meiča
meiča sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meiča | meičas |
Ģen. | meičas | meiču |
Dat. | meičai | meičām |
Akuz. | meiču | meičas |
Lok. | meičā | meičās |
Jauna, neprecējusies sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nāk tēlnieki, aktieri, meičas / Un noklīdis priesteris kāds.
- Prasība man bija kategoriska – nekādus puisīšus, tikai meičas!”
- Polijas tautu meitas liek mūsējām izskatīties pēc basic meičām vecmeitu ballītē!
- Bet Darjus arī pēc viņas ieciklējās, it kā meiču trūktu.
- - Tādi pie mums reti gadās, - ilgpilni noteica meiča.