dūšīgs
dūšīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dūšīgs | dūšīgi |
Ģen. | dūšīga | dūšīgu |
Dat. | dūšīgam | dūšīgiem |
Akuz. | dūšīgu | dūšīgus |
Lok. | dūšīgā | dūšīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dūšīga | dūšīgas |
dūšīgas | dūšīgu |
dūšīgai | dūšīgām |
dūšīgu | dūšīgas |
dūšīgā | dūšīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dūšīgais | dūšīgie |
Ģen. | dūšīgā | dūšīgo |
Dat. | dūšīgajam | dūšīgajiem |
Akuz. | dūšīgo | dūšīgos |
Lok. | dūšīgajā | dūšīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dūšīgā | dūšīgās |
dūšīgās | dūšīgo |
dūšīgajai | dūšīgajām |
dūšīgo | dūšīgās |
dūšīgajā | dūšīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dūšīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Drosmīgs.
1.3.pārnestā nozīmē Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu).
2.Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
2.1.Tāds, kas daudz ēd; tāds, kas daudz dzer.
2.2.parasti formā: apstākļa vārds Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
2.3.Paresns, korpulents.
2.4.Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens operators bija tāds diezgan dūšīgs un viņš šajā caurulē iesprūda.
- Paskatieties, kādi spēcīgi un dūšīgi puiši piedalās vīriešu bobsleja sacensībās.
- Dūšīga niknacu vecene izgāž atkritumu kulīti tieši uz galvas kārniem kaķiem.
- – draudīgi ievaicājās dūšīgais Rūķis Cīnītājs un pavirzījās uz svešā pusi.
- Vecmāma bija dūšīga sieviete, kura visapkārt vēdīja valgu sviedru dvaku.