merģele
merģele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | merģele | merģeles |
Ģen. | merģeles | merģeļu |
Dat. | merģelei | merģelēm |
Akuz. | merģeli | merģeles |
Lok. | merģelē | merģelēs |
1.Meitene, meita, jaunava.
2.Līgava, brūte, iecerētā.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zoja Kosmodemjanska, prātu izkūkojusi merģele, kādu laiku svilināja krievu zemnieku būdas un būtībā karoja pret pašiem krieviem, bet, kad viņu publiski pakāra, kļuva par varoni.
- Vasaraudzis un merģele labi saprata viens otru
- atpizdija tur dazus un kas kas ar to labaaaks nekas reizi kāda merģele pa muti dabū , bet tāpēc jau nav pilsēta sacelta kājās . Tāpat PABLO cik neatspārda un neatsit . Tad jau pus Liepājai jāstaigā ar beisbola nūjām un ķēdēm kabatās . Kāds toBURBULI pūš speciāli , un mazie bērniņi visam tic un skrien pa vēju tam pakaļ