Paplašinātā meklēšana

Meklējam Dū.

Atrasts vārdos (59):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

hau duju dū?

Atrasts skaidrojumos (523):

Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants.
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru.
Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
dūce Dūcis.
uzdūkt Dūcoši dziedāt.
dūzas Dūcošs troksnis.
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizdundurēt Dūcot kurp doties.
aizdundurot Dūcot kurp doties.
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
dūdinieks Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
kulenes Dūdas, dūkas.
some Dūdas, kulenes, dūkas.
musette Dūdas.
soma Dūdas.
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
aizdūdot Dūdojot likt aizkrist ausīm, apdullināt.
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
dūkot Dūdot (1).
bulināt Dūdot (par balodi).
ūkstēt Dūdot (par balodi).
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dūku Dūdot, rubināt.
dūdāt Dūdot.
dūdināt Dūdot.
gudžot Dūdot.
guģēt Dūdot.
guģināt Dūdot.
guģot Dūdot.
gūgot Dūdot.
ulināt Dūdot.
ūlot Dūdot.
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
bāga Dūdu basa stabules.
dūdaļnieks Dūdu spēlētājs.
dūdelnieks Dūdu spēlētājs.
dūdmanis Dūdu spēlētājs.
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dīža Dūju suga.
dūkaļa Dūkala.
dūkana Dūkala.
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkainbērs Dūkanbērs.
dūkains Dūkans (1).
dūcis Dūkans zirgs.
dūkainis Dūkans zirgs.
dūkanis Dūkans zirgs.
dūms Dūkans, tumši pelēks.
dūkani Dūkans.
dūkijs Dūkans.
dungans Dūkans.
dūknēja Dūknējs.
sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
žūksnis Dūksnājs, dumbrājs.
poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
dūksnējs Dūksnājs.
slēksne Dūksne, purvs.
stulbe Dūksne, staigņa.
šopa Dūksne.
dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs; dumbrājs.
sutnājs Dūkstaina, ar zāli apaugusi, bet ziemā neaizsalstoša vieta.
dubrs Dūkstains meža ceļš pa melnzemi.
pīss Dūkstains purvs.
čūslains Dūkstains, ar nelieliem purviem starp ciņiem.
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
dūknējs Dūkstains; duknējs.
duknējs Dūkstains; dūknējs.
dūksnains Dūkstains.
dūksns Dūkstains.
dūksnājs Dūkstājs; staigna purvaina vieta.
dūksnēja Dūkstājs; staigna purvaina vieta.
duknājs Dūkstājs.
dūknājs Dūkstājs.
dūkstenis Dūkstājs.
chiloscyphus Dūkstenītes.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā.
dubaks Dūksts uz ceļa.
nezaņķis Dūksts, dūkstājs.
duļķe Dūksts, muklājs, purvs.
dumbēris Dūksts, peļķe.
dumbieris Dūksts, peļķe.
rūgsnis Dūksts, staigne; izrūdzis purvs.
rūksnis Dūksts, staigne.
lomens Dūksts, zema vieta tīrumā.
ūksts Dūksts; slīksnājs.
dūkņa Dūksts.
dūksna Dūksts.
dūksne Dūksts.
dūksnis Dūksts.
stigums Dūksts.
žalga Dūksts.
Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
dunēt Dūkt (1).
žvurgt Dūkt (par dūmvadu).
žvurgzdēt Dūkt (par dūmvadu).
ūbināt Dūkt kā balodis.
zumbāt Dūkt, dungot.
dunkstēt Dūkt, džinkstēt, sanēt.
dzindzināt Dūkt, džinkstēt, skandināt.
dundurot Dūkt, murmināt.
sumināt Dūkt, rūkt, stipri sanēt.
dundurēt Dūkt, rūkt, zuzēt.
žūkt Dūkt, rūkt.
ņūkt Dūkt, sanēt, kliegt.
žvurdzēt Dūkt, spurkšķēt, sprakstēt.
sviukšēt Dūkt, zuzēt, šņākt, žvīkstēt.
špinkstēt Dūkt, zuzēt.
zūzāt Dūkt, zuzēt.
zūzēt Dūkt, zuzēt.
zūzot Dūkt, zuzēt.
dāderēt Dūkt.
dārkt Dūkt.
zumzot Dūkt.
Dūku ezers Dūku ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā.
Dūks Dūku ezers Mārcienas pagastā.
Duku ezers Dūku ezers Mārcienas pagastā.
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
podiceps Dūkuri.
dukuris Dūkuris 2.
podicipedidae Dūkuru dzimta.
podicipediformes Dūkurveidīgo putnu kārta.
dūķeris Dūķerēšanas jeb dūlēšanas rīks, ar ko nakts tumsā gaismu rāda.
duklēt Dūķerēt.
dūklēt Dūķerēt.
ūķerēt Dūķerēt.
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
Dūķu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
Dukļu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
Dūķa ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Dūķu Dūķu ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā.
piedūlēt Dūlējot piezvejot.
dūlot Dūlēt (1).
padūlēt Dūlēt (1).
padūlēt Dūlēt (2).
dūlāt Dūlēt, bites kāpjot.
Dūma Dūma ezers - Ķiruma ezers Vecates pagastā.
kūpains Dūmains, kūpošs, apkvēpis, sutīgs.
dūmāts Dūmains.
dūmots Dūmains.
dūmēks Dūmaka (1).
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
rūģe Dūmaka, krēsla.
dūmāka Dūmaka.
dūmāks Dūmaka.
dumāksnis Dūmaka.
dūmonis Dūmaka.
timakla Dūmaka.
sadūgt Dūmakainam, drūmam, tumšam kļūt.
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
dūmakots Dūmakains (1).
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
dūmonaiņš Dūmakains, miglains.
sutrains Dūmakains, smacīgs (gaiss).
apduzējis Dūmakains; miglains.
aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts.
aizdumējis Dūmakains.
dugains Dūmakains.
dūmakainis Dūmakains.
dūmakaiņš Dūmakains.
dūmāksnaiņš Dūmakains.
sadunējis Dūmakains.
timakains Dūmakains.
vingens Dūmakains.
dūle Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs.
dūlējs Dūmeklis bišu apdūmošanai; dūlājs.
dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs.
dūlis Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
dūlājs Dūmeklis, ierīce bišu dūmošanai.
dūmenieks Dūmeklis.
grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus").
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
komīns Dūmenis.
Dūmu ezers Dūmezers, ezers Ances pagastā.
Dūņu ezers Dūmezers, ezers Ances pagastā.
dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus.
kūpaiņi Dūmi, tvaiki.
doumi Dūmi.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
dūmvielas Dūmojošas vielas; vielas, kas atmosfērā veido noturīgus aerosolus (dūmus, miglu).
kūpekļi Dūmojoši objekti, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
dūmoņains Dūmonaiņš.
uzkūpēt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
uzkūpt Dūmos apkūpēt, nokvēpt.
aprūcināt Dūmos apžāvēt.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
dūmaties Dūmos kaltēt, žāvēt.
dūmot Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
dūmināt Dūmos žāvēt, cept.
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
kūpoļot Dūmot, kūpēt.
kūpuļot Dūmot, kūpēt.
doumot Dūmot.
dūmat Dūmot.
dūmēt Dūmot.
kvēpot Dūmot.
dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm.
kalpaks Dūmtveris.
aizmiglošana Dūmu aizsega izveide.
kapnometrija Dūmu biezuma mērīšana; oglekļa dioksīda kvantitatīva noteikšana.
dūmenieks Dūmu caurums, dūmu lūka.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē.
dūmains Dūmu krāsā, pelēks.
dūmājs Dūmu krāsā, pelēks.
repens Dūmu logs.
dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka.
dimovuška Dūmu svece.
dūmene Dūmu svece.
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
kampeša Dūmu uztvērējs pirtī.
kampetis Dūmu uztvērējs pirtī.
cuka Dūmu vilkme.
dūka Dūmvada aizbīdnis.
šībele Dūmvada aizbīdnis.
šīveris Dūmvada aizbīdnis.
zašauka Dūmvada aizbīdnis.
zastova Dūmvada aizbīdnis.
ore Dūmvada eja.
rieris Dūmvads (krāsnī); iere (3).
iere Dūmvads (krāsnī).
ieris Dūmvads (krāsnī).
cuka Dūmvads (skurstenī); krāsns, plīts, sildmūru dūmeja.
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere.
čoriņš Dūmvads, mūrītis.
dūminis Dūmvads, skurstenis.
čoriņa Dūmvads.
dūmine Dūmvads.
dūmvadis Dūmvads.
rūks Dūmvads.
šnepe Dūmvads.
prieda Dūna, pūka.
pūka Dūna.
pludaksnis Dūnas, dubļi.
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
dūjas Dūnas, pūkas.
puks Dūnas; pūka.
doņi Dūnas.
dounas Dūnas.
dūja Dūnas.
dūņas Dūnas.
dūnspalvas Dūnas.
Dunekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā.
Dūnekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā.
ptilidium Dūnītes.
Kingstauna Dūnliera - pilsēta Īrijā.
plimo Dūnu sega.
virspēlis Dūnu sega.
dūņājs Dūņaina vieta.
Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā.
dūņezers Dūņains ezers.
dūņijs Dūņains, dubļains.
dūņojs Dūņains, dubļains.
dugnējs Dūņains, neskaidrs.
dūņainis Dūņains.
dūnains Dūņains.
dūnaiņš Dūņains.
dūņaiņš Dūņains.
dūņāts Dūņains.
dunkains Dūņains.
dūnaine Dūņājs.
dūņains Dūņām klāts.
dumbla Dūņas, dubļi.
dūna Dūņas, dubļi.
dungla Dūņas, dubļi.
douņas Dūņas.
dumblis Dūņas.
dūņa Dūņas.
dūņi Dūņas.
dūniņi Dūņas.
sēra Dūņas.
ūkņa Dūņas.
limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints.
megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta.
Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā.
Līlastes Dūņezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā.
Dūņu-Lilastes ezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā.
Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un Limbažu pagastā.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā.
periophtalamus Dūņlēcēji.
peloterapija Dūņu dziedniecība.
Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka.
Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka.
Ozolupīte Dūņupe, Abavas pieteka.
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Kapura Dūņupe, Sudas pieteka.
Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
spercheidae Dūņvaboļu dzimta.
spercheus Dūņvaboļu dzimtas ģints.
plaukstiņi Dūraini cimdi.
plaukstoņi Dūraini cimdi.
kulainis Dūrainis, cimds, kas ietver kopēji visus pirkstus izņemot lielo.
plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
dūrenieks Dūrainis.
kulainieks Dūrainis.
kūlainis Dūrainis.
kulaiņš Dūrains (cimds).
plaukstains Dūrains (cimds).
kulāņi Dūraiņi bez īkšķiem.
plauksteņi Dūraiņi, cimdi.
apmauči Dūraiņi.
dūraines Dūraiņi.
dūrainieki Dūraiņi.
dūrānes Dūraiņi.
dūrenieki Dūraiņi.
kulaiņi Dūraiņi.
kulenieki Dūraiņi.
duralumins Dūralumīnijs.
Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka.
ņuka Dūre, duncka.
kurlaks Dūre, kulaks.
Kulla Dūre, ūdenstece Burtnieku novadā.
Duhrenhof Dūre.
duka Dūre.
dulle Dūre.
dulne Dūre.
duņķis Dūre.
dūris Dūre.
kulaks Dūre.
kumste Dūre.
riešķa Dūre.
dīgulis Dūrējs sānos, sāpes ķermenī.
kauka Dūrējs sānos; sāpes mugurā, krustos.
dura Dūrējs sānos.
duras Dūrējs sānos.
padures Dūrējs, durošas sāpes.
dūriķis Dūrējs.
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
haematopinus Dūrējutu apakškārtas ģints.
pediculus Dūrējutu apakškārtas ģints.
phthirus Dūrējutu apakškārtas ģints.
haemotipus Dūrējutu kārtas ģints.
dūrenieks Dūrenieki.
Melderīšu dzirnavezers Dūres ezers Burtnieku pagastā.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
dukņa Dūres sitiens, dunka.
dukns Dūres sitiens, dunka.
duņķis Dūres sitiens, dunka.
bukstiņš Dūres sitiens, grūdiens sānos.
buksts Dūres sitiens, grūdiens sānos.
dūka Dūres sitiens.
dulaka Dūres sitiens.
dūriens Dūres sitiens.
mukšis Dūres sitiens.
mahoviki Dūres.
dūrgalans Dūrgalans krekls - krekls bez manšetēm.
adatdūriens Dūriens ar adatu.
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu.
pneimocentēze Dūriens plaušās diagnostikas vai terapijas nolūkā.
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus.
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
centēze Dūriens, punkcija.
dūrienis Dūriens.
mukšs Dūrs sitiens.
Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka.
dūšība Dūša (1).
pauga Dūša, pārgalvība.
paugas Dūša, stūrgalvība.
doša Dūša.
vere Dūša.
ņukāt Dūšīgi ēst.
zoņķēt Dūšīgi ēst.
knazot Dūšīgi iet.
knazot Dūšīgi līt.
stērķēt Dūšīgi nopērt.
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu.
vicāt Dūšīgi strādāt.
leknēt Dūšīgi, rijīgi ēst.
meņča Dūšīgs (nadzīgs) cilvēks.
ogatns Dūšīgs (par dzīvnieku, piemēram, vērsis).
ērdoksnis Dūšīgs puisis.
dūšainis Dūšīgs vīrs.
smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
centrs Dūšīgs, drošs, drošsirdīgs.
pravans Dūšīgs, iznesīgs, krietns.
plātns Dūšīgs, izturīgs.
špendīgs Dūšīgs, jautrs.
pravarns Dūšīgs, krietns, izveicīgs.
vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
okatns Dūšīgs, manīgs.
biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
dūšains Dūšīgs.
dušīgs Dūšīgs.
dūšīns Dūšīgs.
plaušīgs Dūšīgs.
ukurains Dūšīgs.
ešķins Dūzis kāršu spēlē.
tūzis Dūzis.
tuzs Dūzis.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
Dūņenieks Ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers.
Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers.
Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers.
Dūneklis Ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers.
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Žīguru ezers ezers Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Dūņezers.
Duņieris Ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers.
Dūņainis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers.
Dūmezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 3,3 ha; Dūmu ezers; Dūņu ezers.
Dūņezers Ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Dubeļka Lielais Dūbuļs - ezers Aglonas pagastā.
Lielais Dubuļkas ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
Duboļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā.
Dūbuļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā.
Dubuļu ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā.
Dubeļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā.
Dubuļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā.
Līlastes-Dūņu ezers Lilastes un Dūņezers Ādažu pagastā.
dūcenieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
dūcnieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka.
Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
dūreniski Pēc Dūres pagasta paražām.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Monbeljāra Pilsēta Francijā ("Montbéliard"), Franškontē reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, netālu no Šveices robežas, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Bezansona Pilsēta Francijas austrumos (Besancon"), Juras kalnu piekājē, Franškontē reģiona un Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.).
Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajona pašvaldībā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji.
Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants.
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi.
Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku).
dūmelnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" iedzīvotāji.
Dūmelciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" nosaukuma variants.
Dumciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Dūmciems" nosaukuma variants.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Okurjanica ūdenstece Augšdaugavas novada Salienas pagastā, iztek no Dūnakļa ezera, \~1 km garumā ir Baltkrievijas robežupe, ietek Kamienka ezerā Baltkrievijā.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
Donaviņa ūdenstece, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru, Limbažu pilsētas teritorijā, garums - 1,5 km; Donava; Nabesupe; Nabes upe.
Lū Upe Francijas austrumu daļā ("Loue"), Dū kreisā krasta pieteka.
Svētupe upe Limbažu novadā, garums - 48 km, kritums - 49 m, iztek no Dūņezera, ietek Rīgas jūras līcī.
Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants.
dūķerieši Valmieras novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dūķeri" iedzīvotāji.
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
Strumpe Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
Spārupīte Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums.
Strumpīte Vārmes pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dū.