krimst
Lietojuma biežums :
krimst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kremtu | kremtam | krimtu | krimtām | krimtīšu | krimtīsim |
| 2. pers. | kremt | kremtat | krimti | krimtāt | krimtīsi | krimtīsiet, krimtīsit |
| 3. pers. | kremt | krimta | krimtīs | |||
Pavēles izteiksme: kremt (vsk. 2. pers.), kremtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kremtot (tag.), krimtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krimstu
Vajadzības izteiksme: jākremt
1.Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
Saistītās nozīmesgraušļāt, grauzt, kramstīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
Hiponīmi
aizgremzt1 — Sākt grauzt.
kribināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
skribināt1 — Lēnām grauzt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.Par cilvēkiem.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) — par cilvēkiem.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.2.Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) — parasti par dzīvniekiem; grauzt.
2.parasti formā: trešā persona Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiperonīmi
ēst ar ēšanu1 — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
2.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiGrauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs).
Stabili vārdu savienojumi
- Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs); krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas
- Nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) sarunvaloda, frazēma — nav (ir) ko ēst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņam nekremt, ka tagad uz skatuves gozējas pavisam citi izpildītāji?
- Mazliet jau krimta, ka bija tik lēti Tāli palaidusi.
- Nauda nāk un iet, bet sirdsbalss tevi iekšā kremt.
- Var redzēt, ka vīram joprojām ļoti kremt zaudētā saimniecība.
- Pašlaik mani mazliet kremt diezgan izplatītā paviršība pret literatūru kā profesiju.