dzimtene
dzimtene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzimtene | dzimtenes |
Ģen. | dzimtenes | dzimteņu |
Dat. | dzimtenei | dzimtenēm |
Akuz. | dzimteni | dzimtenes |
Lok. | dzimtenē | dzimtenēs |
1.Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
1.1.Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
2.Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
3.novecojis Putniem pirmā mīkstā pūka.
Avoti: LLVV, KV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr daži no viņiem turpināja dažādā veidā aktīvi atbalstīt savu dzimteni.
- Tiesa, viņa tomēr ir striptīza kluba īpašniece savā dzimtenē Amerikā...
- * “ Aizbildinoties ar ekonomisko mērķtiecību, viņš dzimteni pārdos.”
- Šī ir mana tēva dzimtene, te es atguvu savu uzvārdu.
- Aspazijai veltīta zinātniska konference " Aspazija dzimtenē un citās zemēs".