dūšība
Lietojuma biežums :
dūšība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūšība | dūšības |
| Ģen. | dūšības | dūšību |
| Dat. | dūšībai | dūšībām |
| Akuz. | dūšību | dūšības |
| Lok. | dūšībā | dūšībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gluži tāda pate vīrišķa dūšība sastopama nel.
- Mani tas tā pārsteidza kā zibens sitiens bez brīdināšanas – pēc pārmērīgās dūšības un pat vieglprātības no viņas puses visos iepriekšējos vakaros, ka pat nezināju, ko teikt, – pēdīgi sāku raudāt, sajuzdamies apmēram “ Vai tagad nu patiešām viss ir beigts?”
- Par dzejniecēm seksuālistēm viņš nosauca Angeliku Gailīti, kura ārpus dzimuma sakariem ar vīrieti neredzot citas problēmas dzīvē, bet par Aīdas Niedras dzeju bilda, ka neviena latviešu dzejniece līdz šim neesot ar tādu vaļsirdību un drosmi kultivējusi horizontālā stāvokļa poēziju un ka pat Edvarts Virza nobālot šīs seksuāli amazoniskās dūšības priekšā.
- Tev piemīt dūšība, bet arī mīlīgums,
- Jūsu dūšība ir apbrīnojama!