Paplašinātā meklēšana
Meklējam saknes.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- aritmētiskā sakne
- balsta sakne
- bārkšu sakne
- gaisa saknes
- galvenā sakne
- genciānas sakne
- gnozeoloģiskās saknes
- kuba sakne
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni
- laist saknes
- mata sakne
- matiņa sakne
- mieta sakne
- naga sakne
- plikas (arī atkailinātas) saknes
- retinuma sakne
- saknes (arī radikāļa) zīme
- saknes direktorijs
- saknes kakls
- saknes rādītājs
- saknes vilkšana
- sautruma sakne
- vilnas matiņa sakne
- virtuālā sakne
- zelta sakne
- ziepju sakne
Atrasts skaidrojumos (259):
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- primārā atvasināšana atvasināšana no saknes
- miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- vasas augi augi, kam ir vasas un saknes
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
- organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- seseli Briežsaknes
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes
- mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
- saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes
- naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
- apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums
- genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds
- gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm
- gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
- supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
- semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- žabārkstis Izmeklētas koku saknes
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē)
- apsakņoties izveidot saknes (par spraudeņiem)
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
- ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus)
- trūda kāda augu slimība, kas bojā saknes
- brizeles kāds augs, kura saknes izmantoja audumu krāsošanai
- drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- čāparis kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
- cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
- corallorhiza Koraļļsaknes
- brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas
- glycirrhyza Lakricas jeb lakricsaknes
- dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā
- libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes
- gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā
- psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes
- apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
- saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne)
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden")
- čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes
- bārkšķi Nelielas saknes
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
- determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei
- rūši Nezāļu saknes uzartā laukā
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes
- mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
- kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces
- krens no mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva
- ietvarstāds no sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā
- dīgsts no sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt)
- brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
- apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
- noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes)
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju
- cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu
- ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
- iesakņot panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes
- sakņot panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē
- saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas
- cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
- hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis
- rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut
- raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji
- perikambijs Pericikls - saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
- sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds
- ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
- apsakņot radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes
- heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos
- kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
- cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
- lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens
- padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas
- grūdums Sagrūstas saknes lopiem
- granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā
- sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni)
- sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes; sānu sakne
- bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne
- aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0)
- pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā
- plikas (arī atkailinātas) saknes saknes, kas nav segtas ar augsni
- sakņāji Sakņaugu saknes
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
- kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals
- raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi
- raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība)
- pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus
- mēnestiņš savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes
- būten savienojumā ar citu tās pašas saknes vārdu pastiprina šā vārda nozīmi
- skrietin savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu
- vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim
- sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai
- spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu
- alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos
- malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu)
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
- iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas)
- reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas
- konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām
- Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes
- puscukurbietes Šo augu saknes
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem
- garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes
- gaisa saknes tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā
- zarains tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas
- zaļgalvains tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- zaļgalvaiņš tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- zaļgalvis tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- saknaiņš tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes
- sakņains tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes
- polimorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi
- kājains tāds, kam ir (parādījušās) saknes
- sakņveida tāds, kam ir auga saknes forma, veids
- čāparains tāds, kam ir daudzas saknes
- rāceņveida tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma
- sakņāts tāds, kam ir sānsaknes, piesaknes
- starāts tāds, kam ir vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarots stumbrs
- odontinoīds tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa
- sāns tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- piesakne tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā
- sakņojošais tāds, kas veido saknes
- sakņains tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu)
- symphytum Tauksaknes
- symphitum Tauksaknes ("Symphytum")
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
- vimbaļi Tievas dārza saknes
- klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers
- Corallorhiza innata treidaivu koraļļsaknes "Corallorhiza trifida" nosaukuma sinonīms
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
- gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas
- sautējums uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens
- sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi
- sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes
- priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss
- vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
- teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes)
- sakņoties veidot saknes (parasti augsnē) - paraugiem
- sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
- tautoloģija vienas saknes dažādu vārdškiru vārdulietojums vienā frāzē, teikumā
- ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī)
- biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis
- vienkāršs termins vienvārda termins, kurā ir viena sakne; viensaknes termins
- cīneklis vieta mežā, līduma tuvumā, kur novieto saknes, zarus u. tml.
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
- vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg
- saponaria Ziepjusaknes
- cementoklāzija Zoba saknes cementa progresējoša resorbcija
- apikoektomija Zoba saknes galotnes rezekcija
- periodonts Zoba saknes plēve
- inleja Zoba stumbra mākslīga atjaunošana, izpreparējot saknes kanālu
- endodontija Zobārstniecības nozare - zoba saknes kanāla saslimšanas diagnostika, ārstēšana un profilakse
Citās vārdnīcās nav šķirkļa saknes.