupa Filipīnu ziemeļu daļā, starp Lusonas un Balintagas šaurumu
Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Akteona grupa salu grupa Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā (_Actėon, Groupe_), Franču Polinēzijas austrumu daļā
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra
Aizvēja salas salu grupa Klusajā okeānā, Franču Polinēzijas rietumu daļā, Biedrības salu ziemeļrietumu daļa
Vējpuses salas salu grupa Klusajā okeānā, Franču Polinēzijas teritorija, Biedrības salu austrumu daļa
Tapiantanas salas salu grupa Mindanao jūras ziemeļrietumu daļā, dienvidos no Basilanas salas, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa
Kagajanas salas salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provincē
Pilasas salas salu grupa Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Pangutaranas salas salu grupa Sulu jūras dienvidu daļā, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Lubanga salu grupa un lielākā sala tajā, Lusonas jūras austrumos, Filipīnu Mimaropas reģiona ziemeļrietumos
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
Belajas Zemļas salas salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā, Franča Jozefa Zemes ziemeļos, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras
Froma ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Frome"), 90 m vjl., platība - \~2400 kvadrātkilometru, solončaki, ezers attjaunojas no sezonālajiem strautu ūdeņiem
ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
Collybia velutipes samtainās ziemenes "Flammulina velotipes" nosaukuma sinonīms
Sanaužas strauts Sanaude, Feimankas pieteka
sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Filipīnās
Sanpavlo Sanpablo, pilsēta Filipīnās
Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu
miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea")
mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea")
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož
RAF Sarkanās armijas frakcija (vācu "Rote Armee Fraktion")
Sarseļa Sarsele, pilsēta Francijā ("Sarcelles")
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
Trianons Sarunvalodā lietots Versaļas pils Lielā Trianona - Francijas karaļu rezidences - nosaukums
Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra
vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā
sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām
Farbauti Saturna pavadonis ("Farbauti"), vidējais attālums no planētas - 20390000 km, izmēri - 5 km
Fenrirs Saturna pavadonis ("Fenrir"), vidējais attālums no planētas - 22453000 km, izmēri - 4 km
Fornjots Saturna pavadonis ("Fornjot"), vidējais attālums no planētas - 25108000 km, izmēri - 6 km
oranždzeltenais S saulrieta dzeltenais FCF
Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka
makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina
Saviņji pie Oržas Saviņīsīrorža, pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge")
Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m)
temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala)
betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos
kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija
feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
denjē sena Francijas monēta
faliski sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā
Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
muids sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l
luidors sena zelta monēta (Francijā 1640.-1795.) 24 mārciņu vērtībā (24 livres)
pistole sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs)
pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
Senbrjē Senbrijē, pilsēta Francijā
Sengratjāna Sengratjēna, pilsēta Francijā ("Saint-Gratien")
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru
Senklū Senkloda, pilsēta Francijā ("Saint-Cloud")
Senmartēnas Kopiena Senmartēna, Francijas aizjūras kopiena
ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings
fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti
Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas
Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.)
cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi
Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray")
Senžermēna pie Lajē Senžermēnaljē, pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye")
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven")
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanās augstākajā līmenī
žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši
ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
Seta Sēte - pilsēta Francijā
Servāna Sevrāna - pilsēta Francijā ("Sevran")
Bata sezonāli izsīkstoš upe Čadā, Vadaji un Bata reģionā, lietus periodā ietek Fitri ezerā
Asaba sezonāli izžūstoša upe Namībijā, lietus perioā Fišas labā krasta pieteka
imperiāls siera šķirne Francijā un citās Eiropas valstīs
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa
santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā)
Spratlija salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Aportu salas sīku salu grupa Francijas Dienvidjūru Zemēs (_Ilots des Apôtres_), Krozē salās
silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes
Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
Sjūsi Sjūsianbrī - pilsēta Francijā
skarbele Skābarde ("Fagus sylvatica")
Frīne Skaista Atēnu hetēra, kas Feidijam bijusi par modeli
heksadecimālais pieraksts skaitļu pieraksta sistēma ar bāzi 16, kurā izmanto visus ciparus (0-9) un lielos burtus no A līdz F
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti
Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa; saukta arī par Vanadisu
brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi)
Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds)
Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi
Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus
Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu
Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem
Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs
Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva
Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga
vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū
Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais
Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi
burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
mežaskudra skudru dzimtas ģints ("Formica"), kas bieži sastopama Latvijas mežos, kur no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas
mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra
piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
kagulāri Slepenas fašistiskas organizācijas locekļi Francijā 20. gs. 30. gados
kompanjonāžas Slepenas zeļļu apvienības Francijā (16.-18. gs.), kuru mērķis bija organizēt savstarpēju palīdzību un cīņu ar meistariem par labākiem darba un dzīves apstākļiem
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
feisītis sociālais tīkls _Facebook_
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
kaudiljo Spānijas diktatora F. Franko tituls no 1939. līdz 1973. g.
Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus
caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls
adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes
Arnolda spārnene spārneņu suga ("Fissidens arnoldii")
samtīšu spārnene spārneņu suga ("Fissidens bryoides")
resnsetas spārnene spārneņu suga ("Fissidens crassipes")
sekstainā spārnene spārneņu suga ("Fissidens cristatus")
neskaidrā spārnene spārneņu suga ("Fissidens dubius"), kas ir reta, aug uz karbonātiem bagātas minerālaugsnes un kūdras
Osmundu spārnene spārneņu suga ("Fissidens osmundoides"), kas bieži aug mitros mežos ciņu nogāzēs uz kūdras
sīkā spārnene spārneņu suga ("Fissidens pusillus")
īvlapu spārnene spārneņu suga ("Fissidens taxifolius")
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību
feņka spēļu zāle _Fēnikss_
paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām
papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām
spradzenāji Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenājs Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzene Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzine Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai
vara kabeļu dalīto datu saskarne standarts CDDI - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli
romāņu ģermāņu tiesības starpnacionālā vai t. s. pasaules tiesību sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesību materiālo normu pamata; mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas tiesības
džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā
Boholas jūra starpsalu jūra Filipīnās, norobežo Negrosas, Sebu, Leites un MIndanao salas
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m
Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language")
FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation")
FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation")
CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore")
FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
ICF Starptautiskā kanoe federācija (angļu "International Canoe Federation")
FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms")
FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski")
ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation")
SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
IMF Starptautiskais valūtas fonds (angļu "International Monetary Fund")
ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā
AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā
ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā
vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi
F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani"
privāto tiesību duālisms stāvoklis, kad valstī līdzās civilkodeksam vēl pastāv tirdzniecības kodekss (piemēram, Francijā, Vācijā, Japānā); šajās valstīs tirdzniecības kodeksiem attiecībā pret civiklkodeksiem ir speciālo juridisko aktu loma
Stenlija Stenli - pilsēta Folklenda salās
Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos
tartaļja Stosts, komiska rakstura tēls neapoliešu tautas teātrī; vēlāk ieviesies vispār Itālijā un Francijā
čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
Strēme Streimoja, lielākā no Fēru salām
RDF Strukturāls resursu apraksts (angļu Resources Description Framework)
Fraternitas Lettica studentu korporācija, dib. 1870. g. Maskavā (statūti no 1902. g., līdz 1920. g. nosaukums - Fraternitas Moscoviensis), (LU)
Fraternitas Metropolitana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā (no 1922. g. dib. filistru b-bas), Fraternitas Petropolitana (dib. 1896. g. Pēterburgā) pēctece, (RTU)
sous-prefect Subprefekts, prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints ("Fasciola")
denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē
pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim)
krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs
feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi
briārs Suņu šķirne, dzimtene - Francija
barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
vējgriķis Sūreņu dzimtas ģints ("Fallopia"), augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu
ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā
Šarentona Lepona Šarantonlepona, pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont")
Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières")
šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā
Šoiniganfolsa Šavinigana - pilsēta Kanādā ("Shawinigan Falls")
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
Šela Šelle - pilsēta Francijā ("Chelles")
rudais mūrniekputns šīs apakšdzimtas suga ("Furnarius rufus")
mūrniekputns šīs dzimtas apakšdzimta ("Furnariinae"), 5 ģintis, 37 sugas
dižskābardis šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas
spārnene šīs dzimtas ģints ("Fissidens"), \~800 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
aknene šīs dzimtas ģints ("Fistulina")
avotsūna šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
žubīte šīs dzimtas ģints ("Fringilla")
matuzāle šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
griezene šīs dzimtas ģints ("Funaria"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rudkrūšu skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicarius rufipectus")
melngalvas skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicivora melangaster")
sermulis šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu
Monako šīs Firstistes galvaspilsēta, 1000 iedzīvotāju (2004. g.)
dižskābardis šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens
Manilas kaņepes šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas
Šomo Šomona - pilsēta Francijā ("Chaumont")
bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
Falkona Štats Venecuēlas ziemeļos ("Falcon"), administratīvais centrs - Koro, platība - 24800 kvadrātkilometru, 950100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi")
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
tagalogi Tagali - tauta Filipīnās
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
Tarba Tarbe - pilsēta Francijā
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.)
danaīdas tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās
papilionaceae Tauriņziežu dzimtas "Fabacea" nosaukuma sinonīms
pampangani tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristieši
pangasinani tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi
sambali tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi
iloki tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi
tagali tauta Filipīnās, runā tagalu valodā, ticīgie - kristieši (gk. katoļi)
bikoli tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi
magindanaji tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams
jakani tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms
lanaji tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām
sulusmali tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām
ibanagi tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas
še tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
katalāņi tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
krievi tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku
ganiņi Tautas masu nemieru dalībnieki Francijā un Nīderlandē 13.-14. gs.
baskāju sacelšanās tautas sacelšanās Normandijā (Francijā) 1639, vērsās pret feodāļu jūgu, nodokļiem; vad. Žans Baskājis
nacionālais konvents tautas sapulce Francijā (1792. gadā)
elzasieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
lotringieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
komieši-permieši tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
ifugaji tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi
bukidnoni tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām
Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi
formula Tehniskie rādītāji, kas nosaka klasi (F1, F3, F3000), kurā sacenšas sacīkšu automašīna
finierēšana tehnoloģiska operācija mēbeļu un interjera vairogu ražošanā, kurā visu veidu plātnes (galdnieku, kokskaidu, kokšķiedu, MDF, OSB) aplīmē ar drāzto vai lobīto finieri
RTF Teksta formatēšanas standarts (angļu "Rich Text Format"), kas ļauj šādi kodētu dokumentu dažādām tekstapstrādes programmām
Klinšu kalnu tranšeja tektoniski glaciāla ieleju sistēma Kordiljēros ("Rocky Mountains Trench") starp Klinšu kalnu Frontālo grupu un Kolumbijas, Kasiara un Ominekas kalniem, Kanādā, garums - 1900 km, platums - 8-24 km, dziļums - 1000-1500 m
fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks
PAL sistēma televīzijas krāsu sistēma, kas, uzlabojot NTSC sistēmu, izstrādāta VFR 1963. g.
PAL Televīzijas krāsu sistēma, ko, uzlabojot NTSC sistēmu, radījis Dr. V. Bruhs (W. Bruch, "Telefunken") VFR 1963. g.
Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums
Fārenheita skala temperatūras mērīšanas skala, simbols °F, kurā par 0 grādiem pieņem sniega un ožamā spirta maisījuma temperatūru, bet par 100 grādiem - cilvēka ķermeņa normālo temperatūru (ūdens sasalšanas temperatūra ir 32 °F, bet ūdens viršanas temperatūra - 212 °F normālā spiedienā); pārejas formula: t(°C) =[t(°F)-32]·5/9
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
Eifeļa tornis tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu, no tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam - pasaules augstākā celtne; augstums - 300 m (kopā ar antenu - 320,75 m)
neofašisms Terminu lieto arī attiecībā uz labēji ekstrēmistiskām partijām, piem., Nacionālo fronti Francijā
politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons
feisbuks Tiešsaistes sociālais tīkls "Facebook"
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti
atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
sistēma NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
cif Tirdzniecības termins: kravas vešanu un apdrošināšanas izdevumus maksā pircējs (angļu "cost, insurance, freight", arī C. I. F.)
arlekināde Tirgus teātra komēdija 18. gs. vidū Francijā
Tuva Tiva - Krievijas Federācijas subjekts - Tivas Republika
Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
Tionvila Tjonvila - pilsēta Francijā
Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
Tramble Francijā Tramblēanfrānsa, pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France")
mesažerija Transporta un ceļojumu biedrība Francijā un Beļģijā
alkšņlapainais kazenājs trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūkļa Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūkle Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklenājs Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklenes Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krūklkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
krustābele Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
pulverkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus")
kazeņu koks trauslais krūklis (“Frangula alnus”)
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
frimērs Trešais mēnesis (no 21.-23. novembra līdz 20.-22. decembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, kuru bija ievedis Konvents 1793. g. (salnas mēnesis)
trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
protokols TFTP triviālais datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "Trivial File Transfer Protocol")
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.)
Turkuēna Turkuāna - pilsēta Francijā
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
notifikācija FECN turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Forward Explicit Congestion Notification"")
Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes
Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m
Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica
Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans")
Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.)
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles")
Unicef UNICEF
UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko
Farāha upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē
Senegāla upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā
Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka
Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
Flinta upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos
Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
Makenzi upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe
Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
Brēgencerahe upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā
Semuā upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km
Šelda upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā
Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salas austrumu daļā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī
Akana upe Filipīnās (_Akan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā
Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Pampanga upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī
Čiko upe Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
Abuluga upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļos, Kordiljeras administratīvā reģiona ziemeļu daļā, lejtece - Kagajanas Ielejas reģionā, ietek Babujanas šaurumā
Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Kagajana upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā, Kagajanas ielejas reģionā, sākas reģiona dienvidos, ietek Babujanas šaurumā
Magata upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
Ala upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Malbula upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Ēna upe Francijā (_Ain_), Ronas labā krasta pieteka
Ēra upe Francijā (_Aire_), Ēnas labā krasta pieteka
Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka
Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos
Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
Arū upe Francijā (_Arroux_), Burgundijā, Luāras labā krasta pieteka
Asa upe Francijā (_Asse_), Diransas kreisā krasta pieteka
Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
Ēra upe Francijā (_Eure_), Sēnas kreisā krasta pieteka
Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
Gāra upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka
Endra upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā
Jonna upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā
Luēna upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka
Lo upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē
Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
Rila upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka
Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
Arjēža upe Francijā (Ariège), Dienvidu-Pireneju reģionā, Garonnnas labā krasta pieteka
Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
Zāra upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos
Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
Vezēra upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km
Ila upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km
Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu
Draka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka
Arka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka, garums - 150 km
Kīra upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Serēna upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Vira upe Francijā, Lejasnormandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
Vela upe Francijā, Lielā austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
Suipa upe Francijā, Lielo Austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
Selē upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
Trijēra upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
Šjēra upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka
Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī
Dīva upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
Orna upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
Droma upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
Ega upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
Klēna upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka
Krēza upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km
Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē
Oņona upe Francijas austrumos ("Ognon"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka, garums - 185 km
Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka
Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka
Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
Sona upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu
Lū upe Francijas austrumu daļā (_Loue_), Dū kreisā krasta pieteka
Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos
Izēra upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus
Verdona upe Francijas dienvidaustrumos ("Verdon"), Diransas kreisā krasta pieteka, garums 175 km
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka
Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu
Adūra upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta
Aveirona upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka
Gavdepo upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km
Tarna upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato
Garonna upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m)
Lija upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km
Midūza upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km
Šaranta upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru
Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
Vjenna upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni
Bandiā upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka
Butona upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka
Uina upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka
Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Mēna upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā
Arnona upe Francijas vidienē (_Arnon_), Šēras kreisā krasta pieteka
Šēra upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato
Orona upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
Sodra upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
Uāza upe Francijas ziemeļos (_Oise_), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km
Sera upe Francijas ziemeļos (_Serre_), Adrēnu un Ēnas departamentos, Uāzas kreisā krasta pieteka
Somma upe Francijas ziemeļos (_Somme_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā, garums - 245 km, ietekot Lamanšā veido estuāru (Sommas līci)
Izēra upe Francijas ziemeļos un Beļģijas rietumos, ietek Ziemeļjūrā
Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
Vilēna upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī
Marna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. _Marne_), lielākā Sēnas pieteka, garums - 525 km, izteka Langras plato, lietusūdeņu uzplūdieni (līdz 5 m) ziemā
Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
Apruaga upe Gviānā (_Approuague, Fleuve l’_), ietek Atlantijas okeānā
Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī
Finna upe Īrijā, Donegolas grāfistē, Foilas kreisā krasta pieteka
Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
Hīdarau upe Islandes Rietumu Zemes ziemeļu daļā, ietek Fahsabloui līcī
Arno upe Itālijā (_Arno_), Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei
Tanāro upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu
Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā
Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā
Striklenda upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km
Flaja upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas
Aukpara upe Kanādā (_Aukpar River_), Bafina salas dienvidu daļā, Aumaģuaka ezera noteka uz Foksa baseinu
Fortnelsona upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka
Frānsisa upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka
Barova upe Kanādā, Nunavutā, Melvila pussalas austrumu daļā, ietek Foksa baseinā
Pīsrivera upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai
Tompsona upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka
Freizera upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā
Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Forta upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras Fērtoforta līcī
Teja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras līcī Fērtoftejā
Ērna upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī
Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā
Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe
Gambija upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru
Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
Sarēna upe Šveicē, Vo un Fribūras kantonā, ietek Grijēras ezerā
Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
Mulde upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei
Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
Zāle upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
Ohrže upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē
Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
Vēzere upe Vācijas ziemeļu daļā, veidojas satekot Verai un Fuldai, garums - 452 km, ietekot Ziemeļjūrā veido līdz 10 km platu grīvlīci
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas
Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km
Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās
programmatūra ECF uzlabotās savienojamības iespējas (angļu "Enhanced Connectivity Facilities (ECF)")
grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos)
oriflamma V-laikos Francijas karaļu standarts no sarkana zīda auduma, uz kura attēlotas zelta zvaigznes vai liesmas
bosi Vāciešu palama Francijā
BND Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (vācu "Bundesnachrichtendienst")
VFR Vācijas Federatīvā Republika
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
Rietumvācija Vācijas Federatīvā Republika, kas pastāvēja 1949.-1990. g.
Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.)
nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas
DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH")
sinerģisms Vācu teologa F. Melanthona (1497.-1560. g.) mācība par cilvēka līdzdalību Dieva žēlastības un glābšanas iegūšanā
Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis)
bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu
salezieši Vairāku Fransua de Sala vārdā dibinātu kongregāciju (1) locekļi
antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande)
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai
Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam)
Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai
sirpjknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Falculea palliata")
Vanualeva Vanua Levu, sala Fidži
CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā)
dārza vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia convolvulus syn. Polygonum convolvulus")
krūmāju vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia dumetorum syn. Polygonum dumetorum")
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
fālands Velns, Mefistofeļa nosaukums Gētes Faustā
korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši
patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme)
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
Artuā vēsturiska province Francijā (_Artois_), tās ziemeļos, gk. Padekalē departamentā, lielākā pilsēta - Arrasa
Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru
Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra
Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna
Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
Gijena un Gaskoņa vēsturiska province Francijas dienvidrietumos
Bearna vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta -- Po
Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province
Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze
Anžū vēsturisks apgabals (_Anjou_) Francijas rietumos, Luāras lejtecē
Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs
Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu
Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
Algarvi vēsturisks novads Portugāles dienvidos, Faru apgabala rietumu un centrālā daļa
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju
Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra
menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem
žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā)
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
Bordo vīni vieglie vīni, kas ražoti Bordo apgabalā Francijā
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru
elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF
Drošības padome viena no ANO vadošajām institūcijām, kuras uzdevums ir veicināt starptautisko mieru un drošību; pastāvīgie pārstāvji: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna
referendārijs viena no augstākajām amatpersonām Franku valstī, kuras kompetencē ietilpa karaļa lietvedības kārtošana
Austrumflandrija viena no Beļgijas provincēm (_Oost-Vlaanderen_), ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente
Antverpenes province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2867 kvadrātkilometri, 1683000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige
Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta
Flāmu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2106 kvadrātkilometri, 1038000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Lēvena
mangaraji viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
lio viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
siki viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
IO.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta operētājsistēmas _MS-DOS_ starta diskā un kurās ir ierīču draiveri ārējām iekārtām, piemēram, displejam, tastatūrai, diskdziņiem, seriālajai pieslēgvietai un reālā laika pulkstenim. Firmas _IBM_ versijā šīs datnes nosaukums ir _IBMBIO.COM_
apalji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tingiani viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bagobi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
mandaji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tiruraji viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
magiani viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kujononi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
tagbanuvi viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
palavani viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kalingi viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
kankanaji viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
nabaloji viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bontoki viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
subanoni viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
bilani viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
manobi viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
žironda viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus
FORTRAN viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs)
fortrans viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs)
elektriskā konstante viena no SI mērvienību sistēmas pamatkonstantēm (ε~0~), kas saskaņo elektrisko un magnētisko lielumu vienības – ε~0~=10^7^/4πc^2^=8,85418782·10^–12^ F·m^–1^
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris")
trešā kārta vienkāršie ļaudis Francijas kārtu parlamentā pirms 1789 revolūcijas (abas pārējās kārtas bija muižniecība un garīdzniecība)
Mindanao Musulmaņu autonomais reģions viens no 17 Filipīnu administratīvā iedalījuma reģioniem, platība - 26974 kvadrātkilometri, 177320 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Kotabato (ārpus reģiona)
Ligūrija viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra
superego viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
gallu gailis viens no Francijas nacionālajiem simboliem
Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
armaņjaki viens no lielākajiem Francijas feodāļu grupējumiem 15. gs. 1. pusē, Orleānas karaļu dzimtas pārstāvji
božolē viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā
Briseles reģions viens no trijiem Beļgijas reģioniem, atrodas valsts vidienē, to pilnībā aptver Flandrijas reģions, platība — 161,4 kvadrātkilometri, 1080000 iedzīvotāju (2014. g.)
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
polka mazurka Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids
plaukstveida vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula palmata")
purpursarkanā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula purpurea")
sarkanā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula rubra")
parastā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula ulmaria")
lielziedu vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula vulgaris syn. Filipendula hexapetala")
Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu
Badahšāna vilajets Afganistānas ziemeļaustrumos (_Badakhshān_), administrtīvais centrs - Feizābāda
Andidžonas vilajets vilajets Uzbekistānas austrumos (_Andijon viloyati_), ietver Fergānas ielejas austrumu daļu
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vijerbāna Vilērbāna - pilsēta Francijā
Vilnēvsīrlota Vilnēva pie Lo, pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot")
algebriska virsma virsma, kuras vienādojums ir F(x, y, z)=0 (F – polinoms ar reāliem koeficientiem)
Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
Belērs virsotne Francijā, Bretaņas reģiona Kotdamoras departamenā, augstums - 339 m
Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m
Barāftābs virsotne Irānā, Fārsas ostāna ziemeļu daļā, augstums - 3514 m
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
Benara virsotne Komoras salu Majotas salā, Francijas aizjūras kopienā Indijas okeānā, augstums - 660 m
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
Balaituss virsotne Pireneju rietumu daļā, uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3151 m
Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis
posibilisms Virziens Francijas sociālistiskajā kustībā 19. gs.
eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības
lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli
Visajanas jūra Visaju jūra Filipīnās
I Mendeļa likums, pirmās hibrīdu paaudzes pazīmju dominēšanas jeb vienveidības likums visiem homozigotisko vecākformu F~1~ hibrīdiem ir dominantās pazīmes
burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā)
VDK Vispārējā darba konfederācija (Francijā)
CGT Vispārējā darba konfederācija (franču "Confederation Generale du Travail"), dib. 1895, centr. Francijas arodbiedrību kustības organizācija
VFB Vissavienības Filatēlistu biedrība
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
Vitileva Viti Levu - lielākā sala Fidži salās
Vitrola Vitrole, pilsēta Francijā ("Vitrolles")
Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums
WF Volisa un Futuna, teritorijas divburtu kods
WLF Volisa un Futuna, teritorijas trīsburtu kods
Viti Levu vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidrietumos, lielākā Fidži sala, platība - 10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1322 m
Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m
freidisms Z. Freida filozofiski antropoloģiskās un psiholoģiskās koncepcijas, kā arī visas mācības un skolas, kas attīstījušās uz to bāzes; to teorētiskais pamats ir psihoanalīze
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi
dripsna Zaļžubīte ("Fringilla chloris")
zaļulītis Zaļžubīte ("Fringilla chloris")
Sāra Zāra - upe Francijā un Vācijā
napoleondors Zelta monēta 20 franku vērtībā, ko kala Francijā Napoleona I un Napoleona III laikā
zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
zemenes Zemenes ("Fragaria")
brakšenes zemeņu suga (_Fragaria viridis_) jeb spradzenes
dārza zemene zemeņu suga ("Fragaria ananassa")
meža zemene zemeņu suga ("Fragaria vesca")
spradzene Zemeņu suga ("Fragaria viridis")
agrārlikumi Zemes reformas projekti Francijā lielās revolūcijas laikā 18. gs. beigās
Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
Bangajas rags zemesrags Filipīnās, Austrumdavao provincē, Mindanao salas austrumu piekrastē
Bungas rags zemesrags Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumos
Joga rags zemesrags Filipīnās, Bikolas reģiona Katandvanesas salas ziemeļos, Filipīnu jūras piekrastē
Siatona rags zemesrags Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas dienvidos
Enkanto rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas austrumos, Centrālās Lusonas reģiona Filipīnu jūras piekrastē
Sanildefonso rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas austrumos, Centrālās Lusonas reģiona Filipīnu jūras piekrastē
Palananas rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas austrumu krastā, Kagajanas Ielejas reģionā
Bolinao rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas rietumu piekrastē, nošķir Lingajenas līci no Dienvidķīnas jūras
Eskarpadas rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumos
Mairairas rags zemesrags Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos
Melvila rags zemesrags Filipīnās, Mimaropas reģiona deinvidrietumos, Balabakas salas dienvidos, iesniedzas Balabakas šaurumā
Kalavita rags zemesrags Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Busuangas salas ziemeļrietumos
Kalavites rags zemesrags Filipīnās, Mimaropas reģionā, Mindoro salas ziemeļrietumos
Kauita rags zemesrags Filipīnās, Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā
Bulilujana rags zemesrags Filipīnās, Palavanas salas dienvidrietumu galā
Desoleišena rags zemesrags Filipīnu austrumos, Dinagatas salas ziemeļos, iesniedzas Leites līča dienvidu daļā
Agas rags zemesrags Francijā (_Hague, Cap de la_), Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
Barflēras rags zemesrags Francijā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, iesniedzas Sēnas līcī un Lamanšā
Antibas rags zemesrags Francijas dienvidaustrumos (_Antibes, Cap d’_), Piejūras Alpu departamentā, Ligūrijas jūras Azūra krastā
Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī
Balēnas rags zemesrags Francijas rietumos, Rē salas rietumu gala izvirzījums Biskajas līcī
Agras rags zemesrags Francijas ziemeļu daļā, Lejasnormandijā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
Sentebsheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Faifness zemesrags Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iesniedzas Ziemeļjūrā starp Fērtofteju un Fērtofortu
Rivtangi zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, izvirzījums Eisturojas salas ziemeļos
Kadlurs zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, Kalsojas salas ziemeļu gals
Barbarijas rags zemesrags Spānijā, Vidusjūrā, Baleāru salu Pitiūzu salu grupas Formenteras salas dienvidrietumos
Mouanēss zemesrags Sūrojas salas dienvidos, Fēru salu arhipelāga tālākais dienvidu punkts
landi Zemi, smilšaini līdzenumi Biskajas līča krastā Francijā; no jūras tos atdala kāpu grēdas
Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m
Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves
Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
Garonnas zemiene zemiene Garonnas lejtecē, starp Pirenejiem dienvidos un Centrālo masīvu ziemeļaustrumos, garums — \~200 km, zems, akumulatīvs līdzenums, mežainākais rajons Francijā; Akvitānija
Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā
Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi
Flandrijas zemiene zems līdzenums Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī Francijā, kāpu grēdas, augstums — līdz 150 m vjl.
Islandes-Fēru slieksnis zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā no Islandes un Fēru Salām
NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement")
Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu)
NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation")
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s))
Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve"
agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē
frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800. gadu
maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā)
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta
žūrija zvērināto sastāvs; zvērināto tiesa, piemēram, Anglijā, Francijā un Ziemeļamerikā
Hinseberga Zviedrijā vienīgais cietums sievietēm ("Hinseberg"), atrodas Frēvi Vestmanlandē
dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
ķivulis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis
skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas
monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls
parastā žubīte žubīšu dzimtas suga ("Fringilla coelebs")
ziemeļu žubīte žubīšu dzimtas suga ("Fringilla montifringilla"); ziemas žubīte
čirkšķis Žubīte ("Fringilla coelebs")
žubeklis Žubīte ("Fringilla coelebs")

F citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: