dzimte1
dzimte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimte | dzimtes |
| Ģen. | dzimtes | dzimšu |
| Dat. | dzimtei | dzimtēm |
| Akuz. | dzimti | dzimtes |
| Lok. | dzimtē | dzimtēs |
dz. saīsinājums
1.joma: valodniecība Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu – arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām – sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei. [LLVV, VsV ]
Stabili vārdu savienojumiDzimtes kategorija.
- Dzimtes kategorija vārdkoptermins — lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
2.joma: socioloģija Sociālo lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem. [T ]
PiemēriDomājot par vakar dzirdēto sarunu, atcerējos britu vēsturnieka Tonija Džada eseju “Robežļaudis”, kurā viņš apcerēja identitātes jēdziena un izpratnes dīvainās pārvērtības: “Studenti mūsdienās var izraudzīties kaut ko no plaša identitātes studiju programmu klāsta: “ dzimtes studijas, “sieviešu studijas”, “Āzijas un Klusā okeāna valstu izcelsmes amerikāņu studijas” un dučiem citu.
- Domājot par vakar dzirdēto sarunu, atcerējos britu vēsturnieka Tonija Džada eseju “Robežļaudis”, kurā viņš apcerēja identitātes jēdziena un izpratnes dīvainās pārvērtības: “Studenti mūsdienās var izraudzīties kaut ko no plaša identitātes studiju programmu klāsta: “ dzimtes studijas, “sieviešu studijas”, “Āzijas un Klusā okeāna valstu izcelsmes amerikāņu studijas” un dučiem citu.
- Tomēr turpmākie gadi pierādīja arī to, ka ziņas par autora nāvi bijušas stipri pārspīlētas: ņemot vērā interneta parādīšanos, rakstītāju un publiskoto literāro darbu skaits pieaudzis vienam lasītājam neaptveramā apjomā; līdzās tradicionāli tipogrāfiski izdotiem darbiem parādījušies cita veida darbi – digitālie, elektroniski izdotie; papildus biogrāfiskajām studijām, tradicionālajai psihoanalīzei un tradicionālajai hermeneitikai radušās jaunas literatūras teorijas, kas vērstas uz autoru kā galveno kritikas intereses objektu – jaunais vēsturiskums (daļēji), dzimtes studijas, postkoloniālā teorija (Kalniņa, Vērdiņš 2013, 9).
Korpusa piemēri:šeit