Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
ķepēt1
ķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.ķepējuķepējamķepējuķepējāmķepēšuķepēsim
2. pers.ķepēķepējatķepējiķepējātķepēsiķepēsiet, ķepēsit
3. pers.ķepēķepējaķepēs
Pavēles izteiksme: ķepē (vsk. 2. pers.), ķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķepējot (tag.), ķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķepētu
Vajadzības izteiksme: jāķepē
1.transitīvs Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
1.1.Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, sukāt, rīt, vicot.
Sinonīmi
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Hiponīmi
klamsāt1 — Kārīgi ēst (īpaši par cūku).
klesēt1 — Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm).
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.transitīvs Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Biezs, maita, ķepēja otas, un nosmērētos pirkstus pat ar benzīnu nevarēja nomazgāt.
  • Bet cerēsim, ka nekas neķepēs.
  • Slapjdraņķis ķepēja ciet acis, ielas pārvērtušās vienvienīgā pļurzā, un no Ziemassvētkiem nebija ne samakas.
  • Tā radniecīgi vārdi ir liet. gliēti " ķepēt, lipināt', gleīvēs " gļotas", glītas 'gļotas', latv. gliemezis, gliemis, glieds 'gluds', glids 'mīksts, ūdeņains', glidēt 'kļūt lipīgam, glumam", poļu dial.
  • Visur rosījās traktori un betonmaisītāji, kuri ķepēja sabērtos akmeņus piestātņu sienās.
Vairāk piemēru ...