Paplašinātā meklēšana

Meklējam ļava.

Atrasts vārdos (63):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (725):

āmals Āboliņa pļava
āmulene Āboliņa pļava
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
plūdaine pļava applūdusi pļava
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
trasa ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā)
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
čunčure ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava
apdarene ar sētu iežogota pļava
parudze ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā)
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām
ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji
verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji
verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants
Kortenhof Beļava
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas
pinčkas buršanās līdzekļi, nešļavas, pesteļi
bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas
aizbāznis Burvja nešļava
ojāgs Burvju likums, t. s. nešļavas
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
nešļavnieks cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2)
plintauka Ciņaina pļava
Acer saccharum cukura kļava
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
asāks dārza pļava
trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums
pļavele dem. --> pļava
pļaviņa dem. --> pļava
Dindiņš Dindiņu ezers Beļavas pagastā
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.)
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
guļšņava Guļava
gultinis Guļava
maķis Guļava
pūslainis Guļava
suteklis Guļava
sutenis Guļava, sliņķis
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
stukme Izbradāta pļava
dedze Izdegusi pļava vai nora
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
Acer palmatum Japānas kļava
skārbulis kāda pļavas puķe
plaktenis kāda zināma pļavas puķe
medumnica kādas pļavas nosaukums
Ozolnīca kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē
medkanniņa kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī)
Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte
Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Acer pseudoplatanus kalnu kļava
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
kļavis Kļava
kļeva Kļava
Kļeva Kļava - upe Baltkrievijā
kļavaina Kļavaine
kļaviens Kļavaine
kļevaine Kļavaine
kļeviene Kļavaine
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
acer Kļavas - kļavaugu dzimtas ģints
āzītis Kļavas auglis
kļavlapa Kļavas lapa
aceraceae Kļavaugi - sapindu rindas kļavu dzimta
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
koppļava Kopējā pļava
bīdra pļovas kopējas pļavas
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji
Acer ginnala krasta kļava
kārnēklis Krūmaina pļava
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
kūlenīca Kūlnīca - ar kūlu apaugusi pļava
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas
Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli
staraina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa)
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
Acer campestre lauka kļava
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle
galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā
Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
darīms Līdumā izveidta pļava
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas
lāms Liela, līdzena pļava (bez krūmiem un ciņiem)
lieģis Liela, līdzena pļava ar kuplu zāli
lēkužas Liela, mitra pļava
liekna Liela, slapja pļava
lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava
Acer macrophyllum liellapu kļava
beļavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji
Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā
siklis mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
mezofila pļava mēreni mitra pļava
silava Meža pļava
grūžņas Meža pļavas, kas atrodas tālu no mājām
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis
sabulis Miegainis, guļava
pļumete Miegamice, guļava
lānis Mikla pļava
higrofila pļava mitra pļava
stoklājs mitra pļava
spilvis Mitra pļava
draņas Mitra pļava, kas bieži pārplūst
valgmājs Mitra pļava, mitra vieta
ļevēnīca Mitra vieta, purvaina pļava
tērce Mitra, auglīga pļava
lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava
vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus
bala Nederīga, slapja pļava, zeme
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava
sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts
ieroze neliela pļava
pļausteklis neliela pļava
pļavene neliela pļava
liekiņa neliela pļava māju tuvumā
mežmālis neliela pļava meža ielokā
rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā
steģene neliela pļava mitrā vietā
rinka neliela pļava starp tīrumiem
joma neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem
kļavēns Neliela, maza kļava
lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
nešļa Nešļava
nešlava Nešļava
nocilas Nešļavas, nesamie; burvja nešļavas
pinčas Nešļavas, pesteļi
bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi
atgube no krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava)
griezinājs Nopļauta pļava
noūkāt Novākt (sienu no pļavas)
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri
Acer negundo ošlapu kļava
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
varens par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari
Acer platanoides parastā kļava
kļavkoks Parastā kļava ("Acer platanoides")
kļavs Parastā kļava ("Acer platanoides")
kļevs Parastā kļava ("Acer platanoides")
randu parasti savienojumā "randu pļavas": zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava
pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām
ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām
plasa Pārplūdusi pļava
pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava
prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
plūdene Pavasarī applūstoša pļava
Acer pensilvanicum Pensilvānijas kļava
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos)
aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava)
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle
Mednogorska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu
Lisas ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā
Ļisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā
Pinteļa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā
Pinteļu ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā
Lisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā
babūksnīte Pļava
druviņa Pļava
nīta Pļava
pļāva Pļava
pļāve Pļava
plēte Pļava
pļeva Pļava
pļevaine Pļava
kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi
bezzāļu pļava pļava bez zāles
randa Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
randus Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
misikas Pļava mežā
līksnis Pļava meža ielokā
salnika Pļava meža vidū
vada Pļava meža vidū
kamāre Pļava mitrā vietā pie ezera
darījums Pļava nolīstā līdumā
mājapužpļava Pļava pie mājas zemākā vietā
tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava
lincis Pļava upes līkuma krastā
odine Pļava zemā un mitrā vietā
lukste Pļava zemā, miklā vietā
liekums Pļava zemākā vietā; staignas ganības
mežpļava Pļava, kas atrodas mežā vai meža ielokā
zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā
skostene pļava, kur aug skostes
alksna Pļava, kur ir auguši vai aug alkšņi
asaks Pļava, kur parasti aug cieta, asa zāle
kosens Pļava, kurā aug kosa
siena pļava pļava, kurā gatavo sienu
bauska Pļava, kurā ir sausa, neauglīga augsne
pieva Pļava, lanka
pļavīgsnējs Pļavai, siena pļavai līdzīgs
lekas Pļavas
Saxifraga granulata pļavas akmeņlauzīte
sīpoliņu akmeņlauzīte pļavas akmeņlauzīte
pļavsargs Pļavas apsargātājs
Festuca pratensis pļavas auzene
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte
Geum rivale pļavas bitene
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale")
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale")
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale")
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale")
medene Pļavas bitene ("Geum rivale")
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale")
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale")
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
pļavu čipste pļavas čipste
čipstiņš Pļavas čipste ("Anthus pratensis")
čipsts Pļavas čipste ("Anthus pratensis")
mežjoma Pļavas daļa, kas iestiepjas mežā
Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa
bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
plakanzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
Centaurea jacea pļavas dzelzene
dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
bitene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
cītine Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
dadzis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
dadzītis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
daklis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
grietiņa Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
pumpene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
suseklīte Pļavas dzelzene ("Centuera jacea")
Geranium pratense pļavas gandrene
gargrodas pļavas pļavas gar grodu
Hypnum pratense pļavas hipns
Pastinaca sativa pļavas jeb sējas pastinaks
Equisetum pratense pļavas kosa
pļavu ķērsa pļavas ķērsa
Cardamine pratensis pļavas ķērsa
miroņpuķe Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
miroņzāle Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
ziepene Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
kārsa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērkši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērsas Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērse Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērsis Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērstiņa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķerza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ķērza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
ziepīte Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis")
Lacerta vivipara pļavas ķirzaka
Alopecurus pratensis pļavas lapsaste
galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
Circus pygargus pļavas lija
Linum catharticum pļavas liniņš
pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum")
pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga
Thesium ebracteatum pļavas linlape
pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu
pļavmale Pļavas malējā josla; josla gar pļavu
Melampyrum pratense pļavas nārbulis
plikstiņš pļavas nārbulis ("Melampyrum pratense")
smildzene pļavas nosaukums
smildziens pļavas nosaukums
posiens pļavas nosaukums, vārds
pope pļavas pie ezera
Clitocybe rivulosa pļavas piltuvene
baltā puķe pļavas pīpene
Tragopogon pratensis pļavas plostbārdis
arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
žārbulīte Pļavas puķe ar dzeltenīgiem ziediem
bundaga Pļavas puķe ar dzeltenu ziedu, saulpurene
Campanula patula pļavas pulkstenīte
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula")
Rosa pratorum pļavas roze
Salvia pratensis pļavas salvija
siena mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis")
sievu mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis")
salviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis")
zalviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis")
Pulsatila pratensis pļavas silpurene
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis")
vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis")
Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga
Poa pratensis pļavas skarene
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms
steģere Pļavas strēmele starp laukiem vai mežā
lodze pļavas stūris, kas palika, sadalot pļavu vienādās daļās
Tringa totanus pļavas tilbīte
pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris")
tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus")
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga
phleum pratense pļavas timotiņš
simols pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timantiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timotei Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timotējs Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timots Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timuks Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timutiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
vālītes Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
Pulsatila x wolfgangiana pļavas un meža silpurenes hibrīds
vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium")
bars Pļavas vai lauka josla, ko apstrādā vienā paņēmienā - pļāvējs nopļauj vienā gājienā, linu plūcējs noplūc, sējējs apber vienā gājumā
sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
Maniola jurtina pļavas vēršacītis
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos
pļavasviducis Pļavas vidusdaļa
pļavasvidus Pļavas vidusdaļa
Succisa pratensis pļavas vilkmēle
bukulapas Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
dundurāboliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
dunduramoliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
dunduramols Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
kazlēpe Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
kazlēpes Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
kazmēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vecvīrpoga Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vellakastiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vilkamēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vilkamēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vilkumēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
vilkumēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
zilgaiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis")
Marasmius oreades pļavas vītene
balgalvis Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum")
baltgalvji Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum")
Trisetum flavescens pļavas zeltauzīte
auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
Lysimachia nummularia pļavas zeltene
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
Gagea pratensis pļavas zeltstarīte
applūdu pļavas pļavas, kas regulāri pārplūst
idri pļavas, kuras pavasaros pārplūst
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis")
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas
pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior")
vienkāja Pļavauzīte ("Helictotrichon")
vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja
helictotrichon Pļavauzītes
Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
čikste Purva pļava
tīreklis Purva pļava
štedzere purvaina meža pļava
pārpalas purvaina pļava
purvene purvaina pļava
dūkaļa Purvaina pļava
dumbra Purvaina pļava
dupenis Purvaina pļava
lekminis Purvaina pļava
šļanka Purvaina pļava
stramene Purvaina pļava
virga Purvaina pļava
žūklis Purvaina pļava pie upes
pīsāji Purvaina pļava, tīrums
pīsums Purvaina pļava, tīrums
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu
stramenes purvaina, klaja pļava
līkstavas Purvaina, liela pļava
purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju
tīreksnis purvs, kas iztīrīts siena pļaušanai; pļava, kas iztīrīta no pameža un koku celmiem
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
rāja Rājums - izcirtums, līdums; neliela meža pļava izcirtumā
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
Acer rufinerve rupjdzīslu kļava
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
Nunivaka sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus
Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis
Acer rubrum sarkanā kļava
Trifolium pratense sarkanais jeb pļavas āboliņš
kļavieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kramija Sausa izkaltusi pļava
vilkakūlas pļava sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
svilta Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
svilte Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava
svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene
zemdega Sausa, sūnaina pļava
naudīna Savvaļas augs (_hip.:_ pļavas nārbulis)
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
guļšņavniece Sieviešu dzimtes guļava
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
skaistule Skaista sieviete, daiļava
grendze Slapja meža pļava
dimuksnis Slapja pļava
rečka Slapja pļava mežā
leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas
pestis Slinks cilvēks, guļava
sūtoņa sliņķis, guļava
lunga Sliņķis, guļava
sautis Sliņķis, guļava
posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis"
sutnis Sliņķis, slaists, guļava
Sprivuļa ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
Sprivuļu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
Putriņu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā
slīksnaine Staigna pļava
līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram
ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
Acer saccharinum sudraba kļava
sudrabkļava Sudraba kļava
pirza sūnaina pļava
pirza Sūnaina, dūkstaina pļava
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā
lini šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža
cesļavieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļava" iedzīvotāji
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
daudzgulētājs tāds, kas daudz guļ; guļava
daudzgulis tāds, kas daudz guļ; guļava
kļavinis tāds, kas ir iegūts, gatavots no kļavas koksnes
znaulis tāds, kas ne par ko nerūpējas, guļava
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
Nariņciems Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavas" daļa
liesa tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele
Acer tataricum Tatārijas kļava
aizgravis Tīrums vai pļava, kas atrodas aiz gravas
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
rīkums uzarta pļava
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā
kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis
galenes Vistālākās pļavas
Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji
sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji
lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst
melddzira Zema pļava, kur aug meldri
meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta
slēne Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem
renstele Zema vieta, noteka, pļava
vanga Zema, mitra pļava; līdzena palieņu pļava gar upmalu, ezermalu
leknums Zema, mitra vieta (piemēram, pļava)
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū
puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi
enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam
Helictotrichon sempervirens zilganā pļavauzīte
mūžzaļā pļavaudzīte zilganā pļavauzīte

ļava citās vārdnīcās:

MEV

ļava