Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
māte
māte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.mātemātes
Ģen.mātesmāšu
Dat.māteimātēm
Akuz.mātimātes
Lok.mātēmātēs
1.Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
PiemēriAtceros, vienu laiku mēs ar māti gājām uz pirti piektdienās.
  • Atceros, vienu laiku mēs ar māti gājām uz pirti piektdienās.
  • Vakaros virtuvē māte raudāja, bet es dziedāju tēvam dziesmiņu par rozīti, lai viņš nedzirdētu šņukstus...
  • Ella pēc tiesas un taisnības pieprasīja, lai dēls noraksta pusi mājas tēvam un mātei.
Saistītās nozīmesmāma, mammucis, mammucīte, mammuks, māmuliņa.
Sinonīmi
māma1 — Māmiņa, māmulīte.
mammucis1 — Māte; mamma.
mammucīte1 — Māte.
mammuks1 — Māte.
māmuliņa1 — Māte.
māmulīte1 — Māte.
māmuļa1 — Māte.
mammīte1 — Māte.
māmīte1 — Māte.
mamma1 — Māte.
māmiņa1 — Māte.
memmene1 — Māte.
memmele1 — Māte.
memme1 — Māte (1).
mammuce1 — Māte.
memmens1 — Māte.
māmaļa1 — Māmuļa.
māmalīte1 — Dem. → māmuļa.
māmaliņa1 — Dem. → māmuļa.
māmaļiņa1 — Dem. → māmuļa.
memmīte1 — Māmiņa.
Hiponīmi
mumsmamma1 — Mūsu mamma.
Holonīmi
dzimta1.1 — Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
ģimene1 — Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
bābietis1 sarunvaloda — Sieviete.
dzimdinātaji1 — Vecāki.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
radagabals1 — Radinieks.
radi1 — Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
radinieks1 — Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
senči3 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Vecāki; tēvs, māte.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
tēvsmāte1 — Vecāki.
vecāki1 formā: daudzskaitlis — Personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
vecis1.2 sarunvaloda; formā: daudzskaitlis — Vecāki.
vecs12 formā: pamata pakāpe, daudzskaitlis, noteiktā galotne — Vecāki.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Persona ↔ Saistīts ar nosaukto: mātišķs1 — Tāds, kas ir raksturīgs mātei; gādīgs, mīlošs.
Stabili vārdu savienojumiMātes ģints. Mātes miesās. Mātes saknīte.
  • Mātes ģints vēsturisks, vārdkoptermins — pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc matēs līnijas; matriarhāts
  • Mātes miesās frazēma — augļa stadijā mātes organismā
  • Mātes saknīte taksons — mātsakne
  • Mātes valoda frazēma — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda
  • Vientuļā māte — kolokācija sieviete, kas viena pati audzina bērnu vai bērnus
Tulkojumima, mama, mamma, mom, momma, mommy, mammy, mum.
(LV plašāka nozīme) ma, mama, mamma, mom, momma, mommy, mammy, mum, mummy
informal terms for a mother
mother, female parent
a woman who has given birth to a child (also used as a term of address to your mother); "the mother of three children"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
PiemēriMani tad atdeva prom kaimiņu mātei- tie bija nabadzīgi, un viņus neizsūtīja.
  • Mani tad atdeva prom kaimiņu mātei- tie bija nabadzīgi, un viņus neizsūtīja.
Saistītās nozīmesmeitietis, bābietis, meitišķis, bāba, sievišķis.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
bābietis1 sarunvaloda — Sieviete.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
2.1.kopā ar: apzīmētājs; joma: mitoloģija Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
PiemēriTad Māra, govu māte, kura pastāvīgi rūpējas par savām govīm, paņem noliktās atslēgas, atslēdz visas durvis un no katras aizslēgtās telpas paņem to, kas viņai vajadzīgs.
  • Tad Māra, govu māte, kura pastāvīgi rūpējas par savām govīm, paņem noliktās atslēgas, atslēdz visas durvis un no katras aizslēgtās telpas paņem to, kas viņai vajadzīgs.
3.joma: zooloģija Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
PiemēriAitu mātes tad ir ļoti bagātīgi jāēdina, lai viņām būtu daudz piena un lai jēri būtu veselīgi.
  • Aitu mātes tad ir ļoti bagātīgi jāēdina, lai viņām būtu daudz piena un lai jēri būtu veselīgi.
  • Govs un lāču māte ganīsies kopā, un viņu bērni gulēs kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis.
  • Neviens puteņa naktī galvu no mājas ārā nebāž, tikai viņa, dullā pīļu māte.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
mātīte1 — Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
Stabili vārdu savienojumiBišu māte. Māšu kanniņas.
  • Bišu māte vārdkoptermins; joma: biškopība — bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību
  • Māšu kanniņas vārdkoptermins; joma: biškopība — 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
Tulkojumi
dam
female parent of an animal especially domestic livestock
[Princeton WordNet 3.0]
4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, no kā veidojas jauns (augs).
PiemēriTos var uzmanīgi atlauzt no mātes auga un uzreiz iestādīt glāzītē- tiksi pie vēl viena naudas kociņa.
  • Tos var uzmanīgi atlauzt no mātes auga un uzreiz iestādīt glāzītē- tiksi pie vēl viena naudas kociņa.
  • Modernajās tehnoloģijās neizmanto divmāju kaņepes, jo vīrišķo saušņu un sievišķo mātes augu novākšana jāveic atsevišķi.
4.1.pārnestā nozīmē Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
Stabili vārdu savienojumiMātes uzņēmums.
  • Mātes uzņēmums vārdkoptermins; joma: jurisprudence — tāds uzņēmums, kuram kādā citā uzņēmumā ir līdzdalības daļa, kas pārsniedz 50%, vai balsu vairākums; mātesuzņēmums
5.apvidvārds Grope, rieva koka detaļu savienošanai.
5.1.sarunvaloda Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
6.apvidvārds Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
Saistītās nozīmespitka.
Holonīmi
pātaga1 — Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
pitka2 — Pātaga.
Stabili vārdu savienojumiAsins māte. Bangu māte. Būt mātes cerībās. Caurduras māte. Ceļa māte. Ceru māte. Dzelzu māte.
  • Asins māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars
  • Bangu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars
  • Būt mātes cerībās kolokācija — būt grūtniecības stāvoklī
  • Caurduras māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars
  • Ceļa māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību
  • Ceru māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
  • Dzelzu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības
  • Dzemtes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas iemiesots dzemdē
  • Dzīslu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas
  • Ezera māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā
  • Ganīklu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas
  • Gausa māte; gausu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - sāta, bagātības aizgādne
  • Govju māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem
  • Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī — ļoti labi, netraucēti gulēt
  • Iezīst ar mātes pienu idioma — iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu)
  • Joda māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte
  • Jodu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte
  • Jumja māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis
  • Jūras māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece
  • Kā no mātes miesām sarunvaloda, idioma — kails
  • Krampju māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs
  • Krūma māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
  • Lauka māte; Lauku māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
  • Lazdu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu
  • Lopu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
  • Maizes māte idioma — apgādniece
  • Mājas māte kolokācija — mājasmāte; namamāte (1)
  • Māras zeme — poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
  • Mātes efekts vārdkoptermins; joma: bioloģija — kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu
  • Mātes meita kolokācija — 1. Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei2. Meita, kuras māte vēl ir dzīva3. Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita
  • Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu
  • Mātes šūna kolokācija — mātšūna
  • Meža māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība
  • Mēra māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību
  • Mēslu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību
  • Naktes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā
  • Nama māte kolokācija — namamāte
  • Precību māte; preču māte novecojis, apvidvārds — starpniece precībās
  • Raganu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā
  • Rauga māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
  • Rīgas māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne
  • Rīšķu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte
  • Rīšu māte joma: mitoloģija — vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte
  • Rudzu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība
  • Rūšu māte joma: mitoloģija — tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars
  • Saules māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā
  • Sekšu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu
  • Sniega māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu
  • Svešā (retāk sveša) māte kolokācija; joma: folklora — pamāte
  • Talkas māte frazēma — saimniece mājā, kur tiek rīkota talka
  • Tirgus māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
  • Trūkst tikai tēva un mātes sarunvaloda, idioma — saka par lielu jucekli, nekārtību
  • Tūškuma māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt
  • Uguns māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
  • Upes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars
  • Ūdens māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis
  • Veca māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars
  • Velna māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja
  • Veļu māte — mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
  • Vēdera māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos
  • Vēja māte joma: mitoloģija — ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
  • Zemes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte
  • Ziemeļu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ziemas sezonas un ziemeļu vēja iemiesojums
  • Zirgu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā
  • Zūdes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars
Avoti: LLVV, ViV, EH, LDG, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums mātišķs
Formanti: -išķ-,-s
Celma veids: Vienskaitļa celms