Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēsti.

Atrasts vārdos (100):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (376):

atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
aizasēsties Aizsēsties
aizsēst Aizsēsties
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
sēdēties apsēsties
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
atsaēsties Atēsties
attikties Atēsties, atdzerties
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
piezlanīt ātri rijot pieēsties
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
atsasēsties Atsēsties
atsēst Atsēsties
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu)
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
sirdēdas Bēdas; sirdēsti
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
saslānīties cieši sasēsties
zeņķēties Cietēt, nosēsties
ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
vēstnesis cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis
ziņnesis cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis
rīklēties Cīnīties, plēsties
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
ķimzāt daudz ēst, saēsties
iepikāties daudz saēsties
sasmecēt daudz saēsties
blazdoties Dauzīties, plēsties
rasāds dēsti
rasuods dēsti
sējeņi Dēsti
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību)
ergāties Dusmoties; plēsties
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties
piemeķēties Garšojot pieēsties
saslīgt Grimt, sēsties
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot)
iesaplēsties Ieplēsties
iesasēsties Iesēsties
ietupināties Iesēsties
iesēst Iesēsties (1)
iesēst Iesēsties (2)
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
ietutināties Ietupties, iesēsties
izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
izaēsties Izēsties
izgraulēties Izēsties
izsukāties Izēsties
izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem)
izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti)
izplāvāties Izplatīties, izplēsties
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
izknīzāties Izplēsties, izplūkties
izerģēties Izpriecāties; izplēsties
izellēties Izrāties, izplēsties
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.)
padusēt kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties
pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
sazoņķēties kārtīgi pieēsties
saklecēties Kārtīgi saēsties, sadzerties
klupt matos kauties, plēsties
ķūlēties Kauties, plēsties
loskāties Kauties, plēsties
mizāties Kauties, plēsties
mizoties Kauties, plēsties
šļaukāties Kauties, plēsties
žaustīties Kauties, plēsties
pļokāties Kauties; plēsties
štaukāties Kauties; plēsties
zvektēties Kauties; plēsties
kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks
izplatīties kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem)
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām)
sazekstēties krietni saēsties
parēpt Krietni saēsties
pieķīpot Krietni saēsties
piekrauties Krietni saēsties
sazolēties Krietni saēsties
sazvekstēties Krietni saēsties
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties
luntēt Krietni saēsties; klencēt; strēbt
krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem)
saķosēties labi saēsties
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti)
piežubināt lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties
atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt
nolaisties Lēni nosēsties, nogulties
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus)
nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties
aizjoņot ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
nagēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti
naģēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti
ietupstīt Nevīžīgi iesēsties
tupstīt Nevīžīgi sēsties
lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali
nenoēsties nolieguma darb. v. --> noēsties
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
uzplakt Nosēsties
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
nosēst Nosēsties (par cilvēku)
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās
dasēsties Nosēsties blakus
pasēst Nosēsties, apsēsties
sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni)
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
atgulēties Nosēsties, saplacināties
zakāties Nosēsties, sēsties
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1)
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji
sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji
pasītināties Paēst, paēsties
ieglecēt pakāpeniski iegrimstot, nosēsties
apsēdināt Palīdzēt apsēsties
saplēsināt panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt
pavirgāties Paplēsties
švirkstēt par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti
pārdzīties Pārēsties
pārēst Pārēsties
pārrīties Pārēsties
pārsaēsties Pārēsties
saslānīties Pārēsties
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem)
pārstrēbties Pārēsties (strebjot šķidru ēdienu)
pārlakties Pārēsties lieliem malkiem ēdot, rijot šķidru barību (par suņiem un kaķiem)
piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai
pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
pārsēst Pārsēsties
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
pasēsties Pavirzīties un apsēsties
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas
pielocīt vēderu pieēsties
sastiprināties pieēsties
lobīties Pieēsties
piecirsties Pieēsties
piedzīties Pieēsties
pieēst Pieēsties
piegrūsties Pieēsties
piegumzīties Pieēsties
piegūznīties Pieēsties
pieķīpāties Pieēsties
pieknotēt Pieēsties
piekresties Pieēsties
pielepēties Pieēsties
pielocīties Pieēsties
pierīt Pieēsties
piesisties Pieēsties
piesormēties Pieēsties
pieštapēties Pieēsties
pieštopēties Pieēsties
piestrebties Pieēsties
piestūķēties Pieēsties
piesukāties Pieēsties
pietiesāt Pieēsties
pietusnīties Pieēsties
pievīstīt Pieēsties
piezalēt Pieēsties
piezlāģēt Pieēsties
uzlādēties Pieēsties
pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru)
pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā
piemašņoties Pieēsties (nelaikā)
pieklesēties Pieēsties (par cūkām)
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem)
pieklesēt Pieēsties (parasti biezputru)
pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam)
pienašķēties Pieēsties gardumus
piepļunkāt Pieēsties ko šķidru
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
noknietēt Pieēsties, apēst
piedumbrāties Pieēsties, pārēsties
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu
saklesēties Pieēsties, pierīties
saklesties Pieēsties, pierīties
pielikties Pieēsties; arī piedzerties
pielādēties Pieēsties; pārēsties
atmest asti piesēsties
atmest dibenu piesēsties
piesēdēt Piesēsties (2)
pietesties Piestrēbties; pieēsties
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties
pielikt vēderu pilnīgi paēst, pieēsties
virgāt Plēst, plēsties, ecēties
erskāties Plēsties
ērskāties Plēsties
mušķīties Plēsties
nagoties Plēsties, bārties
villāties Plēsties, kauties
virgāties Plēsties, kost viens otram, ķildoties
dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties
ģickāties Plēsties, novalkāties
knīzāties Plēsties, plūkties
vilnāties Plēsties, plūkties
ķiskāties Plēsties, strīdēties
panckoties Plūkties, kauties, plēsties
verņīties Plūkties, plēsties
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties
nosēde process --> nosēsties (4)
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt
iekampties Saēsties
sadzīties Saēsties
samizoties Saēsties
sasaēsties Saēsties
sasukāties Saēsties
satesties Saēsties
satrausties Saēsties
saturēties Saēsties
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā)
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā)
saveķēties Saēsties (parasti ko biezu)
aizēsties Saēsties (vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu)
sazlanķēties Saēsties šķidru ēdienu
samizāties Saēsties; samizoties
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
sašļaukāties Sakauties, saplēsties
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
saslāķēties Sakristies, sasēsties
piesēst sākt veikt darbu, kas darāms sēžot; piesēsties (3)
saļuksīties salakties, saēsties
saļukstīties salakties, saēsties
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos
savirgāties saplēsties
sasēst Sasēsties (1)
sasēst Sasēsties (2)
sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem
satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur)
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties
čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties
nosaēsties savienojumā "nevar nosaēsties" norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs
lēkt savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.)
plētinies savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
plēšus savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu
nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
sēst Sēsties
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem
žērgt Sēsties jāteniski
sēsties airos sēsties laivā un sākt airēt
nogubt Sēsties, kristies
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi
sirgasts Sirdsēsti
sirgaste Sirdsēsti, raizes
sirgasti Sirdsēsti, raizes
vicēties Sisties, kauties, plēsties
bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā)
nozvelties Smagi nosēsties
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam)
grāzties Smagi, neveikli sēsties
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}
aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas
sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
atplakt strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt
iemesties strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā)
ieklupt strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties
dasamesties strauji iesēsties, ieklupt transportlīdzeklī
nokrist strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus
iegāzties strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā)
noklupt strauji, klupšus nosēsties (zemē)
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
ēstoties Strīdēties, ēsties
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos
kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala
atskriet tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.)
piedāvāt vietu (arī krēslu) uzaicināt apsēsties
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā)
sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem)
izasēsties Uzsēsties
izsēst Uzsēsties
uzsēst Uzsēsties (1)
uzsēst Uzsēsties (2)
rustikalizēt veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā
paviļa vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties
paviļi vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties
pavaļa vieta pie ēkas, kur apsēsties
pavale vieta pie ēkas, kur apsēsties
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari

ēsti citās vārdnīcās:

MEV

ê̦sti