spriest1
spriest 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spriežu | spriežam | spriedu | spriedām | spriedīšu | spriedīsim |
2. pers. | spried | spriežat | spriedi | spriedāt | spriedīsi | spriedīsiet, spriedīsit |
3. pers. | spriež | sprieda | spriedīs |
Pavēles izteiksme: spried (vsk. 2. pers.), spriediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spriežot (tag.), spriedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spriestu
Vajadzības izteiksme: jāspriež
1.Veidot spriedumu (1).
Stabili vārdu savienojumiAbduktīva spriešana.
- Abduktīva spriešana vārdkoptermins; joma: psiholoģija — visticamākā loģiskā secinājuma iegūšana no nepilnīgas informācijas
2.joma: jurisprudence Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
2.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiSpriest tiesu.
- Spriest tiesu vārdkoptermins — ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu
Avoti: LLVV, Psv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ļauj spriest par šo izmaiņu nākotnes tendencēm un meklēt cēloņsakarības.
- Spriežot pēc Nauka vēstulēm, cenzora amatu viņš bija izvēlējies pats.
- Tādējādi var spriest par sociālās atmiņas un identitātes abpusēji konstituējošo raksturu.
- Līdz ar to šāda dizaina pētījumos nevar spriest par sakarību virzienu.
- Tie ļauj spriest par leksiskās vienības nozīmi un piederību konkrētam laukam.