izpuļķēt
izpuļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izpuļķēju | izpuļķējam | izpuļķēju | izpuļķējām | izpuļķēšu | izpuļķēsim |
2. pers. | izpuļķē | izpuļķējat | izpuļķēji | izpuļķējāt | izpuļķēsi | izpuļķēsiet, izpuļķēsit |
3. pers. | izpuļķē | izpuļķēja | izpuļķēs |
Pavēles izteiksme: izpuļķē (vsk. 2. pers.), izpuļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpuļķējot (tag.), izpuļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpuļķētu
Vajadzības izteiksme: jāizpuļķē
Veikt dzimumaktu.
Avoti: T