dzimtbūtniecība
Lietojuma biežums :
dzimtbūtniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzimtbūtniecība | dzimtbūtniecības |
Ģen. | dzimtbūtniecības | dzimtbūtniecību |
Dat. | dzimtbūtniecībai | dzimtbūtniecībām |
Akuz. | dzimtbūtniecību | dzimtbūtniecības |
Lok. | dzimtbūtniecībā | dzimtbūtniecībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dzimtbūtniecības laikiem toponīmijā saglabājušies dažādi īpašumu daļu apelatīvi: ārs, pagabals, starpgabals, streijgabals jeb īpašuma daļa, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- Īpašuma ( visbiežāk – kopīpašuma) daļas nozīme ir arī nomenklatūras vārdiem daļa, tiesa ( Jānīša tiesa neap Dunalkā, 1968, Andriņa daleņa tī Bērzgalē, 1972), no dzimtbūtniecības laikiem vietvārdos saglabājies arī lauka mērvienības nosaukums šņuore, kas ar nozīmes pārnesumu nu kļuvis par šaura zemesgabala nomenklatūras vārdu.
- Jāpiezīmē, ka saimnieka statuss parasti ietvēra nosacījumu, ka vīrietis bija pieaudzis un precējies, tādejādi dzimtbūtniecības statuss netieši bija attiecināts arī uz aizbilstamajām: saimnieka sievu, meitām, kalponēm un citām saimes sievietēm.
- Rietumu pasaulē , cilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtniecības un verdzības važām
- XVII gs. Latvijā mums saistās ar dzimtbūtniecību, latviešu tautas neizglītotību, mēri.