Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēsti.

Atrasts vārdos (99):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (375):

atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizasēsties Aizsēsties.
aizsēst Aizsēsties.
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apžērgt Apsēsties jāteniski.
dasasēsties Apsēsties pie kā.
dasēst Apsēsties pie kā.
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus.
apsēst Apsēsties, nosēsties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
sēdēties apsēsties.
apsasēsties Apsēsties.
apsēdēt Apsēsties.
apsēdēties Apsēsties.
iezvilt Apsēsties.
uzsēdēt Apsēsties.
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
attikties Atēsties, atdzerties.
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties.
atsaēsties Atēsties.
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties).
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
piezlanīt Ātri rijot pieēsties.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
atsasēsties Atsēsties.
atsēst Atsēsties.
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties.
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties.
sirdēdas Bēdas; sirdēsti.
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
saslānīties Cieši sasēsties.
zeņķēties Cietēt, nosēsties.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
ķimzāt Daudz ēst, saēsties.
iepikāties Daudz saēsties.
blazdoties Dauzīties, plēsties.
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
rasāds dēsti.
rasōds dēsti.
sējeņi Dēsti.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
ergāties Dusmoties; plēsties.
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties.
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
piemeķēties Garšojot pieēsties.
saslīgt Grimt, sēsties.
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem.
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot).
iesaplēsties Ieplēsties.
iesēst Iesēsties (1).
iesēst Iesēsties (2).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu.
iesasēsties Iesēsties.
ietupināties Iesēsties.
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
ietutināties Ietupties, iesēsties.
izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties.
atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem).
izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties.
izaēsties Izēsties.
izgraulēties Izēsties.
izsukāties Izēsties.
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
izknīzāties Izplēsties, izplūkties.
izerģēties Izpriecāties; izplēsties.
izellēties Izrāties, izplēsties.
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.).
padusēt Kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties.
pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
sazoņķēties kārtīgi pieēsties.
saklecēties Kārtīgi saēsties, sadzerties.
klupt matos kauties, plēsties.
ķūlēties Kauties, plēsties.
loskāties Kauties, plēsties.
mizāties Kauties, plēsties.
mizoties Kauties, plēsties.
šļaukāties Kauties, plēsties.
žaustīties Kauties, plēsties.
pļokāties Kauties; plēsties.
štaukāties Kauties; plēsties.
zvektēties Kauties; plēsties.
kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām).
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties.
luntēt Krietni saēsties; klencēt; strēbt.
sazekstēties krietni saēsties.
parēpt Krietni saēsties.
pieķīpot Krietni saēsties.
piekrauties Krietni saēsties.
sazolēties Krietni saēsties.
sazvekstēties Krietni saēsties.
krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem).
saķosēties labi saēsties.
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
piežubināt Lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties.
atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt.
nolaisties Lēni nosēsties, nogulties.
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
noslīgt Lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
uzslīgt Lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam.
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties.
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
nagēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
naģēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
ietupstīt Nevīžīgi iesēsties.
tupstīt Nevīžīgi sēsties.
lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
nenoēsties Nolieguma darb. v. --> noēsties.
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
nosēst Nosēsties (par cilvēku).
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
dasēsties Nosēsties blakus.
pasēst Nosēsties, apsēsties.
sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni).
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
atgulēties Nosēsties, saplacināties.
zakāties Nosēsties, sēsties.
uzplakt Nosēsties.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1).
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1).
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas).
spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji.
pasītināties Paēst, paēsties.
ieglecēt Pakāpeniski iegrimstot, nosēsties.
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
pavirgāties Paplēsties.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem).
pārstrēbties Pārēsties (strebjot šķidru ēdienu).
pārlakties Pārēsties lieliem malkiem ēdot, rijot šķidru barību (par suņiem un kaķiem).
piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai.
pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst.
pārdzīties Pārēsties.
pārēst Pārēsties.
pārrīties Pārēsties.
pārsaēsties Pārēsties.
saslānīties Pārēsties.
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
pārsēst Pārsēsties.
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru).
pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties.
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
piemašņoties Pieēsties (nelaikā).
pieklesēties Pieēsties (par cūkām).
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem).
pieklesēt Pieēsties (parasti biezputru).
pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu).
pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu).
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties.
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam).
pienašķēties Pieēsties gardumus.
piepļunkāt Pieēsties ko šķidru.
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
noknietēt Pieēsties, apēst.
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu.
piedumbrāties Pieēsties, pārēsties.
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties.
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu.
saklesēties Pieēsties, pierīties.
saklesties Pieēsties, pierīties.
pielikties Pieēsties; arī piedzerties.
pielādēties Pieēsties; pārēsties.
pielocīt vēderu pieēsties.
pielocīt pilnu vēderu pieēsties.
sastiprināties pieēsties.
lobīties Pieēsties.
piecirsties Pieēsties.
piedzīties Pieēsties.
pieēst Pieēsties.
piegrūsties Pieēsties.
piegumzīties Pieēsties.
piegūznīties Pieēsties.
pieķīpāties Pieēsties.
pieknotēt Pieēsties.
piekresties Pieēsties.
pielepēties Pieēsties.
pielocīties Pieēsties.
pierīt Pieēsties.
piesisties Pieēsties.
piesormēties Pieēsties.
pieštapēties Pieēsties.
pieštopēties Pieēsties.
piestrebties Pieēsties.
piestūķēties Pieēsties.
piesukāties Pieēsties.
pietiesāt Pieēsties.
pietusnīties Pieēsties.
pievīstīt Pieēsties.
piezalēt Pieēsties.
piezlāģēt Pieēsties.
uzlādēties Pieēsties.
piesēdēt Piesēsties (2).
atmest asti piesēsties.
atmest dibenu piesēsties.
pietesties Piestrēbties; pieēsties.
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties.
pielikt vēderu pilnīgi paēst, pieēsties
virgāt Plēst, plēsties, ecēties.
nagoties Plēsties, bārties.
villāties Plēsties, kauties.
virgāties Plēsties, kost viens otram, ķildoties.
dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties.
ģickāties Plēsties, novalkāties.
knīzāties Plēsties, plūkties.
vilnāties Plēsties, plūkties.
ķiskāties Plēsties, strīdēties.
erskāties Plēsties.
ērskāties Plēsties.
mušķīties Plēsties.
panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
verņīties Plūkties, plēsties.
nosēde Process --> nosēsties (4).
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
saveķēties Saēsties (parasti ko biezu).
aizēsties Saēsties (vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu).
sazlanķēties Saēsties šķidru ēdienu.
samizāties Saēsties; samizoties.
iekampties Saēsties.
sadzīties Saēsties.
samizoties Saēsties.
sasaēsties Saēsties.
sasukāties Saēsties.
satesties Saēsties.
satrausties Saēsties.
saturēties Saēsties.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā).
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
saslāķēties Sakristies, sasēsties.
piesēst Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot; piesēsties (3).
saļuksīties salakties, saēsties.
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos.
savirgāties saplēsties.
sasēst Sasēsties (1).
sasēst Sasēsties (2).
sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem.
satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties.
nosaēsties Savienojumā "nevar nosaēsties" norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs.
lēkt Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
plētinies Savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plēšus Savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu.
nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem.
žērgt Sēsties jāteniski.
sēsties airos sēsties laivā un sākt airēt.
nogubt Sēsties, kristies.
sēst Sēsties.
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes.
sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi.
sirgaste Sirdsēsti, raizes.
sirgasti Sirdsēsti, raizes.
sirgasts Sirdsēsti.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi.
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
nozvelties Smagi nosēsties.
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
grāzties Smagi, neveikli sēsties.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī sirdēsti (1).
aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā.
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā.
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
iemesties Strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā).
ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties.
dasamesties Strauji iesēsties, ieklupt transportlīdzeklī.
nokrist Strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus.
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
noklupt Strauji, klupšus nosēsties (zemē).
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
ēstoties Strīdēties, ēsties.
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala.
atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
piedāvāt vietu (arī krēslu) uzaicināt apsēsties.
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem).
uzsēst Uzsēsties (1).
uzsēst Uzsēsties (2).
izasēsties Uzsēsties.
izsēst Uzsēsties.
rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
paviļa Vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties.
paviļi Vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties.
pavaļa Vieta pie ēkas, kur apsēsties.
pavale Vieta pie ēkas, kur apsēsties.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ēsti.