krimst
Lietojuma biežums :
krimst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kremtu | kremtam | krimtu | krimtām | krimtīšu | krimtīsim |
| 2. pers. | kremt | kremtat | krimti | krimtāt | krimtīsi | krimtīsiet, krimtīsit |
| 3. pers. | kremt | krimta | krimtīs | |||
Pavēles izteiksme: kremt (vsk. 2. pers.), kremtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kremtot (tag.), krimtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krimstu
Vajadzības izteiksme: jākremt
1.Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
Saistītās nozīmesgraušļāt, grauzt, skrubināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
Hiponīmi
aizgremzt1 — Sākt grauzt.
kribināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
skribināt1 — Lēnām grauzt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.Par cilvēkiem.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) — par cilvēkiem.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.2.Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) — parasti par dzīvniekiem; grauzt.
2.parasti formā: trešā persona Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiperonīmi
ēst ar ēšanu1 — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
2.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiGrauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs).
Stabili vārdu savienojumi
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.Nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) sarunvaloda, frazēma — nav (ir) ko ēst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņam nekremt, ka tagad uz skatuves gozējas pavisam citi izpildītāji?
- Mazliet jau krimta, ka bija tik lēti Tāli palaidusi.
- Nauda nāk un iet, bet sirdsbalss tevi iekšā kremt.
- Var redzēt, ka vīram joprojām ļoti kremt zaudētā saimniecība.
- Pašlaik mani mazliet kremt diezgan izplatītā paviršība pret literatūru kā profesiju.